tūre pa kaimiņzemes pludmalēm ( pērnava - tallina - hāpsala - pērnava)

  • 3 min lasīšanai
  • 20 foto
( īss apraksts bez praktiskiem padomiem!) jau vairākas vasaras ar labu draugu taisījāmies, vīstijāmies un gudrojām, ka vajag paceļot ar stopiem pa Lietuvu vai Igauniju, bet vienmēr kaut kas nojuka. šogad, dabūjuši brīvdienas, sagrabinājuši pārdesmit latus un skaļi atvadijušies no draugiem, jūlija vidū sapakojām somas, piesprādzējām guļammaisus un devāmies uz ziemeļiem - uz Igauniju! plāns bija visai nekonkrēts - tikt līdz Tallinai, pa ceļam piestāt Pērnavas pludmalē un...tad jau manīs, kas būs tālāk! sajūta apmēram tāda - braucam pietiekami tuvu, lai jebkurā brīdi atgrieztos mājās :) sestdienas pusdienlaikā bijām uz šosejas netālu no Salacgrīvas, kas gatavojās zvejnieksvētkiem,un ceļojums sākās! Pērnavā, kas arī bija mūsu pirmā pieturvieta, bijām jau pēc pāris stundām - jauks latviešu puisis mūs aizveda līdz pat pludmalei un prom skrienot, nokliedza, lai ejam fanot par savējiem - volejbola turnīrs kaut kāds! lēnā gaitā, mazliet saguruši un es secinājusi, ka somā ir par daudz smaguma, tuvojāmies pludmalei. Pērnavas pludmale - wow, tas tik bija kaut kas - cilvēku tūkstoši, visi tādi laimīgi un puskaili! mēs ar savām lielajām somām, cepurēm un biksēs tur galīgi neiederējāmies, tad nu klīdām prom - atpakaļ uz pilsētu pēc dzeramā, ēdamā un sapratnes, kas notiek! līdz pamanijām, ka cilvēki tā dīvaini skatās un paši ar tā savādi izskatās - pēc neilga apmulsuma brīža secinājām, ka esam iekūlušies nūdistu pludmalē ( vakarpusē uzzinājām, ka tā ir sieviešu pludmale, kur vīriešiem atrasties nebūt nav vēlams! mans ceļabiedrs, izrādās, bija nopietni apdraudēts!bet zīmes, kas nodala parasto pludmali no sieviešu nūdistu pludmales bija praktsiki nemanāmas!):)! paklīdām pa pilsētu, atradām RIMI, šo to nopirkām, šo to apēdām, iegādājām garšigo SAKU džina kokteili, atlaidāmies parkā un baudijām to, ka nav jābaidās no pašvaldības policijas, priecājāmies par smuki ģerbtajiem igauņu jauniešiem un spriedām par to, ka nepilnu simts kilometru talak - Latvijā - viss ir tik citādi! pievakarē atgriezāmies pludmalē, kur arī kāpās, kad cilvēki bija izklīduši, ieritinājāmies uz gulēšanu! telti mans ceļabiedrs nebija uzskatījis par pietiekami svarīgu lietu ceļojuma un aizmirsis laukos - un paldies viņam par to! - laiks bija ideāls, un lieks smagums būtu tikai traucējis! izgulējušies, paēduši brokastis un pat tā ka mazliet iemīlējuši Pērnavu - nākamajā dienā tomēr devāmies uz Tallinu, kur ieradāmies pēcpusdienā - tūristu pūļi, stikla debesskrāpji, vecpilsētas labirinti un jaunieši, kas pārdod kartiņas, suvenīrus, našķus - nop, man Tallina nekad nav patikusi! nakti pārlaidām Tallinas pludmalē( ja tā to varētu dēvēt, atgādināja Juglas ezera krastu, smird un pilni krūmi ar krieviem, kas dzied Ļeņingradu :) ) apavus nenovilkuši - ja nu būtu jābēg, noguruma dēļ mazliet sabijušies ( bailes un nepatiku gan krietni mazinaja kartejais Saku kokteilis, kā arī lieliskais skats uz prāmjiem, kas tur kursēja gluži kā tramvaji)! pamodāmies dzīvi ( sīkums, bet patīkami), atgriezāmies vecpilsētā - mazliet pabildējām, mazliet aplūkojām, ko tūristiem pienākas aplūkot, mazliet iepirkuši dāvanas mājās palicējiem un sev,sapratām, ka ilgāk palikt te nevēlamies! kūlāmies arā no pilsētas, nedaudz samaldījāmies, tikuši uz šosejas atviegloti un laimīgi sākām stopēt uz Hāpsalu ( nejautājiet, kādēl tieši uz turieni - mājās vēl negribējās, Igaunijas iekšienē laisties ne tik, jo gribējās gulēt pie jūras!) - tikuši galā ( visai veiksmīgi un ātri, ņemot vērā, ka tie bija tādi nomales ceļi cauri mežiem :) ) atradām veikalu, paēdām un meklējām jūru ( igauniski pludmale ir wondelrand, ko sakotneji neuzmanibas delj lasijam kā wonderland!) Hāpsala nemaz nav sala, bet neliela pilsētiņa, kur galvenais apskates objekts ir Dzelzceļa muzejs! kāds šoferīts, uzzinājis, ka dodamies uz Hāpsalu, paziņoja, ka tā nemaz nav slikta ideja. ja jautātu man - neko labā ideja tā ar nebija, lai gan - tur bija skaistas pilsdrupas un interesanta stacijas uzgaidāmā telpa, bet pludmale - jakš, netīrs ūdens un beigtas zivis, bet smuks saulriets un ideāla pļaviņa gulēšanai :) vismaz vienreiz dzīvē ir vērts uz turieni aizbraukt, pavisam noteikti ( iemesli nepateikšu, bet vajag!varbūt vecās lokomatīves dēļ!) nākamajā dienā atgriezāmies Pērnavā, nopeldējāmies, vēl mazliet papriecājāmies par pludmali un sākām atpakaļ ceļu uz mājām, un tad tik sākās īstie piedzīvojumi ( neilgi pirms tam biju secinājusi, ka viss ir pārāk mierīgi un labi, vajag kādu asāku izjūtu! ak es muļķe!) - 17 km no robežas uz 4 stundām iesprūdām šosejas malā - doma, ka būs jāguļ ceļmalā uzdzina paniku, garām brauca tukšas mašīnas ar latvijas numuriem ( lāstus, ko veltījām šiem šoferiem labāk neatkārtot!), uznāca pilnīgā bezcerība - somas bija pārāk smagas un kājas pārāk nogurušas :) bet tur jau bija Viņš, mūsu glābējs - taksists no Latvijas - laimīgi sķērsojām robežu, lēni kratījāmies uz Rīgas pusi ( ceļu remontu dēļ!), bet varēja noprast, ka šoferim ir jāsteidzas - saulkrastos, kad nogriezāmies no tallinas šosejas, uz mazāku ceļu uz Siguldas pusi, sapratām, ka viņam tiešam ir jāsteidzas - ceļš līkumains un šaurs, tumsa, migla, redzēt nevar tālāk pa mašīnas priekšu, lidojam uz kādiem 120 - vienā brīdī klusībā jau atvadījos no visiem mīļajiem padevos - kā būs, būs :)) un bija labi, neilgi pēc pusnakts bijām rīgā, pēdējiem spēkiem aizvilkāmies mājās - zeķes nost un gultās iekša :) pārguruši, bet laimīgi un apmierināti ar visu redzēto un piedzīvoto!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais