Côte d'Azur
|
Ruta Grigorjeva
|
Ilgi bija slinkums rakstīt par savu šī gada pirmo atvaļinājumu. Taču pēc vairāk kā diviem mēnešiem nolēmu, ka atvaļinājumi tomēr ir vienas no skaistākajām atmiņām dzīvē, negribās tām ļaut pazust pavisam ikdienas rūpju pārbāztajā prātā. Tā nu ieslēdzu franču mūziku noskaņai un atrestaurēju pāris mēnešus vecus notikumus.
Šis atvaļinājums "tapa" gluži nejauši un bez dziļas idejas un plāniem, taču izvērtās par tiešam ļoti jauku izbraucienu un atpūtu. Aukstā ziemas dienā, kad Latvijā vēl neredzēja ne gala, ne malas sniegam un ledum, nacionālā aviokompānija izsludināja pāris dienu akciju pavasara / vasaras lidojumiem. Apmēram stundas laikā tika iemesta acs (ha ha) google maps un nopirktas biļetes RIX-Nica un Milāna-RIX par diezgan draudzīgu cenu. Teikšu godīgi, liela gatavošanās šim braucienam nenotika, jo mēnesi pirms tam bija paredzēts cits, kurš gan izjuka, taču tajā tika ieguldīts daudz laika info meklēšanā un pēc tam vēl domāt, plānot kaut ko šim vairs nebija ne laika, ne spēka. Jūnijs pienāca ātri, nolemts bija, ka apmešanās vietas būs Nica un Dženova un uz Milānu izbraukšu izlidošanas dienā. Rezultātā apmēram nedēļu pirms izlidošanas ar AirBnb palīdzību tiks nobookotas 5 naktis Nicā un 3 Dženovā, pārējais tiks domāts uz vietas. Ja vēlies reģistrēties AirBnb, vari izmantot manu linku, rezultātā mēs katrs iegūsim 22 EUR atlaidi nākamajai rezervācijai: www.airbnb.com/c/rgrigorjeva?s=8
Pirms brauciena man ir apmēram skaidrs, kuras vietas gribu apmeklēt esot Azūras krastā, bet konkrētāk nekas nav izlemts. 9.jūnija pēcpusdienā izlidoju uz Nicu, lidojums ieies vēsturē kā pirmais pēc ilgiem laikiem pēc kura mani, ak tavu laimi, nemocīs migrēna. Kā arī pirmais, pirms kura man bija nenormāli lielas bailes no pacelšanās, sevišķi tāpēc, ka turpat blakus sievete meta krustus visu pacelšanās laiku. Kopumā lidojums normāls. Kad aiz loga parādās Alpi, sāku jau nemierīgi dīdīties sēdeklī un gaidu, kad beidzot nolaidīsimies. Pilots ziņo par diezgan augstu temperatūru, lai gan pa logu tā neizskatās - viss pelēks un nomācies. Lidosta ir pašā jūras krastā un nolaižoties šķiet, ka tūlīt riteņi pieskarsies ūdenim, bet nē, parādās skrejceļš un esam klāt - bonjour la France! Lidosta atrodas turpat pie pilsētas, tāpēc sākumā bija doma iet kājām uz savu apartamentu, taču pārdomāju, jo gribas ātrāk nolikt mugursomu un doties pilsētas apskatē.
Uz centru var tikt 2 veidos - ar speciālo lidostas busu par 6 EUR vai ar kādu no parastajiem par 1,50 EUR. Atšķirības laikam nav nekādas, vienīgi parastie busi stājas visās pieturās, lidostas tikai tur, kur paprasa. Kā arī lidostas busā ir speciāla vieta lielajiem koferiem. Brauciens ir ļoti īss, bet pa logu paspēju iegūt pirmo iespaidu par pilsētu un man jau šeit patīk. Man nav gluži skaidrs, kur man būtu jākāpj ārā, tāpēc klausu intuīcijai un trāpu pareizi, jo pēc pāris metriem izeju uz La place Massena un zinu, ka dzīvoklim jābūt tepat netālu. Vēlāk Massenu jokojoties saucu par savu laukumu, jo sanāk tam iet cauri n-tās reizes dienā.
Atrodot savu adresi, saprotu, ka neesmu nošāvusi greizi, jo dzīvoklis ir uz ļoti dzīvīgas, centrālas ielas. Sagaidu hostu, kurš pēc mana lūguma ir sagādājis arī fēnu, saņemu norādījumus, ātri iekārtojos, sazinos ar savu pirmo "gidu" un dodos atrast kādu veikalu, kur nopirkt kaut ko ēdamu vakariņām no brokastīm. Atrodu mazu bodīti, kur ap augļiem lido mušiņas, paņemu dažus banānus, sieru un ūdeni un nolemju, ka līdz rītam ar šo kaut kā izvilkšu. Tad nu esmu gatava pirmajai mini ekskursijai pa pilsētu, kas ievelkas līdz pat vēlai vakara stundai. Iespaids par pilsētu labs, dzīvība kūsā, daudz cilvēku, kas atpūšās, bauda dzīvi, lai gan ir tikai otrdiena.
Par nākamās dienas mērķi tiek noteikta Eze un Monako. Lai gan man pirms tam man ir ieteikts katrai veltīt vienu atsevišķu dienu, tomēr tagad pēc pieredzes varu teikt, ka var arī mierīgi apvienot vienā. Rīta agrumā ir darīšanas, pēc tam vēl jāiepērk šis tas no pārtikas šai un nākamjām dienām un rezultātā tikai pirms pusdienlaika dodos meklēt vietu, kur pēc vietējo teiktā būtu jābūt autobusa pieturai. Sākumā biju domājusi izmantot tikai vilcienus, jo tie man kaut kā vienmēr likušies saprotamāki un precīzaki, tomēr vietējie ir pārliecinājuši mani ņemt busus, jo tie maksā tikai 1,50 EUR vienā virzienā. Jāpiebilst, ka ar internetu apartamentos bija kā bija, jo tas bija SFR hotspots un strādāja, kad pašam ienāca prātā. Kā likums tieši tad, kad visvairāk vajadzēja, tas nestrādāja. Pietura, kuru man ieteica vietējie, atrodas gabaliņu no manām mājām, tāpēc pa ceļam arī aplūkoju pilsētu.
Galīgi neizdodas atrast savu pieturu ar vajadzīgo busa nr. Sazvanos ar savu šīs dienas ceļa biedri un izrādās, ka viņa plāno ņemt vilcienu, tad nu es arī metu mieru un eju lielo gabalu atpakaļ uz vilcienu, jo skaidrs ir viens, ja es vēl turpināšu meklēt busu, kamēr viņa jau brauc vilcienā, tad diez vai man jel kad izdosies viņu noķert. Nicas stacijā biļeti pērku līdz Monako, jo mūsu doma bija izkāpt Ezē, izstaigāt to, tad braukt ar ar to pašu biļeti uz Monako. Taču tagad tā padomājot, tas vairs neizklausās pārāk legāli. To izmēģināt beigu beigās tā arī nenācās. Biļešu automātos nav pieejama angļu valoda, bet kaut kā tikt līdz pirkumam var.
Vilciens līdz Ezes stacijai nonāk ātri, tur beidzot satieku savu ceļa biedri. Taču vēl jāsagaida autobuss, lai tiktu augšā kalnā uz Ezes ciematu. Stacija ir lejā kalna piekājē. Pirms tam runājot ar vietējiem un prasot, cik km jāiet, es teicu, ka varētu mēģināt ar kājam tikt augšā, bet nu ha ha, labi, ka to nemēģināju. Ceļš ir pietiekami garš, stāvs un tveice ir pamatīga. Ciemats ir burvīgs, to var izstaigāt bez maksas, bet, lai redzētu jūru, jāiet uz Kaktusu dārzu, kur ieejas maksa ir 6 EUR. Tālāk ceļš ved uz Monaco. Tur tik tiešām viss "smaržo" pēc naudas (kā iepriekš teikuši vietējie), taču pilsētvalsts ir skaista. Diena noslēdzas ar aptūtu pludmalē un nedaudz Nicas naktsdzīves.
Pludmales Azūras krastā ir daudz, ir gan tādas ar akmentiņiem, gan tādas ar smiltīm, katrai gaumei tā teikt. Arī bāru, krogu, klubu un kazino tur ir daudz. Vairāki savstarpēji nestaistīti cilvēki kā foršu bāru nosauc Blue Whales vecpilsētā. Neskatoties uz to, ka pilsētas iedzīvotāji un viesi "tusējas", šķiet, katru nedēļas dienu, daudzi bāri slēdzās ciet jau diezgan agri, ap 1:00. Arī mēs tiekam pamazām šķūrēti prom no kāda ielas bāriņa īsi pēc 1:00, attaisnojoties ar to, ka jānovāc galdiņi, jo tūlīt brauks ielas mazgājamā mašīna. Jāpiebilst, ka Nica ir labs spots, kur apmesties, braucot uz Azūras krastu. Liela naktsmītņu izvēle, tuvējās pilsētas viegli sasniedzamas, pati pilsēta ir lielāka, dzīvīgāka.
Trešā diena tiek vēltīta Antibes apskatei. Nekādus busus vairs nemeklēju, nedaudz pastaigāju pa Nicu un dodos uz vilcienu. Diena ir ļoti karsta, nav viegli staigāt pa Antibes, tādēļ jau pēcpusdienā gaidu vilcienu uz Nicu, lai gan pirms tam biju domājusi, ka varbūt paķert arī Kannas tajā pašā dienā, taču saprotu, ka manas kājas mani jau ienīst. Vienu vilcienu palaižu garām nelielas nesaprašanās ar peroniem un virzieniem dēļ. Izrādās ekrāns, uz ko skatos, rāda pienākušos vilcienus, bet attejošo vilcienu ekrāns ir pavisam citur. Tā teikt, apmaldījos piecās priedēs, jo Antibes stacija ir smieklīgi maza. Skaļrunis arī tikai vervelē visu laiku franču valodā un neko izņemot Nice es neuztveru. Nu neko, redzu, ka pienāk vilciens, kurš it kā iet uz Nicu, prasu pavadoņiem, vai ar šo var braukt, nē, lai gaidot nākamo. Grr, nu labi, par laimi nākamais atnāk ātri un varu doties "mājās".
Ieviešu jaunu tradīciju savā ceļojumā - siestu, jo karstums ir tiešam nogurdinājis. Franču slēģi ir lielisks izgudrojums, istaba momentā iegūst pilnīgi melnu tumsu, līdz ar to miegs ir salds. Pēc stundu garas siestas var justies kā no jauna piedzimis un atkal doties Nicas dzīvē.
Ceturtā diena atvēlēta Kannām, kuras pārsteidz ar lielo vēju. Par laimi vējš un mākoņi ir mazinājuši tveici. Klīstu pa pilsētu savā nodabā un kad kājas sāk par sevi atgādināt, dodos uz vilcienu. Cenas ir zvērīgas, salīdzinot ar busus, taču atpakaļceļā to nenoželoju, jo ar Marseļas ekspresi, kurš neapstājas visās pieturās, var tikt no Kannām līdz Nicai nepilnā pusstundā.
Vējš no Kannām laikam atpūtis negaisu uz Nicu, jo debesis paliek arvien melnākas, piekrastē var vērot zibeņus, vēlāk sākas arī īslaicīgi lietus gāzieni, kas liek piektdienas vakara baudītājiem un "naktstauriņiem" (kuras piektdienā pārādījušās ielās sevišķi agri) slēpties zem jumtiņiem un balkoniem.
Pamostoties pēdējā pilnajā dienā Nicā, man nav nekāda plāna. Pētu karti, apsveru vairākas opcijas un izlemju par labu Grasse - pilsētiņai kalnos. Šoreiz gan nolemju izmantot autobusu, nets par laimi strādā, tāpēc varu noskaidrot precīzu tuvākās pieturas atrašanās vietu. Tavu laimi, ir pat, kur sēdēt, jo nojaušu, ka brauciens būs garš, proti, pusstundas laikā esam aizbraukuši tikai no Nicas Centra līdz lidostai. Izstaigāju Grasse un braucu "mājās".
Saprotu, ka ir pēdējais vakars un es tā arī neesmu uzkāpusi Nicas pils kalnā, kas man tika ieteikts. Dodos turp, un jā, tas ir tā vērts, skaisti skati uz pilsētu no augšas.
Izbraukšanas dienā jāceļas agri, jo no rīta vēl ir darīšanas un ap pusdienlaiku ir plānots pamest Nicu. Nica uz atvadām uzdāvina pamatīgu gāzienu rīta agrumā, iela uz pusstundu pārvēršas par pludojošu upi. Par laimi lietus ir īslaicīgs un, kad jādodas prom, jau atkal saule parādās pie apvāršņa. Ai, kā negribās braukt prom, tāda sajūta, ka daudz kas vēl nav redzēts, izdarīts... Pilnīgi droši, ka esmu palaidusi garām daudz ko, jo staigāju apkārt vienkārši tāpat, skatoties un baudot pilsētas, bez konkrēta plāna un apskates objektu saraksta, vienkārši izdzīvojot momentu. Žēl arī, ka tik maz laika sanāca veltīt pašas Nicas kārtīgākai izpētei ārpus Centra un vecpilsētas, jo šī noteikti paliks kā mana favorītpilsēta no brauciena.
Šeit arī neliels video, kur ir gan Francija, gan Itālija un nav hronoloģijas:
https://www.draugiem.lv/gallery/?pid=401351985
Dažāda info: Nicā uzmanīgi ar moskītiem, es katru rītu pamodos ar jauniem kodumiem. Pēc pirmajiem biju šokā, jo nesapratu, kas tie par pleķiem, taču no vietējiem noskaidroju, ka tie ir moskītu, kas uzdarbojas naktī, kamēr cilvēks guļ, kodumi, kas nav bīstami. Lai izvairītos ir pieejami speciāli atbaidītāji. Manā dzīvoklī esošie laikam nestrādāja pietiekami labi, vai arī manas asinis bija tik garšīgas, ka moskītiem bija vienalga par atbaidītājiem. Katrā ziņā vērts padomāt par nodrošinājumu, ja negribas staigāt apkārt noklātam ar pleķiem.
Vilcienu cenas: Nice - Monaco 3,90 EUR Nice - Antibes - Nice 4,60 + 4,60 Eur Nice - Kannas - Nice 14 Eur
Autobusi vienā virzienā 1,50 Eur Otrreiz droši vien vairāk izmantotu busus.
Par sabiedrisko ēdināšanu komentāru nav, jo tādu šeit neizmantoju. Pateicoties lielajam karstumam, izdevās iekļauties apmēram 20 EUR nepilnās 6 dienās, jo vairāk gribējās ūdeni nekā ēdienu.
Dženovas daļa sekos citā rakstā.