Rotko atgriezies mājās
Marks Rotko jeb īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir piedzimis Dvinskā, tagadējā Daugavpilī. Kad mazajam ebreju zēnam bijis desmit gadu, viņš kopā ar ģimeni devies uz ASV. Rotko ir bijis centrālā figūra pēckara glezniecības attīstībā Savienotajās Valstīs. Lūk, to mēs uzzinājām par slaveno Daugavpils Rotko centra atvēršanas iedvesmas avotu pirms devāmies paši turp. Kā saka, labāk vienreiz redzēt, nekā simts reižu dzirdēt.
Un tā mēs Rotko centrā bijām un visu redzējām, un tagad stāstām tālāk citiem. Jo tas ir to vērts!
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atrodas Dinaburgas cietokšņa Artilērijas Arsenāla ēkā un tajā atrodas pastāvīga ekspozīcija ar Marka Rotko oriģināldarbiem, videozāle, digitālā ekspozīcija par Rotko dzīvi un daiļradi, bibliotēka, klusuma telpa... Visā centrā ir iespējams fotografēt, izņemot zālē, kurā izvietoti oriģinālie Rotko darbi, tāpēc šo attēlu mums nav. Tomēr jebkurš interesents tos var atrast internetā. Tas, mūsuprāt, ir unikāli, ka Latvijā apskatāmi seši Rotko oriģināli mākslas darbi - „Ifigenijas upurēšana”, „Māte un bērns”, „Augstais priesteris”, „Bez nosaukuma”, „Nr. 10 (brūns, melns, sjēna uz tumšā vīna)”, kā arī „Nr. 7 (oranžais un šokolāde)”, kurus aizlienējuši centram mākslinieka abi bērni Kristofers Rotko (Christopher Rothko) un Keita Rotko Praizela (Kate Rothko Prizel). Kā mums paskaidroja izstādes darbiniece, tie iedoti uz laiku eksponēšanai tēva dzimtenē, bet vēlāk, iespējams, tiks izstādīti citi darbi no personīgām kolekcijām. No laikrakstos atrodamās informācijas mēs uzzinājām, ka Daugavpilī izstādītās gleznas maksā krietni vairāk nekā viss pilsētas budžets, proti, gleznas ir dārgākas nekā pati Daugavpils. Rotko centrs ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur aplūkojami pasaulslavenā mākslinieka darbu oriģināli, kuru vērtība mērojama simtiem miljonos dolāru. Ne velti izgājām pamatīgu pārbaudi - centrā ierīkota videonovērošana, mums nācās šķērsot ierīci ar metāla detektoru, katrai gleznai ir pievienota signalizācija un tikām uzrauga modrās acs rūpīgi novēroti. Tomēr tas tikai palielināja mūsu sapratni, cik liela izdevība un iespēja Latvijai ir dota.
Par Rotko daudz var izlasīt literatūrā, internetā, bukletos, kas izvietoti centra telpās vai bibliotēkā.
Rotko pats ir sacījis, ka viņš glezno savas iekšējās pasaules noskaņas un psiholoģiskos stāvokļus. "Mani neinteresē ne krāsu, ne formas, ne kā cita attiecības. Mani interesē tikai cilvēka pamatemociju izteiksme - traģēdija, ekstāze, nolemtība un tā tālāk. Fakts, ka daudzi cilvēki, redzot manas gleznas, salūst un raud, liecina, ka es uzrunāju šīs pamatemocijas. Cilvēki, kas raud manu gleznu priekšā, piedzīvo tās pašas izjūtas, ko es gleznojot", teicis Rotko.
Mums, protams, mīļš un saprotams ir, piemēram, pašu latviešu Vilhelms Purvītis, bet Rotko gleznas patiesi atstāja interesantas izjūtas - tādu kā sajūsmu, satraukumu, emocionālu reakciju un konkrētu tēlu neesamība ļāva izpausties dziļi personiskām domām un atziņām, un nonākt pie savdabīgiem secinājumiem.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izvietotas arī vairākas mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Mums bija izdevība apskatīt Dainas Dagnijas, Benta Holšteina un Ķīpsalas keramiķu izstādes, kuras vēl varēs apskatīt līdz 15. septembrim, savukārt Leonīda Tugaļeva un Marijas Maijeres izstādes bija apskatāmas tikai līdz 15. augustam, tāpēc bijām priecīgi, ka vēl paspējam tās redzēt.
Mēs laiku baudījām nesteidzīgi, jo tam bijām ieplānojuši visu priekšpusdienu. Pasēdējām zālēs, atpūtas stūrītī, videozālē, kafejnīcā, vārdu sakot, neko sev neliedzām.
Tā kā centrā ir pieejamas 14 rezidences (telpas dzīvošanai), tad izmantojām šo vienreizējo iespēju un nakšņojām, var teikt, muzejā. Mēs smējāmies par sagaidāmajiem spokiem vai muzeju nakti, bet pavadījām to dziļā miegā sapņodami par gūtajiem pozitīvajiem iespaidiem. Mums ļoti patika askētiskās, bet moderni aprīkotās istabiņas un mākslinieciskā gaisotne ar Māra Subača atgādinājumu pasaulei - "Rotko atgriežas mājās". Mēs papildinājām to, uzsverot, ka Rotko patiesi ir atgriezies mājās. Brokastis centrs nepiedāvā, bet tās var paēst turpat pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā "Arsenāls" un ir pieejama koplietojama virtuve (trauki, kafija, tēja, elektriskā plīts, mikroviļņu krāsns, ledusskapis, veļasmašīna). Tas pat ir labi, jo vakarā, kad gribas vienkārši pasēdēt un pārrunāt dienas iespaidus, nav jāspiežas viesnīcas istabiņā, bet var ar draugiem pulcēties kopējā virtuvītē pie "apaļā" galda vai iepazīties ar citiem rezidences iemītniekiem. Mūsu gadījumā tie bija ceļojoši vācieši.
Mūs iepriecināja ziņa, ka rezidences iemītniekiem nav jāpērk biļetes uz izstāžu zālēm, jo to apmeklējums iekļauts nakšņošanas cenā. Kā teikt - brokastis ne vēderam, bet dvēselei. Tomēr pat, ja būtu jāsamaksā par ieejas biļeti (A,B,C,D sektori (kopā) 8 euro pieaugušajam) mēs to ar prieku darītu, jo viss, kas ieguldīts sevis pilnveidošanai, noteikti atmaksājas.
Tas bija vienreizējs ceļojums mākslas pasaulē un nu esam par dažiem skaistiem mirkļiem laimīgāki un bagātāki nekā bijām. "Māksla mums ir dēka nezināmā pasaulē, kuru var izpētīt tikai riskēt gribošie" - uz sienas rakstīti Marka Rotko vārdi. Mēs gribējām riskēt un piedzīvojām patiesi brīnišķīgu un neaizmirstamu dēku. Lai jums arī veicas kaut uz brīdi ienirt mākslas pasaulē, kas reāli aizsniedzama ikvienam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā!
foto - Andris.G