Daugavas auklējums - Daugavpils
Daugavas ielejā iekārtojusies pilsēta, kurai nosaukumā minēta pils. Tā tik tiešām ir Daugavas pils - ar cietoksni, baznīcām un dzīvojamām mājām, kā konfektēm.
Mēs ilgi nevarējām atrast laiku šim ceļojumam, jo vienmēr likās, ka nekas īpašs tur nevar būt. Un tomēr tagad esam laimīgi, ka tur bijām. Jau pats brauciens bija īpašs. Ceļš vijas gar Daugavas krastu un ir interesants ar pārceltuvēm un nevis tiltiem, un ceļa malā uzceltiem krustiem, kas tiek appušķoti un kopti kā goda istaba. Iebraucot Daugavpilī ir iespēja tikt pie spārniem, ja vien ir labs garastāvoklis un gribas izkustināt mašīnā nosēdētās kājas.
Latvijas otrā lielākā pilsēta sagaida ciemiņus ar izcilā mākslinieka Marka Rotko centru, kuru noteikti iesakām apmeklēt un pilsētas simbolu - 19.gadsimtā uzbūvēto cietoksni.
Kad tie apskatīti, var doties uz Rīgas ielu, kas ir pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā ir gājēju iela, kurā nesteidzīgi var baudīt atpūtu. Mājas, ne lielākas par diviem vai trim stāviem, ir kā marcipāna konfektes. Skaistas, izremontētas un maigos toņos, izrotātas ornamentiem un rotājumiem. Minēto māju apskate ir īpaša izklaide. Aplūkojot grezno namu fasādes, var doties uz ielas vienu galu, kur atrodas dzelzceļa stacija ar ūdens baseinu kaskādi vai doties uz otru ielas galu, kur atrodas Dubrovina parks. Kā noskaidrojām, vēsturiskā apbūve tapusi 19.gadsimtā saskaņā ar 1826.gadā Pēterburgā apstiprināto projektu. Ielā ir kafejnīcas, soliņi, mazi apskates objekti, kā bruņurupuča skulptūra vai māla podu krātuve. Ļoti jaukas ir kafejnīcas ar mīlīgu nosaukumu kādu nekur citur neredzēsiet - "Šokoladņa". Tajā var baudīt kafiju un kūciņas, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus.
Daugavpilī viss apskatāmais gandrīz vienā vietā - turpat ir minētā gājēju iela, kuras abās pusēs aug kastaņas, Vienības nams, kas atrodas līdzās Vienības laukumam, Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, jau minētais Dubrovina parks ar ziedu dobēm, naktī dažādās krāsās mirgojošu strūklaku un kādreizējā pilsētas galvas Pāvela Dubrovina pieminekli, kur redzams viņš pats pastaigā ar sunīti. Parkā mēs redzējām cilvēkus vienkārši laiski pavadām laiku vai spēlējoties ar bērniem un pat "vecmeitu" ballīti pirms laulībām.
Uz Baznīcu kalnu, kas ir īpaša vieta Daugavpilī, mēs devāmies ar auto. Pa ceļam piestājām pie Rotko piemiņas zīmes, kas atrodas Daugavas krastā netālu no slavenā pilsētnieka Marka Rotko bērnu dienu dzīves vietas un tad apskatījām četras baznīcas, kas īpatni uzceltas vienā pilsētas rajonā. Tur gandrīz blakus draudzīgi sadzīvo četru konfesiju dievnami - Mārtiņa Lutera katedrāle, Dievmātes Romas katoļu baznīca, Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle un vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnams. Atpakaļceļā uz centru kā atgādinājums par likumpaklausību izslējies cietums "Baltais gulbis", kā to sauc vietējie un tālu aiz pilsētas robežām dzīvojošie cilvēki.
Visas četras baznīcas var redzēt arī pa viesnīcas "Latgola" 10 stāva restorāna milzīgajiem logiem. Tur mēs priecājāmies par Daugavpils panorāmu un paēdām sātīgas latgaļu vakariņas. Nacionālā ēdiena piedāvājums tiešām ir bagātīgs un nemaz ne tik dārgs. Mēs paēdām, iztērējot divatā 17 euro un mielojāmies ar kartupeļu pankūkām pildītām ar gaļu un dekorētām ar upeņu ievārījumu un zemeni, baudījām sārto vīnu, minerālūdeni ar citronu un kafiju.
Tagad mēs sakām - ir tiešām vērts aizbraukt un apskatīt skaisto Daugavas auklējumu Daugavpili. Tā ciemiņiem parāda sevi kā uzpostu, greznotu un viesmīlīgu carieni vai vismaz galma dāmu. Dodoties prom no Daugavpils ilgi mājām tai atvadas un dzelzceļa tilts pār Daugavu uz mums noskatījās ar labvēlību. Mēs to jutām un bijām patiesi apmierināti ar ceļojumu. Brauciet arī jūs!
foto - Andris.G