Saulainā Spānija (Andalūzija)

  • 6 min lasīšanai
  • 45 foto

Vēlos padalīties ar savām sajūtām, pieredzi un ieteikumiem, kā es pavadīju savu atvaļinājumu, ko es redzēju, kā jutos un ko iesaku nākamajam ceļotājam. Video uzņēmu lielākoties ar GoPro kameru un puse fotogrāfiju ir uzņemtas ar Samsung Note 2

Mūsu ceļojums, mans un manu divu jauko ceļabiedreņu, kuras paliks noslēpumā, iesākās Minsteres lidostā (FMO), kurā es viņas satiku, teikšu godīgi, iepazīšanās bija ceļojuma laikā, jo iepriekš mēs nebijām praktiski pazīstami, redzējušies, runājušies, iepazināmies tikai ceļojumā. Tas bija liels izaicinājums, ko plānojām un īsti neplānojām jau pus gadu iepriekš, nopērkot biļetes turp un atpakaļ (110 eur Rynair), ņemiet vērā, ka printējot biļetes, būs jāpiemaksā vēl 5eur, par sēdvietu atpakaļceļam, ja

negribat maksāt, tad biļete atpakaļreisam jāprintē tikai pēc ielidošanas datuma, labi izdomāts vai ne?

Es esmu vienīgais, kas ir paņēmis bagāžu, dēļ fotothnikas (vairāk nekad tā nedarīšu). Par laimi bagāža nebija jāgaida, lidmašīna nosēdās veiksmīgi pilsētā Malaga, kur gājām meklēt cilvēku no malagacar.com, kur mēs īrējām auto, tas mums izmaksāja, šķiet 170eur (ar piemaksām). Kā jau visur arī tur bija savi triki, varēja piemaksāt 20eur, ja mašīnu vēlamies atdot ne ar pilnu bāku, kaut gan blakus ir benzīntanks! 12 eur dienā par kasko, kas nav obligāts, ja maksājums par auto tiek veikts ar karti. Auto jauks, kopts, negrab un nav nekādu tehnisku vai vizuālu defektu, kondicionieris, ko neizmantojām, taču patīkamākais bija nododot automašīnu, neizteica nekādus aizrādījumus, cilvēks apskatijās, pateica - OK un ar to arī viss bija beidzies, nav nekāds drošības naudas.

Satiksme - Braucot uz Spāniju pārliecinieties, ka jūsu GPS navigatorā ir Spānijas kartes, ceļi un vēlams fotoradari, šeit fotoradari zibsnī uz lielceļiem mugurpusē, ne sejā, tā kā var bildēties un nesaprast, tikai, vakaros braucot, dīvainā, dzeltenā gaisma izgaismo ceļu zem tiltiem. Gandrīz visur iepriekš ir norāde, ka darbojas fotoradari, taču tikai gandrīz visur. Ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus, daudz dažādas policijas. Parkojieties visur, kur nav aizlieguma zīmes vai dzeltenās līnijas, kur ir dzeltenā līnija, tur ir aizliegts parkoties. Braukt pa Spāniju ir ļoti viegli, mierīga satiksme, cilvēki nesteidzīgi un uzmanīgi, nebaidities no serpantīna, taču nepārvērtējiet savas spējas, izvēlēties auto ar augstu klīrensu, nebrauciet līkumos pārāk strauji un arī parāk lēni ne, jo tā izveidosies rinda aiz jums, sekojiet plūsmai. Neisaku doties garos izbraucienos, jo ceļš tā vai tā nogurdina, ne tālāk kā 100/150 km, un ticiet man, tuvākajā ciematā un pilsētā jūs redzēsiet vairāk nekā tālajā lielpilsētā.

Dodamies uz mūsu atpūtas māju, ko rezervējām intenetā, tā mums izmaksāja ap 400eur. Tur nebūs interneta, taču es izlasīšu grāmatu, ko esmu paņemis līdzi. Jūs nevarat iedomāties cik garš ceļš var likties, kad jābrauc pa serpantīnu ar 30km/h, taču, izvēloties māju tālāk no pilsētas kalnos bija pareizi, tur nebija tik karsti, mēs bijām īstajā Spānijā, kur valda miers, tikai gans ar savām aitām un to zvaniem ik pa laikam to traucē. Augstu kalnos, turpat pie mākoņiem, netālu no vietējā ciema mēs sagaidijā katru rītu un aizvadījām sauli aiz kalnu grēdām. Vakarā devāmies uz Cómpeta, tuvākais ciematiņš, kas bija reizē tik tukšs un tik pilns. Neskatoties uz nespēju runāt Spāniski, vietējie iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi uz zīmju valodu un iepirkšanās nav nemaz tik grūta. Īsa pastaiga caur šīm, vietām, šaurajām ieliņām un dodamies mājās, pagatavot garšīgas vakariņas. Man par laimi, es tiku lutināts un viņas tik garšīgi gatavoja, katru rītu un vakaru pārsteidza ar gardu maltīti, vēl tagad atceros šīs garšas, pavadot ikdienu pelēkajā pasaulē.

Iegaumējiet - Apģērbs. Neņemiet līdzi neko lieko, varbūt liekās, ka nekad nevar būt par daudz, bet vienmēr ir par daudz! Dodoties atvaļinājumā jums nevajag lielu spoguļkameru par kuru būs jāsatraucās visu ceļojumu, jums nevajag mantas, kuras pat neuzvilksiet, jums ir nepieciešamas tādas kurpes, ar kurām jūs varat visu dienu staigāt un vakarā kājas nebūs piepampušas un sāpīgas, es izvēlējos dārgus skriešanus apavus, kuri neberza, lieliski derēja akmeņiem un asfaltam. No apģērba bikses un šortus, maiciņu un kreklu, apakšveļa un peldbikses. Jūs esiet ceļojumā, kādēļ nenopirkt tur visu kā jums trūkst? Ja gribās vēl kādas stilīgas bikses vai krekliņu ar tās valsts kādu simboliku? Es neņemšu spoguļkameru uz cēlojumu, nerunājot par tās piederumiem, statīvi, objektīvi utt, maksimums - telefonu, zvaniem, bildēm un video, taču arī par to jūs satrauksaties un nespēsiet, piemēram pastaigāties gar jūru. Labāk paņemiet vienu labu grāmatu!

Pirmais rīts, garšīga citrona tēja un mana apņemšanās pievarēt vienu no pasaules bīstamākajām takām - Caminito del rey, kas izrādijās parasta pensioru taka. Salīdzinot ar Vāciju, kur pilnīgi viss ir nozīmēts, Spānijā neko nevar atrast, jo ielām nav nosaukumu un nav tādas numurēšanas, arī šai takai nebija. Par laimi, iepriekš biju sagatavojis un vairākos veidos koordinātes pēc iespējas tuvāk takas sākumpunktam. El chorro stacija, dīvainā kārtā turp ar auto varēja iebraukt tikai no pulksten 12:00 Mans satraukums bija nepamatots, visu atrast izrādijās daudz vieglāk un nu jau esam pie reģistrācijas, noskenēju savu biļeti, ko biju izprintējis pēc interneta reģistrācijas, ļāvis sevi iesmērēt ar pretapdeguma krēmu, apkrāvies ar dažādām mantām fotografēšanai dodos ceļā. Par laimi vai par nelaimi man, taka izrādās pavisam droša, nav nekā no tā ko gaidīju, taču skati bija iespaidīgi, tas bija tā vērts - doties šurp. Tagad es nebūtu ņēmis praktiski neko no tā, ko paņēmu un arī jums iesaku paņemt tikai nedaudz ūdes, ja gribās tad arī kko uzkost un priekš bildēm telefonu vai mazāko kameru, kas jums ir un viss! Tagad es nesteigtos līdz takas galapunktam un noteikti būtu nokāpis līdz upei un arī līdz sabrukušajai mājai tuvāk pie upes. Manā galerijā ir daudz fotogrāfiju - http://janismacs.wordpress.lv/2015/06/28/caminito-del-rey/

Nākamais galamērķis bija Malaga, ja draudzējieties ar android telefonu, tad pirms dodieties uz kādu pilsētu sameklējiet bezsaistes kartēs kādu stāvlaukumu tuvāk centram, dienās tas izmaksās līdz 20eur, bezmaksas stāvlaukums, ja esat prasmīgs meklētājs, 30min gājienu ar kājām. Iebraucot pilsētā pārsteidz tās krāsas, viss liekās tik dzīvs, neskatoties uz karstumu, cilvēki laimīgi un nesteidzīgi un nav to ļaužu pūļu, kas steidzās kaut kur.. Krāšņa ar arhitektūru un daudzajiem apskates objektiem, mēs devāmies uz - Alcazaba, to var pilnīgi izstaigāt kādās 2-3h, taču atkal nesteidzieties, veltiet tai 5h, tā ir mazā Alhambra uz kuru mēs, diemžēl netikām, biļetes internetā jāpasūta gandrīz vai viens gads iepriekš. Alcazaba krāšņie dārzi, augstie mūri, kas ļauj redzēt visu pilsētu tā vien stāsta par savu varenību. Staigājot pa šīm ejām, pa takām, gar mūriem, cauri dārziem, gribās būt tajā laikā un nesteidzīgi pastaigāties, pasēdēt un parunāties ar kādu.. Šeit nebija daudz tūristu, visapkārt bija kluss, manāmi pāri kautrīgi izrādīdami savu mīlestību, tā vien liekās, ka vēl pagātnes dvaša atspīd šajos mūros. Pastaigas atņem daudz spēka, īpaši, ja līdzi ir mugursoma, ir labi, ja ir izvēlēti kādi konkrēti galamērķi, bet ja tādu nav, tad jābūt mierīgai dvēselei, kas nebaidās apmaldīties pilsētā un skaidram prātam, kas ar bezsaistes kartēm vai uzdrīkstēšanos uzprasīt ceļu, atvedīs tevi tieši pie pie vietas, kur novietojāt auto.

Saistībā ar lielām pilsētām, uzmanieties no zagļiem, kuriem patīk sieviešu somiņas vai jebkuras somiņas, kas slikti turās vai ir vaļējas, mūsu pastaigas laikā pa pilsētu Sevilla es pamanīju vīrieti, kurš mums sekoja vairākas ielas, vispirms nepievērsu viņam uzmanību, taču tad sajūtot viņa skatienu, es atskatījos un manīju to pašu seju, ko redzēju pirms kāda laika, vīrietis gāja nopakaļ manai ceļabiedrenei, lūkodamies manī, tad kad es viņai pateicu, lai uzmana savu somu, viņa paspēra soli tuvāk man un vīrīetis paātrināja gaitu, dodoties nezzināmā virzienā. Varbūt tas nebija zaglis, bez aizdomīgs tips gan. Spānija ir pilna ar tūristiem, tie šiet nav sveši, jāsaka, ka Latvijā būtu jābaidās vairāk nekā Spānijā! Kā nākamo lielo pilsētu izvēlējamies - Sevilla, tā bija ļoti tālu un neko jaunu neredzējām. Protams, milzīgas katedrāles, krāšņas celtnes, taču to varēja redzēt katrā pilsētā. Es nemīlu lielas pilsētas, tomēr bija interesanti maldīties pa tām, izstaigāt dažādus veikaliņus, vadīties pēc smaržas un atrast garšīgas uzkodas, vērot flamenco uz ielas un aiziet uz flamenco vakaru vietējā bārā, redzēt gājienu, par kuru neviens neko nezina, bet liekās interesants.

Gibraltārs, tā vairs nav Spānija, bet gan apvienotā karaliste, ņemiet vērā, ka tur var nokļūt tikai ar pasi un tā vairs nav Spānija, tipiska Anglija. Gibraltāra ir viens objekts - Kalns, līdz tam var nokļūt ejot ar kājām pa galveno ielu līdz pacēlējam un tad augšā! Tiec pašā augšā un uzreiz priekšā ir pērtiķi, kas bezbailīgi pastaigājās vai rotaļājas. Pēc pāris fotogrāfijām mēs devāmies pa labi, jo bijām nopirkuši komplekso biļeti, kas nav nemaz kompleksā biļete. Satikām pērtiķus, mazus un lielus, kuri bija tikai kādu 1km no pacēlāja, tālāk to vairs nebija. Aizgājām līdz pašai virsotnei un devāmies lējā pa kreiso pusi, tad apkārt un atkal augšā. Sports tā ne pa jokam un arī te ir savas viltības. Ekskursijas varinats ir ienākot Gibraltārā uzreiz doties pie taksista ar busiņu un nopikrt pilnu biļeti ekskursijas. izzinātāja variants ir papētīt karti nedaudz un doties vienā pusē augšā un otrā pusē lejā, ne par ko nebūs jāmaksā. Ar pacēlāju mēs nogājām 3h, bet šim kalnam vajag vismaz 5h. Taupīgais ekskursants var aiziet līdz pacēlājam un nopirkt biļeti turp un atpakaļ, aziet līd afei, nobildēt selfiju un doties lejā, jo tā pa lielam pašu labāko jau tur pašā augšā var redzēt. Skats no augšas, kalni un pērtiķi, jāmin, ka šeit gan nav nekāds drošības, te var sataisīt nepareizu soli un krist lejā.

Visā visumā, ja es došos vēlreiz uz Spāniju es gribētu vēltīt dienu piekrastei un jūrai. Runājot par jūru, kā jau daudz kur arī te ir jāpērk guļvieta un Spānijā krast ir no griezīgiem akmeņiem, nevis maigām smiltīm,zūd visa romantika vai ne? Uzkāptu pašā augstākajā virsotnē un tur pavadītu nakti, aizietu uz ballīti jūras krastā, izvēlētos vidēju pilsētiņu un internetā atrastu ģidu, kas pastāstītu interesantus stāstus. Pārējos foto meklē šeit - http://janismacs.wordpress.lv/



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais