Horvātija, Pula.
|
Aivars Mežulis
|
Ceļš uz Pulu. No Bledas tikai 250km. Tas apmērām kā no Rīgas līdz Rēzeknei. Bet ceļa kvalitāti gan nevar salīdzināt. Es te par labu kvalitāti. Vienīgi Slovēnijas ceļš ir visdārgākais- uz 7 dienām 15 eiro. No Bledas braucām garām gar Postoinas alām, bet šoreiz to apmeklējumu palaidām garām.
Pulā ieradāmies ap 15-iem un varējām iekārtoties kā aborigēni uz četrām dienām. Ar apartamentu saimniekiem sarakstījos jau iepriekš, un viņi mūs sagaidīja kā gaidītus radiniekus no trimndas. Trīs kilometri līdz Pulai, bet 25m līdz Adrijas jūrai- pāri ceļam.
Par internetu. Tautieši! Ja jums apgalvo, ka Balkānu valstīs, Čehijā un Itālijā visur ir wi-fi, tad tas ir tas pats, kas apgalvot, ka Latvijā pilnīgi visur ir kondicionieris. Vispār bezvadu internets tur ir, bet nestrādā mūsu izpratnē. Labāk nebojājiet nervus, bet baudiet dabu un kontaktējieties ar laipniem cilvēkiem- nu tas pie nosacījuma, kāds pats tu esi! Uz pilsētu mēs parasti gājām ap 12-13iem pa karstumu, kā uz izaicinājumu. Protams, ka labākais patvērums bija lielveikals, bet cik ilgi ta tur elposi- nirsti tik laukā!
Tirgus pilsētā nav īpaši lēts, vismaz manā izpratnē, kādam vajadzētu būt vairāk uz dienvidiem, bet garšīgi gan, Rīgā tik sulīgu augļu nav. Pārtika veikalos maksā aptuveni tapat kā pie mums.
Tā mēs virzāmies uz kolizeja pusi, ko sauc par arēnu. Tā esot otra lielākā aiz Romas kolizeja. Es ieraudzīju afišu, ka 9.jūlijā būs gladiatoru cīņas. Radās jautājums: iet uz gladiatoru cīņām vai neiet? Ņemiet vērā, ka mūsu braucēju sastāvs bija negodīgi salikts pa dzimumiem- viens V pārstāvis pret tīs S pārstāvēm. To es tāpēc, ka gribēju gladiatoru cīņas redzēt.
Vakarā ieminējos saimniekam, ka gribētos uz arēnu- gladiatoru cīņas paskatīties. Viņš uzreiz- es jums varu palīdzēt. Un mūs pirms izrādes noveda garām lielajam rindā stāvošajam pūlim, apsargiem un kontrolieriem. Un, kad visus laida arēnā, mums pirmajiem ierādīja vietas aiz senāta ložas. Nu gan sajūtas bija kā padomju gensekam , jo tāds komforts un par velti!
Izrāde bija ļoti atraktīva un interesanta angļu valodā. Tā ilga gandrīz divas stundas, bet pēc tam arēnā varēja ilgi pozēt un selfijot ar saviem mīļākajiem varoņiem.
Ieraugot šo rindu, noplaka cerība par iekļūšanu arēnā.
Tā mums pagāja pēdējais ceļojuma vakars Pulā, un pa melnu tumsu gājām uz māju. Nu es biki pārspīlēju, bet iedomājieties sutīgu nakti un melnu tumsu!
Atvadāmies no vīģes kokiem un cikādēm. Esat dzirdējuši cikādes? Ja nē, tad ieslēdziet youtube un paklausieties! Bet jūs varat to izslēgt, kad apnicis klausīties. Te nevar. Tā ir žvadzinoša skaņa starp sienāžu sisināšanu un žagatu žvadzināšanu, bet stipri skaļāka nekā mūsu sisenītis to dara. Interesanti ir tas, ka tā masīvā skaņa var pēkšņi apklust apdullinošā klusumā. Tātad viņiem ir tāds diriģents, kuram koris klausa uz sekundes simtdaļu!
10-tā jūlija rītā sakām horvātiem HVALA un dodamies tālāk uz Venēciju.