Legolandē, Bavārijas kalnos un termālajos baseinos ar bērniem. www.lindatravel.lv

Linda Balode 08.07.2015 30 min lasīšanai

Šoreiz ģimenes ceļojuma idejas autori ir mūsu bērni (Markusam 8.g., Reinim 4.g.), kuri nu jau gadu kā sapņo par ceļojumu uz Legolandi, jo ir lieli Lego fani. Tad nu nolemjam apvienot viņu intereses ar mūsu vēlmēm un es izveidoju maršrutu, kas iekļauj gan Vācijas Legolandes, gan Bavārijas kalnu un termālo baseinu apmeklējumu, gan iepirkšanos Vācijā.

Tā kā ar auto braukt lielo attālumu līdz Vācijai negribas, tad izlemjam par labu tiešajam lidojumam uz Minheni un jau janvārī Air Baltic aviobiļešu izpārdošanas laikā iegādājos mums akcijas aviobiļetes lidojumam par 400 eiro par ģimeni+ papildus 50 eiro par nododamo bagāžu, rezervēju auto, saņemšanai Minhenes lidostā, kā arī rezervēju ģimenes apartamentus no vietējiem vāciešiem Legolandes tuvumā, Berchtesgadenē un viesnīcas numuriņu Minhenes lidostas tuvumā. Un tad atliek vien krāt naudiņu un gaidīt mūsu bērnu sapņu ceļojumu.

1.diena. 25.06.2015. Ceļā uz Legolandi.

Un tā 25. jūnija pēcpusdienā braucam uz Rīgas lidostu, kur, pēc nelielas kavēšanās, tiekam aicināti uz reisu Rīga- Minhene. Bērni, lai gan ir lidojuši gana daudz, atkal par visu brīnās un priecājās, it kā lidotu pirmo reizi. Kad paceļamies virs mākoņiem, puikām šķiet, ka lidojam virs Ziemeļpola un ka zem mums ir sniega un ledus klajumi. Viņi brīnās arī par to, kāpēc virs mākoņiem ir zilas debesis un saule, lai gan šodien bija apmākusies diena. Un mums, kas jau vairs neprotam priecāties par baltajiem mākoņu vāliem, arī ir iespēja paraudzīties uz lidojumu bērnu acīmJ

Minhenē ielidojam 19:00 vakarā, samērā ātri tiekam pie sava Budgetcar norezervētā Fordiņa (dīzelis, ar ietilpīgu bagāžnieku) par 219 eiro, kā arī uzzinu iepriecinošu vēsti, ka Budgetcar drošības naudu neprasot, lai arī neņemam pilno apdrošināšanu. Tie nudien ir lieliski jaunumi!

Pēc 2 stundām jau iebraucam Rettenbach ciemā, kur, pateicoties līdzi paņemtajai navigācijai, mazo ieliņu labirintos ātri atrodam norezervēto apartamentu, kura saimnieks Markuss mūs laipni sagaida un izrāda plašo apartamentu ar atsevišķu guļamistabu bērniem, virtuvi, dzīvojamo istabu un atpūtas zonu dārzā. Lai arī apartaments ir vienkāršs, bez īpaša luksa, par 70 eiro par nakti 15 min braucienā no Legolandes tas manuprāt ir labs diezgan.

2.diena. 26.06.2015. Legolandes piedzīvojumu pirmā diena.

No rīta bērni mostas jau ap 7:00 un ar nepacietību gaida, kad vecāki celsies un beidzot sāksies mūsu Legolandes piedzīvojums! Rīts ir saulains, tādēļ mēs izmantojam iespēju pabrokastot dārzā un pēc lietainajām Līgo svētku dienām, beidzot izbaudīt īstu vasaruJ

Pa ceļam uz Legolandi vēl iegriežamies Gunzburg pilsētiņas Aldi veikalā, kur par 10 eiro sapērkam pusdienu piknikam nepieciešamo pārtiku un ūdens pudeles, lai Legolandē nebūtu jāpārmaksā.

Un tā ap 11:00 beidzot esam ieradušies Legolandē un esam gatavi iekarot to. Tā kā ģimenes biļeti par 100 eiro esmu jau iepriekš iegādājusies internetā, tad rindā pie parka ieejas nav jāstāv, vien jānoskanē izprintētās biļetes svītrkodiņš un esam iekšā parka teritorijā, kas mūs sajūsmina jau ar iespaidīgajiem ieejas vārtiem un pirmajām lielajām no Lego klucīšiem uzbūvētajām figūrām.

Iesākumā mēs dodamies iekšā parka teritorijā bez kāda konkrēta plāna un kā pirmā mūs uzrunā atrakcija „Ostas Kruīzs”, kur mēs, pēc 10 min garas rindas izstāvēšanas, kāpjam iekšā divvietīgās elektriskajās laiviņās un kuģojam pa ezeriņa labirintiem, brīžiem iebuksējot kādā citā laivā vai ezeriņa apmalē, kas protams sagādā vispārēju jautrību. Tiešām jauka izklaide karstā vasaras dienā.

Pēc šīs atrakcijas gan ieskatāmies kartē un saliekot galvas kopā, izlemjam, ka tālāk iesim uz Pirātu zemi, par ko puikas izrāda vislielāko interesi.

Nonākot pirātu valstībā, mūs pārsteidz iespaidīgs skats ar „Kilimandžāro kalnu” un ūdenskritumu, pa kuru lielā slīpumā un ātrumā spiegdami laivās lejup traucas parka drosmīgākie apmeklētāji. Šī ir džungļu ekspedīcijas atrakcija, kuru noteikti vēlamies izbaudīt. Markusu gan nākas pierunāt un pārliecināt, ka nekas bīstams jau ar viņu šeit nevar notikt. Savukārt Reinis ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš grib braukt lejā pa trako kalnu ūdenskritumu. Šeit gan rinda ir gara un kopumā tajā pavadām 30 minūtes. Esmu dzirdējusi, ka nedēļās nogalēs un jo īpaši augusta mēnesī rindas mēdz būt arī garākas, bet tā kā daļēji tieši šī apsvēruma dēļ esam Legolandes apmeklējumam izvēlējušies jūnija mēnesi un piektdienu, tad rindu garums mūs īpaši neapgrūtina.

Un tā, beidzot arī mēs kāpjam astoņvietīgajā laivā, kas, braucot pa zemūdens sliedēm, uzved mūs džungļu valstībā, kur mūs negaidīti ar ūdeni apspļauda dinozaurs, tad tiekam ievesti tumšā alā, kur mūs biedē ar dīvainām skaņām un tad jau sākās galvenā atrakcijas daļa- brauciens pa sliedēm augšā kalnā, kur nonākot tā virsotnē, mūsu laiva tiek palaista mežonīgā braucienā lejup pa upi-ūdenskritumu, kas ir tik stāvs, ka mani uz brīdi pārņem brīvā kritiena izjūtas un sirds vai pamirst no pārbīļa- tā, ka pat bailēs nav spēka pakliegt. Un tad jau ar lielu blīkšķi un ūdens šaltīm sejā un visapkārt mums tiekam iemesti ezeriņā, kur arī beidzas mūsu ekstrēmais ūdens piedzīvojums.

Pie izejas apskatām bildi, kas uzņemta brīdī, kad mūsu laiva traucas lejā pa ūdenskritumu- redzēdami savas pārdabiskās sejas izteiksmes, nevaram vien beigt smieties paši par sevi un Jānis nenožēlo 10 eiro, lai šo bildi paņemtu mums līdzi par piemiņu.

Tālāk dodamies uz Kapteiņa Nika ūdens pistoļu kaujas lauku- tā ir vēl viena lieliska, bet ļoti slapja atrakcija, kas no malas izskatās aizraujoša un karstajā dienā gluži vai kārdinoša, jo pašaudīties ar ūdens pistolēm, taču ir katra puikas sapnis

Taču, kad iekāpuši pirātu laivā, kas aprīkota ar ūdens pistolēm un lielgabaliem, paši nonākam ūdens kaujas krustugunīs, visi, izņemot mūsu ģimenes galvu, krītam panikā par pēkšņajām „ienaidnieku” raidītajām dzestrā ūdens šaltīm, kas mūs pāris sekunžu laikā padara viscaur slapjus. Markuss, Reinis un es- mēs cenšamies laivā paslēpties no negaidītā uzbrukuma, bet ūdens mums gāžas uz galvas un glābiņa nav. Jo mūs apšauda citi parka apmeklētāji no pirātu ezeriņa krastiem, kuri arī ir aprīkoti ar ūdens pistolēm. Pēc pirmā šoka pārvarēšanas un spiedzieniem, varam uzelpot, jo esam tikuši ārā no „karstās zonas”, un varam nedaudz papriecāties par pirātu ezera Lego butaforijām- zem ūdens peldošo krokodilu un miroņgalvas tuneli, bet tad jau arī mūsu brauciens ar laivu beidzas- it kā par ātru, bet tomēr neviens no mums nevēlas tajā doties vēlreiz, lai atkal kļūtu par slapjo kauju mērķi. Tā vietā izlemjam tagad no krasta atspēlēties pāri darītājiem un apšaudīt tos. Tad nu arī Jānis ar Reini bliež ar ūdens lielgabaliem no visas sirds un arī citi kuģotāji tiek slapji, ne tikai mēs. Labi, ka tepat par pāris eiro ir iespēja visai ģimenei kopā izžāvēties lielā karstā gaisa „fēna” kabīnē, jo, lai arī diena ir karsta, tomēr ar pavisam slapjām drēbēm staigāt negribētos.

Pēc šīs kaujas jūtam izsalkumu un, ejot garām ātro uzkodu ēstuvei, izlemjam ieturēt pusdienas ar frī kartupelīšiem un panētām karbonādēm. Paliela bērnu porcija šeit maksā 6.60 eiro un tajā ietilpst arī nedaudz salātiņu un dzēriens. Rinda it kā nav gara, taču tajā nostāvam gandrīz pusstundu. Un tā nemanot ir jau plkst. 14:00 un mēs sākam iespringt par to, ka vēl tik daudz ko gribas redzēt, bet diena jau iet uz beigām, jo 17:00 jau tiek slēgtas atrakcijas.

Tādēļ nu jau raitākā solī nekā no rīta, dodamies uz nākamo bērnus interesējošo atrakciju- Tempļa ekspedīciju, kur, braucot ar džipiņiem, izbaudām iespēju šaut ar lāzer pistolēm pa dažādām ar Ēģiptiešu mitoloģiju saistītām butaforijām, tādejādi vācot punktus- kurš trāpa visvairāk mērķos, tam arī lielāks punktu skaits. Šī atrakcija mums visiem ļoti patīk.

Tālāk dodamies uz Bruņinieku pili, kuras gaiteņi mūs nemanot aizved uz Uguns Drakona amerikāņu kalniņu. Markuss uzreiz paziņo, ka viņš ar tādu nebrauks un es ļoti labprāt piedāvāju palikt kopā ar viņu un palaist Jāni ar Reini šajā braucienā divatā. Viņi mums ir drosmīgie vīrieši.

Vēl pirms abi drosminieki ir iznākuši no trakā brauciena, mēs ar Markusu jau apskatām viņu bildi un ar nepacietību gaidām, kādi tad būs bijuši iespaidi no trakākā brauciena, kādā viņi devušies. Reinis iznāk pavisam priecīgs un nebūt neizskatās sabijies, savukārt Jānis atzīst, ka tas bijis trakākais amerikāņu kalniņš pa kādu viņš jebkad braucis. Bet esot bijis labs piedzīvojums un ļoti spilgti iespaidi.

Vēl apmeklējam “Policijas kantori” ar greizo spoguļu labirintiem, izbraucam ar vilcieniņu pa parka teritoriju, bērni izskraidās pa rotaļu laukumiem, iepērkam interesantākās Lego klucīšu detaļas Lego fabrikas veikalā, jo tikai šeit ir iespējams nopirkt klucīšus uz svara (9 eiro par 100 gr), kas protams nav lēti, bet maniem vīriešiem ir prieciņš vakarā montēt kopā sapirktos zobratiņus.

Vēl pirms pašas slēgšanas paspējam izbraukt ar ūdens močus imitējošu atrakciju un pēc 17:00 vēl pastaigājam pa miniatūro pilsētu pasauli, kas uzbūvēta no Lego klucīšiem un figūriņām, kā arī nopērkam ģimenes biļeti nākamajai dienai par 60 eiro, jo mani vīrieši izlemj, ka vēl nav visu redzējuši un izbaudījuši. Un tā jau ir, ka uz Legolandi jau otrreiz tik drīz droši vien vairs neatbrauksim- tad jau jāļauj puikām izpriecāties pēc pilnas programmas

Vakarā vēl sarīkojam sev nelielu šopingu C&A veikalā Gunzburg pilsētiņā. Reinis tiek pie jaunām vasaras maiciņām ar multeņu varoņu zīmējumiem.

Ap 20:00 pavisam saguruši no iespaidiem bagātās dienas, beidzot braucam uz apartamentu un drīz vien jau arī puikas labprātīgi dodas uz gultu, lai uzkrātu spēkus nākamās dienas Lego piedzīvojumiem.

3.diena. 27.06.2015. Legolandes otrā diena.

No rīta pa logu skaits nav priecīgs- debesis ir apmākušās un izskatās, ka diena būs lietaina, kaut gan iepriekšējā vakarā www.wetter.de lapa mums solīja, ka pērkona negaiss un lietus būs tikai pēcpusdienā un dienas pirmā puse būs saulaina. Neko darīt- tā kā esam jau nopirkuši Legolandes biļetes, tad brauksim baudīt atrakcijas jebkurā gadījumā.

Legolandē ierodamies 11:00 un vispirms puikas mūs ved uz Hyndai bērnu auto skolu, kur viņi jau iepriekšējā dienā noskatījuši iespēju izbraukāties pa auto pilsētiņu ar elektriskajiem automobiļiem, taču, nonākot pie auto skolas, secinām, ka tā paredzēta tikai bērniem un no 7 g.v. un par 45 minūšu periodu jāmaksā papildus 5 eiro. Tas mums neder, jo ko mēs pārējie darīsim kamēr vecākais puika braukāsies! Puikas jau nedaudz sabēdājas, bet tad netālu pamanām vēl vienu auto skoliņu mazākiem bērniem (līdz 6.g.v.), kas ir par brīvu un rinda arī nav gara. Tā kā personu apliecinošus dokumentus Legolandē pie atrakcijām neprasa uzrādīt un tic uz vārda, tad mēs piedāvājam arī vecākajam puikam izbraukt ar šiem elektro automobiļiem, bet viņš mums ir godīgs likumu ievērotājs un ietiepjas, ka viņam lūk esot 8 gadi un viņš te nedrīkstēšot braukt. Tā nu mazais Reinis viens pats izbauda šo atrakciju un kā godalgu saņem jauno braucēju auto vadītāja apliecību, par kuru ir dikti lepns.

Tālāk dodamies uz 4D kino, ko nepaspējām apmeklēt iepriekšējā vakarā un par ko ļoti interesējas mūsu vecākais puika. Paspējam uz Lego City kino filmiņu (kino seansi te sākas katrā apaļajā stundā un pavisam iespējams noskatīties 3 dažādas filmiņas). Tā kā 4D kino iepriekš neesam bijuši, tad iespaidi ir spilgti- Lego varoņi ne tikai burtiski „izkāpj” no kadra un ierauj mūs savās cīņās, bet mēs “tiekam arī aplieti ar ūdens šļūteņu radītajām šļakatām” (ūdens tiek smidzināts uz mums no griestiem), uz mums tiek pūsts vējš brīžos, kad multfilmas varoņi traucas pa gaisu ar lidaparātiem, kā arī tiekam sildīti ar karsto gaisu brīžos, kad multfilmā aizdegas kāds auto. Markuss gan brīžiem slēpjas zem cepures, savukārt Reinis izbauda visu specefektu burvību.

Kad iznākam no kino, mūs nepatīkami pārsteidz lietus, tādēļ dodamies iekšā turpat blakus esošās Jūras Pasaules „Atlantis” akvāriju ēkā. Sākumā noskatāmies 5 min filmiņu par zudušo pilsētu Atlantīdu un kā Lego varonis ar zemūdeni dodas to meklēt, un tad jau dodamies akvāriju labirintos, kur vērojam visdažādākās zivis, kas peld ap akvārijos nogremdētajām „zudušās pilsētas” drupām un Lego zemūdenēm. Te ir arī ne tikai mazās zivis, bet pāris haizivis un rajas. Tomēr kopumā jāatzīst, ka ir redzēti arī iespaidīgāki akvāriji, kaut gan bērniem jau protams prieks arī par šo.

Kad iznākam no Akvārija, laiks pamazām sāk skaidroties, tādēļ izlemjam doties izbraukumā ar gaisa sliežu elektro velokartu, uz kuru rindā stāvam vismaz pusstundu (laikam tādēļ, ka ir sestdiena un apmeklētāji vairāk kā iepriekšējā dienā). Taču pēc rindas izstāvēšanas, debesīs parādās saule un brauciens ar savdabīgo spēkratu, kas paver mums panorāmas skatus visapkārt uz Legolandes atrakcijām zem mums, ir tiešām jauks, tikai žēl, ka tik īss.

Vēl mūsu drosmīgie vīrieši izbrauc pa vienu no amerikāņu kalniņiem ar „džipiem”, kamēr mēs ar Markusu apmeklējam ekskursiju pa Lego „fabriku”, kur noskatāmies īsu multfilmiņu par Lego tapšanas procesu, kā arī pēc tam varam vērot, kā fabrikas darbību imitējošās iekārtas apzīmē Lego klucīšus (vienu tādu arī saņemam dāvanā).

Tad dodamies uz Lego šovu, kas lielā arēnā tiek izrādīts katrā apaļajā stundā. Te ķīniešu cirkus mākslinieki un akrobātes bērnus priecē ar dažādiem trikiem, kas gan man personīgi šķiet garlaicīgi, taču Markusam patīk šis šovs.

Vēl paspējam visi kopā aiziet uz indiāņa Džonsa burvju triku šovu, kas puikām šķiet interesants par spīti tam, ka burvju mākslinieks daudz stāsta vācu valodā, bet laikam ķermeņa valoda un triki ir tik izteiksmīgi, ka bērni tāpat visu saprot.

Vēl puikas izbrauc ar bruņinieku zirdziņiem, kopā dodamies ar džipiņiem safari braucienā, mēs ar Markusu izbraucam ar karuseli, kur tiekam griezti uz riņķi tādās kā bļodās (šeit Reini neielaiž, jo jābūt vismaz 120 cm garam). Vispār brīnums, ka Reinim ir izdevies iekļūt abos trakākajos amerikāņu kalniņos, jo būtībā šeit neielaiž tik mazus bērnus (atļauts tikai no 1.10 vai 1.20 m).

Rezultātā esam paspējuši izbaudīt gandrīz visas atrakcijas.

Apzināti negājām uz Nindžago lidojošā pūķa karuseli, jo nevienam no mums negribējās izbaudīt traku griešanos un atrašanos ar galvu uz leju. Līdzīga ir arī kāda cita atrakcija, uz kuru neaizgājām (Lego Bionicle Power Builder).

Vakara noslēgumā 17:00 vēlreiz dodamies uz 4 D filmiņu- šoreiz par Chima Leģendu tēmu, jo Markuss ir liels Chima fans un būtu ļoti bēdīgs, ja šo filmiņu neredzētu. Šeit atkal izbaudām gan ūdens smidzināšanu, gan vēju, gan pat sniegpārsliņas sev uz galvas.

Sestdienā Legolandes atrakcijas ir atvērtas līdz 18:00, taču mums ir laiks braukt tālāk uz savu nākamo apartamentu Berhtesgādenē Bavārijas kalnos un līdz tai jāmēro ap 300 km garš ceļš. Tādēļ atvadāmies no Legolandes ar izjūtu, ka visu, ko vēlējāmies esam izbaudījuši, bet noteikti varētu vēl kādreiz Legolandē atgriezties- nākamreiz gan droši vien kādā citā vietā- Dānijā vai Anglijā.

Kopsavilkumā par Legolandi:

Vakarā ap 22:00 jau pa tumsu iebraucam Berhtesgadenas ciemā un, nomaldījušies kalnu ceļu labirintos, zvanām apartamentu saimniecei Erikai, kas atbrauc mums pretī un aizved uz savu viesu namu kalnā virs ciema. Tikuši jaunajā mājvietā (75 eiro par nakti), puikas uzreiz aizmieg bērnu istabas lielajā gultā, bet mēs tikmēr iekārtojamies jaukajā apartamentā ar divām guļamistabām, virtuvi un balkonu, kas ieskauj mūsu apartamentu no trīs pusēm un paver visapkārt kalnu panorāmas. Ir pērkona negaiss, tālumā zibeņo, ārā gāž lietus, bet vērot tumsnējās kalnu aprises tālumā un zibšņus pie debesīm no apartamenta plašā koka balkona, mēs jūtamies ļoti omulīgi un esam romantiski noskaņoti.

4.diena. 28.06.2015. Diena Zalcburgā un Rupertus baseini vakarā.

No rīta pamostamies savā kalnu apartamentā labi izgulējušies un gatavi iekarot kalnus, taču tie diemžēl no rīta paslēpušies mākoņos un laika prognozes sola, ka diena būs lielākoties mākoņaina un var arī uzlīt. Tādēļ pieņemam lēmumu šodien apskatīt pusstundas brauciena attālumā esošo Zalcburgu, kur gan pati esmu pabijusi vairākkārt, taču dzīvesbiedrs un arī bērni šajā izslavēti skaistajā Austrijas pilsētā bijuši nav.

Tā nu braucam uz Zalcburgu, uzreiz pēc Austrijas robežas benzīntankā nopērkot ceļu Vinjeti par 8.70 eiro (derīga līdz 10 dienām un ir obligāta braukšanai pa Austriju). Braucam līdz pašam pilsētas centram, kur novietojam mašīnu pazemes auto stāvvietā pie Mirabellas dārziem, ko no saviem iepriekšējiem ceļojumiem atceros kā īpaši skaistu vietu Zalcburgā. Parkings gan nav lēts (3 eiro stundā), toties nekur tālu nav jāstaigā ar bērniem, jo esam uzreiz pie Mirabellas dārziem, kuros ieeja ir bez maksas un kas priecē ar saviem krāšņajiem apstādījumiem, strūklakām un skulptūrām. Bērniem šeit īpašu prieku sagādā ziepju burbuļu pūtēja. Tepat arī uzrīkojam sev pikniku uz kāda no parka soliņiem, jo ir jau pienācis pusdienas laiks.

Tālāk dodamies pāri Zalcahas upei uz vecpilsētu, kura man atmiņā palikusi ar šaurām bruģētām ieliņām un grezni rotātām mājiņām un suvenīru veikaliņiem. Taču šoreiz vecpilsēta gan mani, gan arī dzīvesbiedru, neuzrunā- varbūt tādēļ, ka uz galvenās gājēju ielas notiek remontdarbi, bet kaut kā ieliņas šķiet pelēcīgas un ne tik uzpucētas kā agrākajos gados. Bet varbūt es vienkārši pa šiem pēdējiem 20 gadiem, kopš Zalcburgā biju iepriekšējo reizi, esmu tik daudz kur pabijusi un tik daudz skaistas vecpilsētas redzējusi, ka Zalcburga vairs nespēj mani iejūsmināt.

Tad nu izlemjam, ka ja jau reiz esam uz šejieni atbraukuši, tad jādodas arī uz Hoenzalcburgas cietoksni. Tā kā bērni ātri nogurst no staigāšanas, tad izlemjam uzbraukt augšā uz cietoksni ar funikulieri, kas kopā ar ieejas biļetēm cietoksnī mūsu ģimenei izmaksā 26 eiro. Toties nav jāmēro stāvais kāpiens kalnā un cietoksnī esam jau pēc pāris minūtēm. Izstaigājam pils zāles un kādreizējās firstu istabas. Puikām interesanti šķiet šeit izstādītie šaujamieroči un lielgabali. Man gan kara tematika nav tuva, tādēļ man vairāk patīk pastaiga pa pils ārējo teritoriju, kas ļauj baudīt skatus no cietokšņa mūriem uz Zalcburgas pilsētu un tai cauro plūstošo upi.

Lejā nobraukuši, nobaudām Zalcburgiešu kliņģerus, kurus te uz ielām var nopirkt par pāris eiro gabalā. Un tad jau arī pēc 4 stundu pastaigas, dodamies atpakaļ uz autostāvvietu, lai brauktu atpakaļ uz Berhtesgādenu.

Apartamentā ierodamies ap 17:00 un izlemjam vakaru pavadīt kādā no apkaimē esošajiem termālajiem baseiniem. Izvēlamies tālāko- Rupertus Therme, kas atrodas Bad Reichenhall ciemā 20 km no Berhtesgādenas. Šeit ir atsevišķs termālo baseinu komplekss, kurā diemžēl netiek piedāvātas atlaides ģimenēm (šeit mums visiem kopā ieejas biļetes izmaksātu 60 eiro), bet mums iesaka doties uz ieeju no citas Ruperthus Terhme ēkas puses uz Familien Bad jeb ģimenes baseiniem, kas gan, kā izrādās nav termālie baseini, bet vienkārši saldūdens baseini ar 32 grādu ūdens temperatūru. Samaksājuši 25 eiro par ģimenes biļeti 3 stundām, dodamies iekšā baseinā, kas tiešām paredzēts ģimenēm ar bērniem, jo ir tikai 1.20 m dziļš, bet bērniem ļoti piemērots. Esam paņēmuši līdzi bērniem uzročus, bet baseinā varam izmantot arī te esošās peldēšanas „nūdeles”, kas bērniem lieliski noder priekš mācīšanās peldēt. Lai arī mūsu puikas paši vēl nepeld, ar nūdelēm apbruņojušies, viņi ūdenī jūtas droši un Reinis pat vairakkārt pārpeld pāri visam baseinam, kamēr Markuss drošības labad peld pa seklāko baseina daļu. Mēs ar dzīvesbiedru savukārt uz maiņām palutinām sevi ar džakuzi vai straumes baseina apmeklējumu, kas atrodas turpat pie bērnu baseina un ir savienoti ar to. Aiz logiem varam vērot kalnu ainavas un relaksēties siltajā ūdenī. Šeit diemžēl nav āra baseini, kas ir tikai termālo baseinu daļā, bet ir labi arī šādi, jo, tā kā puikām ir klepus, tad mums šķiet drošāk uzturēties ar viņiem siltajā baseinā iekštelpās.

Bērni par šo 2.5 st. garo ūdens prieku baudīšanu ir sajūsmā un Reinis apgalvo, ka viņam šajā ceļojumā visvairāk patika Legolande un peldēšanās baseinā.

Pēc baseiniem visi esam pamatīgi izbadējušies, tādēļ netālu no sava apartamenta piestājam pie picērijas, kur par 11 eiro tiekam pie 45 cm lielas ģimenes picas, kuru dzīvoklīti ar lielisku apetīti visi kopā notiesājam un esam ļoti omulīgā noskaņojumā pēc relaksējošās peldes un gardās picas baudīšanās.

5.diena. 29.06.2015. Kalnu piedzīvojums un Watzmann termālie baseni.

No rīta pabrokastojuši uz sava apartamenta saulainā balkona ar skatu uz Watzmann virsotni, braucam uz 7 km attālo Jenner Banh pacēlāju Shonau am Konigsee ciemā, lai paceltos 1800 m augstu kalnos un izbaudītu pastaigu pa kalnu takām. Novietojam auto parkingā pie pacēlāja, kas uz visu dienu izmaksā 5 eiro un par pacēlāju braucienam abos virzienos par ģimeni kopā samaksājam 52 eiro. Tad kāpjam iekšā trošu vilktajā gondolā un izbaudām 22 minūšu garo braucienu Jenner kalnā. Jaunākais puika, ka jau parasti, sajūsmā par braucienu ar pacēlāju un nemaz nebaidās, savukārt Markuss ir sabijies un cenšas neskatīties uz leju, bet gan skaita pretim nākošās gondolas, lai nebūtu jādomā par to, cik augstu virs zemes esam.

Kad esam uzbraukuši līdz augšējai pacēlāja stacijai, varam baudīt plašus panorāmas skatus uz apkārtējo kalnu virsotnēm, kuras vietām vēl klāj sniegs.

Te ir arī restorāns ar āra terasi nesteidzīgajiem kalnu ainavu baudītājiem, kā arī dažādas pastaigu takas gan augstāk kalnā, gan lejup no tā. Spriežam, ka ar bērniem kāpiens augšup līdz Jenner virsotnei (1874 m), no kuras paveras visplašākais skats uz Konigsee ezeru, varētu būt pagrūts, gan tādēļ, ka jākāpj augšup, gan tādēļ, ka Reini ir grūti noturēt pie rokas kalnos un ar viņu drošāk iet pa platām “ziloņu takām”, nevis šaurām kalnu taciņām krauju malās.

Tādēļ mēs izlemjam doties pastaigā lejup līdz Mitelstation (vidējai pacēlāja stacijai), lai kaut nedaudz izbaudītu pastaigu pa kalniem.

Taka lejup sākumā ir asfaltēts celiņš, bet pa to iet nav nemaz tik viegli, jo ceļš ir samērā stāvs un brīžiem nākas pa to iet sāniski vai veidot pašiem serpantīnus. Un tad vēl Reinis visu laiku grib skriet pa ceļu lejā, nevis turēties mums pie rokas.

Pa ceļam mēģinām kalnu pļaviņās saskatīt murkšķus un vienu arī ieraugām tālumā.

Laiks ir silts un saulains un pastaiga pa ceļu, kuru ieskauj ziedošās alpu pļavas ar raibajām gotiņām, ir tiešām jauka. Arī Reinim (atšķirībā no Markusa) tā patīk, lai gan viņš ātri piekūst un prasa, kad mēs būsim pie pacēlāja.

Kopumā pastaiga līdz vidējai pacēlāja stacijai mums aizņem 2 stundas, pa vidu vēl uztaisot piknika pauzi uz kāda soliņa ar skatu uz Schonau ciemu un Konigsee ezeru tālu lejā zem mums.

Nobraukuši lejā līdz autostāvvietai, secinām, ka šis piedzīvojums mums kopumā ir aizņēmis 3 stundas. Plkst. ir tikai 15:00 pēcpusdienā, tādēļ ierosinu aizbraukt līdz 7 km attālajai Wimbachklamm aizai netālu no Ramsau ciema. Tā arī darām un jau pēc 15 min. esam klāt Wimbachklamm parkingā (3 eiro par dienu – Berchtesgadenas kartes īpašniekiem uz pusi lētāk), kur novietojam auto un tālāk dodamies 700 m pastaigā augšup pa pakalnu līdz vietai, kur kases automātā pašiem godprātīgi jānopērk žetoniņi par 2 eiro gabalā (bērniem līdz 7.g.v. par brīvu), lai varētu iekļūt Wimbachas aizas takā.

Pie takas vārtiem esošajā automātā iemetam savus žetoniņus un tiekam iekšā aizā, kur pa koka dēļu laipām un kāpnēm dodamies 15 min garā pastaigā virs klintīs ceļu izgrauzušas mutuļojošas kalnu upītes. Skati šeit ir patiešām iespaidīgi, jo upīti ieskauj stāvas klintis, pa kurām lejup tek strautiņi, bet zem mums ar milzīgu spēku traucas lejup baltās putās mutuļojošā upe. Šeit ir tik skaisti, ka pat Markuss ir vīlies, kad jau pēc 15 min pastaigas secinām, ka taka ir beigusies un mums vai nu jādodas prom no tās un atpakaļ uz auto stāvietu jāiet pa ceļu, vai arī varam atpakaļ iet vēlreiz pa to pašu taku pa aizu. Izvēlamies otro variantu un vēlreiz izbaudām iespaidīgos skatus un uzlādējamies ar ūdens un kalnu sniegto enerģiju. Vēlāk Reinis apgalvo, ka šī bija pati labākā diena viņa mūžā Bet Markuss piebalso, ka viņam šī bija gandrīz labākā diena.

Bet mūsu šīs dienas aktivitātes vēl nav galā- pēc pārtikas iegādes Berhtesgadenas centrā esošajā zemo cenu pārtikas veikalā „Lidl”, braucam uz pāris km attālo Watzmann termālo baseinu kompleksu, kur par 35 eiro par ģimeni nopērkam 4 st. ieejas biļetes baseinos. Tā kā tie ir atvērti līdz 22:00 vakarā, tad nesteidzīgi izbaudām laiku no 18:00 līdz pat slēgšanai šajā termālo baseinu centrā.

Bērni uzreiz okupē bērnu baseiniņu ar slidkalniņiem, strūklakām un lieliem „lego” klučiem. Viņiem te ir īsta paradīze, jo baseins ir pietiekami dziļš, lai viņi varētu peldēt un pietiekami sekls, lai Markusam nevajadzētu baidīties no ūdens dziļuma.

Diemžēl Reinim gadās trauma- viņš pārsit zodu un bērnu slidkalniņa un nākas vest viņu pie baseina darbiniekiem, kas uzliek vairākus plāksterus un piekodina, lai galvu bērns ūdenī šodien neliek. Tātad Reinis šodien nevarēs peldēties, bet tikai plunčāties pa ūdeni un spēlēties bērnu baseinā. Tas protams izjauc mūsu ieceri visiem kopā peldēties lielajos baseinos, bet nākas pieņemt situāciju, kāda tā ir. Tādēļ mēs ar dzīvesbiedru uz maiņām pieskatām bērnus, lai abiem būtu iespēja arī izbaudīt pieaugušo termālos baseinus gan iekštelpās, gan arī ārā. Par manu favorītu kļūst āra baseins ar burbuļ gultām un ar skatu uz kalniem un ciema baznīcu. Ūdens tajā šķiet silts kā piens un saulīte vēl līdz 19:00 vakarā tik jauki silda. Kaifoju peldoties dzidri gaišzilajā ūdenī un domāju, ka dzīve ir patiesi skaista. Vēl izmēģinu arī iekštelpu termālo baseinu ar straumes un zemūdens geizeru efektiem, kā arī tvaika pirti un aromu pirtis. Tad atkal nomainu dzīvesbiedru un relaksējos bērnu baseinā, priecājoties par bērnu patieso sajūsmu par ūdens priekiem un viņu nebeidzamo fantāziju dažādu rotaļu izdomāšanā. Labi, ka šajos baseinos silts ir ne tikai ūdens, bet arī iekštelpu gaisa temperatūra, jo nav jāuztraucas par to, ka, izlienot no ūdens, bērni varētu apaukstēties vēsajā gaisā.

Tā vakars paiet nemanot un izrādās, ka ap 21:30 esam vieni no pēdējiem apmeklētājiem (jāsaka, ka kopumā šodien (pirmdiena) apmeklētāju baseinos ir ļoti maz un tas ir lieliski, jo ir iespēja neviena netraucēti izbaudīt bērnu baseiniņu tā, it kā tas būtu mūsu personīgais baseins. Un arī citi baseini brīžiem ir pavisam tukši.

Divatā ar Jāni vēl pēdējo reizi izpeldam pa aplim pa nu jau vakara krēslā ar lampiņām izgaismoto āra baseinu un tad lieliskā noskaņojumā pilnmēness apspīdēti, braucam mājup.

Vakariņās izcepu jaunos kartupelīšus un saldajā mielojamies ar zemenēm. Un tad jau puikas gandrīz vai aizmieg un virtuves krēsliem, jo diena ir bijusi iespaidu bagāta un vakars ir patiešām vēls.

6.diena. 30.06.2015. Konigsee ezers un Watzmann termālie baseini.

Rīts mūs priecē ar sauli un skaidrām debesīm, tādēļ šodien izlemjam doties izbraukumā ar elektrolaivu pa Konigsee ezeru. No mūsu apartamenta līdz ezeram tikai 7 km. Novietojam auto tajā pašā parkingā, kur iepriekšējā dienā atstājām auto, kad devāmies kalnos ar Jenner pacēlāju. Šoreiz izmantojam Berhtesgādenas tūristu atlaižu kartiņu (ko mums jau pirmajā dienā iedeva apartamenta saimniece, tikai nepastāstīja, ka ar šīm kartiņām auto stāvvietas izmaksā par 50% lētāk!) un šoreiz par 3 stundām parkingā maksājam uz pusi lētāk- tikai 2 eiro. Vēlāk gan saprotam, ka būtu vajadzējis maksāt par veselu dienu autostāvvietā, jo diena pie ezera aizņem vairāk laika nekā plānots. Vispirms jau mums nākas stāvēt vismaz 15 min garā rindā pie elektrolaivu biļešu kasēm, tad vēl 30 min jāgaida, kad aties kuģītis 12:25 (uz biļetēm ir rakstīts laiks), jo uz kuģīšiem apmeklētāji tiek laisti rindas kārtībā. Nopērkam ģimenes biļeti par 42 eiro braucienam līdz ezera ziemeļu galam (Salet pietura) un atpakaļ.

Tad īsinām laiku sauļojoties un našķējoties ar saldējumu turpat ezera krastā pie laivu piestātnēm.

Diena ir saulaina un karsta, bet ezerā gan neviens nepeldas, tikai bradā pa krastu, jo ūdens kalnu ezerā tomēr ir auksts. Te šajā ezera galā arī nav peldvietas. Saulainajā dienā apkārtējās ainavas ir patiešām fantastiskas- ezera ūdens ir dzidri zaļš, apkārt mežiem apauguši kalni un stāvas klintis.

Tā nu 12:25 beidzot tiekam laivā, bet tā kā esam nostājušies rindas beigās, tad nevaram izvēlēties labākās vietas laivas aizmugurē, kur ir vairāk atvērtu logu, bet sēžam laivas vidū un apkārtējās ainavas varam vērot tikai caur logiem.

Kopumā brauciens līdz Salet aizņem apaļu stundu un ir mierīgs un pat nedaudz iemidzinošs. Puikas, lai arī sākumā ar interesi vēro apkārtējās ainavas, drīz sāk garlaikoties un kaitināt viens otru un pat sakaujas. Nevarēdami viņus nomierināt, paši arī uzvelkamies, jo neērti, ka puikas traucē citus laivā. Tā nu visi kļūstam kašķīgi, bet situāciju glābj pēkšņā laivas apstāšanās un laivas pavadoņa trompetes spēle ar fantastisku melodijas atbalsošanos pret stāvajām ezeru ieskaujošajām klintīm. Tiešām negaidīts un burvīgs mirklis.

Un tad jau drīz piebraucam pie Sv. Bartolomeja klostera, kur izkāpj daļa pasažieru, bet mēs braucam tālāk līdz ezera galam.

Izkāpuši Salet pieturā krastā, dodamies 15 min pastaigā pa platu un ērtu taku/lauku ceļu līdz nedaudz augstāk esošajam Obersee ezeriņam. Taka paver ļoti skaistas kalnu ainavas un ved pāri kalnu upītei, kas savieno abus ezerus.

Un tad jau mūsu skatam paveras Obersee ezers, kurš ir mazāks par 8 km garu Konigsee, bet arī mežiem apaugušu kalnu ieskauts. Pie ezera ir iekārtota piknika vieta un soliņi un gar ezera malu tālāk pa taku var doties līdz Vācijas augstākajam ūdenskritumam (1 st. pastaigā no Obersee).

Tā kā mani satrauc fakts, ka mums parkings apmaksāts tikai uz 3 stundām un divas no tām jau ir pagājušas, izlemju, ka tik tālā pastaigā ar bērniem neiesim un bērni jau arī nav nekādi pacietīgie staigātāji- ātri sāk čīkstēt un prasīt, kad brauksim ar laivu atpakaļ.

Tad nu pie Obersee ezera ieturējuši nelielu maltīti ar līdzi paņemtajām uzkodām, atgriežamies Salet piestātnē un braucam ar laivu atpakaļ.

Šoreiz izkāpjam pieturā pie Sv. Bartolomeja klostera, kas ir populārākais apskates objekts braucienā pa Konigsee ezeru. Kopumā pēc apmeklētāju daudzuma un etnisko rasu piederības, varam secināt, ka ezers ir ļoooti populārs, jo te ir gan japāņi, gan ķīnieši, kas parasti sastopami tikai Pasaules mēroga tūrisma apskates objektos. Ieejam arī klostera baznīcā, kas ne ar ko īpaši nepārsteidz. Toties jauka ir pastaiga pa promenādi gar ezera krastu. Te puikas aizraujas ar pīlīšu barošanu un paši paliek bez pusdienu maizītēm. Mēs tikmēr atpūšamies uz soliņa ezera krastā un vērojam burvīgās ezera un kalnu ainavas. Kopumā ezers šajā saulainajā dienā rada ļoti pozitīvu un nesteidzīgu noskaņu un šķiet, ka te varētu pavadīt veselu dienu. Un ar to arī jārēķinās, ja ir vēlme izkāpt abās ezera pieturas vietās un doties pastaigās.

Pēc atpūtas pie klostera, mums atkal nākas stāvēt 15 min rindā, lai tiktu uz laivu atpakaļ uz Shonau pieturu, jo laivas, kas atgriežoties no Salet, piestāj Sv. Bartholomea piestātnē, pārsvarā ir pilnas ar tūristiem un brīvas vietas tajās ļoti maz.

Tā nu pie sava auto esam beidzot ap 17:00 un atviegloti uzelpojam, ka pie auto nav pielikta soda kvīts par pārsniegto apmaksāto autostāvvietas izmantošanas laiku.

Vakarā atkal dodamies uz Watzmann termālajiem baseiniem, kur šoreiz izmēģinām arī Saunu centru (par papildus 4.80 eiro par personu). Šeit ir vairākas saunas un pirtis un ļoti skaisti iekārtota atpūtas zona pie āra baseina, no kuras paveras skats uz Berhtesgadeni un kalnu virsotnēm tās fonā. Arī vienai no saunām ir stikla siena, kura paver plašu kalnu panorāmu. Tā īsti visus saunu labumus izbaudīt gan nevaram, jo bērnus šeit nelaiž iekšā, tādēļ pirtis baudām uz maiņām ar dzīvesbiedru.

Šoreiz ņemam bērnus līdzi uz āra termālo baseinu un, kamēr viņi plunčājas turpat uz baseina kāpnītēm, mēs peldamies siltajā ūdenī un baudām kalnu skatus.

Baseinus pametam atkal tikai ap 22:00, kad tos slēdz ciet. Vakariņās atkal pasūtam picu un tad saguruši, bet apmierināti, iekrītam gultās.

7. diena. 1.07.2015. Berhtesgādenas rodeļi un Minhenes Zoo.

Šorīt mums jau 9:30 jāatstāj omulīgais kalnu apartaments, jo tādi te Berhtesgādenē esot izrakstīšanās laiki- tik agri no rīta. Mums tas šķiet nereāli, jo mēs tikai ap 9:00 ceļamies un apartamentu esam gatavi atstāt tikai ap 11:00, par ko saimniece ir nedaudz saspringusi un liek iestresot arī mums. Tomēr atvadāmies draudzīgi un esam gatavi braukt uz Minheni. Reinis gan izlūdzās mums pa ceļam vēl izbraukt ar rodeļiem tepat pāris km attālumā no mūsu apartamenta. Tad nu arī braucam augstāk kalnā līdz Somerrodelbahn, kur, samaksājuši 2.50 eiro par pieaugušo un 2 eiro par vecāko bērnu, izbaudām braucienu ar rodeļiem, kas paver mums burvīgus kalnu ainavu skatus.

Diemžēl brauciens ir ļoti īss (šķiet, ka ne garāks par Rāmkalnu rodeļu trasi) un Reinis protams grib braukt vēlreiz, taču Markusam brauciens ir bijis par ekstrēmu, tādēļ pieņemam lēmumu labāk laicīgi izbraukt uz Minheni, lai vēl šodien paspētu apmeklēt Minhenes Zoo.

Ceļā līdz Minhenei mums jāpavada 1.5 st. Braucam pa ceļu cauri Austrijai (jo ceļu Vinjete mums ir) un šādi brauciens iznāk ātrāks kā pāri kalniem pa it kā taisnāko ceļu pa Vāciju.

Ap 14:00 veiksmīgi ierodamies Minhenes Zoo, kur samaksājam 4 eiro par auto stāvvietu un dodamies iekšā Zoo, samaksājot 30 eiro par ģimenes biļeti.

Līdz Zoo slēgšanai mums ir 4 stundas un šķiet, ka tas ir pietiekams laiks, lai apskatītu visu interesējošo. Tā kā jau pirms ceļojuma esmu noskaidrojusi dzīvnieku barošanas un šovu laikus šajā Zoo dārzā, tad ierosinu paspēt noskatīties kādus no tiem. Tā nu dodamies cauri visam zoo, lai paspētu uz ziloņu izrādi, kas ir tiešām interesanta, bet diemžēl paspējam uz pēdējām tās minūtēm, kurās 4 ziloņi demonstrē priekškāju pacelšanu, lai saņemtu ēdienu, kā arī par prieku apmeklētājiem dodas peldēties uz baseinu.

Tālāk vēlamies paspēt uz jūras lauvu izrādi, bet tā šodien diemžēl atcelta un tās vietā paspējam uz pēdējām minūtēm uz jūras lauvu barošanu. Atkal ne tas, ko gaidījām.

Tad nu mēģinām vēl trešo reizi- šoreiz uz tīģeru barošanu. Kad aizejam līdz tīģeru voljēram (beidzot laicīgi), redzam kā viens no tīģeriem nepacietīgi staigā pa sava voljēra plašo teritoriju un it kā kaut ko gaida. Ceram, ka nu viņam pametīs kādu gaļas gabalu ēšanai, bet pēc kāda laiciņa tīģeris tiek iesaukts savā krātiņā, kur acīmredzot arī notiek barošana, tikai mēs neko no tās neredzam.

Tad nu izlemjam, ka nav vērts mēģināt tikt uz dzīvnieku barošanām un šoviem, bet vienkārši dosimies nesteidzīgā pastaigā pa zoo un apskatīsim visu, kas mūs ieinteresēs. Tādejādi nokļūstam gorillu, šimpanžu un orangutanu voljēros, kur mūs priecē pēc pusdienas laika dusas pamodušies un atkal izsalkušie primāti. Visvairāk mūs šeit pārsteidz un uzmanību piesaista gorilla, kas nepārprotami ir nodibinājis kontaktu ar kādu no apmeklētājiem un abi „sarunājas” caur voljēra stiklu. Gorilla (mātīte) kādā brīdī pat iedod buču šim apmeklētājam caur stiklu, kā arī „sadodas rokās” ar viņu. Apmeklētājs mēģina atdarināt gorillas žestu valodu un mātīte šķietami arī saprot to, jo atbild savā žestu valodā. Šo sarunu vērot ir nudien aizraujoši. Gribētos arī man nodibināt tādu kontaktu ar šo lielo un ar uzticības pilno skatienu apveltīto dzīvnieku, bet viņas uzmanība pilnībā pievērsta šim vīrietim nevis mums.

Vēl mūs aizrauj pastaiga pa tropu māju, kur pa gaisu lidinās papagaiļi un kokā karājas lidojošie suņi (līdzīgi sikspārņiem, tikai lielāki). Kādā citā tropu mājā vērojam lielos Galapalagu bruņurupučus. Zoo dārzā ir arī atsevišķa sikspārņu ala, kur ieejot tumsā, virs galvas lidinās īsti sikspārņi. Bērni gan nobīstas un šajā alā iekšā nenāk. Interesanti ir vērot arī dažādās zivis un haizivis akvāriju pasaulē.

Pastaigas beigās vēlamies izbaudīt putnu dārzu, kas atrodas plašā kokiem apaugušā teritorijā, kas apsegta ar tīkliem, taču izrādās, ka pedantiskie vācieši šo aploku aizslēguši jau 17:20. Žēl, ka tā, jo putnu māja no malas izskatās patiešām aizraujoši.

Pēdējo pusstundu bērni pavada Zoo dārza rotaļu laukumos, kas te ir vairāki un gana aizraujoši, jo šķiet, ka bērniem tie interesē pat vairāk par redzētajiem dzīvnieciņiem.

Kopumā jāsaka, ka Minhenes Zoo ir ļoti liels un 4 stundās to izstaigāt bez steigas nav iespējams. Vismaz mēs neesam paspējuši visu redzēt un kājas jau tāpat visiem ir sagurušas. Te droši varētu pavadīt arī visu dienu, it īpaši ja ļautu bērniem pēc sirds patikas izskraidīties pa rotaļu laukumiem. Arī aploki un voljēri šeit ir plaši un tīri, dzīvnieki pārsvarā atrodas nevis krātiņos, bet zaļojošās pļaviņās un pie ūdenstilpnēm. Cauri Zoo dārzam plūst strauja upīte un vide ir piemērota mierīgai pastaigai, jo apmeklētāju nav daudz. Bet neviļus salīdzinot šo Zoo ar pagājušā gadā apmeklēto Zoo Safari parku Andalūzijā, visi atzīstam, ka tas bija aizraujošāks, jo bija iespēja ne tikai aplūkot dzīvnieciņus caur stiklu vai aiz nožogojuma, bet arī pašiem pabarot tos, izjūtot tiešo saskarsmi ar tiem.

Pēc Zoo apmeklējuma ap 18:00 izlemjam, ka mēģināsim vēl šovakar aizbraukt līdz 5 km attālajam Minhenes centram, kaut gan puikas jau ir noguruši no lielās staigāšanas pa Zoo.

Centrā cenšamies atrast iepriekš internetā atrasto pazemes autostāvvietu pie Minhenes centrālās stacijas, bet neizdodas atrast ne to, ne arī kādu citu pazemes autostāvvietu, savukārt uz ielas nav kur auto novietot, jo visur stāvvietas aizņemtas. Kad beidzot atrodam kādu brīvu vietiņu uz ielas, jaunākais puika paziņo, ka viņam sāpot kāja un viņš nevarēšot paiet. Tad nu saprotam, ka šovakar Minheni mums neizdosies apskatīt, tādēļ nedaudz vīlušies braucam uz norezervēto viesnīcu līdz 40 km attālajam Erding ciemam, kur nākamajā dienā esam paredzējuši apmeklēt Erding termālos baseinus un iepirkties.

Viesnīca Mercur Hotel izrādās patiešām laba un mēs tiekam pie ģimenes Suite numuriņa ar divām atsevišķām guļamistabām. Turpat pie viesnīcas ir itāļu picērija, kurā ieturam lieliskas vakariņas, kas visiem uzlabo omu pēc nogurdinošās braukšanas pa Minhenes sastrēgumiem.

Tā nu beidzam dienu uz pozitīvas nots un ceram, ka nākamajā dienā mums izdosies īstenot visu iecerēto, bet Minhenes apmeklējumu acīmredzot būs jāatstāj uz kādu citu reizi un varbūt bez bērniem, jo patiesībā jau bērniem staigāšana pa pilsētas ielām šķiet pārāk nogurdinoša.

8.diena. 2.07.2015. Iepirkšanās un Erding termālie baseini.

Pēdējā ceļojuma dienā izlemjam palutināt sevi ar iepirkšanos drēbju un apavu veikalos Erding ciemā pāris km no mūsu viesnīca, kā arī apmeklēt Eiropas lielāko termālo baseinu kompleksu Therme Erding pēcpusdienā.

Iepirkšanos sākam TKMaxxx veikalā, par kuru esam dzirdējuši labas atsauksmes kā par iespēju iegādāties zīmolu drēbes par zemākām cenām. Taču neko kvalitatīvu un mūsu gaumei atbilstošu šeit neatrodam. Drēbes šķiet lētas izpildījuma ziņā un nemaz ne tik lētas cenu ziņā. Nevar salīdzināt ar ASV Ross dress for less veikalu piedāvājumu, kas it kā ir TKMaxx veikala koncepcijas līdzinieks.

Tad nu dodamies uz C&A, kas ir pārbaudīta vērtība un nekad nepieviļ bērnu apģērbu ziņā- šeit iegādājamies dzinsu bikses bērniem par 12-15 eiro gabalā, kā arī T krekliņus un jaciņas ar bērnu iemīļoto multfilmu un dator spēļu varoņiem.

Vēl kādā citā veikalā turpat tuvumā iepērkam apavus (botiņas bērnam par 17 eiro). Sev gan neko neatrodu un nedaudz skumstu pēc ASV izbaudītajām iepirkšanās iespējām.

Tad saguruši no karstās dienas (30 +) un staigāšanas pa veikaliem, braucam uz 2 km tuvumā esošo Therme Erding, kur par 88 eiro par ģimeni nopērkam ieejas biļetes 4 stundām un dodamies iepazīt šo plašo termālo baseinu kompleksu. Tas izrādās lielāks, nekā biju iedomājusies un te viennozīmīgi varētu pavadīt arī visu dienu, ko daudzi apmeklētāji arī dara, samaksājot par dienas biļeti 30 eiro par personu. Jo, ja apnīk peldēties baseinos vai relaksēties džakuzi vai burbuļgultās, tad var atpūsties kādā no daudzajiem šūpuļtīkliem, vai elegantajiem atpūtas zviļņiem, pasēdēt pludmales krodziņā vai baseina bārā, šļūkt pa visdažādākajām „trubām”, vai karsēties pirtīs. Iespēju te vairāk, kā vienā dienā var aptvert un izbaudīt.

Arī bērniem te ir īsta paradīze, jo pie katra pieaugušo baseina, blakus ir arī bērnu baseiniņš ar košiem slidkalniņiem un strūklakām. Visinteresantākos iespaidus gūstam milzīgajā ar stikla jumtu segtajā un ar palmām apstādītajā lielo viļņu baseinā, kur ikviens apmeklētājs, apbruņojies ar vienu vai vairākām peldēšanas „nūdelēm”, var relaksēties gluži kā īstos okeāna viļņos un baudīt skatu uz skaisto Venēcijas stila viesnīcas “Viktorija” fasādi un lielajām palmām visapkārt.

Pie baseina esošā atpūtas zona daļēji atrodas zem klajām debesīm, tādejādi turpat pie baseina var arī sauļoties kādā no ērtajiem pludmales zviļņiem. Savukārt bērniem turpat blakus ir bērnu baseiniņš, kurš, tāpat kā pārējie bērnu baseiniņi šeit, ir pietiekami sekls, lai bērnu šeit droši varētu atstāt spēlēties, kamēr vecāki izpeld kādu līkumu pa lielo baseinu.

Vēl lieliskas izjūtas baudām pirmo reizi izmēģinot baseina bāra pieredzi- kopā ar puikām ieņemam ērtus krēsliņus pie bāra letes āra termālajā baseinā un baudām saldējumus un dzērienus un jūtamies gluži kā nokļuvuši Karību salu siltajā jūrā, jo diena ir karsta un baseinos ūdens ap 33 grādus silts. Pēc saldējumu apēšanas, bērni tiek pie ūdens pistolītēm (izrādās, ka tās ir saldējumu kociņu vietā), un tad jau puikas izšaudās pēc sirds patikas, pa starpām paspējot arī sakauties.

Tā kā „nūdeles” no viļņu baseina paņemam līdzi uz āra baseiniem, tad Reinis peld lielajos baseinos kopā ar mums, kamēr Markuss drošāk jūtas plunčājoties uz baseinu kāpnēm vai arī bērnu baseiniņos.

Vienīgais šo lielisko baseinu mīnusiņš ir daudzie tā apmeklētāji, kuru pārsvars ir jaunieši, kas protams rada troksni un traucē mierīgi, neviena netraucēti, peldēt pa baseiniem, kā to varējām izbaudīt Watzmann termālajos baseinos, kur apmeklētāju bija ļoti maz un pārsvarā gados vecāki cilvēki vai ģimenes ar maziem bērniem. Arī cena ieejas biļetēm šajos baseinos dārgāka, bet arī piedāvātās iespējas daudz vairāk.

Ja mēs šeit būtu bez bērniem, tad noteikti būtu vērts šeit pavadīt visu dienu un piemaksājot 6 eiro par personu, izbaudīt arī saunas Vital Oase zonā, kur apmeklētājus ielaiž tikai sākot no 16 g.v.

Ar bērniem mēs varam atpūsties Thermal zonā, kas piedāvā gan iekštelpu, gan ārā termālos baseinus un Galaxy Erding zonā, kas piedāvā ap 10 dažādas ūdens trubas. Vienkāršākās no tām arī izmēģinām un Reinis par tām ir sajūsmā. Markuss arī šķiet priecīgs par šādu aktivitāti, kaut gan pieturās pie paša lēzenākā ūdens slidkalniņa.

Baseini ir tik burvīgi arī vakarā, ka nedaudz pārsniedzam mums atvēlēto laiku par pusstundu (par katru nākamo pusstundu jāmaksā papildus 1.50 par personu), taču mums par prieku papildus naudiņu no mums neprasa. Pie izejas samaksājam tikai 10 eiro par baseina bārā baudītajiem dzērieniem un saldējumiem (baseinu teritorijā visi rēķini tiek noskanēti ar mūsu aprocēm un maksāšana notiek pie izejas no baseiniem).

Tā nu relaksējušies un apmierināti ar ceļojuma pēdējo dienu, braucam līdz mūsu viesnīciņai, kur atkal pasūtam gardās itāļu picas (11 eiro par 2 picām) un notiesājam tās turpat viesnīcas numuriņā.

Ar to arī mūsu ģimenes daudzkrāsainais piedzīvojums ir galā. Vēl tikai nākamās dienas rītā lidojums uz Rīgu un tad jau atkal jāatgriežas ikdienas realitātē.

Pēcvārds:

Kopumā ceļojumā nobraucām 870 km, kas nedaudz pārsniedza Budget auto nomas ierobežoto km limitu (800 km)- tādēļ auto noma vēl novilka 18 eiro par papildus km. Toties ieekonomējām naudiņu par auto sēdeklīšu nomu (100 eiro), jo tos bijām paņēmuši līdzi paši nododamajā bagāža.

Abi puikas ceļojuma pēdējā dienā prasīja, vai mēs nevaram pagarināt ceļojumu par vēl kādu dienu, jo viņiem esot ļoti patikusi Legolande un baseini. Tas priecē, ka bērni neibja no piedzīvojumiem saguruši un ka viņi izbaudīja šo ceļojumu. Markuss pat atgriezies mājās teica, ka šī esot bijusi viena no labākajām nedēļām viņa mūžā!

Mēs gan ar dzīvesbiedru ceļojumā sagurām no puikām, jo nav jau ar viņiem viegli un pilnībā relaksēties laikam varējām tikai brīžos, kad bērniem bija interesanti (baseinos un atrakcijās), jo tiklīdz kā puikas garlaikojās, tā viņu starpā sākās kašķi un pat izkaušanās. Laikam jau ar puikām savādāk nemaz nav iespējams. Labi, ka bijām paņēmuši līdzi planšetdatorus abiem bērniem, jo tad vismaz naktsmītnēs no rīta un vakaros, kā arī lidojumos un garākajos pārbraucienos bērni bija nodarbināti un viņiem nebija laika strīdēties.

Šajā braucienā centāmies domāt pārsvarā par to, lai bērniem nebūtu garlaicīgi, tādēļ pielāgojām ceļojuma programmu galvenokārt bērnu interesēm, apmeklējot atrakciju parku, rotaļu laukumus, Zoo, rodeļus un baseinus. Man būtu gribējies vairāk izbaudīt pastaigas pa kalniem, taču bērni pagaidām nav nekādi lielie staigātāji un kalnos ātri piekūst un sāk prasīt, vai vēl tālu jāiet. Tātad ar kalnu pārgājieniem vēl jāpagaida, kad bērni paaugsies. Toties termālo baseinu apmeklējumi patika mums visiem un tie šajā braucienā sniedza mums visvairāk pozitīvu emociju un ļāva relaksēties pēc dažkārt saspringtās dienas pirmās daļas.

Jau tagad domājam, kur varētu nākamgad aizceļot kopā ar bērniem līdzīgā braucienā- varbūt uz Garda Land atrakciju parku un Garda ezeru Itālijā vai Porta Ventura atrakciju parku Spānijā. Jo visi grūtie brīži jau ātri aizmirstās un atmiņās paliek tikai kopā piedzīvotās pozitīvās emocijas un piedzīvojumi.

Tēriņi ģimenei kopā:

Aviobiļetes- 450 eiro

Naktsmītnes 8 naktīm- 570 EUR

Ieejas biļetes: 514.40 EUR

Pārtika veikalos: 145.47 EUR

Ielas ēstuvēs, krodziņos: 115.75 EUR

Auto noma- 237.59 EUR

Degviela: 56.00 EUR (nobraukti 870 km ar dīzeli).

Parkingi: 34.40 EUR

Ceļu nodoklis Austrijā- 8.70 eiro

Kopā iztērēti: 2132 eiro par ģimeni (jeb 533 eiro par personu).