São Paulo - Nova Odessa - Rio De Janeiro (1. daļa)

  • 7 min lasīšanai
  • 8 foto
São Paulo (1. daļa) Ko šeit daru? Pats īsti nezinu, laikam patīk ceļot un Brazil bija tāds lolots sapnīts, vispār D-amerika...laikam tāpēc esmu te. Pateicoties tādai lietai kā hospitalityclub.org, man šitas prikols izmaksā salīdzinoši maz - biļete, vīza un visādi citi izdevumi jau pašā Brazīlijā, bet par dzīvošanu man nav jāmaksā, tas ļoti ietaupa naudiņu, he, he. Nu karoče izlidoju 4. augustā, lidojums uz Frankfurti bija ok, izrāvu divus aliņus un Lufthansa piedāvāja arī ēdamo, kas šajos grūtajos aviācijas laikos, bija ļoti patīkami :), ātri sameklēju savu geitu uz São Paulo, bet no tā jau lielas jēgas nebija, jo līdz lidojumam bija jāgaida 6 h, man līdzi bija mugursoma un vēl nenormāli smaga rupjmaize ;), tāpēc īpaši vazāties apkārt pa to lidostu negribējās, bet nu gulēt nekur nebija iespējams, tāpēc šķērsoju robežu, labākas adusas meklējumos, tādu arī atradu, bet tāpat neaizmigu, satraucies par LIELO lidojumu laikam :P Anyway, sagaidīju lidojumu un bez aizkavēšanās devāmies ceļā 22:45 pēc Frankfurtes laika. Biju šausmīgi noguris, bet tāds bija tas plāns, lai varētu vismaz kaut bikiņ pagulēt, par cik lidojums – 11 h :), labi, ka blakussēdētājs nerunāja angliski, vismaz varēju mierīgi izgulēties ;) Lidojuma laikā solīja radīt divas filmas, viena bija Vila Smita jaunā komēdija – Hitch, otra kaut kāda animācija par robotiem, taču tā nebija mana prioritāte, zināju, ka tūlītās dos kaut ko garšīgu, vakariņas tā teikt, tāpēc gaidīju, kad beidzot varēšu pierīties un tad arī likties uz auss ;) Uz 4 h man izdevās atrubīties, īstenībā godam, visu ceļu pāri Atlantijas okeānam biju nogulējis ;), patīkami... Lidmašīnai bija jāielido kaut kur ap 6 no rīta, pēc vietējā laika, tā arī bija, vāciešu punktualitāte laikam ;) Pirms nosēšanās mums rādija video par muitu Brazīlijā un kā jāaizpilda deklerācijas, tā arī nevarēju saprast vai man maizi atņems vai nē, bet nu deklarēju ;) Kad jau bija izgājis robežu, sapratu, ka no maizītes laikam nāksies šķirties, jo tas redz skaitoties, home made...domāju, nu po, iešu cauri nothing to declare punktam, bet tad bikiņ aprāvos, kad rindas galā ieraudzīju vīru ar automātu um vēl vienu, kas no visiem savāc lapiņas, uz kurām tad rakstīts, kas nekas nav deklarējams, respektīvi nekas nav rakstīts, a man, gudrītim, jau deklarēta Lāču rupjmaize :P, haha, bet nu neko, kā jau biju dzirdējis šeit D-amerikā ir diezgan liels po visiem un uz visu, arī lapiņu savācējam tā pati kaite...neko vispār nepaskatījās, vienkārši paņēma un iemeta lapiņu miskastē, paldies viņam par to ;) Un tad jau mani savāca vietējie, Fernanda ar savu māsu, cilvēki pie kuriem esmu sarunājis sev naktsmājas, caur to pašu hospitalityclub.org ;), neko, tagad braucam, runājamies, esmu pārguris, bet smaidīgs, līdz viņu mājām jābrauc kāda pusotra stunda, kas priekš São Paulo ir nieks ;), pie tā ātri nācās pierast. Pirmie iespaidi tajā agrajā rītā – nenormāls haoss, bardaks, anarhija, netīrs, + vēl kaut kāds kanāls, kas lietus trūkuma dēļ jau konkrēti ir sācis voņīt...nu tā nekas labs, haha. Drīz jau esam klāt, iekārtojos, ieeju dušā, izdalu viņiem atvestos suvenīrus – rupjmaizi, saldskābo, koņčas un vēl Dzintara produkciju, viņi izskatījās priecīgi, saldskābā pazuda diezgan ātri, bet rupjā gan tā gausāk, nu ko padarīsi, ar varu jau viņiem nespiedīšu mutē. Par cik ir agrs 5dienas rīts, kaut kad esmu totāli pārguris, izlemju gulēt neiet, jo otrais variants – sevi kārtīgi nomocīt visu dienu, lai varētu tad vakarā iet normāli gulēt, kā jau visi, liekas pievilcīgāks ;) Izrādu lielu interesi par visu, kas te notiek un visu, kas te ir savādāk nekā pie mums. Izdomā mani aizvest uz tirdziņu, apskatīties auglīšus un vispār pilsētu kā tādu, tirgus it kā centrā atrodas. Te jau tas pirmais abloms, šie saka, tirdziņš tepatās, jābrauc ar autobusu...BĻĀVIENS mēs kratījāmies kādu stundu, naturāli kratījāmies, jo ceļi te ir Latvijas stilā + vēl visi busu vadītāji iedomājušies, ka ceļš ir autotrase un pasažieri autobusā ir lai palīdzētu ierakstīties pagriezienos, kurus busiņam vairs nav pa spēkam paņemt ;), bet man jau patika, hehe. Esam klāt...tirdziņš arī tā neko, kaut kas baraholkas stilā, ja nu vienīgi pie mums skrūvju, disku vai lupatu pārdevējs nebļautu pilnā rīklē, ka pie viņa ir vislētākā manta, nu tak tikai viens reāls :P, bet tā līdzīgi, visi jaunākie DvD smuki salikti uz ielas, izvēlies ko gribi, skaties, ko izvēlējies, kaut kā tā laikam bija tajā reklāmā ;) Pārdots tiek pilnīgi viss, policija, protams, uz visu vienkārši noskatās, kamēr neviens netiek sists nost ne par ko, tikmēr TAK ir ok, dzīvojam...baudu visādus auglīšus, kurus var dabūt tikai šeit, eksportēt aizliegts (es gan mēgināšu) ;), ļoti gardi, kaut vai tas pats ananāss, pilnīgi kaut kas cits kā LV, tik sulīgs, mīksts un salds, ņam, ņam :P Laukā riktīgs žarons, tipa ziema skaitās, 31 C...godīgi atzinos, ka man jau ZB, tāpēc maucām atpakaļ. Paēdu vakariņas, vairs jau neatceros, kas tur bija, bet laikam bija ok ;), pafočēju naksnīgo São Paulo, iedzēru aliņu un gāju gulēt...pirmā diena galā!!!! Nākamajā dienā - 6dien, nez kāpēc, sagribējās maukt uz zoo, domāts, darīts, nepagāja ne nieka 2 h, kad ar diviem autobusiem un metro palīdzību jau bijām tur ;) Pa ceļam ar Fernandu paņēmām kokosriekstu ūdeni, slāpa tā teikt, nekas īpašs, tāds H20 jau vien bija ;) Zoo diezgan liels, bet tas jau vēl neko nenozīme vai ne? Par cik ārā bija tāds reāls karstumiņš, lielākā daļa dzīvnieku vienkārši gulējā ēnā un uz visādiem gringo tūristiem ar fočikiem viņiem bija pilnīgi uzd…:P, tiešām sviests, gan lauva, gan tīgeris, visi gulēja ;), vienīgi papagaiļi tusējās un pozēja. Pa ceļam vēl šur tur iebraucām, bet tas arī bija viss, nu jau otrā dienā lēnām iet uz beigām, bija piedāvājums iet tusēt, 6diena it kā, bet es laikam vēl dzīvoju pēc Latvijas laika, tāpēc atteicos :) 7dien, Fernandai lika palikt pa dienu mājās, nezinu kāpēc, bet nu zināju, ka bez viņas es ārā neiešu, labākajā gadījumā apmaldīšos, sliktākajā…paši zinat :P, tā kā, līdz pusdienlaikam tusējam pa mājām, es baudīju saulīti, ēdu brokastis un pusdienas ārā, vietējie laikam domāja, ka esmu nojūdzies, bet nu neko darīt :P, Pa dienu vēl aizlaidām uz viņu rajona tirdziņu, tas arī bija labs expierence – TOMĀTI, TOMĀTI, TIKAI VIENS REĀLS!!!, apmēram šādus saucienus varēja sadzirdēt jau no laba gabala, iepirkšanās tāda labā, katrs reklamē savu preci kā māk, visu var nogaršot, pats visu saliec kulītē un tad tik pasaka, cik jāpiķo, protams, nekādi čeki, nekas tāds te nenotiek. Uz tirgu biju paņēmis kameru, bet fočēt kaut kā negribējās, slinkums laikam ;) Vakarā mums bija jābrauc uz vietējo Sao Paulo hospitalityclub tusiņu, bija ļoti interesanti, liels + bija, ka beidzot varēju normāli izrunāties, jo visi, kā jau lieli ceļotāji būdami, labi runāja angliksi, bija arī cilvēki no citām valstīm - vācieši, meitene no Čīles un holandiets…dzērām, runājām, smējāmies, stāstījām, viens otram savus piedzīvojumus, viens brazīlis bija ļoti lielā sašutumā par to kā viņu Krievijā paņēma priekšā par to, ka viņam pase ne tajā krāsā, ņā…gadās. Daudz jautāja par Latviju un vispār es biju vakara nagla, manis dēļ tusiņš no 5dienas, tika pārcelts uz 7dienu ;), par Latviju stāstīju visu to labāko. Tusiņš bija īss, ieradāmies ap 21:00 un tināmies ap 12tiem, lielākai daļai nākamajā rītā bija jāstrādā un metro slēdzas 20 min pāri 12tiem, tā kā nācās pasteigties, mums laimējās, sadzērusies brazīliete mūs ātri nogādāja metro stacijā, paspējām tieši uz pēdējo metro un arī pēdējo autobusu, kas gāja uz mājām. Brauciens busiņā bija kaut kas interesants, busa vadītājs ar savu kolēgji – pogas spiedēju, un naudas savācēju par braucienu, laikam bija izdomājuši īpašā veidā “nosvinēt” pēdējo braucienu savā maiņā ;), muzons iekšā, “nedaudz” skaļāk nekā ierasts ;), un pedālis grīdā, varam doties, pasažieriem NEKĀDU iebildumu, pat vairāk, visi kož…aliņš un vēl šis tas, par biļetēm vakarā arī laikam vairs nav jāmaksā, bet hei, mēs vismaz mājās tikām daudz, daudz ātrāk, kruta. Kas vēl, nu 8tajā augustā nekas tāds īpašs netika darīts, aizbraucām uz centru, izņēmu naudu no bankomāta, diezgan izdevīgi, tikai vienu latu nokāsa par konvertāciju, nav sūdīgi, nu man tā liekas ;) Par cik ceļošu vēl uz citām vietām, Nova Odessa (pie latviešiem), Rio De Janeiro un vēl uz dienvidiem…tad tagad varbūt tāds kopsavilkums :), par Sao Paulo un brazīliešiem…neesmu jau šeit tik ilgi, lai kaut ko baigi gudri spriestu, bet nu tīri subjektīvi. Sao Paulo – 18 miljoni iedzīvotāju, laikam…un šī ir vienkārši vieta ar mājām, kurā tad viņi visi mitinās, viens zem tilta, cits būdā blakus lielceļam (favelas), pārējie zemākās un augstākās mājās, respektīvi, pilsēta ļoti hoatiski uzcelta, izskatās, ka te nekādas normas nepastāv, katrs ceļ, ko grib un kur grib. Ļoti netīrs, visur mētājās kaut kādi sūdi, zālāji nekopti, karoče, let it be, ielas sadragātas, ietves arī. Sabiedriskais transports it kā ir ok, par metro gan var teikt tikai labus vārdus, ļoti tīrs, ļoti moderns un ātrs, SUPER! Šeit sadzīvo daudz dažādas kultūras, portugāļi, japāņi, korejieši, itāļi u.t.t., daudz restorānu, kinoteātru, galeriju, pilns ar visādām ieskrietuvēm, ātrās uzkodas, līdzīgi kā pie mums, visādi tur cīsiņi mīklā ar sieru un bez, bulkas, picas, hhhmm, kafija garšīga un jā, visi ēdieni nenormāli sāļi, patīk viņiem tā lieta…par laimi man arī. Ja tā par ēdienu, tad nedaudz līdzīgs mūsējam jau ir, gaļa cieņā, kartupeļu vietā viņi gan vairāk močī iekšā rīsus, pupiņas un kukurūzu dažādos veidos ;) Nu labi iegruzījos ēdienā…dzīve te diezgan ātra, cits skrien uz darbu, cits no garlaicības mirst nost, katrs te piepelnās kā var…mazie puišeļi, knaši izmanto luksaforā esošo sarkano gaismu :P, cits piedāva šokolādi, cits nosmērēt mašīnas stiklu ar kaut kādu, it kā “tīrāmo” līdzekli, tas vēl būtu ok, bet šodien redzēju kā viens džekiņš žonglēja vienam pie loga ar tenisa bumbām, laikam par TĀDU triku ir arī jāsamaksā :), bet nav tik traki, tas nav ar tādu ļaunumu, re, es tev šitā, tagad maksā, visiem pofig, viņi tik pasmaida un iet pie nākamā upura ;) Satiksme…nu tā…pa dienu vēl kaut ko ievēro, bet nu arī nosacīti, vakarā – čaviņa ;), luksafors, gājēju pāreja – kas tas tāds??!! :P, tā apmēram. Cilvēki, lielāka daļa - laipni, ļoti ziņkārīgi, tikko kā izdzird runājam angliksi, nāk runāties, nu cik nu var, vispār visu jau domā, ka esmu vietējais un tad visādi prikoli gadās, smieklīgi. Bet vispār tā īpaši omulīgi nejūtos citreiz, labi, ka esmu ar vietējiem, tad tāds lielāks chill out. Bet tiešām, cilvēki ir ok, ja vien es mācētu portugāliski, tad pavisam labi būtu. Smaidīgi, draudzīgi, izpalīdzīgi, ir ok :) Turpinājums sekos…


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais