Saunas čempionātā 2008.

  • 3 min lasīšanai
  • 79 foto
Pagājušajā vasarā pirmo reizi iznāca piedalīties saunas pasaules čempionātā Somijā. Varētu rasties jautājums - kas tas tāds? Un par to ir šis stāsts. Somija, kā zināms ir ne tikai ,,1000 ezeru zeme,,, bet arī ,,n-to saunu zeme,,. Pirts ir pirts, un tās nozīme mūsu dzīvē ir zināma. Ir dažādas pirtis un dažāda cilvēku attieksme pret tām. Ir tā saucamie pirtsmīļi, pie kuriem sevi pieskaitu arī es. Ir tādi, kuri pirti apmeklē reti, un tādi, kuriem tā varbūt arī neko neizsaka vai viņi to neapmeklē sliktās veselības dēļ. Man pirts, līdzīgi sportiskām aktivitātēm, ir veiksmīgs līdzeklis pret paaugstināto asinsspiedienu kopš jaunības dienām. Tā ir arī nesteidzīga alus vai zāļu tēju iemalkošana un dažādu sarunu tēmu risināšana savā kompānijā. Augusta sākumā nelielā Somijas pilsētā Heinolā notika nu jau 10. saunas pasaules čempionāts. Tajā tika pārstāvētas 23 pasaules valstis no vairākiem kontinentiem - Amerikas, Āzijas, Āfrikas un Austrālijas. Piedalījās 160 dalībnieki,143 vīrieši un 17 sievietes. Un šo dalībnieku vidū bijām arī mēs - vienīgie no Latvijas - Einārs Simsons, Gints Spalviņš, Jānis Bučs no Raunas un Aldis Raiskums no Launkalnes. Tiešām izjutām lepnumu, redzot, ka mastā plīvo arī Latvijas karogs. Ideja piedalīties šādā saunas čempionātā radās nejauši. Kāds no mūsu pirts kompānijas televīzijā bija redzējis sižetu par 2007. gada saunas čempionātu. Atlika tikai sekot norādēm interneta mājas lapā. Un tā, aizsūtot iesniegumu, ārsta izziņu un dalības maksu 50 eiro, varējām jau pirkt biļetes prāmim Tallina - Helsinki. Sacensību noteikumi, protams, bija zināmi tikai teorētiski, praksē tos izjutām tikai Somijā. Proti, saunā temperatūra bija 110 grādi un katrā pusminūtē tika uzliets puslitrs ūdens. Uzvar tas, kurš ārā iznāk pēdējais pats saviem spēkiem. Lai nokļūtu uz sacensībām laikus, izbraucām jau iepriekšējā dienā. No saulainās, karstās Raunas ar savu busiņu pēc pusnakts nokļuvām aukstā un nepārtraukti lietainajā Heinolā - 135km aiz Helsinkiem. Viesnīcu nebijām rezervējuši, bet teltis šai lietū nemaz nemēģinājām celt. Nācās pirmo nakti pārlaist busiņā. Lietus nemitējās arī sacensību atklāšanas dienā. Stundu pirms sacensību sākuma visi pie tiesnešiem saņēmām nelielas dāvanas - T-krekliņu ar čempionāta simboliku, dalībnieka karti, ēdināšanas talonus, reklāmas un minerālūdeni . Tad paziņoja starta laikus un uz abiem pleciem katram uzkrāsoja numurus. Sacensību arēna - brīvdabas skatuve ar divām saunām. Pāri tai un arī skatītāju sēdvietām jumts. Blakus saunai lielais ekrāns, kur tablo ar dalībnieku numuru, vārdu, uzvārdu un valsti. Sacensības laikā uz ekrāna varēja vērot arī situāciju saunā. Raiti strādāja tiesneši un apkalpojošais personāls. Pirms un pēc starta aizkulisēs bija pieejamas ģērbtuves un dušas. Man nācās piedalīties pašā pirmajā sacensību grupā, kurā bija seši dalībnieki, katrs no citas valsts - Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Beļģijas un Kanādas. Laikam tieši tādēļ izjutu gan dažādo masu mediju zibšņus, gan lielāku atbildību, ka pārstāvu taču savu valsti. Izlozējām sēdvietas saunā un ,,ekstrēms,, varēja sākties. Sākums tā neko - 110 grādi un sauss gaiss - , bet turpinājumā sarkandzeltenie ,,teņi,,(elektriskie sildelementi) zem akmeņu kārtas un uzlietais ūdens darīja savu. Mans laiks bija 3.36 minūtes, labākais - piecas minūtes. Tiesa gan, tas šajā grupā izrādījās sliktākais, bet kopvērtējumā ļāva aiz sevis atstāt apmēram 30 dalībniekus un nosacīti vēl kādus 20, kuriem pirmoreiz, startējot 2.kārtā, bija sliktāks laiks. Galvenais, ar ko bija jācīnās, ar elpošanu karstumā. Bet, ,,uzdeva,, arī jūtīgākās ādas vietas. Kā nu kuram, kam ausis, kam pleci, kam mugura u.t.t. No mūsu komandas 1.kārtā uzvarēja un rezultātā 65. vietu ieguva Aldis Raiskums. Pārējiem simtās vietas un pieredze, pieredze. Vīriešiem kārtējo reizi finālā bija tikai somi, bet sievietēm, kā ierasts, līdz ar somietēm arī baltkrievietes. Ja pagājušā gadā fināla uzvarētāju laiks gan vīriem, gan sievām bija apmēram 13 minūtes, tad šogad soms Hermansons uz lāvas nosēdēja apmēram 18 minūtes, bet somietei Kulinai pietika ar 5.21 minūti, lai apsteigtu divas baltkrievietes. Viņa uzvarēja atkārtoti, bet vīru pagājušā gada uzvarētājs Kaukonens šogad palika otrajā vietā. Pasākums bija labi noorganizēts. Bija padomāts arī par vakara kultūras programmu pēc sacensībām. Dienā blakus sacensību vietai notika zivju gadatirgus. Tika grilētas foreles uz atklātām liesmām, pannās ceptas dažādas zivis. Lielā izvēlē bija visdažādākie zivju konservi. Tirgū savus izstrādājumus pārdeva arī somu amatnieki. Te varēja redzēt grozus, keramiku, nažus, interesantus koka ,,jumtiņus,, akām un daudz ko citu. Tika piedāvāta arī auksti kūpināta brieža gaļa. Jāatzīst, ka somi šīs brīvdienas baudīja nesteidzoties. Pats Somijā biju otro reizi. Ja pirmo reizi priecājos par klintīm ceļa malās, somu zemnieku iespējam un Helsinku centru, tad šoreiz maršruts Helsinkos veda pāri neskaitāmiem viaduktiem un tiltiem. Tas savukārt atsauca atmiņā labi organizēto satiksmi Briselē ar šādu viaduktu palīdzību. Atšķirība tikai tāda, ka Somijā ir ļoti daudz ezeru un ezeriņu, to šķērsošanai izbūvēti pamatīgi tilti. Somija - tie ir arī līdzeni ceļi un neagresīvi braucēji.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais