Īsais 2 dienu ceļojums uz Milānu
Tā kā gari atvaļinājumi nesanāk tik bieži, cik gribētos, tad ar vīru izlēmām jūnija sākumā (kad iekrīt mūsu kāzu jubileja) aizlaisties īsā izbraucienā tepat līdz kādai no lielajām Eiropas pilsētām. Izpētot iespējas – reisus, laikus un cenas, izvēlējāmies Milānu. Esam bieži bijuši Bergamo lidostā, bet pašu Milānu tā īsti arī nekad nebijām apskatījuši. Ryanair piedāvājums bija gana ērts. Sanāca tā, ka izlidojām no Rīgas ceturtdienas rītā ap 11. Bergamo lidostā nolaidāmies pēc 2h 20min. Tā kā biju iepriekš jau nopirkusi biļetes autobusam no Bergamo līdz Milānas Centrālajai stacijai, tad, ierodoties lidostā, bija mana vilšanās – izrādās, ka uz vietas varējām nopirkt biļeti par 5 eur, bet es, uzķeroties uz „izdevīgo” piedāvājumu Ryanair lapā, biju pamatīgi pārmaksājusi – 12 eur par biļeti (!!), jo nolēmu – tā būs ērtāk, nevajadzēs lidostā meklēt biļetes, autobusu pieturas....Autobuss, protams, ļoti ērts, ar kondicionieri, bet tik un tā – jutos nedaudz apmuļķota Jo patiesībā, izejot no Bergamo lidostas, autobusus uz Milānu nevar palaist garām – tie tur ir rindā un biļetes nopērkamas turpat pie šoferiem.
Ceļš no lidostas līdz Milānas centrālajai stacijai – apm.1h. Tad meklējam metro un nokļūstam līdz savai viesnīcai. Apmetāmies šeit: Best Western Hotel Mozart: http://www.hotelmozartmilan.com. Nav centrā, bet gana ērti var nokļūt līdz centram. Viesnīcā, protams, wi-fi bez maksas. Tas jau kā norma – nemaz neskatījām viesnīcas, kurās nav šāda servisa. Tā kā Milānu vispār nepārzinājām, viesnīcas izvēle bija diezgan „uz dullo”- pēc cenas, bildēm un anonīmām atsauksmēm internetā. Ja tagad vajadzētu izvēlēties, noteikti skatītos viesnīcu, kas atrodas sarkanās vai zaļās metro līnijas tuvumā, jo tās šķita tās galvenās – ar tām visērtāk var nokļūt gandrīz visos vajadzīgajos galamērķos. Mums sanāca notestēt jaunāko metro līniju – violeto. Nu eleganti – viss svaigs, pārdomāts, kondicionēts gaiss, absolūti saprotama informācija tūristiem un vietējiem. Ļoti labs „product placement” šajā līnijā ir Milka šokolādēm – viss ir tieši viņu violetajā tonī un reklāma ļoti organiski iekļaujas metro vidē
Viesnīcā bijām „iečekojušies” ap 15.00, sapratām, ka esam badā, vajadzētu kaut ko apēst. BET – te jau tas Itālijas triks ar pēcpusdienas „siestu”, kad tādā karstumā tiešām neviens nav gatavs neko cept un vārīt – visi krodziņi ciet līdz 18 kā minimums! Reāli, nekas cits neatlika, gājām iekšā vietā, kas vienīgā tuvējā apkārtnē strādāja – turku kebabā. Nu, nebija slikti Bet nolēmām, ka turpmākās ēdienreizes gan būs itāļu gaumē.
Pirmo vakaru nolēmām pavadīt apskatot centrālo laukumu, Domu un tam pieguļošās ēkas. Karstums traks – 35 grādi noteikti tajā saulē laukuma vidū. Nolemjam, ka iekšā neiesim (vīram kājās šorti – tādu tāpat iekšā nelaidīs), bet gan izmantosim iespēju uzbraukt uz Doma jumta un apskatīt Milānu no augšas. Nostājamies rindas galā. Kad pēc kādām 40 min rinda izstāvēta, pie lodziņa uzzinām, ka „something has happened and I can not sell you a ticket; i don’t know what is wrong, but the police is here; and you can not visit terasses today anymore”... nu cool. Esam izstāvējuši rindu par velti. Izejam loku pa Emiliano galeriju, apbrīnojot gan iespaidīgo celtņu apmērus, gan arī cenas skatlogos Nolemjam, ka šovakar laižam vakariņās uz Navigli rajoniņu. Nu te gan mums tiešām ļoti patika. Paldies dāmām, kas ieteica! Te ir vērts veltīt vienu vakaru – vakariņām un romantiskai pastaigai. Kā balzams dvēselei
Mājupceļā uz viesnīcu, izlemjam iegriezties vēl kādā restorāniņā. Izvēlamies šo: www.lafabbricapizzeria.it. Nedaudz vīlos uzkodās – gribēju kaut ko svaigu, ar olīvēm, rezultātā dabūju frī izlasi, protams, tajā skaitā, arī olīves, tikai fritētas. Tas nebija vērtīgs, bet vieta kopumā patīkama, oficianti pretimnākoši (neizdzerto vīnu varējām paņemt līdzi.
Otro dienu (piektdienu) bijām nolēmuši veltīt izbraucienam uz Komo - pilsēta, kas atrodas pie Lago Como (Komo ezers). Bijām izlēmuši, ka uz turieni dodamies ar vilcienu, tur uz vietas iznomājam velo un apbraukājam pilsētiņu mierīgi un eleganti. Ar vilcienu viss kārtībā – tiešām labs, ērts un ātrs. Apm. Pēc 1h esam galā, atrodam tūristu info centru, kur mums izstāsta, ko ir vērts apskatīt un izdarīt, ja reiz Komo esam uz vienu dienu. Atradām arī ofisu, kur var nokārtot velo nomu. BET – tā arī mums neizdevās īstenot savu ieceri, jo (cik gan muļķīgi!) nebijām iemetuši somā līdzi kredītkarti. Bez tās nav iespējama velo noma. Ar naudu un id karti nepietiek. Tā ir otrā mācība – Eiropā kredītkartei jābūt līdzi vienmēr. Žēl, bet nu tad apstaigājām pilsētu ar kājām, kā arī uzbraucām ar funikulieri līdz Brunati ciematiņam.
Absolūts miers un klusums, saules izkarsētas ielas un pagalmi, cilvēku nav, vienīgi baznīca atvērtām durvīm...Paklaiņojam pa pilsētiņu, apskatam ezeru no augšas, apēdam perfekto itāļu saldējumu un laižamies lejā. Tā kā esam noguruši, bet vēl vakarā gribētu pa Milānu padzīvoties, dodamies uz staciju.
Vakars Milānā izvēršas gana jautrs. Vispirms aizbraucam līdz ieteiktajam Cocopazzo (https://www.facebook.com/ristorante.cocopazzo/photos_stream) restorānam netālu no Doma. Nu ļoti elegants un itālisks! Mums patika. Tad vakara gaismā izstaigājam gājēju ielas ap Domu, izbaudot silto vakaru, izgaismotās ielas, skatlogus un zvaigžņotās debesis. Tad nolemjam aizbraukt līdz vienai interesantai gājēju ieliņai, kur piektdienas vakarā iet vaļā ballīte – pa tiešo uz ielas Ielu Como Corso atklājām pavisam nejauši, tomēr ļoti laba vieta. Kokteiļus var saņemt pat neieejot bārā, jo bārmene strādā tieši pie loga Vidējā kokteiļa cena – 10 EUR. Bet ar diviem man pietika Vienvārdsakot, vakars noslēdzas uz jautras nots.
Sestdienas rīts ir grūts, bet izlemjam, ka tomēr arī šī diena jāizmanto lietderīgi. Aizbraucam uz Da Vinči muzeju (http://www.museoscienza.org/leonardo/). Nu tiešām – tam cilvēkam bijusi fantastiska iztēle un talants. Muzejā ne tikai viss par viņa darbiem atrodams, bet arī daudz kas cits par zinātni un norisēm dabā un cilvēku prātos. Interesanti. Pēc muzeja apmeklējuma nolemjam aizdoties pusdienās uz www.princi.com. Vieta tiešām omulīga – pilna ar cilvēkiem, visi skaļi čalo, ēd, smejas… sapratām, ka mums šajā brīdī par traku tas bišu strops un izvēlējāmies citu krodziņu turpat ap stūri. Arī tur pasta ar lasi bija lieliska. Tad dodamies uz viesnīcu pēc mantām un braucam uz Bergamo lidostu. Tā kā lidojums uz Rīgu svētdienas rītā ir ļoti agri, tad esam norezervējuši viesnīcu pie pašas lidostas – tur pavadām pēdējo nakti. Šoreiz ceļam uz Bergamo izvēlamies braucienu par 5 EUR. Autobuss bez kondicioniera… jā, varbūt tomēr būtu bijusi ar mieru piemaksāt par kondicionieri No Milānas izbraucot secinu, ka mums nav pilnīgi neviena taustāma suvenīra. Nauda tērēta iespaidiem, sajūtām, baudām un priekam. Un tā nav sliktākā izvēle!
Viesnīca pie lidostas ir ļoti ok. Blakus esošajā tirdzniecības centrā sapērkamies dāvaniņas bērniem, arī dažus apģērba gabalus. Vakariņas paēdam viesnīcas restorānā, fonā skatoties Čempionlīgas fināla spēli starp Turīnas Juventus un Barselonas komandām… Vīrs laimīgs
Agrais lidojums atpakaļ ir pat ļoti ērts, jo tad visa svētdiena vēl brīva Ir tik labi kaut kur aizbraukt, kaut uz 2 dienām, jo tas ļauj sajust pasaules elpu un paplašināt savu personīgo labsajūtas telpu.