Korfu - skaisti skan un labi izskatās

  • 10 min lasīšanai

Pati svarīgākā lieta ir izbaudīt dzīvi – būt laimīgam, teikusi Odrija Hepberna. Laimes sajūtu katram rada kas cits, un tas ir pašsaprotami. Cilvēkam bez fundamentālajām vērtībām kā ģimene, bērni, mīlestība, jumts virs galvas, darbs, ir arī mazie prieki - kaut kas tāds, kas uzlabo noskaņojumu, piešķir spārnus, palīdz atslēgties no ikdienas. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kurus pozitīvi uz ilgu laiku uzlādē ceļojumi – gan tuvi, gan tālāki.

Tas, ka šopavasar dosimies pēc vasaras bija izsapņots jau ziemā. Atlika vien tāds nieks, kā izvēlēties, kur doties. Taisnības labad jāteic, ka plānojot šī pavasara ceļojumu mums bija tikai daži nosacījumi, proti, atbilstoša cena un siltums.

Visgrūtāk izškirties - kur un kā

Sākumā domājām, ka ceļosim uz savu roku, tika izpētīti visi iespējamie lidmašīnu maršruti virzienā Rīga – vasara un izvēlēta Sardīnija, kur var nokļūt lidojot caur Kauņu, jau atrastas naktsmājas un auto, bet tad burtiski datorā izleca Novaturs piedāvājums, kas cenas ziņā bija tik vilinošs, ka neprātīgi būtu par katru cenu turēties pie pašu izplānotā ceļojuma, ja sākotnējais uzstādījums bija vien – vasara un cena, nevis konkrēta valsts.

Tā mazliet avantūriski nejauši mana vasara sākās maijā Korfu salā. Korfu skan tik skaisti, vai ne? Kur tad tā ir, jautāja ne viens vien, kad ieminējos, ka braukšu uz šo Džeralda Darela aprakstīto Grieķijas salu. Protams, pērkot ceļojumu vairākus mēnešus pirms braukšanas, atliek laika izpētīt, kādas ir atsauksmes par ceļojuma galamērķi, kādi ieteikumi, brīdinājumi. Apskatīju draugu ceļojuma aprakstus un konstatēju, ka pēdējais ieraksts tapis pirms vairākiem gadiem. Tāpēc arī nolēmu atjaunināt informāciju ar savu subjektīvo skatījumu, varbūt kādam tas noderēs.

Tātad – Korfu ir maza, mazītiņa Grieķijas sala, kuru no viena krasta apskalo Jonijas, bet no otra – Adrijas jūra. 64 km gara, 32 km plata platākajā vietā. Kā jau dienvidos – tur ir silts, kad mēs vēl mētelīšos sildāmies, bet vasarās lielā mitruma dēļ (apkārt taču jūras) ir karsts mūsu izpratnē, tāpēc pēc manas saprašanas, mums pieņemamākais ceļojuma laiks uz Korfu ir nesezona – maijs, septembris. Arī jūnijs, pēc viņu teiktā, temperatūras ziņā izklausījās pieņemami. Tas, kāpēc viņiem sezona pa īstam sākas tikai jūnijā, man nav saprotams, jo maija sākumā mēs peldējāmies 20 grādu siltā jūrā un sauļojāmies plus 28 – 24 grādu lielā siltumā. Jūlijā un augustā termometra stabiņš sasniedzot 30 – 35 grādus, un man tas būtu pa karstu, lai, piemēram, apceļotu salu un izbaudītu tās skaistumu. Tādā karstumā var tikai elst un pūst un skatus mest uz kondicionētām telpām. Nesezonai ir savi plusi un mīnusi. Pluss – nav pārlieku daudz tūristu un nav jāstāv rindās, lai nokļūtu apskates vietās, mīnuss – ne visas kafejnīcas būs jau atvērušas durvis un nakts dzīves mīļotājiem tik liela izvēles iespēja kā tad, kad viss ir uz pilnu klapi. Vai mums kas trūka? Noteikti nē, un ar visām divām rokām es balsoju, ka uz Korfu jābrauc maijā, nevis jūlijā.

Visticamāk tāpēc, ka Korfu ir viens no īsākajiem skrejceļiem, lidmašīna krietni pirms nolaišanās samazina augstumu un tāpēc paveras brīnumaini skati- labi apskatāmas ir saliņas, kalni, jūra, virs kuras lido. Lidosta atrodas vienīgajā salas lielpilsētā – Korfu jeb Kerkīrā, kā vēl to dēvē. Lai no Latvijas nokļūtu Korfu, jāmeklē savienotie lidojumi vai jāizmanto tūrisma firmu piedāvājums. Mēs pirkām ceļojumu Novaturā un ne mirkli savu izvēli nenožēlojām – izrādījās, ka visa lidmašīna bija pilna ar Novaturs klientiem no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Visus smuki aizlidināja caur Viļņu uz Korfu, izvadāja pa viesnīcām, noinstruēja, ko te var darīt un nedarīt, piedāvāja ekskursijas, kurās gribi brauc, gribi nebrauc un atpūties, baudi vasaru. Tieši ar tādu pašu komfortu visus aizvizināja arī atpakaļ mājās. Visa rūpe, par ko pašiem jādomā, peldēties viesnīcas baseinā vai jūrā, kādas ekskursijas izvēlēties, ko mājniekiem ciemkukulī atvest. Par pārējo gādā citi, tai skaitā – ko ēdīsim brokastīs, ko vakariņās. Uzreiz jāteic, ka Korfu viesnīcā izvēlēties puspansiju (brokastis un vakariņas) bija pareiza izvēle, jo maltīte ārpus “mājām” nav īpaši lēta. Tradicionālie grieķu salāti kafejnīcā maksā no 6 – 8 eiro un īpaši no tiem paēdis taču nebūsi, gaļas vai zivs ēdiens tā ap 9 – 15 eiro. Kafija ap 2 eiro. Salīdzinoši cenas Korfu ir visai augstas, lētāk kā Latvijā reti kuru pārtikas preci atradīsiet. Piemēram, citroni un apelsīni te ir pilni koki, bet veikalā par kilogramu citronu prasa 2,20, apelsīni maksā – 1,20 eiro. Toties rotaslietas un visādi citādi “nieki” - somas, siksnas, saulesbrilles utt. - to izvēle gan ielīksmo un, ja vien jums ir līdz lieka nauda, iztērēsiet to kā likts. Lielāka preču izvēle, protams, ir Korfu pilsēta, tur ir ne tikai neskaitāmi tūristu veikaliņi, bet arī zīmolu veikali, kādus Latvijā neatrast. Piemēram, pašu grieķu ražojumi.

Skaisto skatu valstība

Pirmais, ko Korfu pamana un, kas liek priekā noelsties, protams, ir dabasskati. Ja, izkāpjot no lidmašīnas un braucot pa pilsētu to vēl nevar apjaust, dienvidnieciskais raibums tomēr sākumā ir mazliet mulsinošs, bet tiklīdz izkļūst līdz krasta līnijai, tā sirds sāk līksmot – skaisti! Zilais ūdens ir otrais, kas piesaista skatu. Tik zils, tik zils! Korfu jau viss ir tuvu, pat, ja izvēlētā viesnīca nav jūras krastā, jūra pavērsies no jebkuras vietas, jo uz salas ir divas ainavas – jūra un kalni. Jo augstāk kalnos, jo skaistāks skats. Protams, uz jūru.

Tātad – uz Korfu jābrauc, ja vēlas sildīties siltā saulē, baudīt skaistus skatus un peldi brīnumzilā un latviešiem nepierasti siltā jūrā. Ja jūsu kaislība ir muzeji, tad izvēle nebūs pārlieku liela. Apskates vērti ir vien daži kultūrvēsturiski objekti, kā Āzijas mākslas muzejs vai Austrijas imperatores Sisi pils, vēl daži citi. Ir vairākas baznīcas ar īpašām kristīgām vērtībām, ar kurām lepojas korfieši, un tās iepriecinās ticīgus cilvēkus. Vislabāk par to, kas ir uz salas, kā tā veidojusies, kas te svarīgs noticis var uzzināt, ja izvēlas kādu no ekskursijām. Info par tām var uzzināt viesnīcā vai kūrortciematā, kur atrodas viesnīca, vai Korfu pilsētā. Mēs izvēlējāmies ērtāko variantu – Novaturs piedāvāto ekskursiju, ko vadīja vietējais gids. Salas apskates ekskursija bija tik informatīvi un emocionāli pilnīga, ka mēs atteicāmies no domas īrēt automašīnu, lai apbraukātu salu paši. Vienā dienā apceļojām svarīgākās un saistākās salas vietas un šķita - nevajag mums doties, lai apskatītu vēl vienu skaistu līci vai korfiešu ciematiņu, jo esam jau pietiekami uzlādēti ar skaistiem skatiem. Uz savu roku braucām ar sabiedrisko transportu, kas uz salas ir ļoti ērts. Bez bēdu iekāpām autobusā nr. 7, kurš no mūsu Ipsos ciemata uz Korfu pilsētu kursēja ik pēc 20 minūtēm un pēc pusstundas jau bijām vecpilsētā. Tieši tāpat var aizdoties uz jebkuru citu vietu, jo sala ir tik maza, ka attālums patiešām nav šķērslis. Visai ātri un viegli te var arī saorientēties, uz kuru pusi ir tā vai cita vieta. Sākumā grieķiskie nosaukumi mazliet baidīja, bet pie tiem ātri pierod. Ceļi Korfu patiešām ir visai šauri un līkumoti. Ir posmi, kuros uzstādīti luksofori un, nezinīši tūristi, domādami, ka sarkanais signāls, kas deg jau 5 minūtes, ir kāda kļūda, ieskrien ar savu īrēto auto lamatās, proti, sarkanais signāls vēsta, ka ceļš ir izbraucams vienā virzienā un, ja paskriesi zem sarkanā, nāksies braukt atpakaļgaitā, lai pretī braucošais tiktu uz priekšu. Mašīnas un arī autobusi pa Korfu ceļiem brauc salīdzinoši ātri. Latvijā pa lielo šoseju satiksmes autobuss velkas knapi 70, bet Korfu pilsētas autobuss pa šaurajiem ceļiem brauc ar tādu pat ātrumu. Mūsu salas apskates busiņš pamanījās uzņemt pat 90 - 95 km lielu ātrumu vietā, kur ceļš bija mazliet taisnāks. Gids stāstīja, ka busiņu šoferi te esot īsti profesionāli, jo jau kārtojot eksāmenu, jāprot iegrozīt autobuss tik šaurā vietā, ka atliek vien nobrīnīties.

Noīrēt auto Korfu nav nekādu problēmu. Ir trīs varianti. Var auto pasūtīt jau Latvijā, bet tad ir visādi “bet”. Katrai firmai būs kādi noteikumi. Visizplatītākais – depozīts, summa, kurai jābūt kredītkartē. Turklāt var izbrāķēt jūsu Visa electron, jo der tikai Master kartes utt. Karti ar depozītu uz īres laiku nobloķē. Depozīti ir visai prāvi – ap 700 eiro. No tā vaļā var tikt, ja ņem papildu apdrošināšanu, kas segs visus negadījumus, tā ir ap 10 eiro dienā. Protams, tas ir prātīgāk, kaut mazliet dārgāk, nekā riskēt, jo grieķi patiešām brauc “karsti”, ne tik daudz ātri, cik strauji. Īpaši par to jādomā sezonā, jo tad salas iedzīvotāju skaists pieckārtojas. Mums ceļi nebija pārlieku pārblīvēti, jo bijām taču nesezonāJ Mašīnu var pasūtīt arī lidostā vai viesnīcā. No mūsu pieredzes, vislabākais variants ir pasūtīt auto viesnīcā. Žēl, ka Rīgā Novaturs birojā darbinieki nezināja un nepateica, ka pie vietējā viņu gida Korfu auto pasūtīšana ir elementāra un cenā draudzīgāka. Toties tagad mēs izpētījām visas auto pasūtīšanas nianses un nākamā reizē būsim “kā ar pīpi uz jumta”. Uz vietas viesnīcā ne pašu mazāko, bet otru mazāko auto varēja dabūt ar visu pilnu apdrošināšanu par 40 eiro dienā, ja ņem uz 3 dienām, tad par 115 eiro. Bez jebkādiem depozītiem un kredītkartēm ķīlā. Ceļabiedrenes no Lietuvas, ar kurām iepazināmies, bija noīrējušas auto uz visām dienām un no malas mēs redzējām, ka lieki, jo it kā auto ir, bet braukt vairs nav kur, sala jau apceļota, varētu gulēt siltā saulē, taču – jābrauc, jo ir auto.

Katram savas intereses

Ko salā apskatīt obligāti? To var izvēlēties, iemetot aci ikvienā salas apskates ekskursiju sarakstā. Visas skaistās vietas tur būs nosauktas. Un visas būs tieši tik skaistas, lai tās vajadzētu redzēt. Jo augstāk kalnos uzbrauksiet, jo skaistāki skati pavērsies. Korfu patiešām ir ļoti zaļa. Kalni ir noauguši garām cipresēm, pa vidu zied dažādi krūmi, bet jūras skati ar dažādu zilumu ūdeņiem daudzajos līcīšos ar mazajām saliņām patiešām rada sajūtu, ka esi iekļuvis kādā paradīzes stūrītī.

Jāņem vērā, ka jūras krasts Korfu ir atšķirīgs. Izvēloties, kur dzīvot, ir jāizpēta, vai būs piekļuve jūrai, vai pludmales josla ir akmeņaina vai nokaisīta ar sīkiem olīšiem. Smilšu pludmales ir tikai vietām. Mēs satikām ceļotājas no Latvijas, kuras dzīvoja smalkā 5 zvaigžņu viesnīcā, bet jūras tur nebija, jeb jūra bija, bet gar to iet ceļš un šaurā krasta josla ir ar lieliem akmeņiem. Viņas ar satiksmes autobusu brauca uz mūsu pludmali. Tas nav īpaši patīkami, vai ne? Vēl mēs runājām ar mūsējiem, kuru viesnīca bija ļoti skaistā vietā, taču nost no galvenā ceļa, līdz ar to kaut kur aizbraukt varēja divas reizes dienā, kad pie viesnīcas piebrauca autobuss. Dodoties atpūtas braucienā jāizdomā, kādas tieši ir jūsu intereses, lai nesanāk vilties. Mēs savu mitekli izvēlējāmies ļoti rūpīgi, un tas atmaksājās par visiem 99%. To, ka viesnīcas restorānā būs priekš manas gaumes par vāju kafija, tiešām bija vienīgais mīnuss, ko ceļojumā varēja atrast.

Par jūru runājot, jāpiebilst, ka Korfu, ja jūras krastā ir lieli akmeņi, var būt jūras eži. Korfu pilsētas pludmalē mēs tos arī redzējām - adataiņi ūdenī ir viegli pamanāmi. Tad vajag kājās gumijas čības. Smilšu un oļu jūrā viņu neesot, un ūdens te ir tik dzidrs, ka viss, kas atrodas ūdenī, ir labi pamanāms.

Grieķi dzīvo vēsā mierā

Nedaudz par vietējiem. Nenoliegšu, ka Grieķijas bankrota situācija nedaudz darīja mūs bažīgus un mēs pastiprināti sekojām līdzi notikumiem, vai tik tur nesākas kādas nekārtības. Bija kaut kāds stereotipisks pieņēmums, ka grieķi ir traki karstasinīgi. Jāteic, ka nekā tāda neizjutām. Jā, jaunieši vietējā autobusā bija visai skaļi, bet atstājiet mūsējos bez pazīstamiem pieaugušajiem vienus. Viņi būs līdzīgi. Turklāt, skaļākos pasažieri apsauca, reiz pat šoferis apstādināja autobusu un skolēnus sadzina busiņa aizmugurē, lai būtu ērtāk pieturās iekāpt pasažieriem. Biļetes var nopirkt pie šofera vai dažās tirdzniecības vietās. Pie šofera būs par 50 centiem dārgāk. Kad braucām ar kuģīti uz vēl mazāku salu par Korfu, proti, Paksos un Antipaksos, satikām gruzīnu, kurš Korfu dzīvo jau daudzus gadus. Jā, tagad dzīve esot slikta. Uz salas darbs ir tikai tūrisma sezonā, kura nez kāpēc ir tikai 3 mēnešus. Algas ir sarukušas, tāpēc izdzīvot līdz nākamai sezonai ar 3 mēnešos nopelnīto vairs nevarot. Tāpēc daudzi braucot prom meklēt darbu citur. Mūsus gids stāstīja, ka grieķi gaidot, kad beidzot parādīsies līderis, kurš izvedīs Grieķiju no krīzes. Ziņas, ka Grieķija ir bankrotējusi, vairs nevienu nespējot uztraukt, jo to skandinot TV katru dienu. Tas, ka grieķi nobalsojuši par komunistiem un arī neofašistiem, esot protests. Pirms trīs gadiem neviens grieķis neticētu, ka tas ir iespējams. Diemžēl labums no tā neesot nekāds, jo komunistu solījumi nepildoties. Grieķiem eiro un Eiropas Savienība nepatīk, vismaz tiem, ar kuriem mēs mazliet parunājām par dzīvi kā tādu. Neviens gan neko neteica, ka pie krīzes vainīga būtu pašu grieķu izšķērdība. Neliels piemērs – Korfu, kas ir daudz mazāka par Rīgu, līdz sliktās ES sankcijām valdīja 14 mēri. 14!!! Visiem viņiem tika maksāta alga no valsts budžeta. Tagad esot viens mērs un nekas korfiešu dzīvē no tā neesot mainījies. Esot bijuši arī mēģinājumi mainīt ierasto kārtību, kad valsts un pašvaldības iestādes un veikali, kas nav uz tūristiem orientēti, pa pārdienām strādā tikai pusdienu. Tas gan pagaidām neesot izdarīts. Mēs šo puses darbdienas režīmu neizjutām, ja nu vienīgi jau minētie skolēni satiksms autobusā sabira pulksten 10.40 no rīta, un viss liecināja, ka skola viņiem galā. Bet bija šai lietai arī pozitīvā puse – neredzējām viņos to steigu, rūpi, nomāktību, kas ir mūsu visu laiku skrejošajos un darbīgajos līdzpilsoņos. Nu dzīvo viņi nesteidzīgāk, bezrūpīgak un priecīgāk. Nav viņos tik lielas tīrības un kārtības mīlestības kā latviešos un varbūt nav arī mūsu čakluma, toties ir vairāk ģimeniskuma un smaidu. Vakaros korfieši, īpaši vīrieši, iet uz krogu vai kafejnīcu, skatās futbolu, spēlē kādas galda spēles un sarunājas. Uz galda ledus kafija, ūdens, retāk alus kauss. Gids teica, ka 23 gadu laikā viņš nav redzējis piedzērušos grieķi. Arī mēs neredzējām nevienu apdzērušos jaunieti, pat ne tūristu klīstot vakarā pa kafejnīcām nosēto promenādi. Arī Korfu pilsētā jaunieši bariem ap galdiņiem bija salipuši ar ledus kafijas glāzēm rokās. Arī mēs tādu nogaršojām. Ļoti garda. Ar biezu grieķu krējuma jeb jogurta kārtu pa virsu. Kad skatījāmies, ko atvest līdz no Korfu un veikalā taujājām, kas par dzērienu ir tas, ar skaisto etiķeti uz pudeles, pirmais, ko grieķis mums teica – stiprs, stiprs, var dzert vienu glāzi vakarā. Vārdi sambuka un uzo mums neko daudz neizteica, tagad zinām, ka tas ir anīsa jeb klepus mikstūras dzēriens.

Kā tālāk attīstīsies Grieķija, grūti paredzēt, vienīgi nepamet sajūta, ka viņi domā vairāk par to, kā gribētos nevis, ka kaut kas būtu jāupurē, lai izkļūtu no krīzes. Nav, nav viņi pacietīgie baltieši, kas savelk ciešāk jostas. Bet mūsu atpūtu tas nekādi neietekmē. Varbūt, krīzes spiesti, korfieši aizdomāsies, ka tūrisma sezona jāpagarina, lai darbs būtu nevis trīs, bet piecuss mēnešus?

Daži secinājumi – tūristiem no Grieķijas ekonomiskām problēmām nevajadzētu baidīties, tūrisms ir nozare, no kuras „barojas” ļoti liela Grieķijas iedzīvotāju daļa. Visoptimālākais ceļojuma ilgums uz Korfu – 10 dienas, ar septiņām būs par maz, būs jāizvēlas starp ekskursijām, pilsētas un apkārtnes apskati un sauļošanos, bet 14 – par ilgu, jo viss jau būs apskatīts, izbaudīts un tad var acīs krist arī kādi nesmukumi. Ja ir lielāka naudas summa, ko var atļauties tērēt, tad, protams, 14 dienas ir labāk, jo no Korfu var aizceļot, piemēram, uz Albāniju.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais