Turpinājums

  • 4 min lasīšanai
Turpinājums ceļojumam uz Grieķiju. 7. diena. Šodien šķērsosim Peloponēsas pussalu no Kalavritas līdz pat Gytheio dienvidos. Tuvākā pilsēta Tripoli. Ceļš pāri kalniem.Laicīgi nepamanām norādes, tā paskrienam garām alām un klosteriem, kurus vēlējāmies apskatīt. Grūti izlasīt norādes, jo nav angliskā varianta, sanāk mazs kašķis. Ciematos, pat jaunatne, runā tikai grieķiski.. Mēģinājām komunicēt ar jaunu grieķu zemnieci, laikam sabiedējām, aizmuka. Braukt nepavisam nav garlaicīgi, viens serpantīns nomaina otru. Pagkrataiika –Kalyvia , piestājam . Milzīgu vītolu ēnā paslēpies arbūzu pārdevējs, turpat ūdens krāns. Slapinām sakarsušos paurīšus. Karte ar ievērojamākajiem objektiem. Uzzinām, ka netālu ir saglabājies 2000 gadus vecs romiešu tilts. Braucam apskatīt. Pa ceļam ļoti vecu olīvkoku dārzs, ķeburaināki un caurumaināki koki, šķiet, vairs nevar būt, bet zaļo.Par vecāko, ja pareizi atceros, tiek uzskatīts olīvkoks Patrā 1000g. Liekas, ka šie neatpaliek. Braucam cauri mazam ciematiņam, pie katras mājas vīnogulāji ar lieliem ogu ķekariem ziliem un zaļiem, tik kārdinošiem! Cilvēkus nemana. Pārbraucot upei, bez ūdens, kāpjam meklēt veco tiltu. Var tikai iztēloties kā cilvēki agrāk dzīvojuši, kā izskatās tad, kad upē ir ūdens. Pāreju pāri šim senās vēstures lieciniekam. Akmens bluķi sakarsuši saulē un ir bīstami slideni, tik ļoti gājēju kājas tos nogludinājušas. Tagad tilts aizgājis pelnīta atpūtā. Paslēpjamies no saules zem klints pārkares , ieturam savu pusdienu arbūzu. Mums ceļš uz Gytheio. Tripoli un Spartā neapstājamies. Nolemjam vispirms apskatīt Pyrgos Diruo alas, vienas no skaistākajām pasaulē. Tik tiko paspējam, jo 17.30 vairs iekšā nelaiž. Pusstundu laivā mūs ved pa pazemes upi. Vēl viens dabas brīnums. Skaistākas neesmu redzējusi. Lielākas, aukstākas un visādi citādākas, bet tik skaistas nekad! Nevaru atrast īstos vārdus, ja nu sarmas mežģīnes uz kokiem un krūmiem, tikai augšpēdus un rozā! Visi alas griesti vienā rozā un baltā sarmā, kas ik pēc laika maina savu formu. Ja pieceltos laivā stāvus, noteikti varētu pieskarties, tik tuvu tās mūsu galvām. Tad vēl to atspīdums ūdenī! Sēžam vaļējām mutēm. Pēc brauciena pastaiga pa alām kājām. Gytheio apskatām Maratonisi jeb Kranajas saliņu, kurā savu pirmo nakti pavadīja Trojas princis Parīds ar Spartas valdniekam nolaupīto sievu, skaistuli Helēnu. Šis notikums bijis par iemeslu Trojas karam. Nakšņojam kempingā netālu no Gytheio ar brīnišķīgu pludmali. Par kempingu liecina tikai tas, ka šajā vietā sabraukuši ceļotāji. Nekā cita nav. Telti ceļam tuvāk jūrai, kur smiltis tīrākas. Blakus stāvvietai jauks restorāns ar vairākām zālēm un labierīcībām. Uzdzīvojam! 8. diena. Šodiem uz Monemvasiju. 70 km. Braucam garām apelsīnu, persiku un mandarīnu laukiem.Visur koki tiek laistīti, ūdens šļūtenes izvilktas pa dārziem krustu šķērsu. Apelsīni sakrituši zemē... Monemvasija – Grieķijas Gibraltārs. Mūsu ēras sākumā pilsētas daļa zemestrīcē tika atšķelta no sauszemes un ilgu laiku bija sala, līdz 6. gs tika uzbūvēts ceļa uzbērums. Senākā saglabājusies celtne ir 13.gs. baznīca Agia Sofia, kas paceļas Monemvasijas virsotnē. Izdodas atstāt mašīnu pie pašas vecpilsētas. Pilsētiņa nedaudz atgādina San Mišelu Francijā, tikai ne tik komercializēta un mazāka. No pilsētas paveras brīnišķīgi skati uz jūru. Var pasēdēt kafejnīcā uz pašas klints. Tikai neliels norobežojums šķir no jūras. Ēku mūri šaurajās ieliņās pasargā gājējus no karstās saules. Braucam uz pludmali, mēģinām atrast vietu, kur var izīrēt sēŗfošanas inventāru. Brīnos, ka šajā valstī, kas bagāta ar kuģošanas tradīcijā, tik maz sērfotāju! Tikai vienā pludmalē bija nomas punkts, tas pats ar ļoti sliktu inventāru. Atkal iespēja piebraukt jūrai pavisam tuvu. Smiltis tā sakarsušas, ka kailām kājām nav iespējams spert ne soli. Ūdens burvīgs. Atvēsināties var dušas aukstajā ūdenī. Tagad uz Spartu un Mistru. Mistra ir kaut kas īpašs. Daļu apskatām sākot no lejas, daļu no augšas. Mēs jau tikai izskrienam.Taču arī ar to pietiek, lai izjustu šīs vietas īpašo auru. Atēnu virzienā milzīgi pelēkas debesis, sākuma domājam, ka būs lietus. Tad saņemam informāciju no mājam, ka Atēnu apkārtnē deg. Tie bija dūmi! Ļoti neomulīgi. Diena sliecas uz vakara pusi, kad uzsākam braucienu Nafplio virzienā. Mūs vairs nebaida dzeltenie ceļi. Tāpēc braucam pāri kalniem pa taisno. Neo Kiosā esam jau galīgā tumsā. Guļam pie jūras, kā ierasts. 9. diena Nafplio, skaistākā no Grieķijas pilsētām, tas ir tikai mans viedoklis. Pilsētas centrs ar marmoru klātajām ieliņām, strūklas, pagalmiņi, skvēri, parki. Noteikti jāapskata Palamidi cietoksnis, Akronafplija, no kurienes pasakains skats uz līci un pilsētu. Burtzi sala ar apšaubamu slavu apvīta, tā bijusi bendes mājvieta. Pēc tādas pastaigas laiks vēlajām brokastīm kādā no kafejnīciņām. Ūdens tik skaits kā Horvatija. Šī nu ir tā pilsēta, kurā krītam kārdinājumā visi. Grieķijas vāzes ( ar sertifikātu) Staigājam tām apkārt un laizāmies kā kaķi ap krējuma podu. Tiek sazvanīts mākslinieks un saņeman atlaides.Brālis, kurš ir visai skops , kad jāmaksā par hoteli, šķiras no 100 eiro par vienu vāzi! Mums arī pa vāzītei ne nu par simts. Lūdzam dārgumus sapakot īpaši labi. Nu re, cik maz vajag laimei, kafijas krūzi un vienu grieķu vāzi! Mikenās. Karstums tāds, ka liekam uz galvas ledus gabaliņus, lai nepārkarstu. Kaut ko apskatām, kaut ko ne. Vienīgā vēlēšanās ir tikt mašīnā. Atēnu virzienā melni dūmi. Uguns bīstamību noteikti pastiprina lielais vējš. Ieejam suvenīru veikalā. Pārdevējos ļoti atraktīvs grieķis, uzdejo ar mums sirtaki. Papildinām savu suvenīru kolekciju, gan ar daudz vienkāršākām, bet ne mazāk skaistām vāzēm un šķīvjiem. Kad nokļūstam pie Senās Korintas māksliniekiem , esam uz pakaļas. Kas par vāzēm! Mākslinieka veikaliņā izlikti 20 gados uzzīmētās vāzes, šķīvji. Strādā viņš turpat uz vietas. Atļauj filmēt un fotogrāfēt. Maciņi kļūst plānāki. Tiekam uzcienāti ar pašaudzētām vīnogām.. Uzmanām, ceļu, lai paspētu apskatī Korintas kanālu. Sākas baisi skati. Autobāņa vidus daļas zaļā josla, oleandri un tūjas, pārvērtušies melnos žagaros, par šosejas malām nemaz nerunājot.. Pie Atēnam deg. Helikopteri cenšas ierobežot uguni, smeļ ūdeni no jūras ar lielu maisu, bet cik tad var iesmelt. No Latvijas baisas ziņas esot upuri, degot arī Atēnu priekšpilsētās. Bojā gājuši 65 cilvēki, nodegušas 1500 mājas, 4,5 miljoni olīvkoku. arprāts! Veiksmīgi tiekam cauri, tālumā var saskatīt Akropoli, tas citai reizei.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais