Ir 2.augusta rīts pl. 6.00 u zvana pulkstens. Gulēt aizgaju tikai pl.3:00, jo dažādu apstākļu dēļ miegs nebija iedabūjams nevienā acī. Izsauktais taksis ierodas pl.7:00, nevis min. 10 vēlāk, kā runāts, tādēļ mēs pa galvu, pa kaklu ķeram somas, rokas bagāzu, pātikas maisu un telti un ieņemam taksometru. spriežot pē turpmākajiem notikumiem taksists arī bija samiegojies, nu, gluži kā mēs!
Iesēdāmies aizmugurējā sēdeklī un sakām jautri čalot, prskatīt vai ir pase utt. Kad pēc kada laiciņa kopīgi ar taksistu secinājām, ka kustība uz piriekšu neseko un vēl stāvam pie mājas. Sekoja samulsuma pilns: "Uz lidostu!". Un ceļojums bija sacies. Jāteic, ka naudu brašais taksists arī aizmirsa uzprasīt, ta ka nācās godīgi uzptasīt par samaksu.
Ielidojam Milānā un noīrējam auto, tālāk ceļš ved Veronas virzienā ar plānu Garda ezers. Pirmo stundu esat samulsumā, ka sacīt gaidam, kā brauc itālieši (tikām sabaidīti). Mārtiņš pie stūres, Inga pie kartes, es pētu nupat noslēgto līgumu. Visi kopā cenšamies saprast kā nokļūt uz autobāni un samaksāt par braucienu (Itālijā autobāni ir par maksu). Aija sūta SMS uz Latviju, lai kāds paskatās cik ir atālutais ātruma limits, jo visa cita starpā šo esam aizmirsuši uzprasīt auto nomā.
Nonākam Bergamo, kur iekuļamies ķezā ar apakšzemes autostāvvietu, t.i., tās durvis vienkārši aizveras atstajot mūs un jauko auto iekšā - kādus metrus 8 zem zemes. Pēc Armanda un Mārtiņa operatīvas rīcības vārti ir vaļā un auto ārā, bet tagad aizveras centrālie vārti, slēdzot ceļu uz ielu.
Kad viss aiz muguras baudam pirmās pusdienas Itālijā un dodamies apskatīt Bergmo.Smuka pilsētiņa, kas līdzīgi, kā Igauņu galvaspilsēta sadalās Augšpilsētā un Apakšpilsētā. Augšējā daļa ir senāka un izvietota kalnā,ko apjož mūris. Laiks ir ierobežots un tādēļ drīz dodamies Veronas virzienā. Tuvojas pl. 18:00, tādēļ pieņemam lēmumu apmeklēt Sirmenoni un atrast Garda ezera krastā kempingu. Plāns izdodas lieliski, pat neskatoties uz faktu, ka visi kempingi (un to nav maz) ir aizņemti, un pat vienai teltij nav vietas. Tādēļ sarunājam nakšņot nelegāli privātā teritorijā un vēl sarunājam vakariņas. No rīta ceļamies pl.7, naktī lija lietus, un pat drusku pilēja teltī.
Dodamies uz Veronu, kur atstĀjam uz 2 h auto (vispār laiks ir limitēts daudzās stāvvietās).
Apmeklējam Arenu un Džuljetas balkoniņu, iegriežamies tirgus laukumā un pērkam saldējumu (kas tur ir ļoti garšīgs).
Tad pa maziem ceļiem uz Veneciju. Ir mana kārta vadīt auto, Inga par stūrmani. Jāteic sturmanis lielisks, un visa kompānija arī. Susaņisns, kas ir pazīstams apmaldinātājs vēl nav mūs panācis!
Nonākam Fusinā, kur atstāja auto un izīrējam bungalo. Ar kuģi, kas maksā 9 eiro abos virzienos, dodamies uz Veneciju. Venēcijā baudam skatus, saldējumu, vīnu un lietu. Vakara gaitā arī Susņins ir klāt un pamaldina mūs pa vienu Venecijas galu. dīvainā kārtā mūsu jautrā kompānija ar karti vieš uzticību citiem bēdu brāļiem un līdz Akadēµijas laukumam jau esaam kuplā skaitā.
"Noķeram' priekšpēdējo kuģīti un pēc 20.min. tiek sasniegta Fusina. Venēcijas un burinieku ugunis mūs pavada naktī.
Iekārtojušies vienā no istabiņām gatavojamies vakara pasēdēšanai. Tiek pacelti tosti uz laimīgu otrās dienas noslēgumu un Susaņinu, kuru atstājām Venēcijā.
Vakara turpinājumā tiekot satikti Spāņi, kuriem tiek skaidrots, ka Venecija var apmaldīties, un ka jāņem līdzi karte. ES līdzpilsoņi nesaprtot nevienu valodu, izņemot savu, tāpēc ieskaidrošanas process nevedas....
Rīts, mazliet nesaprašnās par bungalo atstāšanas laiku un teritorijas atstāsanas laiku, bet ar 30.min. nokavēšanos atdodam bungalo atslēgas un samaksājam 70 eiro par 5 cilvēkiem un auto. Ieturam brokastis speciālā āra virtuvītē un dodamies uz Como ezeru.
Itaļi ir ļoti atsaucīgi un ja zināsiet dažus vārdus, un labi izmantosiet žestus un mīmiku - sarunāsiet visu. Mēs nopirkām aptiekā zāles! Kādas? A, pret pārlieku daudz vīna ....nu, veca vīna... Jā, viss sanāca. Ziniet, zāles līdzēja!
Braucam pa autostrādi, jo jānobrauc liels ceļa gabals. Finālā no Venecijas līdz Bergamo samaksājam 8,7 eiro. (zāles bija dārgākas 9 eiro).
Como ir brinumskaista vieta un arī tās vārda nosauktais ezers ir burvīgs. Celojam pa tā rietumu krastu uz Ziemeļiem. Ieturam vēlas vakariņas (pl.19, jo no 13 bija siesta) un meklējam kempingu. To veiksmīgi atrodam par 36 eiro,kuros ietilpst 5 personas, auto un telts. No rita secinam , ka karsta ūdens nav un rūdam, raksturus.... Diena solas būt karsta un ta arī ir (+40 gradi C). Brokastis pie mezina, savacam atkritumus, un dodamies kalnos. seko serpentīni, šauri ceļi un tuneļi. Mana kārta pie stūres, jūtu ka mazliet bail. skatīties apkārtn nav ne laika, ne vēlēšanās. Kad apstājamies secinam, ka mazliet smird bremzes. Tadag varu novertēt skatus. Ai, ai! Fantastika!
Susaņins uzrodas kalnos un ievilina mūs celiņa uz nekurieni,t,i, kalna augšējo punktu. Celš tāds ka divas mašinās nesamainīsies. pat trakāk mūsejā knapi ietilpst šajā šarībā. Mašīnā klusums. Nonākam līdz pēdējai mānijai, kur mūs izbrīnā sagaida senjorita - vecmamiņa, kas parāda kartē vietu, kur esam, un novēl - Salute (uz velelibu, sveiks).
Pēc laiciņa šaurais serpentina celš jau liekas kā šoseja un iebraucam Šveicē. Pases prasa Italis, bet ieraudzījis, ka esam ES, saka, lai brauc.
Kastanjola. Zvasnu mammai, jo nezinam adresi raiņa un aspazijas muzejam. ai, mobilie sakari! Viņa šobrīd Latvijā sēņo! Sakari slikti, es viņu vairāk nedzirdu nekā dzirdu. Bet vienojamies, ka tur ir baznica no neapmestiem ķieģeļiem. Dīvani, bet es atrodos pie tādas azmīcas. Tas izklausās neticami, jo cik acis rāda piektaste ir apbūvēta! Nolemjam atrast vietu, kur novietot auto un pameklēt. Atceros ka mammas bildes redzēju kalnu pretī raiņa un aspaziņas mājai, kas pēc atmiņas ir līdzīgs priekšā esošajam. Apaturam auto un raušamies arā. pāreju pār ielu un nostājos pie margām. Palūkojos ejā un redzu, ka tur kas rakstīts. Lasu..Rainis...
Sarunājam, ka mus ielaiz muzeja! Paldies viniem par to.
Dodamies uz Milānu.
Sākam meklēt picēriju un kempingu. Un sastopam susaņinu, kas mūs piedāvā aizvest uz kempingu. Pēc 2 h maldīsanās, iesaistot pus pilsētas (nostājoties krustojumā tiek prasīts garāmgājējiem, kur ta iela ir), noskaidrojas ka iela kurā esam ievesti ar mums vajadzīgo ir nesakritība vienā, bet svarīgā burtā! Uz ko mūsu jaukai itālu Susaņins atbild - Santa mizerija! Un viss turpinās, tikai tagad sava mašinā aicinot Armandu (kurš vērsa susuāņina uz manību uz nesakritību). Beidzot, iesaistot vēl pus pilsētas, iela, kurā ir kempings tiek atrasta. Un mēs aplaudējam pašam Susaņinam. Dāvanā dodam cepumus un pretī saņemam karti!
Tiekam kempingā un pēc vakarinām vietējā picērijā dodamies uz Milānu. Apskatam Milānas katedrāli unn mazliet centru un atgriežamies kempingā, kur izrādās notiek diskotēka ar vietējo metālistu piedalīšanos. Mūsu ceļotāju "kostīmiņi" neatbilst vietējam dreskodam, tomēr tas mūs netraucē iztrakoties pēc sirds patikas un pl. 2, kad viss beidzas iet uz telti. No rita jaielej benzīns, jāaizbrauc uz lidostu (~40 km) un jānodod mašīna.
Protams - šis tas palika aiz karda, bet Jums jau būs savi piedzīvojumi, ja ļausieties tiem!
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais
