Irānas ekspedīcija. 8 stāsts. Zīda ceļa tuksneša metropoles Kermana un Jazda
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Kermana un Jazda ir divas Zīda ceļa metropoles, kas bijuši nozīmīgi tirdzniecības centri visos mūsu ēras periodos, jau kopš pašiem pirmsākumiem. Ja galvenais Zīda ceļš veda no Ķīnas caur Samarkandu, Bukharu, Mervu, Mashadu, jau aprakstīto Tabrizu un Turciju, tad otrs ceļa atzars veda caur Indiju, Afganistānu, Kermanu, Jazdu un tālāk uz Bagdādi un Aleppo Sīrijā. Katrai no tām bija sava specialitāte kādēļ tirgotāju karavānas te pieturēja - ja Jazda bija izslavēta ar savu zīdu un vērtīgajiem zelta izstrādājumiem, kas arī šobaltdien ir bagātīgi izstādīti viduslaiku bazārā, tad Kermana, līdzīgi kā azeru apdzīvotā Tabriza bija Paklāju Meka. Kermanas paklāji bija tik augstvērtīgi, ka tos izvēlējās ne tikai Persijas valdnieki savām pilīm, bet arī Mogulu imperatori. Ja Jazda ir katra Irānas ceļojuma sastāvdaļa, tad Kermana ir pilnīgi jauna vieta latviešu ceļotājiem. Arī Marko Polo savā maršrutā iekļāva abas šīs Zīda ceļa metropoles, kas atrodas tuksneša pievārtē. Šī ekspedīcija vispār sanāk tāds kā ceļojums Pa Marko Polo pēdām Persijā, jo slaveno itāļu ceļotāju sanāk pieminēt ļoti bieži. Vienīgā atšķirība ka Eiropas ceļotāju leģendai daudzās dabas vietas ir paslīdējušas garām.
Gan Kermanā, gan Jazdā, protams netrūkst mošeju un bazāru, bet katrai no tām ir savas stiprās puses un īpašas iezīmes, ar ko piesaistīt mūsdienu ceļotāju uzmanību. Kermana, piemēram, ir pirts un tējnīcu pilsēta. Šejienes iemītniekiem un viesiem labpaticis pasēdēt pirtīs un Kermanas hamami bija ļoti grezni dekorēti. Viens no tiem ir pārvērsts par muzeju, kur vaska figūras labi parāda visus procesus un procedūras, kas tur notika. Savukārt kāda cita pirts, Hamam Vakil ir pārvērsta par iespējams skaistāko tējnīcu visā Irānā. Velves, flīzēm un gleznojumiem dekorētas sienas un strūtlakas baseiniņš pašā centrā rada ideālu fonu ūdenspīpei jeb tasītei tējas.
Tējas dzeršana te ir vesela kultūra un sena tradīcija, ko Kermana pārņēmusi no Ķīnas un Indijas tirgotājiem, kas pieturējuši šeit ceļā uz Eiropu. Blakus Kermanai atrodas arī maza pilsētiņa, kas gadsimtiem bijusi iecienītākā atpūtas un svētceļojuma vieta kermaniešiem. Mahanā atrodas īpaši skaists dārzs Bagh-e Shahzde, kas pēc daudzu persiešu domām ir pats krāšņākais visā Irānā. Šis dārzs ir gluži kā mirāža pustuksneša ainavā - ar daudzām terasēm, baseiniem, strūklakām, mākslīgiem ūdenskritumiem, ziedu un koku pārbagātību un diviem smalki rotātiem paviljoniem abos galos.
Savukārt Nematollah Vali mauzolejs ir svarīgs svētceļojumu centrs. Te atdusas Shah Nematollah Vali - Sufi dervišs, mistiķis un dzejnieks, kurš ar savām mācībām aizrāva Indijas valdnieku, kurš tad arī sponsorēja 15. gs. celto mauzoleju ar skaistu tirkīza kupolu. Vali tiek piedēvētas arī pareģa spējas un viņš pat tiek saukts par Persijas Nostradamusu, jo precīzi pareģoja Safavīdu dinastijas nākšanu pie varas 16. gs., Bangladešas atdalīšanos no Pakistānas, Irānas Revolūciju 1979. gadā un daudz ko citu.
Gan Jazdā, gan Kermanā, kā jau pilsētām tuksneša un pustuksneša malā, galvenā problēma vienmēr bijusi karstums. Kā gan viduslaikos atvēsināties karstajās vasaras dienās, ja ledusskapis un kondicionieris vēl nav izgudrots? Kermana atrada risinājumu radot viduslaiku ledusskapi, ko sauc par Ledus māju - konisku māla celtni ar telpu pagrabstāvā, kur novirzīt, uzglabāt un no karstuma pasargāt ledus klučus, kas tika iegūti blakus esošajos dārzos, gaidot kad seklie baseini sasals. Savukārt Jazdā veldzes risinājums tika atrasts badgiros, kas ir vēja torņi diezgan iespaidīgos izmēros, sniedzoties pat 33 metru augstumā, un arhitektoniski savādāki kā Qeshm salā vai Emirātos. Tie spēj noķert kaut mazāko vēja plūsmu un novirzīt dzīvojamajā telpā zemāk.
Vēja torņi ir viena no Jazdas iezīmēm, bet ne vienīgā. Te atrodas labākā kleķa māju vecpilsēta Irānā ar šaurām ieliņām, segtām alejām un arkām, veidojot ļoti fotogēnisku labirintu. Tāpat Jazda ir viens no pēdējiem zoroastrisma reliģijas balstiem pasaulē, kur vairāki tūkstoši sekotāju turpina praktizēt antīkos rituālus. Zoroastrisms ir vecākā un tātad pirmā monotonā reliģija pasaulē, kuriem bija tikai viens vienīgs Dievs vārdā Ahura Mazda. Tā seko Zoroastra jeb Zaratustras mācībai, kas dzīvoja pirms 3000-3500 gadiem un ir šīs reliģijas pamatlicējs.
Interesantākā vizuālā šīs reliģijas liecība Jazdā ir Klusuma torņi un Uguns templis, kur priesteri kopš antīkiem laikiem uztur pie dzīvības mūžīgo uguni - vienīgo no savulaik trim svētajām liesmām, kas izdzīvojušas līdz šodienai. Interesanta Zoroastrismā bija apbedīšanas maniere, kas saistīta ar četriem elementiem uz kā balstās šī reliģija savos pamatos - ūdens, zeme, uguns un vējš. Apglabājot mirstīgos zoroastriešiem vajadzēja izdomāt veidu, kā apbedīt nelaiķi tā, lai trūdošās miesas nesamaitātu un nesaskartos ar nevienu no elementiem. Zemē guldīt nevar, jūrā apglabāt nevar un kremēt arī ne, jo tad tiks piesārņota uguns - vissvētākais no elementiem. Risinājums tika rasts izveidojot dīvainus torņus pakalna galā, kur torņa iekšpusē jeb aizvējā uz pacēluma tika glabātas mirstīgās atliekas embrija pozā, jo Zaratustras sekotāji uzskatīja kā cilvēks ieradies uz šīs Zemes, tā arī tam jāaiziet. Mirušos vēlāk apskrubināja putni atstājot vien kaulu, tādējādi neviens no elementiem ar nelaiķi nesaskārās. Lai gan šo antīko praksi Irānas šahs aizliedza 1960. gadā un nu zoroastrieši glabā mirušos betona pazemes bunkurā, tomēr divi no šādiem Klusuma torņiem Jazdā ir vēl saglabājušies.
Vēl viena īpatnība Jazdā ir viesnīcas, kur vairākas ir iekārtotas Zīda ceļa karavanserajos jeb iebraucamajās sētas - viduslaiku kompleksā, kur zem viena jumta atradās staļļi kamieļiem un zirgiem, viesnīca, noliktavas un tirdzniecības centrs preču apmaiņai un krājumu uzpildei. Viesnīcas izvietotas dažādos karavanserajos, gan vienkāršākos, gan greznākos atkarībā no zvaigznēm, bet mūsu grupiņai bija iedalīts ļoti grezns viduslaiku komplekss ar skaistu pagalmu, baseinu un čalojošām strūklakām (skatīt foto).
Visbeidzot Jazdā vērts aplūkot arī pāris ievērojamas mošejas, no kurām īpaši jāizceļ Jame Masjed jeb Piektdienas mošeja, kas dižojas ar diviem 48 m augstiem minaretiem - augstākajiem minareta torņiem visā Persijā, kas par 6 m pārsit pušu mūsu Brīvības pieminekli.
Jānis Kreicbergs
