Viines iespaidi

25.01.2009
5 min lasīšanai

Ir 2004 gada augusts un kopaa ar draudzeni esam pa pusei stopeejot pa pusei ar vilcieniem aizkuulushies liidz Bratislavai. Taa kaa Bratislava no Viines ir nieka 80 km attaalumaa, tad greeks shaadu izdeviibu neizmantot un tur nepabuut. Cik atceros tad naudas budzhets bija ljoti pieticiigs, un 19 eiro autubusa biljete shkjita dikti saaliita cena liidz Viinei. Taa nu agraa riitaa braucam uz Viini, gar aciim zib lauki un papelju birzis, un domaaju nafig Latvijaa katru gadu desmitiem tuuxtoshu hektaaru kur tiek dedzinaata kuula nestaastiidu taas pashas it kaa noniecinaataas papeles. Pa sheim neatkariibas gadiem jau vareetu taas cirst un nodroshinaat lauku ciematu daudzstaavu maajas ar siltumu un silto uudeni. Savaadaak tajaas muusu tautieshi dziivo dramatiskos un cilveeka necieniigos apstaakljos. Redzu pirmos turkus savaa dziivee, kaut kaa shii etniskaa grupa uzticiibu neviesh. Ierodamies Viines autoostaa un pilniigi nekaads plaans ko dariit taalaak. Jautaajam cilveekiem celju, bet ar savu anglju valodu varam iet pupaas, te vaacu valodas telpa. Blakus autoostai izraadaas ir dzelzcelja stacija, un tur varam sastapt jaunieshus pauninieku grupas, kuri taapat kaa mees blandaas bez meerkja pa Eiropu. Uzsaakam sarunu ar kaadu bulgaaru, taa kaa daudzi vaardi ir liidziigi krievu valodai, varam pusliidz ar vinju komuniceet. Bulgaars ir ap 50 gadu vecs un naudu pelna kaa ielas muzikants. Bulgaara celjs ved taalaak uz Itaaliju, pie vienas kases vinjsh vaacu valodu neprotot mistiskaa veidaa iegadaajies biljeti, bet nevar saprast ar kaadu transporta liidzekli jaabrauc. Jautaa mums vai tas buus tu-tuu, var brrrrr. Noskaidrojam ka tas ir vilciens. Bulgaars izstaasta par ielas muzikanta dziivi, zviedri esot visskopaakie maxaataaji, pa dienu esot nopelniijis tur paaris grashu. Komentaars par zviedriem ir - holodnoje serdce. Par teju vai visaam Balkaanu tautaam ir vinjam nievaajosh viedoklis, ieskaitot arii savu bulgaaru tautu - gandriiz visi ir alchnije ljudji. Jautaajam kura tauta ir vislabaakaa - tie esot itaalji. Itaalji arii ir alchnije, no vesjolije. Shii itaalju jautriiba un muuzikas labaaka izpratne ljauj vinjam kaa ielas muzikantam labaak nopelniit. Cik noprotam tad arii autrieshi arii ar visai veesaam sirdiim un muuzikai neatveerti, jo neko sheit neesot nopelniijis. Peekshnji garaam iet ebreju rabiins - huutee un ar baardu, bulgaars iegruuzh man dunku un saka plohoi chelovek. Izskataas ka arii Balkaanos antisemiitismam ir dziljas saknes. Probleema ir kur paarlaist nakti un saakam skatiities peec leeta jaunieshu hostelja, te pienaak klaat viens aziaats un jautaa vai negribot padziivot pie vinja par nieciigu atliidziibu, kas ir 15 eiro par nakti no personas. Taa kaa vinja piedaavaajumaa ir iekljautas arii brokastis, tad brokastu piedaavaajums izshkjir par labu aziaata puspansijai. Aziaats ir korejietis peec tautiibas, un latvieshi vinjam traapaas pirmo reizi. Korejietis saka, ka jaasagaidot veel kaut kaadi gjimenes loceklji stacijaa. Gjimenes loceklji izraadaas potenciaalie pansijas iemiitnieki. Taa kaa nekas vinjam pusstundas laikaa nekjeras, tad dodamies uz vinja miitni. Taa ir gandriiz centraa un korejietis paarvalda 2 staavus un pagrabstaavu. Pirmajaa staavaa ir krogs, kuraa 3 dienas kameer bijaa Viinee neviens apmekleetaajs neiegriezaas. Dievs vien zin kaadaa maskeeshanaas noluukaa vinjsh uztureja krogu. Aziaatu moraale izdara korekciju, mums ar draudzeni katarm atsevishkja gultasvieta dazhaadaas istabaas. Sekss vinja maajas nebija veelams. Nu ko tagad ir kur kaulinjus piemest un varam vazaaties pa pilseetu, muzeji, gleznu galerijas. Jaaasaka ka shie iespaidi ir pabaleejushi, neatceros nevienu no it kaa slaveniem gleznotaajiem kuri kaujoties ar truukumu, slimiibaam, nespeejot paardot savus maaleejumus beigaas nomirst bezgala paaragri un neiedomajamaa truukumaa. Bet naave izdara labaako pakalpojumu vinju dailjradei, katrs darbs peekshnji kljuust pamatiiga kapitaala veetiibaa. A la Van Goga dziivestaasts austrieshu meercee. Mani protams visvairaak interesee botaaniskie daarzi, un pirmajaa vakaraa tiek likts uz ausiim Pilseetas botaaniskais daarzs. Tikai tagad saprotu kaa jutaas draudzene, kurai botaanika ir pie vienas vietas, un ir jaavazaajaas man liidzi pa visaadiem parkiem un botaaniskiem daarziem. Liels upuris no vinjas puses. Atrodu sheit lielu mlenaa ziidkoka koku, kur zemee sabirushi nogatavojushaas ogas. Kaut putekljainas, taas ir ljoti garshiigas un atsvaidzinoshas. Mielojamies ar taam liidz pienaak klaat aziaatu izcelsmes botaaniskaa daarza darbiniece. Nav labais stils shaadi baudiit augljus un tas ir aizliegts botaaniskaa daarza noteikumos. Aziaatiete gan ir uztraukusies par citu, vinjai ir aizdomas ka ogas ir indiigas un gatavojaas saukt aatro paliidziibu, lai hospitalizeetu mees. Iemaacam vinjai ka melnaa ziidkoka ogas ir laba manta, tiesa pirmo ogu aziaatiete garshoja ar lielaam aizdomaam un piesardziibu. Nu jaa bija tur daudz eksotisku koku un kruumu, par ko liidz tam bija lasiits tikai graamataas. Novazaajamies pa botaanisko daarzu liidz tumsai. Tumsai iestaajoties draudzene grib apmekleet vietas kas lasiitas E.M.Remarka graamataas - Praateris, Blusu tirgus. Es gan saku ka Viines naktsdziive ir visai aizdomiiga, jo veelaaks paliek, jo mazaak baltas aadas cilveeki, bet aizvien vairaak sarodaas neegjeri un aziaati. Diivainaa kaartaa turki bija maz pamanaami. Draudzene saka lai neuztraucoties, aizbraucot liidz Praaterim , tur jau buus droshi un naktsdziive sitiis augstu vilni. Ap 11 tuvojoties pa u-ban Praaterim nekas neliecina par kuusaajoshu naktsdziivi, vieniigi pilniigi pazuud baltas kraasas cilveeki. Saku, ka jaatin atpakalj pirms nav dabuuts pa galvu. Atgriezhhoties korejiesha pansijaa notikushas lielas paarmainjas pustukshaa maaja peekshnji ir pilna ar korejieshu tautieshiem. Visas gultas ir aiznjemtas. Draudzene ir iespiesta istabaa pilnaa vidzhinoshu mazu korejieshu meitenju , kuras njemaas raadot viena otrai tehnikas briinumus un ko katra nu ir sabildeejusi. Pilnibaa pazuud paarlieciba par kaut kaadu aziaatu budisma apgarotiibu un distanceeshanos no materiaalaam lietaam.. Vakaraa uzkomuniceeju ar kaadu korejieti, taa arii nesaprotu kaa vinjsh dziivo , izdodaas saprast ka vinjsh savienojot studijas ar biznesu. Kas par studijaam, kas par biznesu, taa arii nesaprotu. Un no kurienes nauda vinjiem dziivoshanai? Un taads staasts ir visiem maaja miitoshiem korejieshiem. Korejiesha brokastis ir bezgala pretiigas un mikroskopiskas. Prasu lai vinjsh kaut ko uzservee no korejieshu virtuves, a vinjsh prasa par to baigo pikji. Taa arii neizdodaas neko nobaudiit no korejieshu kulinaarijas. Naakamaa dienaa ir vazaashanaas pa municipalitaates botaanisko daarzu. Griezhu potzarus un visai negausiigi ievaacu dazhaadu materiaalu. Tas nepaiet bez sekaam, redzu ka saak mums sekot apsardze. Paarlecot paari zhogam izvairamies no nepatiikamas situaacijas. Tiesa atpaklajceljaa visus potzarus pazaudeeju, taa iet ka ir negausiigs . Vakars korejiesha maajaa pienaak ar sensacionaalu zinju, ir ieradushies divi baltaadaini pansionaari, kurus korejietis nezin kaa ir apvaardojis dzelcelja stacijaa. Sensaacija kljuust graujoshaaka ka viens no baltaadainajiem ir latvietis. Tiesa austraalijas izcelsmes. Ar nepacietiibu gaidu kad ar vinju vareeshu uzsist klachu. Austraalijas latvietis ir vaardaa Maartins, un nerubii neviena vaarda latviski. Vinjsh arii iipashi negrib komuniceet. Tomeer latviskais patriotisms puisiii ir augsts, vinjsh lepni demonstree uz pleca uztetoveetu Latvijas gjeerboni. Nu ir situaacija, kaut kaadaa korejiesha apshaubaamaa pansijaa satikt latvietim satikt austraalijas izcelsmes tautieti, kursh nerunaa ne vaarda latviski, bet valodas nemaaceeshanu kompenseejis ar Latvijas gjeerbonja tetoveejumu. Peec nakts saakaas muusu celjsh maajup, liidz vakaram tiem liidz Slovaakijas pilseetai Zhilinai, un Polijas robezhu nolemjam shkjeersot paarejot kalnus kaajaam. Nauda ir uz kritiskaas robezhas. Pierobezhaa izkaapjot no vilciena, tuvaak Polijas pierobezhai kursee dreziina. Lecam tajaa iekshaa. Dreziinas pavadonis, pieprasa fantastisku summu par paaris km braucienu, shkjiet ka aptuveni 20 eiro uz diviem. Raada savu kalkulatoru ar maxaajamo summu un es vinjam izmisiigi staastu ka taadas naudas man nav. Pa kabataam izdodaas sakasiit 6 eiro kapeikaas un kaadas slovaaku kronas. Iespezhu vinjam taas saujaa un fiksi tinam prom. Paargaajiens uz Polijas robezhu ir mokosh, tikai tagad saprotu kapeec sheit tuuristiem par spiiti vasarai ir pamatiigi aadas zaabaki kaajaas. Mums apavi jau pavisam driiz ir smagi cietushi ejot pa akmenjainajaam takaam . Un tie paris km pa kalniem piepuules zinjaa ir liidziigi 10 km skreejienam. Uzduramies polju robezhsargiem, prasot tiem celju. Tie izbriiniiti paprasa pases un paraada kur mums iet. Pusnaktii ierodamies polju miestaa, aizejam liidz dzelcelja stacijai, kur naakamais vilciens ies tikai peecpusdienaa. Prasam poljiem vai nevar vinju pagalmaa uzcelt telti. Redzu poli ar mezglainaam un no zemes darbiem pilniigi melnaam rokaam. Vinjsh laipni atljauj mums zaalienaa celt telti. Vecaa polja mazdeels klaaree vecteevam , ka no tuuristiem (tas ir mums) esot jaanopleesh laba naudinja par shaadu teltvietas pakalpojumu. Vecteevs dod savam mazdeelam plikji pa seju, un no runas noprotu, ka vinjsh saka viens ir viesmiiliiba un otrs ir alkatiiba. Uzceljam telti un dodu vinjiem daavanaa peeedeejo no Latvijas panjemto melno balzamu. Polis kad esam jau teltii iekaartojushies atnaak ar kandzhas pudeli un saka - vshe dobro - nashe dobro. Iedzeru ar vinju pa glaazei. Polis promejot piekodina visas somas ienest teltii, nesaprotam kapeec, peedeejaas dienas ir 30 graadu karstums, un ne viena maakoniisha. Ap 3 naktii pamostos no peerkona negaisa, peerkonjteeva aaleeshanaas te ir pamatiiga, viss zibenjo. Nepieluudzami telts saak pileet. No riita esam kaa slapji un apnjurciiti. Esam kaut kur nekurienee Tatru kalnos. Vakarpusee esam aizkuulushies liidz Varshavai un 2 naktii iet vilciens uz Suvalkiem. Pa celjam izpljaapaajos ar kaadu poli, kursh stradaa Londonaa un atbarucis tagad apciemot vecaakus.... No Suvalkiem ar stopiem tiekam liidz Palangai, un tur speeki ir galaa, liidz Liepaajai aizbraucam ar autobusu. Esam maajaas.

Viines iespaidi

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem