Pēdējie punktiņi braucienā pa Grieķiju,ar ieskriešanu Bulgārijā un Rumānijā

  • 4 min lasīšanai
  • 24 foto
Pa labi paliek Chalkida. Guļam Raches rajonā. Kur vien var, izmantojam iepēju nomazgāties saldūdenī, bet pēc pāris peldēm atkal esam balti no sāls. Tas kļūst apgrūtinoši, dvieļi un citas drēbes no sāls mitras. Sākam beidzot saprast saldūdens nozīmi. Turpinām iesālīties un arī kasīties, niez. 10. diena. Rīts nāk ar patīkamu pārsteigumu, pavisam mazā pludmalītē duša un vieta auto mazgāšanai. Cilvēku nav, dušojamies uz nebēdu, nu var atkal dzīvot! Tīri un nesāļi braucam uz Solonikiem. Plānots apskatīt Arheoloģijas muzeju. Muzejs riktīgi labais. Tiekam līdz Sithonia pussalai.. Nakts jūras krastā pie Nikiti. Neceļam telti. Tumsā ūdenī pie klintīm sāk rosīties krabīši, anemones. Ņemam lukturīšus un ejam apskatīt. 11. diena. Joprojām čurkstam kā reņģes uz pannas. Mainām plānu. Šodien kā paredzēts, tad, kā sanāks. Ouranopoli. Tālāk parastie mirstīgie netiek, tur sākas klosteru valstība. Vīrieši, saņemot speciālu atļauju, var 4 dienas pavadīt klosteros, kopā ar mūkiem, ievērojot tur noteikto kārtību. Ar kuģīti var apbraukt visai Agio pussalai apkārt, var izvēlēties īsāku maršrutu, līdz salas galam un atpakaļ.( 15 eiro vienam). Lētāk un ātrāk sanāks, ja sarunāsiet ostā privāto. Tā kā sievietes nedrīkst tuvoties salai tuvāk par 500m, tad tādā attālumā kuģis brauc. ( Re, kā baidās par mūku tikumību!) Brauciens ilgst 3 stundas. Atpakaļ brauciens nav gar krastu un kļūst garlaicīgi. Braucam gar jūru ceribā atrast kādu sēŗfošanas centru. Ir informācija, centru nav, paliekam gribot. Vietējie gar krastu lasa mīdijas, tā vienkārši iet un velk ārā no ūdens. Vakaram tuvojoties, liekam savam vīrietim saprast, ka gribam palikt kempingā. Beidzot vienu atrodam, tas pilns, čiks vien iznāca. Klusums pirms vētras. Jau tumšs. Mums nav nekādas sajēgas par to, kur braucam, to zina tikai viņš, tas apaļais mēnestiņš. Brālis apstājas šosejas malā,jo pamanījis dušu, ūdens silts. Štrunts par garambraucējiem, nomazgājamies. Ap 22.00 esam Serres. Par šo pilsētu nezinām neko. Norāde uz tūristu bāzi braucam, netiekam, mūs aptur policisti, tālāk braukt neļauj, pieraksta visus datus. Nu ir galīgā tūtē. Braucam lejā no kalna. Nav neviena celiņa , kur nogriezties! Piestājam pie jaunbūves, kur cilvēki tusējas. Paveicas.Viņi mums atļauj palikt savas mājas pagalmā, gatavi pat istabā izmitināt. 12. diena. Rīts sākas ar policistu apciemojumu. Tiek atkal pierakstīti visi mūsu dati. Ugunsgrēki tā sabaidījuši, ka tiek ziņots par katru svešinieku. Esot informācija par ļaunprātīgu dedzināšanu. Kamēr tiekam lejā no kalna, vēlreiz nokļūstam aizdomīgo skaitā, jo apstājāmies ceļmalā pačurāt. Tālāk Rilas klosteris, Stabski Piramidi. + 34 vairs nav nekāds karstums. Pieveicam kāpienu uz piramīdām, kas sākumā likās pat neiespējams. Pa mazu, šauru celiņu nokļūstam atpakaļ uz šosejas. Nu uz Sofiju. Tālāk brauksim uz Rumāniju! Izpētam, kur var tikt pāri Donavai ( pie Vidinas ir pārceltuve) un uz priekšu. Tiekam līdz Mezdrai un nakšņojam hotelī. Jau samiegojusies administratore piedāvā apartamentus. Mums jau ir vienalga cik maksā! ( 50 eiro pieciem). Nakts vakariņās mums ir karsta zupa un tēja... 13. diena. Vraca, Montana, Vidina. Pilsētiņas atgādina par aizgājušajiem padomju laikiem, jaunatne iepazīstas ar vēsturi realitātē. Veikalos produktu cenas krietni zemākas kā pie mums. Jautrība sākas pēc aptiekas apmeklējuma.Vajadzīgo tablešu nav ( iepakojumu ar latīnisko nosaukumu parādām aptieķniecei), piedāvā līdzīgas. Tā kā nav īstas pārliecības par dozām, zvanām profesionālim uz LV. Atbildes vietā jautājums, kāpēc pērkam pretapaugļošanās tabletes, vai esam paredzējušas padraiskoties??? Rumānijā plūdi! Atēnās ugunsgrēki un zemestrīce! Brālim vajag ko ekstrēmu. No draudošajam briesmām mūs paglābj nenormāli garā rinda uz prāmi. Rumāņi ieradušies Vidinā uz šopingu, un tagad dodas atpakaļ, apkrāvušies ar paunām tā, ka pašus nevar redzēt. Cena 35 Ls, arī labā. Atrodam, ka šķērsot Donavu var pārbraucot pāri HES tiltam pie Dubreta- Turmo Severin. Bregovas robežpunktā riktīgi krata, rinda gara. Iedomājamies kā krāmēsim visas savas vāzes ārā , un pēc tam atpakaļ. Esam no ES , braucam bez rindas, tikai pajautā, „Vai zālīte ir?” un palaiž. Ceļš gar Donavu līdz pat elektrostacijai, skaits. Rumānijas robeža, šķērsojam bez aizķeršanās. Tālāk uz Timišuare. Ceļa remonti, kustamies kā bruņrupuči, skaidrs, ka līdz Timišuare šovakar netiksim. Paliekam Baile- Herculane, kas ar saviem 7 termiskajiem avotiem pazīstams kūrorts. Vakara apgaismojumā pilsēta šķiet ļoti krāšņa. Īstenībā stipri noplukusi. Redzam, ka notiek atjaunošanas darbi. Pilsētiņa, atrodas upes ielejā, ko no abām pusēm ieskauj kalni. Padomju laikā uz šejieni atpūtnieki braukuši pa dzelzceļu, kas tagad nedarbojas. Augstāk kalnos atrodam jaukas guļbaļķu mājiņas ( 45 eiro), vienā nakšņojām. Guli gultā un redzi upi, kalnu virsotnes un pilnmēnesi. 14. diena. Aizbraucam apskatīt pilsētu dienas gaismā. Daba ļoti skaista. Publiskai lietošanai palicis tikai viens avots. To intensīvi izmantoto tie, kuri kūrortos nevar atļauties dzīvot.. Lielā betona vannā sildās, ļoti raiba publika, citi, saģērbušie halātos, gaida rindā. Avota tuvumā izveidojušās telšu un būdu nometnes. Piedodiet par izteicienu, visīstākais bomžu saiets, tāds ir pirmais iespaids. Baisa netīrība. Pie upītes gan skaisti. Pēc sālsezera apmeklējuma pati pārliecinājos par ūdens dziedniecisko spēku, ko lai dara, ja nav līdzekļu? Kartē ceļš ir iezīmēts, gan jau nokļūsim līdz Tirgu –Jiu. Pa taisno, pāri Karpatiem, gan pa asfaltētu, gan grantētu ceļu. Bezdievīgi skaisti!.Vietējie ceļotāji, kur apstājušies, tur atstājuši... tas, protams, bojā kopskatu. Kā pie mums dziļos laukos, arī tur nabadzība. Daudz zirgu ganāmpulku, tik daudz nekur nebiju redzējusi. Vienā no ielejām, pie upes, baraviku lasītāju pilsētiņa. Ir gan koka mājiņas, gan zaru būdas, ko nu katrs var atļauties. Pārtikas un pumpalu tirgoņi, un ,protams, uzpircēji. Pa ceļam vēl vairākās vietās bija līdzīgas nometnes. Ui, kā sagribējās baraviku mērci! Nakšņojam pie Slimnicas, viegli atcerēties. Esam iecerējuši atrast sāls ezerus, kurus iepriekšējā reizē neatradām, tiem kaut kur te jābūt. Pilsētiņā daudz čigānu. Izjūtam pastiprinātu interesi. Mēģinām nepamanīti nogriezties kādā sānceliņā.. 15. diena. Priecājamies, ka nakts pagājusi mierīgi Jau esam zaudējuši cerību tos ezerus atrast, vienkārši braucam, jo jānokļūst uz lielā ceļa. Norāžu nav, neviens neko nezin. Kad tomēr nokļūstam, esam pārsteigti. Esam pupliskajos, kur nav jamaksā. Labi, ka diezgan agrs un apmeklētāju nav. Mēs tā šaubamies par to peldēšanos, ūdens kā ... Brālis gan metas iekšā. Vai nu tāpēc braucām, lai skatītos? Ejam peldēt! Pa ūdeni var staigāt! Sajūta neaprakstāma. Visu dienu jutāmies moži, īpaši kājas. Tālāk Sebes, Turda, Cluij –Napoca, Oradea. Apstājamies. apskatām pilsētas. Ir interesani. Esam jau noguruši, gribas uz mājām. Nakšņojan pie Oradea . Baile-Feliks namiņu cenas cēlušās no 15 Ls iepriekšējā reizē uz 25 Ls. 16. diena. Tokaja un vīni. 17 diena Gandrīz 10 000 km aiz muguras, un mēs esam mājās. Ir jāaizbrauc citur, lai saprastu cik labi ir mājās. Bildes mazam ieskatam, kā mēs redzējām Rumāniju. Centāmies saskatīt interesanto pieņemt atšķirīgo, nemeklēt baļķi cita acī, ja savā neredzam skabargu. Tie,kuri vēlas uzzināt ko vairāk, var paskatīties http://europa.eu/youth/travelling_europe/index_ro_lv.html http://www.turism.ro/english/index.php http://www.alpinet.org ( Ļoti skaistas bildes, vērts apskatīt!)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais