Montserratas klosteris
|
Tālis Biezais
|
Montserratas kalns ar Sv.Marijas Benediktīniešu klosteri atrodas apmēram 50 km attālumā no Barselonas. Šī aptuveni 1.200m augstā kalnu grēda pat no tālienes izskatās pietiekami iespaidīgi un intriģējoši. Savukārt, no paša kalna atklājas debešķīgas Katalonijas provinces ainavas. Un kas par tīru gaisu!?
Montserratas kalns ir bijis kā nozīmīga reliģiska svētvieta arī vēl pirms Kristus dzimšanas. Romiešu laikā šeit tika uzcelts Venēras templis. Pati līdzšinējā klostera esība ir pirmo reizi minēta ar 888.g. Līdz tam šeit atradās atsevišķu mūku, vientuļnieku celles un lūgšanu vietas.
Neskaitamās tūristu grupas šeit nedodas vērot tikai skaistos dabas skatus un apjūsmot klostera arhitektūras ansambli, bet arī lai personīgi redzētu Melnās Madonnas figūriņu, Katalonijas svēto aizstāvi. Šī 12.gs figūra atrodama goda vietā, tūlīt aiz klostera bazilikas altāra. Katru dienu tai par godu skan Gregoriāņu dziedājumi, ko izpilda zēnu koris “Escolania de Montserrat” no klostera skolas (Pirmdiena-Piektdiena:12.00, Sestdienās – mūku koris, Svētdienās – atkal zēnu koris). Melnā Madonna ir sava veida svētceļinieku mērķis, jo, kā leģendas vēsta, tā izpilda katra apmeklētāja viskvēlākās vēlēšanās.
Daudzas slavenas personas ir apmeklējušas šo klosteri kā svētceļinieki: Romas pāvests Benedikts XIII, Kolumbs, Servantess, Von Humbolts, karalis Ferrdinands un karaliene Isabella, Karloss I, Filips II, Luiss XIV u.c.
Kolumbs Antiļu arhipelāgā, otrā ceļojuma laikā vienu salu nosauca par Montserratu, tadejādi izrādot cieņu šai svētajai vietai. 1811.g. Napaleona armija pilnība iznīcinaja šo klosteri, taču vēlāk benedktīnieši pakapeniski šo klosteri atjaunoja.
Klosteris ir arī slavens ar savu tiešām karalisko bibliotēku, kura glabā pasaulē vislielāko viduslaiku dziesmu rokrakstu kolekciju. Diemžēl to apskatīt var ne katrs, - tikai vīrieši (kā jau vīriešu klosterim pienākas) un tikai tie, kas ieguvuši pasaules slavu.
Savukārt, klostera muzejā iespējams apskatīt slavenu mākslinieku darbus, piemēram, Dali, El Greko, Monet un Giordano.
Un restorānā, neskatoties uz to ka tas ir klostera, var itin pieklājīgi un garšīgi iestiprināties. Līdzās tam, - bagātīga suvenīru bodīte visām gaumēm. Un, visbeidzot, uz atvadām – tūlīt aiz pēdējās klostera ēkas ir novietojušies vietējo zemnieku tirgus stendi, kas tūristu miriādēm piedāvā visdažādākos sierus, vīģu maizītes u.c. našķus.
