Irānas ekspedīcija. 6 stāsts.Tuksneša smilšu pilis un Bam citadele .
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Daudzus gadsimtus Bam citadele jeb Arg Bam tirgotājiem no Indijas, Ķīnas, Afganistānas, Arābijas pussalas un Tuvajiem Austrumiem ir bijusi viens no galvenajiem pieturas punktiem Irānā, un arī ceļotājiem tā bijusi viena no Irānas tūrisma Mekām gandrīz tikpat ilgi. Mūriem nocietinātā māla pilsēta ar masīvu cietoksni, kas noraugās tai pāri ir lielākā māla celtne pasaulē. Noslēpusies tuksnešainā apvidū, palmu oāzē un Irānas vistālākajā dienvidu stūrī, 2500 gadus senā Bam citadele ir Irānas inženierijas un vēstures brīnums. Arī Marko Polo ir aprakstījis un apbrīnojis 12 m augstos un 3 metrus biezos māla mūrus, kas ieskauj 3 km diametrā plato pilsētu. Savukārt, vēl iespaidīgāki mūri ieskauj citadeles pili, kas paceļas pakalna galā virs antīkās pilsētas.
Bet tas viss vienu dienu aprāvās 2003. g. 26. decembrī, kad spēcīga zemestrīce sagrāva šo Persijas ikonu aiznesot 26000 cilvēku dzīvības. No citadeles palika tikai drupas un atsevišķi fragmenti. Bet Bam tuvākajos gados kā fēnikss atdzims no pelniem, jo UNESCO vadītā plaša mēroga rekonstrukcija notiek pilnā sparā un vairāk kā puse senpilsētas jau ir atjaunota. Pilnībā atjaunots ir segtais tirgus, galvenais laukums Tekiyeh, atsevišķ aristokrātijas nami, karavīru barakas un Prayambar mošeja. Lielākā daļa no mūriem ir atgriezuši savu oriģinālo izskatu, Karaliskie zirgu staļļi lielākoties ir atjaunoti un arī Bam lepnums - Gubernatora pils drīzumā tiks pabeigta. Bet tai pat laikā pilsētas galvenā mošeja Masjed Jame palikusi tāda kādu to zemestrīce atstāja - tik koki stutē palikušo sienu fragmentus, bet mošejas griezti mētājas turpat pa zemi. Darba te vēl gana. Tomēr, lai gan tikai kādas divas trešdaļas no citadeles ir rekonstruētas un stalažas vietām traucēt baudīt šo Irānas seno pērli tā vienalga ir apskates vērta apstāšanas vieta.
Bam nelaime iepriekšējos gados nāca pa labu kādai citai vietai šai pasaules nostūrī - Arg Rayen. Dēvēta par mini Bam, jeb mazo Bamu, tā līdz 2003 gadam tika atstāta ceļotāju novārtā - vietējie un ārzemju tūristi traucās tai garām, lai redzētu lielo Bamu. Bet pēc 2003. g. zemestrīces vietējie atcerējās, ka viņiem zem galda aizķērusies vēl viena interesanta vieta un laba kompensācija Bam citadelei, kamēr tā mēģina atgūt oriģinālo izskatu. Arg Rayen nav tik sena un nav tik liela kā Bam, bet tā ir pietiekoši interesanta un fotogēniska, lai tai nepabrauktu garām. Vairāk kā 1000 gadus senās Rayen citadeles labākā īpašība ir skaistais kalnu fons, kur vēl nedaudz sniegs saglabājies un fakts, ka šo vietu postošā zemestrīce neskāra. Līdzīgi kā Bam, arī šeit pilsētas ārējie mūri, segtais bazārs un nocietinātā Gubernatora pils ir Rayen interesantākās vietas. Īpaši skaista ir gubernatora pils, kas kamēr Bam pils nav pilnīgi pabeigta, dod labu priekšstatu par to kā dzīvoja reģionālie valdnieki - pils ar 4 atsevišķiem namiem, kuriem katram centrā atrodas pa velvju un arku ieskautam pagalmam un mini dārzam.
Bet manas ekspedīcijas misija ir atrast un iemūžināt skaistākās Irānas dabas vietas un Dasht-e Lut tuksnesis, kas atrodas šai pašā reģionā, bet tūristu vidū nav īpaši pazīstams noteikti ir viena no tām. Ar ko gan šis tuksnesis ir tik īpašs? Ar to, ka tā ir viena no retajām vietām pasaulē, kur iepazīt Yardang landform ģeoloģiskos veidojumus, ko šeit Irānā sauc par Kaluts. Ķīnas galējos Rietumos atrodas dažas Yardang lokācijas (Apbrīnojamā Ķīna 4 - Lielais Zīda ceļa maršruts) un tā ir labākā vieta, kur iepazīt šo ģeoloģisko fenomenu, bet Irāna īpaši neatpaliek. Yardang, kas tulkojumā nozīmē smilšu pilis (sand castle) ir ģeoloģijas veidojums tuksnesī, kur vējš izveidojis interesantu formu smilšu klintis un kolonnas. Ņemot talkā fantāziju daudzas no šīm klintīm tiešām vedina uz asociācijām ar maziem smilšu cietokšņiem jeb fortiem ar tornīti blakus. Tiesa nemaz tik mazas šīs klintis nav - vismaz Irānas Kaluts smilšu pilis izmēros sniedzas no piecstāvu līdz desmitstāvu mājas Augstumam. Vienu virsotni vai divas no tām noteikti ir jāiekaro, jo no augšas paveras fantastiski skati pār apkārtni, kur Kaluts smilšu forti sniedzas līdz pat horizontam, pašā tālumā. Īpaši skaisti Kaluts izskatās saulrieta un arī saullēkta laikā, kad rietošās un austošās saules stari piedod apkārtnei zeltainu nokrāsu un izceļ tās krāsu gammas - pelēkās tuksneša smiltis, baltās sāls ieplakas un oranži-brūnās klintis, kas saulei laižoties aiz horizonta iegūst pavisam oranžus toņus.
Jānis Kreicbergs
