Manas lielās grieķu brīvdienas 3
|
Inga Sarma
|
Bali ciemats ir ļoti maziņš - tikai 350 vietējo iedzīvotāju, toties tūkstošiem tūristu sezonā ( tā vēl nav sākusies). Tas ir arī neprātā sens, tomēr nav nevienas vecas ēkas - tikai modernas un, diemžēl, visai negaumīgas būves. Nostos viesnīca ir labs izņēmums - ļoti labi novietojusies un neuzkrītoši iezīmējusies ainavā, arī pludmale ir vislabākā. Bali ir t.s. smilšu pludmales - sīksīka akmentiņu grants tumši pelēkā krāsā, ieeja ūdenī - bez lieliem akmeņiem, tātad arī bez baisajiem jūras ežiem. šur un tur krastā ir viļņu apgrauzīti un sacaurumoti akmeņi. Vēroju meža bites, kas piekrastes akmeņu caurumos ierīkojušas savu mājvietu. Bišu stropus var pulka redzēt arī kalnu nogāzēs starp olīvkokiem. šobrīd viss zied, kā jau pavasarī un tajā pašā laikā - citronkoki un apelsīnkoki pilni augļu kā rudenī - klimats tāds, ka ļauj ievākt vairākas ražas gadā.
Ceturtajā dienā atceros Miltonu un "Paradise lost"- ieradušies tūristi no Krievijas. Pamostos nevis no jūras šlkām kā citurīt, bet no dārdoņas balkona apakšā. Domāju - zemestrīce, tak, nē. Puika dauza bumbu pret marmora flīzēm. Interesanti, ka viņi ar vecmāmiņu ( ļoti ievērojamu apmēru dāma, kuras iegremdēšanās baseinā man atsauc atmiņā Arhimeda likumu) nemitīgi sabļaujas: "Dima! Babuļa!".
Krievu tūristi šeit ir gaidīti viesi - ik uz soļa plakāti, kas aicina ekskursijās krievu valodā, pirkt juvilierizstrādājumus un citus labumus. Arī dakteris ir, kas prot krievu mēli. Tie, protams, nav grieķi, kas menedžē šo tūristu plūsmu, bet paši krievi, kas te apmetušies. Krētas grieķi, gan jauni, gan veci runā angliski. Ne reizi nebija problēmu ar saprašanos.
Man ir ļoti paveicies ar balkona kaimiņu - kādu krievu kungu no Rīgas.
Esmu krievs, bet ne TĀDS krievs.
tā viņš man vienudien teic. Mans kaimiņš ir Krētas fanātiķis - brauc šurp katru gadu, iznomā auto un braukā pa kalnu ceļiem un ciematiem, izbraukājis visu salu un daudzviet viņam te ir draugi. Par ekskursiju piedāvājumu ir gan skaptisks, gan nedaudz sašutis : "tas viss orientēts uz noteiktu mentalitāti". Patiešām, Krievijas krievu mentalitāte ir stipri atšķirīga. Tas izpaužas gan manierēs, gan ģērbšanās stilā, gan saskarsmē. "Vo, smotri- halva! Ņi figa sebje, u ņih tože halva!", bļaustās kāda sieviete veikalā. No rīta pie brokastīm Krievijas tūristiem bieži ir pretenzijas - kafija par aukstu, ne tāda glāže, ne tāda pudele. Mans kaimiņš saka - viņi tā uzvedas, it kā būtu te visu iekarojuši! Tad viņš atstāsta pie baseina dzirdētu sarunu, kur divas jaunas sievietes apspriež kažoku tēmu - cik kurai ir, kādi, cik maksā, kas mājās un, kas "dāčā"karājas;. Kaimiņš ir nesaprašanā- cik kažoku vajag vienam cilvēkam un, vai vispār tās ir tēmas, kas jāapspriež, kad viņu valsts karo un iet bojā cilvēki?...Mjā.... man neparasts kaimiņš gadījies, kā viņš pats saka - ir krievs, bet, ne tāds krievs.
Kulinārās izpriecas.
Ja dzīvo pie siltas jūras, noteikti jānobauda kāds jūras mošķis. Dodos atkal no kalna lejā, augšā, lejā uz veco ostu. Pasūtu ceptas garneles un pēc brītiņa man tiek pasniegts milzu šķīvis ar riktīgiem mošķiem - garneles ir ar visām čaulām, ūsām, kājiņām utt. Neko darīt, būs jāiemācās izlobīt! Pūlos vaigus piepūtusi un tūliņ man uzrodas kompanjoni - kādi seši kaķi, kas ielenc mani ciešā lokā. Viens nav visai labi audzināts , bet acīmredzot apveltīts izcilām novērošanos spējām, jo, sapratis, ka lobīšanu labi neprotu, uzlec uz blakus krēsla un, izmantojot manu neveiklību, cenšas ar ķepu noķeksēt sev kumosu. Trāpa man ar nagu pa pirkstu - riktīgs pirāts! Oficiants ar salveti sāk gaiņāt nelūgtos viesus prom. Tas izdodas, tikai aizmetot garneles galvu pludmales smiltīs. Labi, ka nepasūtīju desertu, jo atkal nāk raki un augļu šķīvis....
Citudien nolemju izmēģināt tavernu "Gorgona", kas ir blakus viesnīcai, jo slinkums iet gabalu līdz ostai ( krodziņu apkārt ir ka biezs, ostu izvēlējos, sekojot Tripadvisor ieteikumam). Ir Pirmais maijs, Bali sabraukuši grieķi no malu malām, izbauda brīvdienas ar ģimenēm. Arī mūsu viesnīcā apmetušās vairākas ģimenes ar bērniem, kas plunčājas un līksmojas baseinā. Tātad, eju uz Gorgonu un redzu, ka tur pie gara galda sēd kupla ģimene : galda galā- bārdains patriarhs, tad ģimenes vīrieši, tālāk sievietes un pašā galā - bērni. "Kalimera!", mēs sasveicināmies un patriarhs man norunā garu tirādi, no kuras, valodu nezinot, es tomēr saprotu, ka man novēl "Skaistus maija svētkus", atbildu: "Kalos!"
( Skaistus!) un esmu uztrāpījusi pareizi, jo tūdaļ tiek celtas glāzes, patriarhs māj man laipni un labvēlīgi un uzsauc tostu.
Gorgona izradās burvīgs iestādījums - skats uz jūru un kalniem, bet pats krodziņš izvietojies zem mūžsena vīnakoka zariem, kas vasarā salapojis, veido biezu un dabisku teltsjumu. Vīna koka zaros sakarināti pudeļķirbji. Turpat atrodas vairāki dārza pavardi, kur uz oglēm cep kaut ko tik aromātisku, ka siekalas saskrien mutē. Varu vērot, kā tiek gatavots manis pasūtītais souvlaki - izrādās milzu porcija un, protams, neticami garšīga. Vēlāk iesaku šo vietu manam kaimiņam, kas to atzinīgi novērtē. Priecājos, ka esmu izdarījusi labu darbu - laipnajiem Gorgonas saimniekiem sagādājusi vēl vienu jūsmīgu apmeklētāju . Krodziņā saimnieko ģimene - vecāki un bērni, visi skrien teciņus un pūlas vaiga sviedros, lai viesi būtu apmierināti. Pārņem tāda ievīstoša labsajūta - gan gardais ēdiens, gan cilvēku laipnība un vēlme sagādāt tev prieku, protams arī pasakains skats uz kalniem un jūru paceļ kādu metru virs zemes...
Retimno, Hanja.
Lai gan esmu sev nozvērējusies, ka šīs brīvdienas ir domātas tikai jūrai, pludmalei un laiskai apcerei, tomēr...Nevar jau pārlēkt savai ēnai - dodos uz tuvējām lielpilsētām. Retimno ir pusstundas braucienā no Bali. Ceļš vijas starp kalniem un jūru. Skaisti bez gala, tikai... Ainavu stipri bojā dažāda kalibra un krāsu hoteļmoteļi, viesu mājas utt. Neko nevar darīt, skaidrs, ka tā ir gan salas izdzīvošanas iespēja, gan labklājība. Jāpiezīmē, ka Krētā nemana krīzes pazīmju: tikai jaunas ēkas, daudzviet noris būvniecība, tikai jaunas un skaistas automašīnas. Nabadzība un depresija nav nomanāma. Arī autobusi ekskluzīvi - jauni un ērti "Mersedesi"ar kondicionieri un TV.
Retimno ir pilsēta ar 30 000 iedzīvotāju. Te ir arī universitāte un līdz ar to, ļoti daudz jauniešu. Braucot iekšā pilsētā, nonākam sastrēgumā. Mums priekšā nostājies milzu buss, kas izlaiž laukā skolēnus un pēc tam uzņem jaunu pasažieru pulciņu. Tas viss notiek nost no pieturas, faktiski ceļa vidū - apkārt skan auto signāli un ņiprie motociklisti cenšas izlodāt un izspraukties starp mašīnām. Jāpiezīmē, ka visas nedēļas laikā redzēju tikai vienu riteņbraucēju - Krētā iecienīti ir motocikli un nedaudz arī motorolleri. Mūsu autobusa šoferis žestikulē un , acīmredzot skaļi iztirzā priekšā stāvoša busa vadītāja profesionalitāti un garīgās spējas. Kad ar to nav gana, viņš ņem telefonu un izkrata kādam sirdi par šo situāciju ( varbūt autoparka priekšniekam? ). Tomēr beigās laimīgi tiekam galā un pasažieri ir bezgala laipni, stāstot, kur man jākāpj laukā, kurp jāiet un, kā es nokļūšu atpaķaļ.
Retimno ir iespaidīgs cietoksnis kalna galā, venēciešu laika osta un tipiska vecpilsēta ar ļoti šaurām un romantiskām ieliņām. Āra kafejnīcas ūdens malā, kņada, daudz saules un smaidu. Burvīga vieta!
Hanja
Ir vairāk kā stundas braucienā no Bali. Autobuss līkumo pa kalnu ceļiem un brīžiem atvirzās no jūras tā patālāk. Ceļš vijas majestātisku kalnu pakājē, kam iespaidīgas sniegotas "cepures", jo tuvāk šiem kalniem, jo vairāk mainās augu valsts - daudz lapu koku, biezi meži un upītes, kas strauji skrien uz jūrras pusi.
Hanja mani apbur pilnībā - osta daudz lielāka un iespaidīgāka par Retimno, ārkārtīgi skaits mols, fascinējoša bāka, un 16. gs. ostas spīķeri,venēciešu laika apbūve, kas celta uz antīkiem un Bizantijas laika pamatiem, cietokšņa mūri un vairākas 15-16.gs. mošejas ( abās restaurētajās ierīkotas bodes). šauru ieliņu labirinti, kas pilni bodītēm un krodziņiem. Un visa šī skaistuma fonā - sniegotie kalni. Hanja noteikti ir vieta, kur vēlētos atgriezties.