Saulainā Maljorka 2015

Linda Ķaukule 08.05.2015 5 min lasīšanai

Mana un mana vīra ceļojuma plānošana sākās jau pagājušā gada rudenī un drīz pēc tam tika arī iegādātas biļetes Kaunas – Mallorca – Kaunas, kas vienai personai laikā no 28. aprīļa līdz 5. maijam izmaksāja 160 euro. Līdz Kauņai dodamies ar automašīnu un atstājam to viesu namā Anele’s B & B (www.aneleshotel.lt) Karmelavā. Cena par stāvvietu diennaktī 2 Euro. Viesu nams atrodas 2 minūšu brauciena attālumā līdz lidostai. Viesu nama īpašniece mūs laipni sagaida ar kafiju un iesaka tuvāko restorānu, kur ieturēt maltīti pirms lidojuma. Noteikti iesaku šo krodziņu http://tigrasa.lt/, kurš piedāvā ļoti daudzveidīgu virtuvi, bet pārsvarā tie ir lietuviešu ēdieni. Nobaudījām izcilu, milzīga izmēra cepelīnu, auksto zupu ar kartupeļu biezeni un kartupeļu pankūkas tikai par 6 euro. Drīz pēc pusdienām jau atrodamies lidostā, kura pārsteidz ar mājīgumu, droši vien tāpēc, ka ir maza savos izmēros. Priecē arī raitā somu pārbaude un nepiekasīšanās pie to satura. Lidojums uz Palmu de Mallorca vai precīzāk Aeroport de Son Sant Joan (15 minūšu brauciena attālumā no Palmas centra) ilgst 3, 5 h. Patiesi iespaidīgs skats bija no putna lidojuma pāri Alpu kalniem, un arī pati Maljorka. Ielidojam aptuveni 17:00 pēc turienes laika. Lai arī ir jau pievakare, sejā spīd karsta Dienvidu saule, kas noriet aptuveni 21:00 pēc viņu laika. Dodamies pēc iepriekš rezervēta auto uz ‘’Centauro’’ automašīnu nomu, uz kuru aizved speciāls busiņš taisni no lidostas. Izvēlētais auto, pavisam jauns Fiat ar pāris km nobraukumu, ekonomisks, uz piecām dienām izmaksā 160 Euro. Beigās tiek lūgts atgriezt auto atpakaļ ar pilnu bāku, un pēc tam nauda par degvielu tiek ieskaitīta atpakaļ. Par salas orientieri izvēlamies veco, labo papīra karti, ne GPS.

Lasot šo ceļojuma aprakstu, noskaņai iesaku youtube.com uzlikt Daniel SantaCruz – ‘’Adonde Va El Amor?’’.

Ceļš mūs ved uz mūsu pirmo viesnīcu Inturotel hotels Esmerald Park, kas atrodas mazā pilsētiņā Cala D’Or salas austrumos. Pirmie iespaidi, pa ceļam uz viesnīcu, ir visai pārsteidzoši – mazi attālumi starp pilsētām, šauri ceļi, un kalni tālu tālumā, kuri nemaz nav tik tālu un kurus apskatīsim nākamajās dienās. Par viesnīcu. Ideāla ģimenēm ar bērniem. Šeit atpūšas pārsvarā vācu tūristi, jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Brīnišķīga viesnīcas lokācijas vieta, brokastis bija plašā izvēlē un ļoti garšīgas. Šeit nakšņojām pirmās divas naktis (ar brokastīm). Vakariņas katru reizi izvēlējāmies citā restorānā, un kopā ar labu spāņu vīnu vakariņas diviem izmaksās ~ 35 - 50 Euro.

Ceļojuma 2. dienā braucam apskatīt kalnu Santuari de Sant Salvador, kas ir vien pāris km no viesnīcas. No augšas paveras skats uz dažādo Maljorku – tā ir klinšaina, zeltaini smilšaina, zaļa un zilo Vidusjūras līču apskalota. Pusdienas laikā jau sauļojamies viesnīcas teritorijā pie baseina. Ūdens jūrā pagaidām liekas ledaini auksts.

Trešajā dienā mēs esam ceļā uz mūsu otro izvēlēto viesnīcu kūrortā Can Picafort. Bet vispirms iebraucam dabas parkā Son Real, kur takas izbraukājām ar velosipēdiem. Velo īre katram 5 Euro. Parkā ieeja ir bezmaksas un ir atvērts līdz plkst. 16:00, bet ~ 2 h ir pilnīgi pietiekami, lai izbraukātu teritoriju. Ceļš līdz galamērķim – piekrastei, senajiem arheoloģiskajiem izrakumiem ir ~3 km vienā virzienā. Ārā ir svelme, piekrastē atveldzējamies ar, pēc aļģēm smaržojošā, jūras gaisu. Pamatīgi iedeguši, ar brīnišķīgām emocijām un kārtējām bildēm ar skaistiem skatiem, atstājam parku. Ceļš pa salu ir brīnišķīgs: palmas, vīnogu lauki, un fonā – spāņu mūzika (fonā iesaku Marc Antony – Flor Palyda).

Par viesnīcu. Nosaukums: Valentin Playa de Muro. Dodu tam visas piecas zvaigznes. Un iesaku klusuma, miera un luksa baudītājiem. Lokācija, ēdiens, serviss patiešām ir to vērts! Izvēlējāmies brokastis + vakariņas un jāsaka, ka ēdiens šeit ir ne tikai garšīgs. Tas tiek brīnišķīgi servēts, ar vislielāko izdomu, tiek domāts par visām gaumēm. Dzērienu cenas vakariņās – 0,5 gaišais alus 3, 60 Eiro, ūdens 1, 60 Euro.

Pāri galvenajai ielai, ārpus viesnīcas teritorijas, atrodas brīnišķīga, balta smilšu pludmale, kur pat uzdrošinājāmies nopeldēties. Ūdens temperatūra varēja būt ap + 16 - +17 grādiem, bet beigās pieradām un varēja baudīt.

Ceturtās dienas rītā, kas sākās jau ar +20 grādiem ap 9:00, virzijāmies vēl vairāk salas ziemeļu daļā, Alcudias virzienā. Izvēlējāmies doties augšup kalnā pa taku, kas veda līdz Talaia d’Alcudia. Pretējā pusē bija atradās slavenais Cap de Formentor, uz kuru devāmies pēc tam. Pa vidu starp abām kalnu grēdām atrodas Pollencas līcis. Nonākuši virsotnē, vienkārši baudījām kalnu varenību.

Ceļš uz Cap de Formentor ir diez gan ekstrēms. Traki līkumotais serpentīna ceļš, nav šķērslis neskaitāmajiem velobraucējiem, kuru šeit ir tiešām daudz. Līdz ar to braukšana ar auto pa serpentīnu brīžam izsit aukstus sviedrus. Bet skati ir vienkārši neaprakstāmi skaisti, un noteikti vēlreiz un vēlreiz – vareni. Tādi, kurus jāredz, bildēs šis varenums vienkārši neietilpst iekšā nekādā veidā. Pieturam arī pie Punta de la Nao, lai uztaisītu atmiņai paliekošus mirkļus ar kameru.

Piektā diena ir paredzēta Botāniskā dārza apmeklējumam pilsētā Soller. Bet vispirms dodamies uz tūristu visvairāk izslavēto pilsētu Valldemossa, kura jāatzīst ir tiešām daudz šarmantāka, varbūt pat skaistāka (?) par Palma de Mallorca. Šeit ir tik romantiski, ka gribas uzkavēties ilgi, un kalnu ieskautajā pilsētā, sagaidīt apskatīt Valldemossas zvaigžņotās debesis, bet visu laiku ir bail, ka nepaspēšu uz Jardi Botanic. Nobaudam spānijas saldējumu, kas izmaksā ~ 3 Euro katram un sēžamies atpakaļ savā Fiatiņā.

Pēc Valldemossas virzamies Soller virzienā, jāatzīst, ka līkumotie ceļi pamazām kļūst nogurdinoši, jo tiek ceļā ilgāk patērēts laiks, kā arī brīžiem reibst galva. Nokļūstam Soller, un +30 grādos apskatam Botānisko dārzu Jardi Botanic. Ieejas biļete vienam cilvēkam 8 Euro. Apskatam arī muzeju, kurā apskatāmi neskaitāmi fosiliju, kaulu eksponāti, kas atrasti uz šīs salas. Muzeja darba laiks līdz 17:00, botāniskais dārzs apskatāms līdz 18:00. Tas ir brīnišķīgs Balearu salu faunu apkopojums, un tas tiešām bija eksotiski. Daudz kas no augiem gatavojās ziedēt, cits krūms jau bija noziedējis, bet visvairāk man atmiņā paliks viltīgais kaktuss, kura mikroadatas šķiet vēl tagad, rakstot jūtamas. Tāds gluds likās. Dienas nobeigumā paspējam apskatīt skaisto līci Cala de Sa Calobra. Paspēju, vēl saules apspīdētā, izmēģināt peldi, un tā tiešām bija burvīga. Šķiet, ka patiešām katrā līcī ūdens temperatūra tomēr atšķiras.

Laiks pamest Valentin Playa de Muro, un dodamies uz Palma de Mallorca. Pilsēta kontrastaina, iespējams, kā jau visas lielās pilsētas. Pretī vēsturiskajai Sant Agusti, baltas, modernas un dārgas jahtas un citādas laivas. Smaržīgai picas ceptuvei pretī gar ielas malu tek nenosakāmas, nepatīkamas smakas notekūdens. Lai vai kā, diena ir izdevusies, jo esam apskatījuši lielu daļu Maljorkas.

Dienas beigās, atdodam atpakaļ automašīnu. Ar autobusu no Palmas centra dodamies uz kūrortu Magaluf, kas ir pilnīgs kontrasts un pirmajā brīdī šoks, salīdzinājumā ar to, ko līdz šim bijām piedzīvojuši. Diez gan daudz iereibušu britu tūristi; pārsvarā jaunieši- skaļums - par gulētiešanu plkst. 23:00 variet aizmirst- izteikts angliskums it visur, sākot ar bāros (drīzāk pabos) piedāvātajām ēdienkartēm, beidzot ar angliski runājošajiem spāņiem, kuri līdz šim centās uzrunāt mūs vairāk vāciski. Nakšņojam Magaluf pašā centrā viesnīcā Hotel Samos, kuru neiesaku, tās apmeklētāju dēļ, sliktās ēdiena kvalitātes un izvēles dēļ.

Par naktsdzīvi nospriedām, ka izskatās kā ''mazā Lasvegasa''. Magalufā ir pavisam cits ritms. Cita pasaule. Dzīve sākas aptuveni no plkst. 11:00 rītā, kad visi mostas un turpina DJ pavadībā pie baseiniem malkot all inclusive izlejamos dzērienus, kurus grūti nosaukt par alu.

Nākamajā, pēdējā ceļojuma dienā mēs atpūšamies nedaudz labākā ‘’HB Mallorca’’ ar all inclusive, bet britu pārdzērušās sejas nav nekur pazudušas vai aizgājušas gulēt arī šeit. Patīkami, ka šeit ir liela ēdienu izvēle, ir arī atrakciju parks, gaumīgi numuriņi.

Man pietrūka spāņu. Es gribēju sajust viņu temperamentu, viņu dejas un mūziku. Tuvāk, skanīgāk, dzīvajā, kādā kafejnīciņā, ar dejām un ģitārām. Varbūt, ka mēs nokavējām? Palaidām garām? Var jau būt. Tad jau cerams to vēl piedzīvošu. Bet pasaulē ir skaista, ar dabasskatiem burvīga vieta. Un tā ir Maljorka.

Tu man patīc, Maljorka. Ar dzestro, bet patīkamo Vidusjūru, ekstrēmajiem serpentīna cełiem un brīniškīgo, skanīgo valodu, kura ir mana otrā mīłākā, tulīt aiz latviešu valodas. Vai es atgriezīšos? Nevar zināt, jo man łoti patīk apcełot un iepazīt daudzas zemes. Bet Tu noteikti atstāji daudz patīkamu emociju uz ilgu laiku. Adiós!