Kāzu ceļojums Part II

  • 7 min lasīšanai
  • 98 foto
KL -SINGAPORE - KL Esam iekārtojušies nakts vilciena augšējos plauktos (guļvietās) uz Singapūru. Vilciens atgādina ko līdzīgu kā Rīga – Kaļiņingrada padomju laikos, tikai nav pavadonis, kas piedāvā tēju pa 3 kapeikām. Koika tāda pamaza, kā viss pārējais šajās zemēs. :) Vagons pilns ar dažādu rasu ģimenēm ar bērneļiem, kuriem ļoti patīk skaļi bļaustīties. Izsūcam savus aliņus, un vilciena šūpošanās ritmā iemiegam. Ap 6:00 no rīta pamodina sauciens: Your passports please! Esam sasnieguši Singapūras robežu. Tantuks ar lakatu galvā pēta mūsu latviešu pasītes un imigrācijas kartiņas. Tad klusums vēl uz stundu, paspējam iemigt. Imigrācijas kartes rotā liels uzraksts ar sarkaniem burtiem: Narkotiku ievedējiem NĀVES SODS pēc Singapūras likuma. Vīrs sacepies, izrevidē visus citramona, ogles un aspirīna krājumus, neapmierināts burkšķ vai tos viņi nevarētu uzskatīt par narkotikām un ņems un nošaus vēl dēļ citramona plāksnītes....... Iebraukšanas zona tāda padrūma, visapkārt augsti žogi ar dzeloņdrātīm, bildes, kur viens vīriņš šauj uz otru -bēgošu. Pie pasu kontroles diezgan lielas rindas, kuras velkas lēni. Mums nav kur steigties. Mūsu pases pēta aizdomīgi ilgi. Paliek neomulīgi. Pat Ķīnā tā nebija. Veiksmīgi tiekam ārā. Skats briesmīgs, nekādas norādes, tikai busu pietura un kaut kāds veikals. Pēc kartes izpētes, saprotam, ka vienīgā Singapūrā atzīmētā stacija, nav tā kur mēs pašlaik esam. Ideju nav, vietējās naudas nav. Kur tad paliek Pasaules tīrākā pilsēta? Kur debesskrāpji un baigā megapolise? Kāds laipns kungs, ieraudzījis mūsu apjukušos skatienus, piesakās palīdzēt. Izrādās, tur pat blakus, kaut kādā noliktavā ir valūtas maiņa. Smird nežēlīgi, pat kafiju vairs nekārojas. Buss aizvizina mūs līdz kādai lielai stacijai, no kurienes atiet visādi transporta līdzekļi. Mēģinām izshēmot, kur mēs esam, un kur gribam nokļūt. Pēc kādas stundas maldīšanās, kafijas devas, lielas šokolādes kūkas gabala un noskaidrošanas, kā šajā advancētajā valstī var tikt pie braukšanas biļetes, mēs no kāda aparāta izspiežam biļetes. Plastikāta gabaliņš tiek pielikts pie lielas, tādas kā plastmasas acs, un barjera paveras, urrā! Pēc KL, cenas šeit liekas kosmiskas. Tā pēc ~ 40 min. nokļūstam laikam centrā, vai tuvu tam. Vajadzētu atrast kādu tourist info un nakts mājas. Tā jau mums gribējās. Kā izkāpām no metro, tā burtiski esam iekāpuši kādā šopping molā, kuram neredz ne galu, ne malas, tikai vieni eskalatori, ejas, gaiteņi, tuneļi. Veikali ciet, jo nav vēl plkst. 10:00. Kādā pārejā paskatos uz ielas, cilvēku nav. Rodas priekšstats, ka šie pārvietojas tikai pa šopping centriem. Tā mēs maldamies no viena centra uz otru, pa vidam norādes uz stacijām. Aivars izsakās, ka mūsu „Alfa” salīdzinājumā ar visu šo ir tikai tāds „nočņiks”, kur dabūt maizi, pienu un cigaretes. Esam jau uztinuši n-tos km pa šiem labirintiem, un to tik pat veiksmīgi turpinām darīt. Priecē fakts, ka iegādājāmies tūristu pases pa 8 SGD + 10SGD depozīts par katru pasi. Kad nodod karti, tad dabū atpakaļ depozītu. Karte ļoti atvieglo pārvietošanos, nozibsnī to pie maģiskās plastmasas acs, un viss. Nav jāķēpājas ar visādiem tur mistiskiem automātiem. Kā arī, ievērojams ietaupījums, jo viena brauciena metro biļete maksā 1.10 – 2.70 SGD. (1 SGD ~ 0,35Ls). Tiešām apkārt viss spīd un laistās, nav ne viena nomesta papīrīša, ne viena „benčika”. Pīpēt var tikai vietās, kur šai nodarbei ir uzstādītas miskastes. Tā klīstot riņķī izkristalizējas plāns – Chinatown. Tur jābūt viesnīcām par pieņemamām cenām. Chinatown – Singapore nežēlīgi atšķiras no savas vārda māsas KL. Viss tīrs, grezns, krāsains – super! Elpa aizraujas. Beidzot Aivars tiek pie veseliem 2 gab. šortiem kas viņam der kā uzlieti! Man gan drēbju klāsts iet uz beigām, un vienus šortus esmu saplēsusi, kaut kas jāizdomā. Atrodam pāris viesnīcas – lētākais ūķis 56Ls un jāgaida 4h, kamēr atbrīvosies numuriņš. Cerībā atrast ko citu, metamies uz Little India. Tur vispār nekā atrast nevar, viss pilns. Sāk līt lietus. Vismaz dabūjam alu, 633ml pudele – 2,50Ls. Cigaretes nežēlīgi dārgas, paciņa 4Ls. Vēders prasa savu, bet vīrs ieziņo, ka šajā rajonā viņš ne par kādu naudu neko neēdīs. Nospriežam, ka indieši un viņu kvartāli mums galīgi nepatīk, un, ka uz Indiju brauksim tikai vecuma marasmā. (piedodiet visi, kam tur patīk) Pilnīgs besis, ēst gribās, drēbes pielipušas pie miesas, apkārt smird pēc vīraka, garšvielām un vēl pēc visa kā nenosakāma. Ir dzimis jauns plāns!!! Laižam atpakaļ uz centru, meklēt to sasodīto tourist info. Pie metro ieskrienu drēbju veikaliņā, kurš sola sale-70%. Izvēle liela, tikai, ak vai, neko nedrīkst laikot, kas ir ar atlaidēm. Tā uz aci iepērku sev legingus ar bantītēm, kurus LV ne par ko nevilktu mugurā, dažus krekliņus un džemperīti. Viss kopā man izmaksā kādi 5ls. Atkal metro, atkal tinas km, šopping moli u.t.t. līdz tourist centrs ir atrasts. Tas atrodas uz galvenās ielas, kur, tomēr, ir pilns ar cilvēkiem, kuri visi ložņā pa veikaliem, kas ir 4 reizes lielāki nekā Stockmann. Gar acīm ņirb Hilton, Carlton, Chanel, Prada u.t.t. Meitene laipni mums piedāvā palikt Meriot ar 70% atlaidi, tikai žēl, ka pēc nedēļas...Tiekam nosūtīti uz citu info punktu 5 min. attālumā. Tajā mūs sūta uz citu, kas ir citā pilsētas galā. Plkst. 16:00 - nakts mājas nav. Izmisums lēnām piezogas. Vakarā ir ieplānots doties uz nakts safari un zoo. Ar autobusu, kurš arī ir iekļauts mūsu tūristu pasēs, tomēr, dodamies prom no centra, uz nomali, kur ir cerības dabūt nakts mājas, kaut vai hosteli. Beidzot atrodam, ko esam meklējuši, un prom neiesim, kamēr mums nedabūs kādu piemērotu hoteli. Aptveram, ka nakts māju meklējumos esam izmaluši teju vai visu Singapūru, kas pat nebija iekļauts attālākajos plānos. Mūsu pūliņi vainagojas ar fantastisku 5* viesnīcu Sentosa salā, kas mums pēc plāna bija jāapmeklē nākamajā dienā. Viesnīcai kaut kāda akcijas cena, dabūjam to pa 120 SG$(42Ls). Lecam taxi un laižam pāri tiltam uz salu. Pa ceļam taksists pastāsta vis ko interesantu par Singapūru. Uz ielas, pa kuru braucām notika pirmās Pasaulē nakts F1 sacnsības. Viesnīca fantastiska, visi klanās, visu izrāda, brokastis, baseins + vēl bezmaksas braukšanas kartes ar vietējo sky train. Par cik ir svētdiena, taxi brauc bez PVN. Sanāk vienreizēji lēti. Beidzot duša. Taisāmies uz nakts safari, zoo jau ir nokavēts. Safari nokavējuši neesam, tomēr baigā sajūsma arī izpaliek. 40 min. brauciens ar vilcieniņu, pa pilnīgu tumsu. Ik pa laikam ir izgaismotas cūkas un stirnas. Lauvas, zebras, ziloņus, begemotu un žirafes arī ieraugam uz īsu brīdi. No tumsas izpeld cilvēku silueti, un komentētājs ieziņo, ka šī ir īpaša suga - homo sapiens. Cena par šo atrakciju gan ir neadekvāti augsta – 32 SG$/cilv. Tad mums piedāvā nopirkt foto, kur Aivars rāda mēli par 7Ls, mēs atsakām. Ir pilnīga nakts, transports vairs neiet, līdz hotelim nenormāli tālu, jāņem taxi. Cena patīkami pārsteidz, kaut gan ir jau pāri pusnaktij un PVN jau tiek pieskaitīts. 25-30km 20SG$. 1. diena Singapūrā tiek noslēgta ar naksnīgu peldi baseinā un Tiger aliņu uz balkona. Nākamā diena(datumus vairs nerakstām, jo tie sāk lēnām jukt) sākās ar fantastiskām brokastīm un peldi baseinā. Recepcijas meitene ieziņo, ka te ir lielākais šopping centrs visā Singapūrā VIVO city - 1 milj. kvm. Izdzirdot šo, mums sametas nelabi. Šodienas programmā izpētīt salu. Pirmkārt iegādājamies biļetes uz šīs dienas svarīgāko pasākumu Songs of the sea (SOS) – 8S$/cilv. Izvizināmies ar bezmaksas apskates tramvajiņu pa visu salu. Nospriežam apmeklēt delfīnu šovu. Šoreiz mūs aplauž biļetes cena, jo pie delfīnu šova obligātā komplektā nāk Water World apmeklējums – 22.5S$/cilv. Zemūdens pasaule mūs nemaz nevilina, jo pēc Portugāles okeanārija diez vai šeit varētu kas pārsteigt. Tā kā biļetes tikai uz delfīniem nopirkt nevar, dodamies tālāk. Bradājam pa zeltainām smiltiņām, apjūsmojam kokospalmas ar visiem riekstiem tajās un priecājamies par visādiem interesantiem augiem, ka pie mums tiek audzēti uz palodzes podiņos, bet te aug visā krāšņumā brīvā dabā. Tā staigājot nokļūstam līdz tālākajam dienvidu punktam Āzijas kontinentā. Turpinām priecāties par skaistajiem skatiem. Piesēžam pludmales cafe ar fascinējošu nosaukumu Bora Bora. Te arī 1. mojito un pirmā pelde Indijas okeānā. Es esmu vienīgā, kas šeit peldas peldkostīmā, visapkārt japāņu tūristi un vietējie atpūtnieki, kas peldas t-kreklos. Atpakaļceļā izstaigājam Singapūras simbola Merliona parku. Tas ir milzīgs lauva ar zivs asti, kas pa nakti tiek izgaismots koši violetā krāsā, un atrodas tieši pretī mūsu viesnīcas Treasure Resort ieejai. Parkā visādas figūras, kas līdzinās jūras iemītniekiem un spļauj ūdeni. Varētu padomāt, ka te savu talantīgo pirkstu pielicis slavenais Gaudi, jo viss šeit sastāv no mazām, krāsainām mozaīkas flīzītēm. Nonākot numuriņā, konstatējam, ka mums vairāk nav alus. Plāns gatavs. Tiek patukšots dārgais mini bārs, kas vēlāk nopērkot veikalā iztrūkumu, tiek atkal piepildīts. :) Dodamies uz SOS. Šovs notiek 20 min., bet kas tik iespaidīgs nebija redzēts. Elpa aizraujas, kad no okeāna ar ūdens un lāzeru palīdzību iznirst dažādas figūras un stāsta pasaku. Fantastiski! Krāšņi! Vienreizēji! Vakariņās ēdam haizivs zupu viesnīcas restorānā. Nobaudu Pina-Colada no īsta kokosriekstu piena. Aivars par gana gardu atdzīst Singapūras tradicionālo kokteili Singapūras sling. Vīriņš no rīta pamostas galīgi neizgulējies. Slikti jūtas, visas malas sāpot. Izčekojušies no viesnīcas, ar sky train nonākam VIVO city. Apmetam līkumiņu, bet nekur tālu no eskalatora nenovirzāmies, lai neapmaldītos. Ja gribi ieiet šī monstra gandrīz katrā veikalā, tas aizņemtu 3 dienas. Laižam uz Chinatown iepirkt suvenīrus. Tagad jau pilsētā un tās transporta sistēmā orientējamies gandrīz kā vietējie. Aivars vēl jo projām jūtās slikti. Satiekam 3 mūkus no Šrilankas. Nedaudz pakomunicējam, kas kā vienmēr beidzās ar apsolīšanu aizbraukt kādreiz ciemos. Kas zin, varbūt kādreiz ziloņu un tējas zemē, arī nokļūsim. Mēģinājums nogriezt ceļu, lai nav jāiet līkums, beidzās ar briesmīgāko piedzīvojumu priekš manis. Iegriežamies mazā ieliņā, kur skraida milzīgi prusaki pirksta lielumā, kā no baiļu faktora. (man ir šausmīgi bail no visādiem kukaiņiem). Man sākās panika, asaras birst, pakustēties nevaru, Aivars velk mani aiz rokas prom. Viens večuks apstājas un smīnot vēro šo traģikomēdiju. Beidzot esam vilcienā! Uzreiz iekārtojamies uz čuču, pēc apmēram stundas apstājamies kādā pieturā, kur salec iekšā cilvēki formas tērpos, un liek visiem kāpt ārā līdzi ņemot tikai pasi. Izkāpjot atpazīstam vietu, kur atbraucām pirms 2 dienām. Vilcienā tiek ielaisti suņi, laikam meklē narkotikas. Jāiziet pasu kontrole, kur visiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi. Pēc kāda laiciņa esam atpakaļ, narkotikas atrastas nav, nāves sods nevienam nedraud, dodamies KL virzienā. Pēc visiem šiem pārdzīvojumiem, pirmo reizi sajūtu, ka aliņš iesit pa galvu. Guļam kā nosisti, kamēr kāds nelabā balsī iebļauj ausī: Next station KL. Plkst. 5:30. Sagrabinam 50c monētas, atstājam mugursomas mantu glabātuvē, dodamies jau zināmās pilsētas centra virzienā. Ieturam brokastis ar garneļu kokteili un jau ierastajiem sulu mixiem. Viss atkal liekas tik lēts, tik lēts..... Sapērkam visādas interesantas ēdamlietas Carefoor’ā. Alkohola nodaļā ievērojam uzrakstu - Musulmaņiem alkoholu netirgo – nabadziņi. Diez kā viņi to pierāda, ka esi musulmanis ??? Dodamies pretī ceļojuma romantiskākajai daļai Bali. Turpinājums par Bali sekos pēc ~ 2ned.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais