Kuveita - kā tūrists
|
Normunds Misters K
|
Kuveita- diezgan spontāna izvēle.
Sākās viss diezgan vienkārši. Braucot uz darbu ieraugu ryanair autobusu ar citādu reklāmu nekā parasti.
Pegasus( Turku ryanair) sākšot lidot no Charleroi lidostas(Beļģijā) un esot labas cenas.
Sāku skatītites un atklāju, ka interesantākie galamērķi ir Bahreina, Katara, Kuveita, Biškeka, Dubaja.
Viss par pieņemamām cenām. Ap 150 eiro abos virzienos.
Pēc nelielas informācijas ievākšanas Bahreina (kas man ieinteresēja visvairāk) un Katara tiek atmestas jo nepieciešama vīza un process nedaudz komplicēts.
Tā ka Kuveitā nesen ir radusies iespēja iegūt vīzu on arrival Latvijas pilsoņiem, galamērķis skaidrs.
Biļetes nopirktas. Laiks meklēt ceļabiedru.
Tas arī tiek atrasts, bet beigu beigās viņš netiek un man kompāniju sastādīt piesakās mans uzticamais ceļošanas biedrs Gatis.
Izlidošanas dienā jau sākas problēmas. Ienākošais reiss kavējas 4.5 stundas, kas nozīmē, ka diez vai paspēsim uz savienoto reisu.
Tā arī ir. Ielidojam Stambulā. Skrienam uz geitu un redzam ka lidostas vīriņš jau nāk atpakaļ ar pasažieru sarakstiem un saka, ka viss slēgts. Tik ātri kā mēs skrējam, man sķiet biju skrējis tikai vidusskolā sprintu.
Paskatamies kā aizbrauc mūsu lidmašīna un dodamies meklēt vietas rītdienas reisam.
Biļetes mums tiek dabūtas un tiek piedāvāta viesnica nezin kur. Mēs tā padomājam, ka šī lidosta ir pilnīgā nekurienē, bet mums ir 24 stundas laika līdz nākamajam reisam.
Atsakamies no viesnīcas un paši telefonā norezervējam viesnīcu pašā Stambulas sirdī.
Tā kā ir jau vēls, ņemam taksi. Tas izmaksā ap 25 eiro.
Jā, nepieminēju, ka lidmašīnas kavēšanās iemesls bija 60 cm sniega. Stambula šokā.
Taksists, neskatoties uz šo traucēkli, laiž pa šoseju uz 170km/h.Kad Gatis mēģina iebilst, viņš iedod viņam cigareti, lai nomierinās. Taksists nerunā angliski :) Ātrums gan mazliet samazinās. 140km/h.
Ierodamies viesnīcā, pēc 30 minūtēm, iedzeram tēju un izlemjam, ka nevar laist vējā vakaru. Sarunājam taksi, kas mūs aizved uz tējnīcu un uzpīpējam ūdenspīpi.
Vakars izdevies.
Nākamajā dienā visa diena paiet Stambulas izpētē, cik nu tas ir iespējams. Sniegs ir visur un neviens viņu tīrīt netaisās.
Vakarā beidzot esam lidostā un iekāpjam lidmašīnā uz Kuveitu.
Lidojums 3 stundas, ielidojam ap 3.00
Vīzu process ir diezgan haotisks. Jāaizpilda izziņa, jānopērk marka automātā, kas ir arī samaksa par vīzu.
Jāņem vērā, ka automāts nedod atlikumu, ja ieliek lielāku banknoti, tad var nākties pārdot markas pārējiem ceļotājiem un iekasēt no viņiem skaidru naudu, lai nezaudētu savējo, kā man tas sanāca. Nācās atrast kādus 5 cilvēkus.
Imigrācijas dienests ir uzdevumu augstumos, viņi par Latviju neko nezina un ir izbrīnīti, ka es esmu pirmo reizi Kuveitā.
Gatim iet vēl jautrāk. Nepietiek, ka viņš lidmašinā ir pamanījies iesēsties košļenē, viņš arī nevar atrast savu pasi.
Beigās gan tā atrodas.
Visi papīri kārtībā un varam doties tālāk pēc auto.
Tas iet ātri, mašīna ir rokā, laipns indietis mūs pavada uz mašīnu, navigācija uzstādīta un laižam uz dzīvokli, kur esam noīrējuši istabiņu.
Nedaudz paklīstam pa tumšajām ielām, kamēr atrodam, tiekam iekšā un ejam gulēt.
Tā kā laiks ir limitēts, ceļojums sanāk diezgan intensīvs.
Pirmais, ko apskatam, ir Scientific center. Izrādās, ka lielākā daļa ir paredzēta bērniem, kur tiek skaidrots kā viss darbojas pasaulē.
Tad vēl ir mini zoo, kas nav nekas īpašs. Bet vēl ir kino, kas rāda ļoti interesantas filmas, piem., Fires of Kuwait (var apskatit youtube)
Diezgan iespaidīga. Par karu ar Irāku. Kā Huseins atkāpjoties uzspridzina un aizdedzina ap 700 naftas atradnēm.
Dūmi tādi, ka 6 mēnešus nav saules. To visu nodzēš 6 mēnešos.
Tālāk dodamies uz dzīvokļa saimnieces ietekto vietu brokastīs. Vienkārši fantastika. Garšīgi.
Noteikti jāapskata tirgus. Ir parastais tirgus, kas ir interesants, kārtīgs austrumu tirgus. Vēl šeit ir zelta tirgus. Patreiz tas ir ciet un nolemjam atgriezties vakarā. Tirgus ir iespaidīgs.Mazi kioski, kas ir izmētāti kā Rīgas drēbju tirgū. Principā mazas būdiņas, tikai pilnas ar zeltu. Ar daudz gaumīgām lietām.
Šo to nopērkam sievām un vakars ir klāt. Vakariņas ēdam tirgū, kas ir vienkārši fantastiskas. Ēdieni nāk pēc ēdieniem. Arī tirgus ir manāmi atdzīvojies, cilvēki ielās atpūšas.
Nakamajā dienā ir sarunāta tūre uz naftas atradņu vietu. Mūs savāc neliels autobusiņš ar filipīniešu gidi. Viss ir labi sakārtots. Filipīnieši dzīvo kuveitiešiem piederošajās mājās, kuras cēluši filipīnieši un tagad arī vēl maksā īri kuveitiešiem. Ideāls bizness.
Pie naftas atradnēm ir neliels info centrs ar diezgan interesantiem eksponātiem. Uzzinam daudz jaunus faktus. Izrādās, ka Kuveitā nafta nav jāsūknē ārā no zemes kā Teksasā, tā nāk pati, kopā ar gāzi.
Kuveitas naftas lauki principā aizņem visu valsts teritoriju un kas zīmīgi, piejūras teritorija ir daudz zemāka un nafta no pārējam valstīm kā Saūda arābija un Irāka vienkārši tek uz Kuveitu, kas izraisījis ne mazums strīdu. Kā arī karu ar Irāku.
Arī naftas piegādei uz tankera tiek izmantota neliela sūkņa jauda. Viss pats tek uz juras pusi.
Ar šo puse dienas jau galā un mēs izdomājam doties uz oāzi, kas atrodas pie Saūda arābijas robežas.
Aizbraucot tur, zeme ir daudz zaļāka, koki vairāk un ļoti daudz siltumnīcu un dārzu, ko apkopj filipīnieši. Iekšā netiekam, bet augot tomāti un gurķi.
Dodamies atpakaļ Kuwait city virzienā, kad ceļā mūs parsteidz smilšu vētra. Drīz vien braukšanas josla ir pilnībā aizputināta un nākas braukt pa apmali. Skats diezgan iespaidīgs. Mašīna mums mazjaudīga, tikai 2.0 litri, kamēr pārējiem ir ap 5.0 litru benzīna dzinēji.
Esam ieradušies kamieļu skriešanās sacīkstēs. Diemžēl esam nokavējuši pašu skriešanos. Redzam tikai kamieļus, kas dodas prom, bet apskatam ari hipodromu. Iespaidīgi.
Papļāpājam ar vienu kungu, kurš saka, lai nāk rīt. Šodien šeihs jau aizbraucis.
Tālāk dodamies uz centru apskatīt lielo mošeju. Tiekam iekšā bez problēmām un tur kā reiz ir gids, kas visu pastāsta un parāda. Neprasot samaksu.
Bija interesanti. Iegūstam arī bukletu, kur ir uzskaitītas lielākas pasaules mošejas.
Lielākā, protams, Mekkas.
Pavisam aizmirsu pieminēt, ka redzējām Kuveitas torņus, visatpazīstamāko simbolu. Iekšā gan netikām, jo rekonstrukcija būšot pabeigta tikai pēc 6 mēnešiem. Bet no ārpuses iespaidīgi, sevišķi naktī, kad tie tiek izgaismoti.
Tas arī viss. Mašīnu irēt var, braukšana nav tik traka. Pagriezienus neviens nerāda, bet nojaust mašīnas virzienu var.
Visas vietējo mašīnas ir lieliem dzinējiem, ap 5 litri, protams benzīns. Mēs degvielā iztērējam ap 15 eiro, izbraukājot visu valsti.
Cena ap 15 eirocenti litrā.
Bija interesanti :) . Ko apskatīt var atrast:)