Uzreiz brīdinu, ka rakstu ar kļūdām...piedodiet.Nav tik daudz laika labojumiem!
Reiz izdomāju, ka gribu redzēt šis CAM valstis...un ķeros klāt pie plāna realizēšanas!Visgrūtāk gāja sakombinēt labu lidojumu, bet fin;ala tāls ceļs, aptuveni 28h no Rīgas.Tātad savācu labu komandu, lai kopā jautrāk un sākām - Riga - Amsterdama - Mehiko - Gvatemala City.Nu ceļs ja godīgi nebija viegls, bet lidmašinā pasniegtais vīns dara savu un Mehiko lidostā iespēja degustēt atkal īsto tekilu palīdz atgūt spēkus lielākajai daļai manas komandas!Īpasi mums garda liekas Herradura Reposado un cena vien 38USD.
Atlidojam uz Gvatemalu - un, protams, ka viena soma - šoreiz vismazākā nav kopā ar mums.Sīkums.Jo esam beidzot galā, un dodamies uz hoteli, kurā daži tomēr mēģina gulēt, bet dažiem tomēr prātā vēl izklaides - un pirmie piedzīvojumi jau ir - tiek atrasti īpaši dancing klubi, jo normālos jau 1 nakti taisa ciet. Ir redzēts 1.līķis mētajamies uz ielas pusnakti...ceļojums tak beidzot var sākties.
No rīta dodamies uz Čičikastenango - kas slavena ar savu lielo tirgu svētdienās.Te pārdod visu, gan suvenīrus, gan vistas, gan tortiljas...Ir karsts un mums vairāk rūp atrast kādu kolorītu bāru.Un ejam meklēt...ir!Aiz plēves pie durvīm, ejam iekšā un ir.Pat sēž vietējie un dzer slaveno alu Gallo un kūpina zālīti.Mēs arī apmetamies, jo tāds nekas vēl nav redzēts...jo turpat WC bez aizkariņiem, 4 galdiņi turpat pie poda...smaka arīdzan nekāda jaukā...bet ir sava aura.Kad esam sadraudzējušies ar vietējiem...jādodas prom uz vienu no skaistākajām vietām Gvatemalā - Atitlana ezeru.
Uh...kad piebraucam skatu laukumā, aizraujas elpa, jo 3 vulkanu ieskauts tas guļ, ah cik skaisti!
Lodža pie paša ezera sagaida mūs ar Marimbas ansambli un Ziemassvētku dzērienu - kaut ko līdzīgu Rabarberu kompotam ar rumu, bet mums visiem garšo un prasām papildporcijas.Vakariņas izvērtās varen smieklīgas - jo beidzot dabonam ilgi gaidīto preci - un to atnes maisā. Nu būs ilgi ko darīt! Dodamies steigšus uz viesnīcu, pasūtam bārā Pina koladu - daži peld baseinā, bet pārējie uzjautrinās savādāk...
Agri no rīta dodamies izbraucienā ar laivām pa skaisto Atitlana ezeru, neiztrūkstoša lieta līdz ir gardais Botran rums, ko iecienījusi visa mūsu kompānija, saule silda...sauļojamies un apmeklējam jaukākos ciematus pie ezera, no viena ciema braucam kravas kastes džīpā stāvot kājās pa neceļu, tas mums visiem atkal ļoti patīk! Pusdienas ēdam pie vietējiem - tie mūs cienā ar tādu kukurūzas uzlējumu, un saviem slavenajiem tortiljas plāceņiem, kuri mums jau apnikuši.Bet cienot vietējo virtuvi - ēdam vienalga. Vēl ļoti daudz mūs baro ar pupiņām un vistu!Bet esam 2 veģetārieši un arī tiem ir gana ko ēst!Vakarā atbraucam uz Antigvu, seno koloniālo pilsētu, bet esam tā saguruši pēc garās dienas uz ezera, ka pēc izcilām vakariņām Posadā Den Rodrigo restorāna - visi aizejam mierīgi gulēt.Neticami? Bet rītdien priekšā liels pārbaudijums!
Rīts sākas ar pilsētas apgūšanu, ārā atkal ir karsts.Pilsēta nudien jauka.Uz pusdienām braucam atkal pie vietējiem, caur kafijas plantācijām.Galu galā kafija ir viens no lielākajiem ienākumiem valstī - un te īpaši labi aug Arabikas kafijas šķirne. Darbs plantācijās nudien nav viegls, un plantatori vilina senos indiāņus uz saviem laukiem veselām ģimenēm...un maksā ļoti maz.Vispār jau dzīves līmenis valstī nav pārāk labs...bet ir silts un banāni aug ik uz stūra - tā kā izdzīvot var! Lai arī 70 % tik prot lasīt un rakstīt, ari mazie indiāņu bērni iemācīti ar savu skaistumu dabūt arā naudu no mums. Bet mēs arī dodam, lai jau tiek. Jo tūrsitu te vispār ir ļoti maz! Un prieks, ka vēl joprojām liela daļa indiāņu staigā savos nacionālajos tērpos, ļoti krāsainos, un tas nudien priecē acis. Un visu to gribas nopirkt un atvest mājas, lai kliedētu LV pelēcibu! Ļoti labi te ir šūpuļtīkli un somas, tās tiek iepirktas daudz, un arī segas.
Pusdienās mūs atkal sagaida Marimbas skaņas,ko spelē puikas, liekas 12 gadīgi, bet izrādās jau 19, un mājās 2 bērni! Jā, vecumu tiem noteikt neizdodas, izskatās visi jaunāki, un precas ļoti agri, un īpaši indiāņu ģimenēs bērnu ļoti daudz 8-10 katrā ģimenē. Un viens otru uzpasē. Pusdienās mūsu iecienītā Gvakamole(avokādo mērce)un atkal kaut kas no kukurūzas.Jo senie maiji tic, ka kukurūza ir dzīvība un, ka cilvēki arī radušies no kukurūzas...lai jau paliek pie sava...Bet mums jau kukurūzas par daudz!Atgriežamies viesnīcā lai pārģērbtos - jo jādodas iekarot Pakaijas vulkāns!
Brauciens līdz tam jau ir gana ekstrēms, sākumā pa autobāni, pēc tam pa kārtējo putekļaino neceļu...esam klāt starta vietā, kur mūs ielenc vietējie bērni, kas tirgo nūjas un baterijas, lai vieglāk kāpt un piedāvā zirga pakalpojumus, lai uzstieptu augšā.Esam 4 grupas šodien, visi tiek iegrāmatoti, pārējie pārsvarā resnie amerikano, kurus mēs apdzenam jau pie pirmā km.Sākumā kāpiens caur mežu pa putekļiem, jo ir sausā sezona un lietus nav bijis sen.Esam jau apputējuši un uzņēmuši tādu tempu, ka sirdis pukst uz urrā, bet izejot jau tuvāk melnajai lavai - atnāk otrā elpa - un paejam garām vēl vieniem amerikano, ko nes lielākoties zirgi, jo paši nu nevarētu uzkāpt.Bet mēs gan ar dziesmām, LV karogu dodamies pretim nezināmajam. Ir skaista ainava - mākoņi ielejā un jau pamazām redzāma sarkana dzīva lava, kas tek no Pakaijas 2500m augstā aktīvā vulkāna! Sajūtas neaprakstāmas. Kad tiekam līdz vietai, ko var dēvēt par Elles karstumu, jo ir trakāk kā pirti, jo degošā lava ir 50cm no mums, bet mēs svinam...velkam ārā rumu, dziedam LV himnu , jo ir tāda padarīta darba sajūta.Tik visiem tur augšā nav vietas, jo ir ļoti stāva taka, karsti akmeņi zem kājām...bet sajūta fantastiska! Bija vērts. Sagaidām tumsu un sākam kāpt lejā...uh...labi, ka ir pilnmeness, kas rāda mums ceļu, jo baterijas jau mēs neesam sagatavojuši!Bet lieliem soļiem garām citiem, ar dziesmām un smiekliem esam visi lejā, uh...cik forši!!!Braucot atpakaļ uz vakariņām, gana gan netīri un apputējuši iztukšojam vairākas ruma pudeles, esam beidzot nopelnijuši un restorānā dzeram šampanieti. Kad Jūs uzkāpsiet un nokāpsiet...Jūs mani sapratīsiet!!!Nakts ir īsa , bet ar saldu miegu!
Tālak dodamies uz Quiringu - seno maiju vietu, ceļs pilnīgi līkumots, ka liekas, ka tas nav pievarams, bet tomēr mūsu šoferis Abrams ir varens un mēs tiekam līdz galam,un esam braukušī cauri tādiem nabadzīgiem ciemiem, kur cilvēki vienkārši dzīvo būdas, pat zaru būdās...skumji...bet reāli!Jautājam savam gidam Felipem - vai Jums ir kāds taisns ceļš?Vinš atbild jā - veseli 26km - kur nosēžas lidmašīnas kas tirgo narkotikas.Tas mums paredzēts vakarā.YES.Beidzot būs kāds mirklis ari pa līdzenu ceļu! Gvatemalas pilsētā man neparedzēti sanāk iepazīties ar hospitāli - nu privāto , protams, jo izrādās - kāds mūsējais pamanijies pa nakti krist un laikam lauzt ribas!Bet slimnīca tīri neko, biezajā rajonā, apkārt dzeloņstiepļu žogs...kad ienākam uz apskati pie daktera - saskrien 8 cilvēki, viens sver, viens mēra apkārtmeru, viens jautā cik garš?...Nesaprotam, kam tas viss...bet ir jautri...iet diezgan lēni, un kamēr vēl izsauc galveno plaušu speciālistu - īstu siržulauzēju Don Pedro, kā no seriāliem, beigās jau viss ir kārtībā un tā vizīte maksāja tik 300 USD!
Vakarā nonākam Coban džungļos, lodža meža vidū, pilns ar krokodiliem, mērkaķiem...
Es jau piekusu rakstot...
Visu nevaru te uzrakstīt...
Kad tiekam lodžā Flores - tā nu ir vnk fantastiska, kad atklāju ka man duša ir uz balkona ar skatu uz lagūnu kurā dzīvo krokodili, esmu mazliet šokā, bet izrādās ka arī citiem tā ir...Un viens dullīts latvietis jau ieiet peldēt pie tiem krokodiliem, nu vai prāts?Turpat skaists baseins ar džakuzi, bet nē - vajag pie krokodiliem!Todien vēl ļoti sagribas kaut ko latvisku, aizbraucam uz veikalu - un tā kā vienam ir v.d. svinības - tad tortes vietā tiek sagatavota liela bļoda ar tomātu salātiem ar krējumu un sīpoliem, nudien gardi! Un tas vakars pagāja vienos smieklos, jo zālīte citus padarīja par klauniem...Bet mums pārējiem bija ļoti jautri!
Tikal - viena no lielākajām Maiju civilizācijas vietām. Nudien iespaidīga.Te mēs kāpaļājām pa stāvajām trepēm, lai tiktu augšā tempļos, tāda īsta fizkūltūra, bet nu stāvums vietām biedējošs - augšā ta vēl var tikt, bet atpakaļ uz leju...uuuuu, bailīgi.Un visi jau nekāpa, tikai drosmīgie!
Bet vēl vairāk mums patika Canopy walk tour - brauciens virs džungļiem 30-50m augstumā pa trosēm,kopā 1600m virs dzungļu galotnēm, uh...1.braucienā bļāva gandrīz visi. Citi gan teica, ka Malaizijā kad bijām - staigāt pa iekārtajiem tiltiņiem esot bijis bailīgāk...nē, man šitas patika labāk.Un tās karabīnes tik vecas, kā no kara!
Un vakarā Flores izgājiens uz deju klubiem - meklēt kolorītu...un ir, tiklīdz eam vienā klubā iekšā, ta vietējie rauj ārā pistoles un sāk izskaidroties, mēs meitenes mūkam aiz bāra letes, bet mūsu brašuļi tai laikā pasūtija daudz tekilu.Tā mēs aizgājām uz vēl vienu kolorītu, kur visi sākumā likās aizdomīgi tipi, bet beigās kopā dancojām un smējām, un neviens mūs negribēja ne nozagt, ne nošaut...nakts bija gara, dejas...Gana jautri un interesanti!
Brokastis sākas ar glāzi baltvīna...un tas ir lietderīgi, jo baltvīns atsvaidzina! Dodamies uz Rio Dulce - viena no skaistākajām vietām, braucam pa saldo upi, dzeram laivās šampanieti, pat atradām smalkas glāzes...jautrība sit augstu vilni, redzam tik daudz skaistuma, ka vārdos nevar aprakstīt, ūdensrozes, mangroves,tukānus, pelikānus, zivis...Pusdienās uz Rio Dulces mums ir garneļu zupa un cepta zivs...un baltvīns!Vakarā tiekam līdz Livingston - vietā kur dzīvo tikai melnie, ko savulaik atveda no Āfrikas kā vergus, tagad te ir Garifunas kultura, pilnīgi cita pasaule un dzīvo visi viņi tādos šķūņīšos...un tā mēs staigājam pa tiem, citi sapin bizītes, citi atrod draugus sarunām, citi dejo nacionālas dejas...katram savs prieks tik burvīgā vietā...
Saulēlkts virs Rio dulces ir burvīgs. Rīts sākas ar tikšanos ar delfīniem, kas mūsu laivai lēka apkārt pa visām pusēm - tik daudz un skaisti...jo esam jau Karību jūrā pie Hondurasas līča, ar zili zaļiem ūdeņiem...
Pecpusdienā tiekam līdz Hondurasas robežai...bet tas būs cits stāsts...
Ko vēl pieminēt? Eh, nu šī ir fantastiska vieta kur atslēgties no visas Krīzes kas nu te LV notiek, cilvēki jauki, daba skaista, ēdiens un rums gards...un var sarunāt arī pašaudīties...Kas vēl?Ja gribas to visu izbaudīt - 01.12. es dodos turp atkal - pievienojies...Turpinājums par Hondursu un Salvadoru sekos...
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais