Kur saule lec no jūras

14.01.2009
9 min lasīšanai
284 foto

Zemais starts uz Keniju 20.12.2008., caur Minheni. Rīgā neliels sniegs, no rīta pat putina. Mierina doma, ka Mombasā būs silts un saulains. Lidostā, pirms izlidošanas sēžam pie viskija glāzes un apceram ceļojumu, kad tiek paziņots, ka reiss uz Kijevu ir atcelts uz nezināmu laiku, slikto laika apstākļu dēļ. Neliels satraukums pakrūtē, jo mums nav ne jausmas kādi laika apstākļi ir Minhenē un, vai arī mūsu reiss netiks atcelts. Viss klusu. Reiss gan nedaudz kavējas, bet esam jau lidmašīnā un varam izbaudīt stjuartu laipnību un servisu „pilnā mērā” ar ko, kā ierasts izceļas AirBaltic. Minhenes lidostā ielidojam laikā, iečekojamies Mombasas reisam un praktiski visas formalitātes izejam 30 minūšu laikā, līdz ar to, mums ir brīvas četras stundas, ko var pavadīt apskatot lidostu, šopingam, kāda nieka, kas aizmirsies mājās, iegādei utt. No Minhenes izlidojam 19.30. Nieka 8 stundas un nedaudz pēc pieciem no rīta pēc Kenijas laika esam Mombasas lidostā. Jambo, Karibu! Ārā +26 grādi, mitrs. Lidosta pēc izskata nav lielāka par Rīgas lidostu, iekšpusē nedaudz atgādina padomju laika kultūras namu. Stājamies rindā, lai saņemtu vīzu. Process ir visai lēns. Imigrācijas formulāri ir aizpildīti jau lidmašīnā. Pēc stundas esam pie sava lodziņa, atdodam pasi vīzas iespiešanai un 50 USD no katra. Vēl 15 minūtes, pases tiek atdotas atpakaļ, varam doties pēc saviem koferiem. Sākam jau nedaudz iesvīst (peldpikses un šorti taču koferos). Izejot muitas procedūras nonākam sagaidīšanas zālē, kur ātri atrodam savu pavadoni un varam doties uz viesnīcu. Bagāžu nes vietējie, par ko, protams, tiek paņemta dzeramnauda. Pa ceļam mums nedaudz pastāsta par Keniju, Mombasu, cilvēkiem un sadzīvi. No tā, ko var redzēt pa busiņa logu, braucot līdz viesnīcai, nerodas vēlme nokļūt pilsētā vienam, ne pa dienu, ne pa nakti. Drūmas nabadzības un netīrības sajūta, konteineri, skārda-kartona būdeles, atkritumi. Vai kāds vēl atceras, kā izskatījās finiera, koka būdeles Rīgas centrāltirgū astoņdesmito gadu beigās? – te ir kas līdzīgs, tikai daudz, daudz drūmākā paskatā. To nevar aprakstīt, tas ir jāredz. Mums parāda skolu – salīdzināšanai – Ādažu poligona pamestās barakas, tikai ar stikliem logos un, protams, restes priekšā. Redzam arī bagāto rajonu. Tīrs, visai zaļš, lai gan mājas nav izteikti lielas, teiktu, pat nedaudz šauras, bet vismaz rodas iespaids par sakoptību. Nākamais skats – govis, diezgan paliels ganāmpulks, izlaistas rīta ganībās. Uhhh, mums uzreiz acu priekšā Latvijas pļavas ar zaļo lekno zāli, amoliņš, timotiņš…. Bēdīgi, jo neko tādu te neredz. Tā vietā – atkritumu izgāztuve, gandrīz kā Getliņos, kur starp plastmasas pudelēm, papīra turzām, avīzēm, koka mēbeļu atliekām un metāla nesaprotamam konstrukcijām un drāšu rituļiem, nabaga lopiņi meklē pārtikas atkritumus. Un tad jau arī viesnīca 4 ½ zvaigznes jebšu vietējā gradācijā 4 ½ gliemežnīcas vai palmu zaru. Sagaida ar bungu rīboņu, jambo, jambo saucieniem, plašiem smaidiem un welcome drinku (makten salda multi sula). Iereģistrējamies un varam doties uz saviem numuriņiem. Atvadamies no bagāžas nesējiem ar diezgan palielu dzeramnaudu. Varam sākt savu atpūtu, jo tikai tagad aptveram, ka esam galā nokļuvuši laimīgi un bez starpgadījumiem. Neiedziļināšos sīkā viesnīcas aprakstā, jo ne jau tas ir svarīgākais šajā braucienā. Varu vienīgi pateikt, ka mans vērtējums viesnīcai būtu – ne vairāk par divām zvaigznēm, varbūt pluss vēl viena, par okeānu. Bet, kur gan vēl Jums uz balkona sēdēs pāris pērtiķu, pa zālāju, balkona sienām un celiņiem skraidīs visdažādākā izskata ķirzakas un dažādi citādi radījumi ar visai draudīgu paskatu. Eksotika, man patīk. Sāk parādīties piedzīvojumu garša. Tā teikt, akuna matata. Pirmā diena paiet iepazīstot viesnīcu un tās kārtības rulli, kā arī pludmales apskate un neliela pelde okeānā un arī viesnīcas baseinā. Mombasas apskate. Ap deviņiem no rīta dodamies ekskursijā pa Mombasu. Pirmais ko mums parāda ir imitēts ziloņkaula pilsētas simbols M. Mums tiek dotas 5 minūtes fotografēšanai un tad jau ripinām tālāk, pirms vietējie nav mūs galīgi ar saviem grabuļiem un dažādiem izstrādājumiem apkrāvuši. Tiekam aizvesti līdz suvenīru veikalam, kurā var iepirkt dažādus niekus un tad jau dodamies tālāk uz augļu tirgu, indiešu temple (pati tīrākā un sakoptākā vieta, ko redzēju pilsētā), prezidenta rezidenci, ostu un Jēzus fortu. Ja godīgi, tad šī ekskursija, lai arī dod mazu priekšstatu par pilsētu, tomēr ir visai virspusēja, nesniedz praktiski nekādu informāciju un varētu teikt, ka ir visai bezjēdzīga, tiem, kas grib kaut ko vairāk uzzināt par pilsētu. Arī gids visu laiku savā stāstā putrojas un stāstot vairākas reizes par vienu faktu nosauc dažādus ciparus. Kopumā ņemot var uzskatīt, ka ekskursija vairāk domāta naudas izslaukšanai no tūristiem, nevis informācijas sniegšanai. Atgriežamies viesnīcā un dodamies uz okeānu pēcpusdienas peldē pirms vakariņām. Ak šis tirkīzzilais ūdens. Atgriežoties viesnīcas numuriņā konstatējam, ka nav ne elektrības, ne ūdens. Tā kā nekas neatliek, kā sēdēt pustumsā sāļiem no okeāna ūdens un iedrinkot kādu kokteili. Jāpiebilst, ka elektrības zudumi mūs viesnīcā piemeklēja katru dienu vairākas reizes. Visromantiskāk tas bija vakariņu laikā, kad ārā valda pilnīga tumsa. Daudzi jau bija iepraktizējušies un vakariņās nāca ar lukturīšiem, vismaz var redzēt ko mutē ieliec. Nākamajā rītā pamostos tikai nedaudz pirms astoņiem. Pieeju atvērt balkonu un tā arī palieku. Balkons pilns ar pērtiķiem, kas tur uzrīkojuši pamatīgu bardaku. Tiek izlaizītas ruma paliekas no glāzēm, kāds mēģina nogaršot Dunhill mentola cigaretes, kāds vēl izdomā iekāpt apavos un piemērīt tos. Diena sākusies jauki. Ir gan elektrība parādījusies, gan ūdens. Tsavo East safari. 2 dienas. Izbraucam 8.00. Lēnā garā pametam Mombasu un dodamies rietumu virzienā prom pa Neirobi ceļu. Sarkana zeme, brūna zāle, zaļi koki. Skaisti. Šur tur redzamas sizala plantācijas. Pa ceļam iebraucam Masaju ciemā. Par iebraukšanu papildus no katra tiek iekasēti 5 eiro. Sākumā vietējie mums nodejo tādu kā sasveicināšanās deju, kas vairāk gan izskatās pēc tādas kā zaķu lēkāšanas uz vietas un tad jau tiekam izvadāti pa ciematu. Kā uzzinām, katrs šāds ciems ir vienas ģimenes apmetne. Konkrēti šajā dzīvo 78 vienas ģimenes locekļi. Katram ir savs pienākums, viens ir atbildīgs par biznesu, iekasē naudu, ievāc dāvanas utt, cits nodarbojas ar uguns uzturēšanu pavardā, cits pieskata lopus. Ēkas, pareizāk gan būtu teikt būdas, kurās dzīvo masaji ir celtas no tādām kā kārtīm, kas salipinātas ar govs mēsliem un palmu lapu jumtu un sastāv no priekšnama, kurā tiek glabāti dažādi mājsaimniecības atribūti un istabas, kas sadalīta divās daļās, viena vecākiem, otra bērniem. Interesanti ir uzzināt, ka masaji pārtiek no liellopu gaļas un piena. Dārzeņus un graudaugus, kā arī zivis un putnu gaļu tie uzturā nelieto vispār. Neizpaliek arī suvenīru iegāde.... šī uzmācīgā tirgošanās lēnām sāk krist uz nerviem. Varam doties iekšā Tsavo nacionālajā parkā, tā austrumu daļā. Vēl neiebraucot pa parka vārtiem ieraugām sarkanos ziloņus. Bet tālāk jau ir arī pārējie dabas pārsteigumi. Skaisti dabas skati, dzīvnieku bagātība, skaņas, smaržas, krāsas. Ziloņu kolonnas, žirafes, gazeles, impalas, mazie truša auguma dig-digi, gepardi, lauvas, antilopes, krokodili, nīlzirgi, putni. Te ir tā vieta, kur dzīvnieki netiek traucēti to ikdienas gaitās, kur savanna parāda savu skaistumu un raksturu, krasu dažādību, kur smilšu krāsa mainās no gaiši dzeltenām līdz pat tumši sarkanām. 13 tūkstoši kvadrātkilometru slēpj sevī noslēpumus, stāstus, pārsteigumus, dabas dziesmas un dzīvību, tukšas upes gultnes, izskalotus tiltus un ceļus. Jau tas vien, ka vari noraudzīties lauvu mielojamies ar tikko noķertu žirafi tikai desmit metru attālumā un saklausīt miesas plīšanu, skrimšļu krakšķēšanu un lauvas apmierināto ņurdēšanu ir tā vērts, lai kaut reizi nokļūtu savannā. Žirafes graciozā gaita, zebras skrējiens, gazeles vērīgais skatiens, ziloņu majestātiskums ilgi paliks atmiņā. Tie, kas kādreiz ir ceļojuši pa jūru noteikti zinās pastāstīt par plašuma sajūtu, kad raugoties uz visām debess pusēm, tu neredzi neko, kā tikai jūru, jūru, jūru un debesis. Savannā vietās, kur tālumā nav redzami kalni šī sajūta ir daudz savādāka – nelieli, kociņi, izkaltusi zāle, sausa putekļaina zeme, zilas debesis un vairāk nekā. Tu centies raudzīties tālumā un kaut ko saskatīt, bet tavas acis sāk žilbt no neparasto krāsu salikuma un tavā pakrūtē sāk kņudēt no dabas varenības un spēka. Tu centies ieraudzīt kaut mazāko pieturas punktu pie apvāršņā, bet nevari, jo esi uzvarēts. Vari sajusties niecīgi mazs un nožēlojams. Bet nekas jau nav mūžīgs. Ir ziemassvētku diena un vakarā pēc atgriešanās no safari divu dienu izbrauciena nosvinam ziemassvētkus tādā kā latviskā garā ar svecītēm egļu zaros, kas līdzpaņemti no Latvijas, piparkūkām un jauku prātu. Lielais bēgums. Nākamo dienu pavadām pieņemot saules peldes, jo pēc divu dienu safari brauciena līdzināmies sarkanbaltsarkani svītrainām zebrām, ar iesauļotām svītriņām, rieviņām plankumiem. Tāpat, jau sākam atšķirt bālos pirmdienniekus, kas tikai šajās dienās ieradušies viesnīcā no aukstās Eiropas, no pārējiem. Vienojamies par peldi okeānā, bet no tās mums nekas nesanāk. Sācies bēgums un ūdens ir pamatīgi atkāpies atsedzot okeāna gulti plašā joslā, gandrīz līdz pašam koraļļu rifam. Šādā bēguma laikā ir iespējams aiziet līdz pašam rifam, kas ir apmēram uz aci piemetot kādus 800-900 metrus no krasta, īpaši nesaslapinoties. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo gultne ir smilšaina tikai pie krasta, tālāk tā ir klinšaina un ar ūdenszālēm un koraļļiem noaugusi veidojot dažviet pat līdz pāris metriem dziļas plaisas un bedres, kas pilnas ar ūdeni. Bedres ir iecienījušas murēnas, krabji un jūras eži. Ir redzamas gan jūras zvaigznes, gan jūras gurķi, dažādi augi, jūras zāles, gaismas zivis, gliemežus, austeres. Uz šādām pastaigām par pavadoņiem naski piesakās vietējie žiperi. Ja sanāk atkauties no viņu piedāvājumiem, vari mierīgi pabūt vienatnē ar okeāna mošķiem, bet ja nē, tad jārēķinās, ka šāds vietējā pakalpojums var izmaksāt ap 20 eiro no cilvēka. Katrā gadījumā, lai arī ne pārāk profesionāli, bet tomēr vietējie var pastāstīt daudz interesantu un noderīgu lietu par dzīvo radību, ko var redzēt šādā bēguma laikā. Kilimandžaro-kimana safari. Pa nakti ir lijis, jo zeme ir mitra, gaiss nedaudz svaigāks, kā citus rītus. Kā ierasts brokastis, rīta pelde un dodamies nākamajā safari. Izbraucam no viesnīcas ap vienpadsmitiem. Busiņš mūs aizvizina līdz netālajam lidlaukam, kas atrodas pāris kilometrus no viesnīcas. Izlidojam ap divpadsmitiem dienā un pēc vienas stundas esam jau Kimanas parkā. Kimanas parks atšķirībā no Tsavo ir zaļš un bagāts ar augu valsti. Jau izbraucot pa kempinga vārtiem, kurā pavadīsim 2 naktis, var redzēt zebras un impalas, vēlāk jau ziloņus, mežacūkas (tādas kā multenē par karali lauvu), kuras vēlāk iedēvēju par mobilajiem telefoniem, ūdens bukus un antilopes gnu. Var priecāties par putniem un kuplo dzīvnieku skaitu, novērot zebru skriešanās sacīkstes, meža cūku rotaļas, ziloņu cīņas, bizoņu rāmo staigāšanu un šķietamo vienaldzību, žirafu maigošanos un daudz, daudz cita kā. Pavisam tuvu var apskatīt arī Āfrikas strausus. Tā kā dzīvojam vienā kempingā un parks nav visai liels, tad safari braucieni ir sadalīt sešos braucienos pa divām stundām katrs. Katrs no šiem braucieniem ir pa savu maršrutu, tādā veidā sniedzot iespēju novērot dzīvniekus dažādā vidē un dažādas dienas stundās, gan agri no rīta, gan pa dienas vidu, gan saulrieta laikā. Naktis gan šeit ir stipri vēsākas ne kā okeāna piekrastē. Prasās pat uzvilkt ko siltāku. Kempingā, blakus mājiņai esošos krūmus iecienījušas krūmu vāveres (nejaukt ar Latvijas žogu vāverēm), skaisti mazi radījumiņi ar garām, kuplām astēm. No rītiem, lēnām austot gaismai, no tumsas parādās tumši koku silueti un tālumā var saskatīt kalna kontūru debesīs. Vēl tikai desmit minūtes un Āfrikas debesu balsts Kilimandžaro atsedz skatam savu virsotni, kur pašā galotnē sāk rotaļāties pirmie saules stari vēl neizkusušajā sniegā.. Tāpat ir redzama otra zemāka virsotne Kibo. Brīnišķīgs skats, ko nevar aprakstīt – koki, ziloņi, zebras, žirafes, uz iespaidīgā kalna fona. Informācija, kas var noderēt, bet nav paraugs citiem (jo katram sava pieredze, vēlmes, iespējas). 1. Braucot uz Keniju izdevīgāk ir iegādāties Kenijas šiliņus jau Latvijā (ja kāds nezin kur, pajautājiet, pateikšu vietu Rīgā, kur ir pieejama praktiski jebkuras valsts valūta), vai arī ņemt līdzi eiro un mainīt tos uz vietas viesnīcā. Kurss Kenijā: 1 eiro = 100 Kenijas šiliņi 1 USD= 73 Kenijas šiliņi. Piemēram iepērkoties pilsētā ja norēķinās ar eiro, tad tiek piemērots kurss 1 eiro pret 70-80 šiliņiem, kā kurā vietā. 2. Vienmēr un visur par pakalpojumiem ir jādod dzeramnauda: Par bagāžas nešanu līdz 50 šiliņiem, par numuriņa uzkopšanu 200 šiliņu (par divām personām), par pludmales dvieļu un matrača atnešanu 200 šiliņu (par 4 personām), gidiem un šoferiem pēc ekskursijām 200 – 500 dienā (no cilvēka un tas nav daudz un pārspīlēti, bet gan pieklājīgi. Ja vari atļauties aizbraukt uz Keniju, atļaujies arī patērēties nedaudz savādāk), ja gribi nofotografēties ar kādu vietējo kopā, arī tāpat ap 200 šiliņiem utt. Ja esat nozaudējuši kādā braucienā, vai aizmirsuši kaut kur ekskursijas laikā kādu savu mantu, jums to noteikti atgriezīs atpakaļ un arī tad neaizmirstiet par dzeramnaudu.... lielums atkarīgs no tā, cik vērtīga aizmirstā manta. 3. Noteikti nogaršojiet ananāsus (izteikta garša, ko esmu izbaudījis tikai šeit) un greipfrūtus (ticiet vai nē, bet viņi bija saldi). 4. Vienmēr pirms kaut ko gribat pirkt noskaidrojiet, cik tas maksā un tad nosaukto summu izdaliet uz divi un nosauciet savu (tas neattiecas uz tabaku un alu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem). Piemēram pirms tirgū pirkt ananāsus, pie vietējā pavadoņa noskaidroju, ka normāla cena ananāsam ir 150 šiliņu par gab. Kad tirgū vēlējos pirkt, pārdevējs man nosauca savu cenu – 350 par vienu, pirku divus, tirgojos un galu rezultātā par diviem ananāsiem samaksāju 400 simtus. Vienkāršs likums, ja viņiem nepatīk jūsu nosauktais cipars, vienkārši pagriezieties un ejiet prom. 99% gadījumu, jūs apturēs un būs iespējams vienoties par cenu, kas būs ļoti tuva jūsu nosauktajam ciparam. 5. Neaizmirstiet par vidēja un stipra faktora aizsardzības krēmiem. 6. Noderēs arī kāds līdzeklis pret odiem, bet to ir iespējams nopirkt arī uz vietas viesnīcā. 7. Nelietojiet krāna ūdeni dzeršanai vai zobu tīrīšanai. 8. Okeānā nav ieteicams peldēties bez peldēšanai piemērotiem apaviem – mazums kam var uzkāpt. 9. Pirms šķērsojiet ielu paskatieties pa labi, nevis pa kreisi. 10. Neaizmirstiet, ka elektrības rozetes Kenijā ir tādas pašas kā Anglijā, būs nepieciešama pāreja. 11. Esiet smaidīgi, jauki, dzīvespriecīgi un ceļojums būs izdevies.

Kur saule lec no jūras

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem