China: Guangzhou; Sanya; Macao; Hong Kong

  • 24 min lasīšanai
Ievads. Ideja par ceļojumu uz Ķīnu nāca kopā ar Finnair īpašo piedāvājumu (Rīga-Guangzhou 320LVL) kāda lielveikala akcijā šā 2008. gada pavasarī. Bija pat pietiekoši laika, lai apsvērtu visus par un pret. Mūsu ceļojums nepretendē uz vislabāko ceļojumu pa Ķīnu, katrā no vietām, kur bijām var pavadīt vismaz pāris nedēļas un izbaudīt un izjust to. Ceļojuma plāna uzmetums tika piesaistīts vēlmei padzīvoties smukā kūrortā, izdevīgam maršrutam mums atvēlētajā laikā un naktsmājām. Pārējais vairāk vai mazāk tika atstāts pašplūsmā, jo kā gan var zināt, vai kūrorta viesnīcā būs viegli piecelties no rīta, lai tiktu desmitos uz zvejošanu jūrā vai arī pietiks spēka apskatīt visus smukākos Makao kazino un aizbraukt uz Hongkongas budas statuju. To un daudz ko vēl mēs atstājām nākamajai Ķīnas apmeklējuma reizei. Aptuvena informācija par TOP apskates vietām tika ievākta tūrisma mājas lapās, tika iepirkta Lonely planet grāmata par Hongkongu un Macao, kuru palasīju vakaros mājās un izvadāju visu ceļojumu to nemaz neatvēris. Apraksts nebūtu tapis, ja vien pie visu laiku pie rokas nebūtu telefons ar pilnu qwerty klaviatūru, kur kādā brīvākā brīdī varēja piefiksēt kārtējās dienas iespaidus. Mājās atlika to visu pārvērst kaut cik salasāmā latviešu valodā. 1. diena. 30. augusts. Beidzot ceļojums sākas. Lidojam ar Finnair līdz Helsinkiem. Helsinkos ir 1,5h līdz izlidošanai uz Guangzhou, tieši tik, lai nesteidzīgi atrastu geitu un papildinātu alkohola krājumus. Lielajā lidmašīnā jau Rīgā iečekojamies vidējos 4 krēslos, izrādās esam vienīgie, kas aizņēmuši visu rindu, pārējie sēž pa divi uz 4 krēsliem, vēlāk ceļabiedram izdodas atrast vienu malējo krēslu rindu, kurā uz 3 krēsliem ir viens sēdētājs un paliek brīvāks. 9,5 stundas paiet skaitot stundas, km, jūdzes un citādi kavējot laiku. Pēc 7 nolidotām stundām sāk likties, ka laiks ir apstājies, bet pēc laika pa logu var redzēt, ka sāk aust saule- saullēkts virs Ķīnas 2.diena. 31. augusts. Ierašanās Ķīnā. Ielidojam pirms septiņiem. Ejot pa trapu gar atvērtām durvīm sākam nojaust to, kāds mitrums un sutoņa mūs sagaida ārā. Pasu kontrole līdzīgi, kā pie mums, sadalīta 2 daļās- ķīniešiem un pārējiem, tā kā vietējo ir mazāk, tad mani nokomandē pie vietējo pasu kontroles, Ķīniešu robežsargs izskatās pusaizmidzis un kustas kā gliemezis, piedevām mana pase viņam patīk- ilgi pēta, kamēr tomēr iespiež zīmogu, varam doties pēc bagāžas, pēc tam muitas kontrole- skanēt somas un tad beidzot esam ārā no lidostas +30 un liela sutoņa. Ņemam 1. taksi atverot bagāžnieku, kur laikam iebūvēta gāzes iekārta, secinām, ka mans lielais čemodāns neielīdīs tomēr šoferis spītīgi cenšas to dabūt iekšā- laikam problēmas ar acumēru, nākošais un aiznākošais taksis ar līdzīgu problēmu. Sākam nojaust, ka mūsu angļu valodas zināšanas nevienam te nav vajadzīgas. Kāds bagažnieks tomēr izrādās atbilstošs, tomēr ceļabiedru koferi jāņem salonā. Angliski šoferis nesaprot, paredzot to ir sagatavota lapiņa ar viesnīcas nosaukumu ķīniešu valodā- varam braukt. Par 108rmb uz skaitītāja +10rmb par maksas šoseju tiekam aizvesti uz tripadvisor.com atzītāko viesnīcu Holiday inn shifu 4*. Viesnīca- skaista jauna ēka ir vecu ēku ieskauta, apkārtne ir samērā kolorīta- pretim viesnīcai jauna daudzstāvu dzīvokļu ēka, pārējās 2-3 stāvu ēkas, no kurām lielākā daļa izskatās sliktāk nekā Maskavas ielas forštates ēkas. Viesnīcā esam pirms 9iem, mums sola iečekošanos no 12.00, atstājam somas recepcijā un ejam apskatīt tuvāko apkārtni. Ir svētdienas rīts tādēļ cilvēku uz ielas nav daudz, veikaliņi tikai sāk vērties vaļā. Izmetam loku pa mazām ieliņām. Katrā mājā ir pa ēstuvei, veikalam vai darbnīcai. Var redzēt, kā top bižutērija- krelles un auskari- lieli trauki ar spīdīgiem un krāsainiem plastmasas gabaliņiem. Ieejam nelielā tirgū, kas atrodas iekšā ēkā. Tiek tirgotas pārtikas preces- augļi dārzeni, ir pieejamas dzīvas vistas un pīles, kuras turpat nokauj un noplūc. Nogurums no lidošanas liels, uztveres spējas ierobežotas- mēģinam nosist laiku līdz viesnīcai. Vajadzētu ieturēt maltīti, bet nevaram izšķirties par zināmo Mc Donaldu vai uzreiz kaut ko no vietēja piedāvājuma, kura netrūkst ratiņu, būdiņu un kafejnīcu veidā. Ieklīstam tirdzniecības centrā un tiekam līdz vietējam ēstūzim, kas ir liels un pilns ar cilvēkiem- vietējie brokasto. Par 150rmb mēs arī tiekam pie dažādiem ēdieniem un auksta alus. Angliski neviens nesaprot, ēdienkarte ķīniski. Situācija atrisinās pati- ēdieni tiek pievesti ratos atliek izvelēties, laipni atsakām vistu kāju porciju, nevis stilbu, bet kāju- varbūt pat ar visiem nadziņiem. Ēdam kaut ko līdzīgu pelmeņiem, saturu atpazīstam tikai vienam no tiem- garneles, par pārējiem ir tikai minējumi. Pēc maltītes saprotam, ka neko vairāk par dušu un gultu nevajag- 30 min ātrāk ierodamies viesnīcā un tomēr saņemam numuriņa kartes un tiekam pārsteigti ar neparasti lielām istabām ar lielām gultām un lielu vannas istabu, pat Amerikas viesnīcas atpaliek. Pēc diendusas nolemjam doties apskatīt pilsētu un klāt arī vakariņu laiks. Atkal nokļūstam restorānā, kur neviens nerunā angliski. Ēdienus pasūtam rādot uz sienām esošās bildes un blakus galdiņu porcijas. Par 206rmb četratā pieēdamies dažādus ēdienus, kuru atsevišķas sastāvdaļas atkal nav skaidras. Vēders jau dienas vidū tika nostiprināts ar dažādiem farmācijas izstrādājumiem, tādēļ nekādu problēmu nav, turpmākas dienas iztieku bez farmācijas izstrādājumiem- viss ir kārtībā. Ārā jau raksturīgi ātri satumsis ņemam taksi un vakara turpinājums seko ķīniešu masāžas salonā, kur par 70rmb 1,5h mums tiek izmasētas muguras un kājas. Divas no masierēm nedaudz runā angliski un uzzinām, ka uz turieni iet daudz somu. Pēc masāžas neko vairs negribas, tādēļ braucam uz viesnīcu, kur dalāmies pirmās dienas iespaidos. Pa visu dienu ārpus viesnīcas redzam divas reizes baltas rases pārstāvjus, tādēļ paši kļūstam par apskates objektiem. 3. Diena- 1. septembris. pārbrauciens uz Hainanas salu, Sanya. Jāceļas septiņos. Pēc Latvijas laika ir divi naktī, tomēr sanāk pamosties jau labu laiku ātrāk un ārā jau gaišs. Brokastojam par 85rmb viesnīcas restorānā. Brokastis bagātīgas ar klasiskiem viesnīcas ēdieniem un vietējiem pelmeņiem. Iepriekšējā dienā atteicām portjē piedāvāto taksi- minivenu par vienreizēju cenu 420rmb tādēļ ņemam pie viesnīcas esošo, kurā mans čemodāns tomēr ielien, par 130 + 10 rmb tiekam uz lidostu pastāvot nelielā sastrēgumā, kas radies avārijas dēļ. Pilsētas centra virzienā visās ielās sastrēgumi. Milzīgajā Guangzhou lidosta par 30rmb (ar čeku) mūsu somas tiek aizvestas uz China southern airlines reģistrāciju un somu transportētājs mums laipni palīdz iečekoties. Vēlreiz konstatējam, ka dzeramnaudu viņi neņem, izņemot viesnīcas portjē. Lidmašīnā bez mums ir vēl viens krievu paris, pārējie ir ķīnieši. Pēc pusotras stundas, aplidojot salu gar jūras krastu, nolaižamies Sanya lidostā, spīd saule un ir vel karstāks -+33. Par 40rmb sarunājam taksi pirms tam pārbaudot bagāžnieka tilpumu, pēc pārdesmit minūtēm esam viesnīcā, kas, protams, atlasīta pēc uzticamiem tripadvisor.com reitingiem. Iečekojamies Holiday inn resort Sanya bay 5*ar SPA. Skaista viesnīca ar lieliem numuriņiem, Turcijas kūrorti gan esot smukāki- neesmu bijis, nezinu (vēlāk rudenī tomēr biju- nekā nebija, Ķīnā bija smukāk  ). No numuriņa balkona paveras skaists skats uz Dienvidķīnas jūru- lielāko jūru pasaulē. Portjē sakarīgi runā angliski, tādēļ nointervējam viņu par iespējamiem apskates objektiem un aktivitātēm. Uzzinām, ka esot daudz krievu- austrumu krieviem tuvāk sanāk braukt uz šejieni nekā vidusjūru, daudz informācijas ir krievu valodā, tomēr viesnīca izskatās patukša. Kad informācija ievākta, varam beidzot doties uz viesnīcas baseinu, kur beidzot varu realizēt procesu, par kuru sapņoju visu vasaru- iedzert rumu ar svaigi spiestu augļu sulu, kas maksā 20rmb nedaudz dārgāk nekā kola numuriņa ledusskapī- 15rmb. Tika pamēģināta viena no SPA procedūrām ķermeņa zivju masāža (30rmb 1/2h)- zivtiņas ar mutēm kutina kājas, grūti pierast, bet izdodas. Ūdens baseina liekas pat nedaudz karsts. Pēc vēl viena kokteilīša nolemjam apskatīt jūru, kas atrodas pāri ielai aiz skvēriņa. Jūras krastā mums piedāvā izbraukt ūdensmotocikliem par 160rmb 10min, zinātāji saka esot ļoti laba cena- man arī jāpamēģina pirmo reizi mūžā, bija labi, ir doma pabraukt arī nākamajā diena. Atpakaļ ceļā ieraugam, kā parku kopēji atveldzējas no kokosriekstiem, kurus ar gara bambusa kārtī iesietu asmeni nocērt no palmas. Mums tas jāpamēģina un nedaudz patrenējoties varam atveldzēties. Mūsu darbošanās vietējos uzjautrināja, tomēr laipni palīdzēja atrast gatavākos kokosriekstus. Viesnīcā recepcijā mainam dolārus 100usd=676,6rmb. Pēc atelpas vestibilā iemalkojam aukstu alu Tsingtao 40rmb 0,5l un atceramies, ka ar taksi braucot redzējām vietējos no furgoniņa tirgojam dzērienus un uzkodas- aizejam un nopērkam 4 alus, riekstiņus un lielo kolu kopā par 44rmb Vakarā ir plāns laist uz pilsētu Sanya, viesnīca atrodas kādus 5km ārpus pilsētas. Par 30rmb aizbraucam uz pilsētas centru un secinām, ka Ķīnā tomēr jābrauc pēc skaitītāja nevis vienojoties. Pilsētas apskatīšana notiek tumsā, jo izbraucam vēlu. Braukšanas stils uz ielām uzjautrina- T veida krustojuma uz galvenās ielas uzbrauc buss, tā kā divas joslas ir aizņemtas tad buss brauca pa pretējām lavierējot starp pretim braucošiem auto, kamēr tiek savējā joslā. Iepriekšējās dienas iespaidos apmeklējam masāžu šoreiz izvēloties Taizemes masāžu. Par 186rmb mūs izmasē visu ķermeni 1,5 stundu, viesnīcā tāda masāža maksā 300rmb par stundu ilgu masāžu. Pēc masāžas papildinām dzērienu krājumus- nokaulējam no 128rmb uz 95rmb Bacardi 0,7 un komplektā vel saņemu auduma maisiņu. Tā kā mājas vel negribas, izdomājam apmeklēt kādu deju klubu vai bāru, top aptuvena stratēģija kā taksistam iestāstīt mūsu vēlmes, bet šis ātri uztver vārdu DISKO un mēs jau braucam uz turieni. Pirmā iestāde ar kluba pazīmēm ir ciet, braucam uz citu, piebraucam pie bāra ar neona uzrakstiem no kuriem viena rinda krievu valodā norāda, ka tā esot laba vieta. Ejam iekšā, portjē pēc līkumošanas pa bāru mums ierāda stāvgaldiņu, kuru pēc vairākkārtīgiem lūgumiem arī kāds notīra. Visu vakaru ņemot piemēru no vietējiem, dzeram alu, kuru iepazinām jau pa dienu- Tsingtao. Bars ir pilns, visi tusē. Esam uzmanības centrā, jo esam vienīgie baltie. Bārā grozās vel 2 krievu prostitūtas un par visu vakaru parādās vel divi baltie no kuriem viens noteikti ir bijušās PSRS pārstāvis, jo nemitīgi grauza saulespuķu sēkliņas. Pie mums nāk klāt vietējie- grib saskandināt un sadzert. Alu viņi dzer no šūtiņiem kādiem pie mums dzer stipros dzērienus. Skan lokāla un ārzemju mūzika- nedzirdēti jau pasen populāru dziesmu remiksi, pāri zālei spīd lāzeri, skaņa samērā kvalitatīva. Novērojam, ka vietējie spēlē spēli- uz šķīvīša ir kādi 6 metamie kauliņi, uz kuriem liek virsū trauciņu, sakrata un tad skatās kas uzkritis, zaudētājam jādzer. Kauliņi tiek spēlēti gandrīz pie visiem galdiņiem. Pie blakus galdiņa tusē meitenes, pēc brīža viņām piesitas klāt džeki ar kauliņu spēlēm un visi sāk spēlēt- sanāk, ka ar šo spēli viņi uzsāk flirtu. Pēc pusnakts bārs sāka palikt tukšāks, vēlāk saprotam, ka vismaz pirmdienā tusiņš notiek līdz 2.00. Ķīnieši ir švaki dzērāji par to liecina aizvemtas tualetes, (nez vai šie sirgst ar bulīmiju), apvemts ir viss- podi, pisuāri un grīda. Jau pirms tam pamanījām, ka viņi lieto kaut kādu augu maisījumu sarkanā krāsā- kožļā to, tādēl arī visa WC ir viegli iesarkanā krāsā... Patīkam mēs arī vietējām meitenēm, par ko īpaši nepriecājas vietēji džeki un to arī necenšas slēpt. Divos pasākums arī beidzas un dodamies ar taksi uz viesnīcu, kur izmantojam room service pakalpojumus, jo ne papusdienot, ne pavakariņot mums tā arī nesanāca. Kaut kādā veidā 2 ceļabiedrus braukt uz viesnīcu pierunā meitenes ar motocikliem ar blakusvāģi. Samaksāja viņi gan apmēram 2x vairāk nekā mēs par taksi. 4. Diena. 2. septembris. Otrdiena. Atpūta. Modinātājs atskan desmitos, jo jāpaspēj uz brokastīm. Ejam tikai divatā, jo otra tūristu grupas puse vel nespēj atgūties no ballītes. Brokastis līdzīgas, ka iepriekšējā viesnīcā tikai lielāka augļu izvēle, dīvainais auglis ko nogaršoju svaigu Guangzhou, šeit ir uzvārīts un pasniegts silts. Brokastis vēlreiz apstiprina aizdomas, ka viesnīca ir samērā tukša- maz cilvēku. Baseina ūdens nedaudz veldzē, jo nav paspējis sasilt, baudām svaigas augļu sulas, pagaidām bez ruma. Izbraucam arī ar ūdens ločiem, šoreiz ar cita īpašnieka- 15min, 200rmb, braukšanas prasmes apgūtas jau iepriekšējā dienā, tādēļ var riktīgi izārdīties. Vakarpusē braucam uz pilsētu vakariņās uz restorānu, kuru iesaka portjē. Restorānā daudz akvāriju ar visdažādākajām jūras veltēm, Rīgas Zoo par tādu kolekciju varētu tikai sapņot. Izvēlamies vakariņas, kas tiek izķeksētas un turpat acu priekšā pie mūsu un vēl viena pensionāru pāru kājām ar vāli nosistas- apetīti tas neuzlabo. Pasūtam kokosriekstu rīsus, kas spriežot pēc izskata un garšas tiek vārīti kokosriekstu sulā un varbūt pat kokosriekstā. Pēc vakariņām dodamies uz pilsētu uz austrumiem no Sanya, kurā pēc portjē teiktā esot daudz krievu. Melojis viņš nebija it ne maz- veikalu, bāru un viesnīcu nosaukumi ir krievu valodā. Ielu tirgotāji un oficianti uzruna krievu valoda. Netrūkst arī krievu, bet sezona vel nav sākusies- visi restorāni un bari tukši. No iepriekšējā vakara vēl jūtams liels pagurums un nav īsti spēka pasākt kādas aktivitātes. Gandrīz iekāpjam taksī, lai brauktu uz atpakaļ uz viesnīcu, bet tad izdomājam vēl ieiet pārtikas veikalā. Ieejam lielveikalā, kur redzam iepērkamies krievus, pārdevējas runā nedaudz krieviski, angliski nerunā neviena. Beidzot uzzinām, ka iecienītais alus Tsingtao maksa 4.5rmb par bundžu un 6rmb par pudeli. Nopērkam arī lokālo degvīnu 100cl par 5rmb- garšoja pēc kandžas. Paklīstam apkārt, pasēžam tirdzniecības pasāžas skvērā, kur sēž arī vietējie un krievu tūristi. Pēc vietējā šņabīša atkal atjaunas spēki un gribās kādas jautrības. Ņemam taksi un atkal prasām disko, tiekam aizvesti uz to pašu vietu, piefiksēju arī nosaukumu- Katjusha. Šoreiz mūs pieved pie pašām bāra durvīm, bāra zāles pārvaldnieks atver mums durvis un aizved līdz brīvam galdiņam kā vislabākos patstāvīgos klientus. Bārā viena krievu kompānija ieraugot vēl vienu balto kompāniju dikti sapriecājas- laikam pirms tam šie jutās neomulīgi. Cilvēku bija mazāk nekā iepriekšējā dienā, tādēļ bija pieejami spēļu kauliņu komplekti. Piedāvājam uzspēlēt vietējām meitenēm un nedaudz sapratām, kā tā jāspēlē- sakrata 6 kauliņus un apskatās kas uzkritis un tad tirgojas vai tamlīdzīgi rādot ar pirkstiem ciparus, tākā mēs tirgošanas jēgu neizpratām, tad spēlējam vienkāršotu spēles versiju- uzvar tas, kuram vairāk vieninieku, ja nav nevienam, vai to skaits ir vienāds, tad ir neizšķirts. Pasākums atkal beidzas plkst. 02.00 mums apkārt sastājas motociklistes ar motocikliem ar blakusvāģi, kas vairāk atgādina ķerru, braucam ar tiem uz viesnīcu, samaksājam par braucienu ar šiem rīkiem 3x vairāk nieka braucot ar taksi. Pa ceļam fotografējam viens otru ar līdzpaņemto fotoaparātu. Maldamies pa viesnīcu rajonu, jo fotografējoties un ķerot vēju, vairs nevaram saprast vai esam pabraukuši garam vai nesam aizbraukusi, kamēr viens otru fotografējām tikmēr nenosekojam ceļam. Ķīnā ielas apgaismojumu izslēdz pēc desmitiem, viss liekas svešs, viesnīcu apsargi arī nezina kur ir mūsu viesnīca- katrs rada uz savu pusi. Brīdi pat pabraucam atpakaļ, bet tad atkal uz priekšu līdz tomēr esam viesnīcā. Gulēt aizejam dikti vēlu vai pareizāk agri 5.diena 3. septembris. trešdiena. Hainanas salas apskate. Ceļamies ap 12iem, iekožam brokastis lobby. Picu ķīnieši cep nemāk, bet tas varētu būt loģiski, neko no lokālās virtuves pasūtīt neļāva rīta sajūtas pēc iepriekšējas dienas. Sarunājam taksi apkārtnes apskatei par 300rmb uz visu dienu, taksists pat nedaudz angliski runāja. Braucam pa viesnīcu un savrupmāju rajonu, kas ir apdzīvota vieta ar ātrumu 80km/h, pirms katra krustojuma, nu kuriem lielākā daļa ir nepārredzami, taksists vienkārši izsignalizē, nesamazinot ātrumu. Dodamies uz Nanshan Cultural Tourist Area centru, tuvojoties tam ielu malas tirgo garas apaļas nūjiņas spīdīgā papīrā, domājam, ka pirotehnika, vēlāk saprotam, ka tie ir dūmu koki lūgšanām lūgšanu vietā. Brīdī, kad pievērsos ceļam, ieraugu lopu govs lielumā jau pa pusei uz pirmās joslas- sabīstos pats un sabiedēju arī šoferi. Šķērsojam dzelzceļu pa dzelzsbetona tiltu, kas aizlūzis pa diognāli, spriežot pēc smilšu čupām smagos un busus tur vairs nelaiž- mūs tilts vēl iztur. Nokļūstam galamērķī, biļete maksā 150rmb, bet ejam iekšā, jo gribas ieraudzīt to lielo statuju jūrā, kuru redzējām jau no lidmašīnas. Ārā ir skaidrs laiks, ēnas no kokiem ir nelielas un retas, svīstam tā kā turku pirtī. Apskatam 108m augsto Guanyin statuju un ejam atpakaļ uz taksi- tur ir labāk, jo darbojas kondicionieris. Braucam uz etnisko centru, kur izvietotas dažādu seno Ķīnas etnisko grupu ciematu kopijas un laikam arī oriģināli- brīvdabas muzejs. Pa ceļam vērojam ķīniešu ikdienu un kontrastus. Pa ielu brauc gan 7. BMW gan mazītiņa kravas mašīnīte- motocikls ar kādiem 20 ķīniešu zemniekiem iekšā. Braukšanas stils uz ielas nemainās- visi brauc kā pagadās, cik atminos, tad pat Turcijā nebija tik traki. Uzsignalizējot gājējam vai motociklistam, tas pat nepagriež galvu uz taurētāja pusi. Uz mopēdiem reti kurš brauc pa vienam. Redzējām kās uz mopēda brauca visa ģimene- 2 pieaugušie un divi bērni, ķivere tikai tētim, dažiem citiem mopēdistiem ķivere karājas pie rokas- laikam karsts tādā. Uzbraucam kalnā, kas pilnīgi zaļš un apaudzis kokiem. Galamērķī noskaidrojam, ka ieeja ir 170rmb. Ejam iekšā un pastaigājam pa ķīniešu brīvdabas muzeju kur apskatam kādas būdiņās viņi kādreiz dzīvoja. Tālāk dodamies uz karsto avotu SPA, bet galā saprotam, ka tas ir 5* viesnīcas komplekss ar SPA, mums viesnīcā ari ir SPA tādēļ dodamies atpakaļ uz Sanya vakariņās, šoreiz mūs aizved uz citu restorānu, kur atkal izvēlamies zivis un citus jūras labumus. Samaksājam 1300rmb, un sāk likties, ka nez vai ķīnieši arī tik dārgi maksā, jo mēs bijām vienīgie baltie pilnā restorānā. Pēc vakariņām dodamies uz viesnīcu, kur norēķināmies ar taksistu un sarunājam braucienu uz lidostu nākamajā dienā. Pirms gulēt iešanas peldamies baseinā un apspriežam plānus nākamajai dienai, ūdens baseinā liekas karsts, jo gaiss jau ir nedaudz atdzisis un ir aukstāks par ūdeni baseinā. 6. Diena. 4. septembris. Ceturtdiena. Pārbrauciens uz Makao. Mostamies laicīgi, jo gribas vel pabaudīt saulīti un izbraukt ar ūdens močiem. Divpadsmitos izčekojamies un satiekam mūsu taksistu, tikai tad atceramies, ka neesam redzējuši, cik liels bagāžnieks- aizdomas apstiprinās- bagāžniekā ir gāzes balons, manam koferim nav vietas, ņemam citu. Izbraucot no viesnīcas teritorijas prasu, lai slēdz skaitītāju, šis saka, ka brauks par 50rmb, nepiekrītam un lēnām atmuguriski braucam atpakaļ uz viesnīcu, ņemam uz izturību, tomēr nācās atzīt sakāvi- piekrītam cenai, jo cita takša tuvumā nav. Lidosta ekrānos neredzam mūsu reisu, chek in izrādās, ka tas ir atcelts, jālido stundu vēlāk. Pusdienojam lidostā, ēdam nūdeļu zupu ar dažādam piedevām, porcijas milzīgas, brīnāmies kā tās pievārē ķīnieši. Par 4 porcijām 2 kafijām un tēju maksājam 170rmb. Izlidojam laicīgi, lielākā daļa lidojuma pa mākoni- spārnu galus tikai var redzēt. Virs Guangzhou riņķojam vairākus apļus- lidmašīnai neļauj sēsties, nosēžoties saprotam iemeslu- gāž lietus un tālumā zibeņo. Izejam no lidojumu zāles un sākam meklēt iespēju tikt uz Makao, majās internetā lasīju, ka ar autobusu var tik gandrīz līdz Makao- līdz robežas pārejas punktam, brauciens 2,5h. Info centrā atrodam kādu, kas runā nedaudz angliski- pirmā darbiniece par Makao neko nezina, kolēģis zina, ka autobusa nav un piedāvā braukt ar taksi par 900rmb. Prasām, lai uzraksta kā ir Makao ķīniešu valodā, kad ejam prom uzrakstīto nedod līdzi. Meklējam tālāk- atrodam autobusu operatoru- dažas darbinieces nedaudz zina angļu valodu, sākuma neviena neko par Makao nezina- laikam jau ķīniski, tas skan savādāk, līdz pamazām izvilinām, ka mums laikam der buss uz Zhuhau par 80rmb, brauciena laiks 2,5h. Cik atminos pēc lasītā internetā, tad liekas, ka nosaukums pareizs, bet pilnīgi pārliecināts neesmu. Pērkam biļetes, līdz izbraukšanai ir 1h tādēļ laižam iekost uz vietējo MC Donaldu, kur komplekts maksā 30-35 RMB. Vajadzīgajā laikā esam pie biļešu kases, kur atnāk meitene busu kompānijas formā un ar šiltīti rokās un nelielu megafonu plecā- tiek izziņota iekāpšana- visi ejam aiz viņas līdz tiekam pie busa. Lieki teikt, ka busā esam vienīgie baltie- skatījos cerībā, ka būtu kāds baltais ar kuru varētu apspriesties par autobusa galapunktu, izbraucam caur vel vienu termināli, buss ir gandrīz pilns un brauciens var sākties. Ārā jau satumsis pulkstenis ap 18.30- ir skaidrs, ka, ja braucam nepareizi, tad Makao mums neredzēt, būs jānakšņo sazinkur un jāmeklē info internetā. Braucam, pēc visa spriežot, pa maksas šosejām- 3 joslas katrā virzienā, un liekas, ka visu laiku braucam pa pilsētu- visapkārt mājas un mājiņas- kaut kur jau tiem 1,2 miljardiem ir jādzīvo. Pa ceļam policija satiksmi novirza uz servisa joslu- pēc brīža redzam, ka visas 3 joslas aizņemtas, jo ir apgāzies smagais auto, kuru jau mēģina novākt. Pēc kādu 2 h brauciena apstājamies un busā iekāpj robežsargs- šķērsojam kaut kādu robežu aiz kuras atrodoties speciāla zona- to saprotam pēc uzrakstiem. Vēlāk, kad saprotam, ka tā ir buferzona Ķīnas teritorijai, kas robežojas ar Makao. Robežsargs nevienam neko neprasa- apskata pasažierus un varam braukt tālāk. Buss sāk stāties pieturās. Lai saprastu kur jākāpj ārā un vai vispār jākāpj ārā, uzsāku sarunu ar aiz mums sēdošo ķīniešu pāri- angļu valoda vāja lai neteiktu, ka nav vispār, Makao arī uzrakstītu uz papīra latīņu burtiem īsti nesaprot it kā jākāpj ārā pēdējā pieturā, tuvumā sēdošais jaunietis to apstiprina. Vēlāk jau Makao pusē ķīniešu pāris māj mums ar roku- dīvaini, laikam tiešām „Makao” ir visiem citiem izņeomt vietējiem. Izkāpjam ārā no busa un redzam uzrakstu Portas do Cerco. Un cilvēku plūsmu tajā virzienā- ejam mēs arī. Saprotam, ka viss kārtībā- ejam cauri Ķīnas robežkontrolei un tiek paņemta imigrācijas kartītes otra 1/2, kuru aizpildījām lidmašīna- esam šķērsojuši robežu, tālāk rinda iekļūšanai Makao- atkal jāpilda imigrācijas kartiņa, rindas garas, bet kustas raiti. Pēcc laika esam Makao Urrā!- uzraksti ķiniešu valodā, portugāļu valodā un nedaudz arī angliski. Izejot ārā ieraugam cilvēku ar mūsu viesnīcas (hotel Lisboa) planšeti- uzzinām, ka uz viesnīcu brauc shutle buss, ko izdodas viegli atrast kāpjam iekšā un pēc brīža jau esam viesnīcā, šoreiz numuriņi ir mazāki, bet tik un tā smuki. No viesnīcas izejam jau ap vieniem- gribas vakariņas. Kā jau pieredzējuši tūristi, ēstuvi meklējam apkārtējos kvartālos un atrodam vietējo restorānu- esam vienīgie baltie tomēr ēdienkarte angļu valoda atrodas un viesmīle saprot arī nedaudz angliski- paēdam par 248macd. Pēc vakariņām apstaigājam viesnīcas apkārtni- mums iedala flaijerus ar vietējo meiteņu foto- dažas vietējās turpat uz ielas piedāvā masāžu. Gandrīz katrā kvartālā ir pa saunai, kur piedāvā visa veida masāžas un citas štellītes. Miegs īsti nenāk tādēļ nolemju aizstaigāt uz kazino- par Makao dolāriem (Macau patacas MOP) nopērku čipus spēlei un eju spēlēt carribean stud poker- tur manus čipus negrib ņemt, vajagot Honkongas dolāru (HKD) čipus, eju mainu atpakaļ naudu uz Makao dolāriem, tad valūtas maiņas kioska pērku HKD un eju pirkt čipus, kurss ir 108MOP-100hkd kaut citur ņem abus dolārus 1:1. Mēģinu spēlēt pokeri, minimālā likme 100HKD- noteikumi savādāki nekā LV, vairāk par labu casino tādēļ paspēlēju 1/2h un eju uz numuriņu. 7.diena. 5. septembris Piektdiena. Makao apskate. Ceļos 10os- pārējie vēl gribot gulēt. Recepcijā saņemu pilsētas karti un ieteikumus, ko apskatīt dodos uz pilsētu. Pie viesnīcas velorikša piedāvā par 300MOP izvizināt mani pa visām vietām, neskatoties uz draudīgajiem mākoņiem atsaku. Aizstaigāju līdz centrālajam pilsētas vecas daļas laukumam un apskatu portugāļu arhitektūru, sāk līt lietus un vajag mukt zem jumta- laiks brokastīm. Starbucks kafejnīcā pērku sulu, kafiju un sandviču un maksāju kādus 80MOP, sanāk lēnas brokastis vērojot kā līst lietus, pēc kura paliek vēl sutīgāks. Tālāk dodos apskatīt fortu, kurā izvietots Makao muzejs ieeja 15MOP, izstaigāju muzeju atveldzējoties vēsajās telpas un dodos apskatīt kādu lūgšanu vietu. Ceļš ved caur veco vietējo rajonu, kas neizskatās sevišķi bagāts, tomēr nevienam nekādas intereses par mani nav. Apskatījis lūgšanu namu dodos Macau tower virziena gar krastu. Jūras krastā smukas savrupmājas. Beidzot izdodas atrast wifi internetu, pie kura izdodas pieslēgties un tas darbojas. Apskatos e-pastu un nosūtu savējiem daļu no pierakstītajām piezīmēm. Sazinos ar ceļojuma biedriem un sarunājam tikties Macau tower. Par 85MOP braucam augšā tornī un apskatam Makao no augšas un arī garām lidojošus gumijas lēcējus, jo torni piedāvā augstāko pasaule lēcienu ar gumiju-233m. Bez tam var kāpt torņa smailē vai pastaigāties par torņa konstrukciju ārpusē piesaitējoties ar drošības saitēm. Pēdējo atzīstu par piemērotu sev un par 833 MOP man uz rokas tiek uzlikta dzeltena gumijas aproce, iedots oranžs t krekls un pēc instrukcijas parakstīšanas un drošības sistēmu uzlikšanas es, korejietis un 5 indieši esam gatavi atrakcijai Sky walk 233m. Pasākums pats par sevi drošs, bet tad grupas vadītājs liek stāties pašā konstrukcijas malā lai uztaisītu foto, karāties pāri malai gan nav patīkami. Pēc atrakcijas ar taksi par 40 MOP dodamies apskatīt laikam lielāko kazino- Venetian, kur apskatam milzīgu spēļu zāli pilni ar spēļu galdiem un spēļu automātiem, kādu brīdi nesen tas bija vai ir aizvien lielākais kazino pasaulē- 3400 spēļu automātu un 800 spēļu galdi.( Latvijā kopā ir apm. 15 000 automātu un 170 spēļu galdu). Aicinu draugus iet augšā- 3.stāvā, kur var apskatīt dalu VENĒCIJAS, jeb tās kopiju ar visiem ūdens kanāliem un īstām gondolām ar pasažieriem tajās. Pēc kazino apskates ar taksi dodamies uz mums zināmo restorānu. Restorānā šoreiz angļu valodu nezina neviens un gandrīz paliekam bez rīsiem, ja ne SMS palīdzība no ķīniešu valodas zinātājas Latvijā- nūdeles izprasīt neizdodas, bet rīsus pēc atsūtītā latīņu burtu virknējuma vilkšanas dažādās intonācijās, izdodas tomēr tikt pie rīsiem. Pēc vakariņām apstaigājam tuvumā esošos kazino- Wynn un Galaxy star un dodamies uz viesnīcu, lai nākamajā diena pārbrauktu uz Honkongu. Ejot uz viesnīcu vienā no gaiteņiem viesnīcas apakšējā stāvā ieraugam sapucētas vietējās meitenes, kuras kaut kur steidzīgi dodas- sākumā domājam, ka uz kādu tusiņu, pēc brīža sapratām, ka viņas staigā pa apli- tā kā teātra vestibilā starpbrīža laikā. Vēlāk noskaidrojam kas tad ir prostitūtas. Mums uzmanību viņas nepievērsa, bet vietējos gan rāva aiz rokas. 8. Diena 6. septembris. Sestdiena. Pārbrauciens uz Honkongu. Mostamies pirms desmitiem. Gājām uz zemāko stāvu meklēt, kur pabrokastot- meitenes aizvien staigā- laikam 24h diennaktī, tikai kā viņas nepiekūst. Pabrokastojam kādā no viesnīcas labirintu kafejnīcām un čekojamies ārā. Ar taksi dodamies uz prāmju terminālu, tur meklējam prāmi uz Honkongu, bet atrodam arī uz Kowloon- tas der labāk, jo viesnīca ir Kowloon, Honkongas kontinenta pusē- nevajadzēs braukt pāri no Hongkongas Par 245MOP nopērkam de luxe biļetes, parasta maksa 140MOP. Tiekam ievesti atsevišķa gaidīšanas zālē un drīz mūs aicina uz klāju. Iekārtojamies uz de luxe klāja kas ir gandrīz tukš, bez mums vel kādi 3 cilvēki, brauciena laikā mums piedāvā silto un dzērienu- iznāk iekost pusdienas. Pa ceļam aizpildām imigrācijas veidlapas un pēc 1h piestājam Kowloon ostā. Izstāvam robežpārbaudes rindu un esam Hongkongā. Ņemam taksi un atkal valodas problēma- bet taksists neapjuka- sazvanījās ar kādu un viss kartībā par kādiem 40hkd esam viesnīcā un iečekojamies. Atpūšoties no pārbrauciena tiek nodibināti sakari ar latviešu meiteni, kas dzīvo Honkongā un sarunājam tikties Wanchai vēlāk vakarā. Recepcijā uzzinām, kur ir šopinga ielas un dodamies norādītajā virzienā, izrādās viesnīca atrodas vienā ēku kompleksā ar lielveikalu- aptuveni 5 stāvi. Ejam cauri un pa gājēju tuneli nonākam uz cilvēku pārpildītas ielas. Ja nebūtu gājēju iela 2. līmenī tad ielās paiet nevarētu- nebūtu vispār vietas. Apskatāmies elektronikas cenas un secinām, ka nedaudz lētāka ir datortehnika, foto objektīvi un varbūt vēl šis tas. Tomēr nekas te par velti nav. Ieejam vietējā ātrēstuvē, kur kopā dzīvojas 3 ēdināšanas operatori viens kuriem KFC, mēs izvēlamies vietējo un par 36hkd paņemu komplektu- vistu ar rīsiem un zupu. Pēc vakariņām ieskrienam viesnīcā un tad ar taksi par 100hkd dodamies uz Honkongas salu, Wanchai rajonu uz kādu bāru, kur jāsatiekas ar latviešu meiteni un kuru nezina taksists. Tiekam līdz Wanchai, izkāpjam no takša un secinam, ka bārs turpat vien ir. Kamēr gaidām vietējo Latvijas pārstāvi, pie mums pienāk divas dāmas un mēģina sadraudzēties- arī te viss notiek, kaut norūpējies anglis Makao sūdzējās, ka Honkongā nevarot nopirkt meitenes. Satiekam latviešu meiteni ar viņas draugu un vēl diviem vietējiem draugiem, iedzeram, iepazīstamies un pēc laika dodamies uz citu bāru, kur spēlē dzīvā mūzika. Bārā tiek pieņemts lēmums mums atrādīt vietas, kur tusējas bagātā salas iedzīvotāju daļa, bāros, kur mēs bijām dzērieni ir samērā leti ap 50hkd un tajos ir daudz prostitūtas. Ņemam nu jau šoreiz divus takšus un dodamies nedaudz augstāk. Pa ceļam uzzinām, ka ķīnieši ir riktīgi rasisti- visaugstāk kotējas šanhajieši tad pekinieši tad kantonieši, baltie te ir tikai kādā 4. līmenī. Piem., china bank ēkā baltos laiž tikai līdz 40. stāvam, jo tik augsta ir HBTC bankas ēka, kas pieder baltajiem. Pēc īsa brīža nonākam uz ieliņas, kura ir pilna ar takšiem. Ielas mala ir bāri, uzreiz var redzēt, ka augstāks līmenis- cilvēki solīdāki arī vietas kvalitatīvākas, divi dzērieni te jau maksa 143hkd. Mūsu meitenes draugs uzsauc mums pa tekilai- vakars turpinās. Nokļūstam uz gājēju ielas, kurai abas pusēs ir bāri pilni ar cilvēkiem, iela pārpilna. Bāros skan dažāda laba mūzika, bet kopā tas rada baigo kakofoniju. Iedzeram vel pa dzērienam un mūsu jaunie draugi atvadās no mums. Mums patika parasto cilvēku tusiņu vieta tādēļ atgriežamies Wanchai- ejot garam striptīza bāriem mūs rauj iekšā aiz rokas- vajag apskatīties tādēļ vienā ieejam un nopērkam pa dzērienam, kas maksā vairāk nekā turpat esošos parastos bāros. Klāt ir konsumācijas meitenes un prasa nopirkt dzērienus- mēs nepērkam un drīz ejam ārā. Pie cita striptīza bāra satiekam norvēģi, kam te ir bizness. Viņš ir kopā ar kolēģi, kas ir kanādietis. Kaimiņu zemju pārstāvju satikšanās tādā pasaules nostūrī ir jāatzīmē tādēļ ejam iekšā un papļāpājam pie dzērieniem, skatoties uz smukām dejojošām meitenēm... Konsumācijas meitenes piedāvā doties līdzi uz viesnīcu par 2000hkd, laipni atsakām. Pēc pulkstens diviem izejam no bāra un pirms došanas uz viesnīcu iekožam naksniņas lētā un vienkāršā ēstūzī, kura saimnieks neprotestē, ka mēs uzdziedam mūsu ceļojuma dziesmu- Guitar, guitar :) 9.diena 7. septembris. Svētdiena. Honkongas apskate. Ceļos deviņos, pārējie paliek vēl pagulēt. Recepcijā paņēmu karti un noskaidroju, kā tik uz Exchange square no kuras plānots sākt Honkongas apskati. Pa gājēju tiltu aizeju līdz ieejai metro stacijā Mon Kok par 10.50HKD pērku metro biļeti līdz centram un dodos ceļā. Izbraucu virs zemes un atrodos skvēriņā, kuru ieskauj debesskrāpji. Mēģinu tikt līdz pasaulē garākajam eskalatoram jeb to sistēmai. Pēc kartes mēģinu iet pa ielām, bet man nekas nesanāk, jo atduros pret platām ielām, kuras gājējiem nav šķērsojamas, redzu, ka pāri ielām ir gājēju tilti/tuneļi- meklēju ceļu uz tiem līdz saprotu, ka gājēju dzīve notiek 2. un 3. stāva līmenī, arī Exchange square- laukums ir 2. stāva līmenī. Tieku līdz eskalatoram un braucu augšā vērojot kā sāk mosties Honkonga. Eskalatora augšā pēc kartes sanāk 20 min iet līdz Peak tram, kas mani uzvedīs Peak kalna virsotnē vērot Honkongas debesskrāpjus. Mēģinu iet, bet atkal nekā- ielas atrodas uz estakādēm un gājēju celiņi mainās no vienas estakādes puses uz citu- saprotu, ka tas būs ilgi tādēļ ņemu taksi un pēc brīža esmu pie Peak tram. Par 45hkd nopērku turp atpakaļ braucienu un ieeju uz terasi no kuras vērot Honkongu. Ar pirmo tramvaju augšā netieku, jo ir liela rinda. Ar nākamo tramvaju braucu augšā- sliedes sākumā ved starp daudzdzīvokļu mājām, augstāk kalnā māju vairs nav- koki un krūmi. Peak kalnā vairākos stāvos ir restorāni, veikaliņi un skatu laukumi. Riktīgi sagribas brokastis un par 47hkd paņemu whooper komplektu Burger kingā. Brokastojot ar pārējie ceļabiedriem sarunāju tikšanos Exchange laukumā. Uz terases apskatos skaisto panorāmu uz Honkongu un Kowloon un braucu lejā ar tramvaju un pēc brīža ar taksi piebraucu pie Exchange square. Satieku ceļabiedrus- viņi grib brokastis- brokastojam milzīgā tirdzniecības centrā. Tālāk plāns ir izbraukt no centra- dodamies uz Stanley, kur esot labs tirgus. Ar sabiedrisko divstāvīgo busu nr.6 par 11,5 pērkam biļetes un braucam skatīties Stanley, pa ceļam vērojot Honkongas ielas un ainavas. Hongkongā pat tramvaji ir divstāvīgi, jo ir dikti maz vietas. Stanley izstaigājam tirgu, kur tirgo Ķīnā ražotas preces- tā kā paši vēl tur pabūsim, tad mums vairāk sanāk ekskursija nekā iepirkšanas. Braucam atpakaļ uz centru, šoreiz ar 6x busu, kas brauc pa lielceļu un mēs atpakaļ tiekam ātrāk. Buss pietur pie Central metro stacijas- ērti un ātri nokļūstam atpakaļ Mon Kok stacijā. Astoņos jābūt Kowloon krastmalā uz gaismas un lāzeru šovu. Līdz tam paspējam paēst vakariņas un nomazgāties. Pēc septiņiem recepcijā noskaidrojam labāko vietu no kuras vērot šovu, izejot no viesnīcas redzam shuttle busu, kurš ved uz krastmalu. Debesskrāpji Honkongas puse izskatās iespaidīgi ar bez šova. Krastmala promenādē izveidota 2 līmeņu vieta šova vērošanai. Kāpjam augšā un gaidām sākumu, baudot skaisto un krāsaino skatu uz Honkongu. Astoņos sākas šovs- debesskrāpju apgaismojums mainīja krāsas, no jumtiem debesis spīdēja lāzeri un prožektori un tas viss notika mūzikas pavadījumā. Kaut ko tādu es nebiju redzējis nekad- ļoti iespaidīgi. Skatīšanos patraucēja spēcīgs lietus- nācās pārcelties uz 1. līmeni zem jumta. Viennozīmīgi Honkongā šis pasākums ir must see nr.1. Pēc šova pastaigājam pa tuvākajiem veikaliem, laicīgi bijām viesnīcā. 10. Diena. 8. septembris Pirmdiena. Atpakaļ Guangzhou. Ceļamies laicīgi no rīta, lai laicīgi būtu Guangzhou, jo jāsapērk dāvaniņas mājās palicējiem. Ar taksi braucam uz Hon Kom dzelzceļa staciju, pa ceļam pastāvot sastrēgumos virzienā uz Honkongas salu. Vilcieni uz Guangzhou brauc katru stundu, mums sanāk paspēt 10.31, par 190hkd nopērkam biļetes pirmajā klase un mums vēl ir laiks brokastīm Starbucks kafejnīcā. Pirms vilciena atiešanas izejam robežas šķērsošanas procedūru- atā Honkonga. Vilcienā ar otro reizi ieņemam sēdvietas, kas paredzētas mums, jo nebijām ievērojuši, ka tās ir numurētas. Pa ceļā vērojam Ķīnas ainavas un Shenzen pilsētu. Lielākā daļa apkārtnes ir apdzīvota un apbūvēta ar daudzstāvu mājām- guļamrajoniem. Pēc 1,5h esam Guangzhou dzelzceļa stacijā, kur atkal šķērsojam Ķīnas robežu izmantojot mūsu divreizējās ieceļošanas vīzas. Izejot no dzelzceļa stacijas ieraugam milzīgu rindu pēc taxi, tādēļ nolemjam paiet tālāk un tad stopēt- pēc kādiem 3 kvartāliem tas arī izdodas un mēs ar diviem (mans lielais koferis) taxi braucam uz savu zināmo Holiday inn shifu. Iečekojamies un atkal ar taksi braucam uz iepirkšanās ielu, kur samērā kvalitatīvu apģērbu veikli mijas ar tirgus būdiņu līmeņa pārdošanas vietām. Krelles var nopirkt sakot ar 10rmb, somiņas 35rmb. Ieskrienam papusdienot Japāņu restorāniņā- kur, kā pienākas, ir rotējoša lete ar sushi- nav ne vainas, bet mūsu Latvijas sushi rullētājiem sanāk labāk. Staigājot pa ielu nāk klāt vietējie un piedāvā iet paskatīties labus brendu pulksteņus :)- uzved mūs augšstāvā, ieved aiz metāla durvīm- brīdi jau likās, ka varētu nākties aizstāvēties no laupītājiem, bet tomēr nokļūstam divās lielās telpās ir daudz pulksteņu, somiņas, maciņi utml- visi populāru brendu sliktas kvalitātes viltojumi, ejam prom neko nenopirkuši. Tējas veikaliņa sapērkamies tējas. Pārdevējam uz vietas ir vakuuma iepakošanas iekārta- tēja tiek smuki sapakota. 1kg tējas var nopirkt sakot ar 100-140rmb. Rokas ir aizņemtas tādēļ nolemjam doties uz viesnīcu. Pie lielveikala ieraugam rindu pēc taxi tādēļ atkal nolemjam paiet nostāk un tad mēģināt laimi. Laime nenāca vismaz stundu- tik ilgi mēs mēģinājām ķert taxi mainot ielas un krustojumus- izskatās, ka trāpījām pīķa stundā, jo nācās konkurēt ar brīžiem vairāk nekā 10 vietējiem. Uz viesnīcu tikt izdevās, pie viesnīcas uz ieliņām pabeidzam dāvanu pirkšanu. Atcerējāmies kā jutāmies pirmās stundas pēc iebraukšanas tur, kur tagad jutāmies gandrīz kā mājās. Bija laiks vakariņām- pie viesnīcas noskatījām vietējo restorānu. Paēdām karaliskas vakariņas par 260rmb, neiztika arī bez zivs no akvārija. Pēc vakariņām viesnīcā nomazgājāmies un laižam uz masāžas salonu, kur bijām pirmajā vakarā un pasūtam fantastisku pilno ķermeņa masāžu par 118rmb un mūs masē gandrīz 2,5h, atstājam meitenēm labas tējas naudas 1/4 apmērā no samaksas. Pulkstenis jau ir divi nakti- jābrauc uz viesnīcu pagulēt, jo otra rītā jāceļas pirms sešiem lai 7os dotos uz lidostu un brauktu uz mājām. 11. Diena. 9. septembris. Otrdien. Atpakaļ uz Latviju. Ceļamies pirms sešiem un precīzi 6.30 esam brokastis. Septiņos jau ņemam taxi- vidus, jo atkal mazie bagāžnieki un somu kļuvis vairāk. Esam laicīgi lidostā, kur pēc iečekošanās un drošības kontroles iztērējam pēdējo Ķīnas sīknaudu un tad jau lidmašīna uz māju un pēc 12 stundām esam Rīgā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais