Roma 36 stundās

Viesturs Kančs 12.03.2015 6 min lasīšanai 8 foto

Lasi vairāk par Romu 36 stundās: http://www.oposumi.lv/raksti/roma-36-stundas

Kā ierasts, marta mēnesis Latvijā sākas ar sasteigtu pavasari. Cīruļputeni aizstāj brāzmains vējš, savukārt sniegu nomaina dubļu smilšu mikslis. Kamēr Kaupers vēl turpina apēst ziemu un pavasaris palēnām iekārtojas uz palikšanu, nolēmām atvēlēt vienu nedēļas nogali, lai dotos uz Romu. Tikpat droši kā visi ceļi ved uz Romu, šis ceļojums pierādīja, ka 36 stundās var noķert itāļu pavasari aiz pirmajiem aizmetņiem un ne tikai!

Lidmašīnu reisu laiki pateicīgi ziņo, ka Romu iespējams apmeklēt, izlidojot agrā sestdienas rītā un atpakaļceļu mērojot vēlā svētdienas izskaņā. Tā kā garais ceļojums šoreiz nav īsti plānots, iztiekam ar nelielu mugursomu, kurā atrodams Garmin ar Romas karti un slēpņiem, planšete, kā arī ārējais akumulators telefoniem. Lidojums no Rīgas ar airBaltic aizņem nepilnas trīs stundas, tāpēc ir gana daudz laika, lai izpētītu vietas, kuras vēlamies aplūkot. Pēc vairāku atsauksmju aplūkošanas un Romā esošo draugu ieteikumiem, kartē iezīmējam aptuvenu maršrutu.

Nolaižoties Romā, iesaku izmantot lidostas Wi-Fi. Viss kā jau Itālijā, tieku lūgts norādīt savu kontaktinformāciju, lai būtu iespējams pieslēgties pie interneta, kas ar 4G un optiku palutinātam latvietim varētu šķist pat aizdomīgi gauss. Vēlreizi pārbaudu vai nav atbildējis kāds no pagājušajā vakarā uzrunātajiem Airbnb saimniekiem. Izrādās, ka visas vietas ir aizņemtas, lai arī mājaslapā pieejamie kalendāri apgalvo pretējo. Šajā ziņā, pēc pieredzes Airbnb meklēšana Parīzē, Barselonā un arī Romā nav pateicīga pēkšņiem izbraukumiem. Līdz ar to alternatīvā apmešanās adrese ir zināma - viesnīca atrodas pie Termini - centrālās dzelzceļa stacijas.

Roma pilnība aizsilda mūsu satraukumu, izrādās, ka pirmais pavasaris ar +15 Romā iestājies tieši šajās dienās. Jūtams, ka vietējie izskrējuši pirmajos t-kreklos un pilsēta atdzīvojas pēc ziemas sloga.

Apstaigājot viesnīcai tuvākos kvartālus, paveras interesanta aina. Esam nokļuvuši lēto lietu paradīzē. Mazajos veikaliņos aziātu rajonā iespējams iegādāties ekskluzīvu zīmolu somas, iPhone aksesuārus un apģērbu par smieklīgām cenām. Tā teikt - itāļu-ķīniešu lētās pakaļdarinājumu preces, kuras var atrast arī mūsu veikalos zem nosaukuma "preces no Itālijas", tikai ar krietnu uzcenojumu. Nepadodamies aziātu laipnajiem aicinājumiem un kārdinājumam ierasties Rīgā ar šīm lietām. Tā vietā, ātri ielūkojamies tirgū, kurš, lai arī diezgan nekārtīgs, ir ļoti dzīvīgs un ar neparasti lielu produktu izvēli. Izrādās, viesnīca atrodas ikurāt blakus tirgum un neierasti spoži izceļas uz apkārtējā dzelzceļa/tirgus rajona fona.

Atstājot viesnīcas nummuriņā mugursomu un uzliekot saulesbrilles, ieplūstam itāļu plūsmā. Kā viens no pirmajiem un, protams, acīmredzamākajiem apskates objektiem izvēlēts Kolizejs. Tā teikt, klausīties vēstures stundās vai raudzīties datora ekrānā ir viena lieta, bet redzēt paša acīm - pilnīgi kas cits. Aptuvens virziens ir skaidrs, tāpēc ieskrienot pamīšus kādā no kafejnīcām vai savdabīgiem veikaliņiem, strauju soli tuvojamies tam. Pāris kvartālus pirms Kolizeja nonākam interesantā ielā, kur atrodami dažnedažādi vintage veikali, kuri Rietumeiropā šobrīd svin savu uzvaras gājienu. Viens no tiem pārsteidz ar interesantu interjeru un izliktajiem eksponātiem. Tā vien šķiet, ka vajadzēja iegādāties to ādas dīvānu un tikai tad plānot, kā to aizgādāt mājās..

Kolizejs ir manāms pa gabalu. Lai no kuras ielas tam tuvotos, jūtams tā vēriens. Jāpiezīmē, ka tik pat labi ir redzami arī vietējie selfie-stick tirgotāji. Jo tuvāk kādam no tūrisma objektiem, jo vairāk to sarodas un nedo'-die's kaut kas tiek fotogrāfēts ar telefonu. Paveroties tūristu masās, jāsecina, ka šim biznesam ir arī noiets, jo ik pa brīdim dzirdams izsauciens selfie un pāri cilvēku galvām parādās puļķis ar telefonu galā. Kolizejs pārsteidz ar tūristu pūļiem, ekskursiju grupām, tirgotājiem, karavadoņiem spožās bruņās, no kurām pavīd kapuces ar uzrakstiem Adidas, un pāris kāzām. Tas viss pāris minūtēs. Ar acīm esam manījuši Kolizeju un stāvēt rindā, lai to skatītu no iekšpuses, nav mūsu plānos, tāpēc nirstam dziļāk vecpilsētā.

Apstaigājot pāris mazos veikalus, pamanām interesantas lietas. Kas var būt labāks par mežacūkas galvas izbāzeni blakus visiem prusšuto un parmezāna gabaliem? Līdz ko noņemam saulesbrilles, šķiet, itāļi pamana, ka neesam vietējie un steigšus izrāda viesmīlību jau pa gabalu saucot, ka ir gaidījuši tieši mūs atnākam uz viņu veikaliņu. Līdz ko saulesbrilles sedz bālās sejas, ar smaidu skatāmies, kā tiek uzrunāti citi, kuri arī esot gaidīti visu dienu.

Visraksturīgākās mazās kafejnīcas apzīmējums būtu šāds. Viena istaba, četri mazītņi galdiņi divām personām, rūtains galdauts un piedāvājumā - aperol spritz. Protams, kur nu bez pastas ēdieniem vai picas šķēles. Pēc pāris stundu Romas izzināšanas, apetīte mācas virsū un nobaudām picērijas piedāvājumu. Pica ir garda, bet rūgto pēcgaršu atstāj spilgtā Free Wi-Fi uzlīme logā, kura, tā vien šķiet, ir izlikta tikai tūristu pievilināšanai, bet savas piesolītās funkcijas nepilda. Jāpiebilst, ka internets Romā ir daudz mazāk pieejams, kā mums būtu pierasts, tāpēc ir labi jāmeklē, lai atrastu stabilu pieslēgumu.

Saulei esot zenītā, šķērsojam Tibru. Paveroties uz upi, grūti iedomāties, kā ūdens var būt tik netīrs. Iespējams, citos gadalaikos tas ir dzidrs, taču marta sākumā, izskatās ka pilsētai lokus cauri met dubļu šaltis. Meklējot pāris slēpņus, nejauši jau esam nonākuši teritorijā, kas liek manīt - tuvojas Vatikāns. Svētbildes, pastkartes un ļaužu pūļi. Ielūkojoties kartē, kļūst skaidrs, ka Vatikāns ir daudz tuvāk kā sākotnēji šķitis. Iespējams, daudzie veikaliņi darījuši savu un pazudusi attāluma izjūta.

Tuvojoties Vatikānam pa garu promenādi, atrodam kādu mīlīgu vietu. Nevienam nav noslēpums, ka itāļu saldējums ir prasījis atsevišķu rakstu vai vismaz veselu paragrāfu. Jā, picas ir gardas, jā, žāvētā gaļa ir dievīga, taču itāļugelato gozējas tam visam pāri.

Cik liela ir mūsu sajūsma par itāļu saldējumu, tik garas ir rindas, lai tiktu Vatikānā. Rinda, izvijusies kā garumgara čūska gluži kā lidostās pirms pārbaudēm, sniedzās pāri visam Sv. Pētera laukumam, sestdienas pēcpusdienās sasniedzot aptuveni 700-800 cilvēkus. Lai izstāvētu šo rindu un aplūkotu Vatikāna ēkas, skulptūras un tvertu tā iespaidīgumu, nepieciešams vēl viens atsevišķs brauciens. Apstaigājam laukumu un dodamies uz visjaukāko Romas rajonu - Trasteveri.

Trastevere liek atplaukt plašā smaidā, jo ierodamies tajā ap pulksten 17.00, kā reiz uz laiku, kad pēc pusdienu pauzes, tiek vilkti ārā galdiņi un gludinātas salvetes vakaram. Draudzīgi itāļi, lejamais alus, hipsterīgas kafejnīcas un patiesi tīkama atmosfēra. Tā ir Trastevere!

Negribīgi nolemjam šo attālo rajonu apmeklēt rītdien, jo foršākās vietas vēl nav atvērušā, bet 36h intensīvais plāns prasa savu tiesu. Atpakaļceļā uz viesnīcu iešmaucam vienā no vietām, kuru ieteikuši vietējie draugi. ToNY atrodas desmit minūšu attālumā no tūrisma objektiem, taču, izrādās pirmajā reizē esam tam paskrējuši garām. Kautrīgi noslēpies no tūristiem, ToNY piedāvā gardu vīnu un karaliski jauku atmosfēru par absolūti pieņemamām cenām.

Lai labāk iejustos romiešu ikdienā, vakariņas nolemjam iegādāt vietējos pārtikas veikalos. Nešaubīgi izvēle krīt par labu olīvēm, žāvētai gaļai, dažādiem sieriem un prosecco. Kad pirmais vakara izsalkums ir remdēts, kājas atpūtinātas un parādās jauns spars iepazīt Romas naktsdzīvi, nonākam strupceļā. Pēc aptuveni stundu ilgas klejošanas pa Romas vecpilsētu, kur bijām pirms tam, var droši apgalvot, ka visa nakts dzīve noris Trasteverē. Noieti kilometri liek par sevi manīt, tāpēc atmetam domu, ka Romas centrā varētu atrast kādu ballīti.

Svētdienas pirmā doma - Trastevere. Ierodamies tur, šķērsojot upē esošo Tibras salu. Tā savieno abus krastus ar senlaicīgiem tiltiņiem un pārsteidz ar savu atšķirīgo arhitektūru, grezni kuplajiem kokiem un mieru.

Trasteveres svētdienas ritms neliek vilties. Absolūts Romas šarms jūtams tās mazajās ieliņās ar pilnu joni. Nesteidzīga vīnu baudīšana saules pielietā laukumā, skanot dzīvajai mūzikai. Augšējos stāvos kāds laiski mostas un atver logu slēģus. Aizskrien kāds suns, parādās dienas piedāvājumi un kāds ēdnīcas saimnieks mums uzsauc galdiņu diviem. Attopamies mīlīgā ēdnīcā, kura ir tik saspiesta, ka pat galdiņš tiek izņemts kā no puzzles, lai būtu iespējams apsēsties. Grūti iedomāties, ka tik tuvu varētu sēdēt sveši latvieši ēdnīcā un smiedamies viens otram stāstīt savus piedzīvojumus un ikdienas domas. Pēc nelielas ieturēšanās ar tradicionālas pastu un picu ir skaidrs, ka ar to ir par maz, lai gūtu pilnīgu iespaidu par ēšanas iespējam. Dodamies uz nu jau mūsu iemiļoto vietu - Fish Market, lai nobaudītu zivju ēdienus. Vietas interjers ir izcili jauks un pēc austerēm, saprotu, ka šāds zivju restorāns ir obligāta prasība pilsētai, kur vēlos dzīvot.

Atzīmējot šīs vietas kā noteikti-jāatnāk-vēlreiz, sagurušo soli dodamies māju virzienā. Vēl tikai atlicis atrast kādu nomaļu vietu pilsētas centrā, kas ir slavena ar savu alus izvēli - Open Balundi. Tikām domājuši, ka kas gan var būt šajā vietā īpašs, taču ieraugot milzīgo alus piedāvājumu ar visu iespējamo alus garšu veidiem (medus stouts?), kļūst skaidrs, ka šurp vajadzēja nākt sestdienas vakarā.

Vēlreizi izstaigājot Kolizeja apkārtni, nobaudot krietnu devu gelato, speram mājup pārliecinošu un romiešu cienīgu soli. Tas manāms arī selfie-stick tirgotāju acīs, kuriem acīmredzami izskatāmies pēc vietējiem, kuri iznākuši ārā, lai papriecātos par pavasara vēsmām.

Atlicis vien saprast, kā pāreizi validēt vilciena biļeti (izmantojot jau to, kas pirkta šurpceļam), lai ar smaidu sejā ierastos Rīgā ar domu - Roma 36 stundās - tas ir iespējams!

36h laikā redzēto no Romas iespējams aplūkot arī mūsu Instagram kontos: @oposumi un @agijakola

Lai ceļojumus nebūtu jāpaliek viesnīcas, izmantojam mājīgo Airbnb servisu <- reģistrējoties šeit, pirmajā ceļojumā saņemsi 18€ atlaidi. Par šādu summu Romā var nosegt pusi no vienas nakts normālā dzīvoklī centrā. Izlasi arī: Top 10 lietas no Rijekas 10 lietas no Burgasas un Varnas