Brīvprātīgais darbs Zambijā - Bildēs (3.daļa)
Neliela galerija ar ieskatu manā Zambijas ikdienā. Tajā protams nav ietverts viss, bet neliela daļiņa tomēr ir redzama.
Lai vieglāk saprast:
Galvenās pilsētas kurās biju - Mongu (projekta pilsēta), Ndola (šeit mēs pabijām četras reizes, saistībā ar vīzām, atrodas gandrīz 1000 km no Mongu pilsētas, 14 stundu brauciens ar autobusu), Lusaka (galvaspilsēta, lidosta un autoosta kurā manījām autobusus dodoties uz Ndolu).
HOPE projekts - ir projekts kurā strādāju. Tas ir vērsts uz HIV/AIDS. Notiek gan HIV testēšana, gan otrā projekta puse, kurā strādāju es, cilvēku apmācīšana kā dzīvot ja esi HIV pozitīvs. Strādājām ar atbalsta grupām, bet cilvēki varēja nākt arī tie, kas nebija slimi, bet vēlējās ko jaunu apgūt.
Manos nākotnes plānos ir atgriezties Zambijā, lai turpinātu to ko jau darīju. Ja tu vēlies mani atbalstīt finansiāli, vari to darīt šeit - http://www.volunteerforever.com/volunteer_profile/mikus
Bet vari arī dalīties ar šo galeriju, vai citiem ierakstiem, lai padou šo ziņu arī cietiem.
Jau iepriekš paldies par atbalstu.
Ienākumu veicināšanas aktivitāte - mācām kā taisīt pērlīšu rokassprādzes. Cilvēki bija gatavi apgūt jebko, un prieks bija redzēt arī vīriešus, kas cītīgi mācījās un arī apguva. :)
Kādā no nodarbībām. Šoreiz tā ir nedaudz praktiska, rādām kā taisīt Tippy-Tap, kas palīdz taupīt ūdeni.
Es un mans trio, no kreisās: Antonio (Spānija); Es; Telémaco (Spānija)
Sieviešu dienas gājiens. Jā, arī Zambijā tiek atzīmēta sieviešu diena, un šeit dažādās svētku dienās populāri ir gājieni.
Man aiz muguras varat redzēt jaunos kociņus, kas loloti vietējā meža departamentā. Koku izvēle nav liela - eikalipti, moringa koks, un kaut kas līdzīgs priedei, bet tā nebija priede.
Uz šīs ielas atradās manas mājas sešu mēnešu garumā. Šis gan ir kaimiņu žogs, bet mums bija tāds pats, vienīgi bez vārtiem, bet labi ka tā, jo diez vai mēs spētu izstaigāt katru reizi, kad kāds kaimiņu bērns pie mums atnāca. :D
Bilde uzņemta pirmajās dienās, kad vēl iepazinām apkārtni. Aiz muguras redzat vistu būri. Kad tur ieradāmies, cilvēki ļoti vēlējās mums to parādīt, un prasīja vai mēs viņiem palīdzēsim tā tapšanā. Piekritām palīdzēt, bet beigu beigās viņi paši labi tika galā. :)
Vietējo ikdiena - visvieglāk lietas ir pārnēsāt uz galvas. Pats arī mēģināju, bet nekas labs nesanāca. Kā vietējie stāsta, tas viņiem ir iedzimts, un no bērnības uztrenēts. Vietām tas pat ir tāds kā pārbaudījums, vai bērns uz galvas spēs vecākam atnest ūdens krūzi.
Laiks ir karsts, un protams sauļošanās krēmu no Eiropas neatvedu. Uz vietas neko neatradu, bet beigās tas nebija vajadzīgs, jo pēc pirmajām nedēļām biju pieradis, un bija izveidojies patstāvīgs iedegums, kā arī atradu veidu kā parūpēties bez krēmiem.
Veļas diena. Stipri saulainajās dienās veļas mazgāšana gāja tik ātri. Sāc kārt no viena gala, kad tiec līdz otram, tad sākums jau izžuvis. Tas savā ziņā bija labs plus, jo ja drēbju bija daudz, tomēr nevajadzēja daudz vietas kur kārt. Protams, ka veļu mazgājām ar rokām. :)
Aina kādā no ciemiem. Teiksim atklāti šī ir vietējo virtuve.
Man ļoti tuva grupa, laikam tāpēc ka ar viņiem bija tik viegli strādāt. Vēlāk no šīs grupas viena sieviete, Beauty, pievienojās mūsu birojam kā darbiniece. Imwiko ciems.
Pirms kādas no aktivitātēm. Mukoko ciemata bērni.
Šādi tapa mūsu Ziemassvētku vakariņas. Paši palīdzējām tās gatavot, un bija patiesi gardas. Viens no ēdieniem bija arī kartupeļu pankūkas. Nu ko citu gan varēju pagatavot, ja vienā brīdī tev lūdz pagatavot kādu ēdienu no tavas valsts?
Kaut kur patālu no mūsu pilsētas. Šajā vietā mums bija koku stādīšanas akcija. Šis ir ciems šosejas malā. Kadrā redzami ielu tirgotāji, kas skrien pie katras garāmbraucošās mašīnas vai autobusa. Viņiem par laimi visi apstājas, jo tur ir tādi kā kontroles vārti, kur kontrolē vai aizlieguma sezonā netiek pārvadātas zivis.
Moringa koks - brīnum koks. Ļoti izplatīts koks ar daudz vērtībām. Koku stādīšanas akcija. Fonā bērni kas mums palīdzēja.
Ciems tālu prom no civilizācijas. Bet tomēr arī šeit ir sava dzīvība, veikals un centrs.
Bērni ar Moringa kokiem. Koku stādīšanas akcija. Mazajiem palīgiem ļoti patīk fotografēties.
Bērni. Koku stādīšanas akcija.
Projekta vadītājas. Tuvplānā Moddy, tālāk Helēna. Gatavojoties koku stādīšanai.
Pēc koku stādīšanas akcijas, kopbilde.
Koku stādīšana pie kādas no pilsētas skolām. Pēc darba nedaudz arī jāpabildējas.
Tajā vietā pēc 7 kilometriem brišanas pa smilšainiem neceļiem, mācījām kā pagatavot kokogļu aizstājēj-briketes. Tās tika taisītas no rīsu mizām un citām sausām lietām, kā saistvielu izmantojām Kasavas mizu novārījumu. Tā ir tāda sakne ko viņi lieto pārtikā, bet mizā ir sastopama dabīgā līme.
Ceļš Zambijā.
Tā nu sanāca ka pabijām krokodilu fermā. Par nelaimi, tie tiek audzēti somiņām, un ferma protams nepieder vietējiem, bet gan baltajiem. Viss tiek eksportēts. Meitenes, varat uzmest aci savām krokodilādas somiņām, kamēr tās vēl ir dzīvas. Žēl ka tā. :(
Laikam fakts ka viņiem nav zobu deva drosmi tiem pieiet tik tuvu.
Āra virtuve birojā. Šādi top vietējais ēdiens Nshima (kukurūzas milti + ūdens, un tas arī viss, nav pat sāls). Pēc skata un konsistences kā mannā putra, bez garšvielām.
Katongo skolā mācot kā mezglot rokassprādzes.
Vienā no tikšanās reizēm, Mulangwas ciemā.
Atpūta no lēkšanas pāri applūdušajam ceļam, ceļā uz Mukoko ciemu.
Katongo skolas mācību gada sākums. Interesanti, ka Zambijā mācību gads sākas janvārī un beidzas decembrī.
Skolotāja Katongo skolā rāda mūsu mācītās rokassprādzes. Patiesībā šo skolotāju satiku vietējā tirgū, kur diezgan bieži uzturējos. Viņai tur pieder veikaliņš, kurā pēc darba skolā viņa strādā. Kamēr viņa ir skolā, meita pieskata veikalu tirgū.
Zambijas skolās ir obligātās uniformas. Liekas smieklīgi ka tas tā, jo ne visi tās spēj atļauties, bet kad paprasa kāpēc tās, tad atbild, lai zinātu no kuras skolas esi. Njā, ir par ko padomāt.
Šādi top briketes ar kurām var aizstāt kokogles, tādējādi saudzējot dabu.
Mandangas skolā. šeit mums bija nodarbība par HIV.
Sanāca vienreiz redzēt arī hameleonu. Bija interesanti pavērot kā tas maina krāsas.
Suvenīru tirgus šosejas malā, Ndolas pilsētas pievārtē.
Mācām šūt somas, beidzot bērniem grāmatas vairs nebūs jānes rokās. :)
Somu šūšana.
Rādu kā taisīt Tippy-Tap.
Mazgājam rokas izmantojot Tippy-Tap.
Ziedojums no koku departamenta. Ap 200 moringa kokiem, ko stādījām ciemos.
Es un Florencs, dēls sievietei no Imwiko atbalsta grupas. Šī sieviete vēlāk pievienojās darbā, mūsu birojā.
Bērni apgūst Toppy-Tap. Kā redziet tas ir nedaudz izdekorēts, lai bērniem būtu interesantāk.
Valsts amatpersonu uzņemšana, Katongo ciemā.
Ziemassvētki. Cepu kartupeļu pankūkas, uz pieprasījuma pēc Latvijas ēdiena.
Zambijas - Ugandas futbola spēle, Ndolas stadionā. Mūsu šoferīte un cilvēks, kas mūs pierunāja doties uz šo spēli. Bija interesanti. :)
Viens no garajiem pārbraucieniem uz Ndolas pilsētu, lai pagarinātu vīzas. Skats pa autobusa logu.
Gājiens sieviešu dienā.
Gājiens sieviešu dienā.
Mukoko ciemata bērni. Šajā dienā mums bija aktivitātes, rotaļas bērniem. Priekšplānā origami karuselītis pašam mazākajam, kas kaut kur guļ mātes klēpī.
Dodoties mājup, pēc tikšanās ar Mukoko grupu. Bija tiks skaists skats. Mūsu pavadoņi.
Tippy-Tap Mulangwas ciemā. Gan bērni to atzina par labu esam, gan pieaugušajiem patika ideja.
Mukoko ciemata bērni. :) Priekšplānā Džonijs, tik aktīvs un interesants bērns. Viņam nekad nebūs garlaicīgi, pat ja būs viens.
Skats uz pilsētu... Pilsētas centrs.
Bērnu rotaļu mašīnīte. Šī ir patiešām laba, bija arī tādas no piena pakām un pudeļu vāciņiem, bet arī tās bija interesantas, un bērni labprāt spēlējās.
Mūsu mīļie kaimiņi. Nu jau viņi ir pārcēlušies uz dzīvi Nīderlandē. Sieviete otrajā rindā, labajā pusē ir precējusies un nu jau gaida bērniņu.
Šujam somas, lai bērniem būtu kur likt grāmatas, kad iet uz skolu.
Skats no Viktorijas ūdenskrituma, varavīksnes tilta.
Viktorijas ūdenskritums un mūsu pavadonis un namatēvs, kas laipni mūs uzņēma savās mājās. Bijām tur lietus sezonā, kad ūdens ir visvairāk. Pašu ūdenskritumu redzēt bija grūti, jo migla kas pacēlās no krītošā ūdens to aizsedza, bet sajūtas bija neaprakstāmas.
Viktorijas ūdenskrituma virsotnē. Nedēļu pēc mūsu apmeklējuma, vietējās ziņās teica, ka kāds tūrists no šejienes esot iekritis ūdenī un aizgājis pa straumi līdz pašai lejai. Tas notika kamēr viņš taisīja pašportretu. Tāpēc būsim uzmanīgi ar tiem.
Sanāca ar vienu kāju pabūt arī Zimbabvē. Tilts pār Zambezi upi, tūlīt aiz ūdenskrituma, uz šī tilta ir arī slavenā gumijlēkšanas platforma. Pašam nesanāca nolēkt, bet gribējās.
Lusakas ielas.
Lusakas ielas.
Restorāns netālu no autoostas Lusakā.
Mūsu projekta birojs Mongu pilsētā.
Lietoto apģērbu veikals, kas arī ir zem organizācijas ar kuru strādājām. Mongu pilsēta. Ar viņiem mums bija laba sadarbība, dabūjām kādas drēbes par brīvu, lai tās izdalītu cilvēkiem. Bet cenas pašā veikalā ir lētas, īpaši pēdējās dienās piecu nedēļu pārdošanas ciklā, tad daudz ko var dabūt tiešām par kapeikām.
Mongu pilsētas centrs.
Apmeklējot kādu dārzu, saņēmām arī dāvanas - kukurūzu un kāpostgalvu. :)
Vieta kur agrāk gājām ar kājām, tagad jābrauc ar laivu. Lietus sezonā lauks applūst un vietējiem ir iespēja veidot dārzus, kurus ir viegli apliet.
Ārā lija lietus, tāpēc iegājām iekšā, lai runātu par Moringa koku, tā pielietošanu. Sākumā bija grūti, jo mājai bija metālā jumts, un lija tik spēcīgi, ka divi blakussēdētāji nevarēja dzirdēt viens otru.
Uzlabojam augsni dārzā, veidojam grāvīti, kurā tiek salikts komposta materiāls. Šeit pēc kāda laika tiks stādīti dārzeņi.
Dārza darbi.
Viesu uzņemšana. Valsts institūcijas brauca skatīties kā strādā mūsu birojs un ko mēs darām. Tad nu noorganizējām jauku uzņemšanu.
Viesu uzņemšana.
Dejas viesu uzņemšanas laikā, arī mūs piespieda dejot, un pēc tam vien slavēja cik labi mums sanāk, kaut arī patiesībā jau tik labi nebija.
Viktorijas ūdenskritums no augšas.
Atvadoties no Mukoko. Šī ģimene mums deva vietu, kur veikt visas aktivitātes. Viņi bija arī mūsu kontaktpersonas šajā ciemā.
Kaimiņu bērni.
Kāda no atbalsta grupām, atvadu pasākums. Bijām viņiem sarūpējuši šādas tādas dāvanas. Cilvēki mūs nemaz negribēja laist prom, teica lai paliekam. Tā bija visur.
Biroja cilvēki.
Šis bija neliels ieskats manā Zambijas ikdienā. Bet esmu nolēmis atgriezties un ja tu vēlies palīdzēt, vari ziedot manam projektam šajā lapā - http://www.volunteerforever.com/volunteer_profile/mikus