Ēģipte
|
Liega Ozola
|
Izdomāju, ka padalīšos savos priekos un bēdās par kamieļiem bagāto Ēģipti.
Esmu šeit pabijusi gandrīz 4 dienas (pirmo dienu var īsti neskaitīt, jo 5 stundas bija jāpavada lidmašīnā, un atbraucām tikai ap 16:00)
Apkārt smiltis un kalni, nu pilnīgs tuksnesis, taču kūrorta pilsētiņās īsta paradīze - puķītes, palmas, kaktusi, viss smaržīgs kā vasarā.
Mēness kaut kāds neriktīgs manam bioloģiskajam pulkstenim. Apgāzies otrādi - jā, laikam esmu Āfrikā :D
Pirmajā dienā tīri neko, atpūtāmies pie baseina, aizgājām līdz jūrai. Apdegu, protams. Pie baseina ieradās draudziņš - kaķis un apgūlās blakus. Sajutos it kā būtu saņēmu svētību no paša Ēģiptes kaķa. (tiger)
Likās - o vasara, super. Bet nu, ko es pateikšu - bālģīmjiem labāk tupēt ēnā, jo tā saule pat tagad (Ēģiptes ziemas periodā) ir par karstu.
Ja tūrisma kompānija piedāvā taksi braukt uz pilsētu uz kādu veikalu - NEVAJAG BRAUKT! Viņiem ir savs bizness, un viņiem neinteresē, kur tu gribi braukt.. Viņi tevi vadās pa veikaliem pirkt to, kas viņiem būs izdevīgi. Jā, piemēram, nopirkt kažoku :D Tas ir ļoti aktuāli braukt uz siltajām zemēm pirkt kažoku. Nesaprotu to viņu loģiku.Labāk paši paņemtiet taksometru un aizbrauciet apskatīties īsto pilsētu, nevis kaut kādu sviestu, ko piedāvā viņu tūrisma aģentūras, lai tikai vairāk no tevis izspiestu naudu. Pilnīgs bezsakars. Arī par parastajiem viesnīcas veikaliem runājot, nevajag iet. Visi sauc iekšā. Domā, ka mēs esam igauņi. Kāpēc? Nezinu. :D
Otrdien devāmies izbraucienā ar jahtu, kur iekļauta arī niršana ar akvalangu. oooo, nu par to gan esmu stāvā sajūsmā - skaisti tur zem ūdens. Zivtiņas, koraļi un īsta zemūdens paradīze.
No sākuma nedaudz iestājās panika, kad iemeta mani ūdenī ar visu lielo gaisa balonu uz muguras, kurš nebija īpaši viegls, sāku pa ātri elpot un atsitu vēl pret jahtu roku (tipiska Liega). bet tad jau lēnām sapratu, ka vajag elpot mierīgi, tad tas gaiss pats nāks iekšā un viss kārtībā.
Tiem, kam paliek slikti uz kuģiem, labāk nevajadzētu braukt, jo tad var pavadīt visu dienu barojot zivis (brālītim tā gadījās)
Noteikti jāņem līdzi cepures un nevajag tupēt saulē. Pat ja pūš vējš, ļoti ļoti var apdegt un dabūt čūlas vai arī, manā gadījumā, alerģiju no saules.
Jup, man ir alerģija no saules. Aizpampušas acis un izskatos pēc tā Avatara (tikai neesmu zila)
Noteikti vajag paņemt apdrošināšanu. Šodien braucu pie ārsta - man kā īstai dāmai atbrauca pakaļ apdrošināšanas mašīna, aizveda pie ārsta, atveda atpakaļ. :D
Sašpricēja un izrakstīja zāles. Nedrīkst sēdēt saulē, nedrīkst vilkt drēbes ar īsām rokām, nedrīkst lietot alkoholu, nedrīkst braukt ekskursijās 2 dienas... Domāju, ka latvietim uzreiz pēc ziemas labāk nelekt uz +26 grādiem saulē, jo āda nav peiradusi. Labāk ir braukt rudenī, pēc mūsu vasaras, kad jau nedaudz apraduši.
Nu neko. Jauks atvaļinājums, tā sacīt jāsaka.Palēnām jau palika labāk, taču divas dienas staigāju saules brillēs (pat tumsā), savādāk visi skatījās virsū un domā, ka es kaut kāda jocīga.
Viss kārtībā.
Divas dienas slinkoju pie baseina un daudz ēdu. :D Atliek braukt tik mājās un sākt teivēt, savādāk jau palieku pārāk izlutināta, visu laiku ēdot našķus.
Piektdien biju uz Naama Bay, pastaigāt pa tirdziņu. Jūtos lepna par savām kaulēšanās prasmēm gan šalles nokaulēju, gan saulesbrilles. :D Šie laikam mācīti, ka nedrīkst skriet klāt un vilkt iekšā savās bodēs. Interesanti.
Sestdien bijām pie beduīniem.. Vai dies, kad ieraudzīju to, kā šie dzīvo, sapratu, ka man dzīvē viss ir un nav ko čīkstēt par to, ka kaut kas trūkst. Beidzot ieraudzīju arī kamieli un uztaisīju bildi. Varu atzīmēt savā ''must see in Egypt'' sarakstā. Pēdējā dienā :D
Man likās, ka kamieļi ir lielāki.. Vismaz Turcijā, cik atceros, bija lielāki.
Izstaigājām pa smiltīm, akmeņiem, tuksnesi. Oiii.. Ārā vējš bija norimis, neviena mākonīša, karsts. Likās, ka izvārīšos. Izdzēru tik daudz ūdeni, cik savu mūžu 3 stundu laikā nebiju dzērusi.
Beduīni braukā ar džipiem pa smiltīm tā, ka jāspiedz. Mēs visi tūristi džipa aizmugurē spiedzam, a šie dzied savas arābu dziesmas un neliekas traucēties. Fotogrāfs uzlīdis džipam uz jumta un 8 gadīgs bērns pieķēries pie aizmugurējām durvīm turas klāt un smaida. Braucam apmēram uz 50 - 60 km/h pa smiltīm kratīdamies. Man bija bail, ka viņš nokritīs, bet šie jau laikam trenēti.
Es tik tā padomāju par tiem beduīniem, viņi netiek no saviem tuksneškalniem ārā vispār. Kur piedzimst, tur nomirst. Bērni daudz un netīri. Visi bāžās virsū un kaut ko grib. Tētis iedeva 1 dolāru, šie gandrīz acis viens otram izskrāpēja. Traki.
Biju arī uz jahtas. Tā bija svētlaime ielēkt jūrā pēc visas tās tuksneša padarīšanas. Mmmm.. Zivtiņas lejā, koraļi.
Pirmo reizi dzīvē uzpeldēju virsū medūzai (nebija indīgā) tāds puņķis.. Sāku spiegt kā maza meitenīte hehe. Beigās man to medūzu iedeva paturēt rokās. Liels, puņķains želejas klucis. vļeh. Bet nu viss dzīvē notiek pirmo reizi.
Atradāmies kādus pāris metrus no Izraēlas robežas. Jūrā varēja redzēt vietu, kur satiekas četras valstis - Ēģipte, Izraēla, Jordānija un Saūda Arābija. Interesanti tas, ka viņi visi savā satarpā viens otru neieredz.
Jahtā viens no apkalpes darbiniekiem man uztaisīja turbānu kā karalienei, pēc tam taisījās precēt :D Jautāja vēl, vai negribu palikt Ēģiptē, viņš man ļaušot sēdēt zem palmas un neko nedarīt. Es pie sevis nodomāju - mhm, ar tavām vēl 3 sievām ... heh :D Tētim esot teicis, ka pa mani būtu daudz jāmaksā, ne tikai kamieļos, bet arī zeltā.
Atpakaļceļā 2 stundu brauciens izvērtās gandrīz 5. Visur armijas check up, tad jāgaida 30 min katrā vietā, kamēr atbrauks policija. Jā, mūs ļoti, ļoti apsargā. Priekšā un pakaļā brauc policisti, pa vidu autobusi un vēl dažas mašīnas. Diezgan nogurdinošs tas brauciens bija. Gandrīz nokavējām arī vakariņas.
Vakarā no balkona redzēju baltu pūci, tā man gandrīz virsū uzlidoja. Odi sakoda kājas. Tie mūdži ir tik maziņi, ka nevar pamanīt, kad lido. Dzirdēt arī īsti nevar, tikai tad kad pielido tev klāt ļoti tuvu. Pa dienu neviena odeļa, jo silts, bet vakarā un naktī nevar no viņiem atkratīties. Nesaprotu, kā viņi tiek iekšā viesnīcas numurā, ja visur logi ir ciet cauru dienu.
No rīta uz akmeņiem sauļojas ķirzakas.. Kad ej garām, tad šīs mūk iekšā savās alās :D
Nu pienācis laiks krāmēt mantas, braukt uz lidostu un tupēt 5 h lidmašīnā. Cerams, ka šoreiz blakus nebļaustīsies kāds manāmi iereibis vīrs, kuram vienalga, ka tu gribi gulēt...