Singapūra - pirmo reizi aci pret aci ar Āziju
|
Liene Kakse Powell
|
Jāatzīst, ka pirms došanās uz Singapūru, manas zināšanas par to bija visai viduvējas – varēju kartē atķeksēt, kur tā atrodas, kā arī bija skaidrs, ka nekāda milzīgā teritorija šī nav. Aptuvenie priekšstati aprobežojās tikai ar to, ka tā ir salīdzinoši bagāta un pārtikusi Āzijas pilsētvalsts, kā arī tā ir viena no galvenajiem Āzijas kontinenta biznesa centriem ar daudz Eiropas un Amerikas banķieriem, investoriem un citiem uzvalkos tērptiem biznesa cilvēkiem. Vizuāli manas vīzijas par Singapūru apstājās pie debesskrāpjiem, asfalta un... vairāk debesskrāpjiem. Mūsu ceļojuma laikā daži no maniem miglainajiem priekšstatiem apstiprinājās, bet citi tika apgāzti pilnībā.
Singapūra kā mūsu iespējamais atvaļinājuma galamērķis pavīdēja jau kādu gadu atpakaļ, taču ļoti augstās aviobiļešu cenas uz šo pilsētvalsti lika mūsu plānus atlikt. Un labi, ka izdarījām šādu izvēli, jo 6 mēnešus vēlāk cenas biļetēm bija kritušās par kādiem $500, līdz ar ko iecerētais mērķis šeit paviesoties nu bija īstenojams!
Ja ‘’tūrists parastais’’ Singapūras apskatei parasti atvēl 2-4 dienas (kas gan ir pilnīgi pietiekami galveno objektu ātrai apskatei un foto), tad mums bija tas gods šeit pavadīt veselas 2 nedēļas, kas mums deva iespēju aizceļot tālu prom no ikdienas tūristu iemītajām takām! Tiešī šī Singapūras daļa bija tā, kas manus priekšstatus par debesskrāpju lielpilsētu sagrāva, bet par visu pēc kārtas!
Kā pirmais mūsu apskates objekts jau nākošajā dienā pēc ierašanās bija izdaudzinātie Gardens by the Bay jeb Singapūras botāniskais dārzs. Paši āra dārzi ir apskatāmi bez ieejas maksas, kas ir lieliska iespēja nesteidzīgi pastaigāties dažādu koku ēnā un izbaudīt Singapūras tropisko klimatu, kas mums kā iebraucējiem no ziemas sniegu ieskautās Pensilvānijas bija patiess baudījums. Singapūra atrodas vien 137km uz ziemeļiem no ekvatora, kas nozīmē, ka šeit nav gadalaiku maiņu – no janvāra līdz decembrim gaisa vidējā temperatūra dienā ir ap 30 – 32 grādiem pēc Celsija. Te gan jāpiezīmē, ka mūsu straujā ‘’ielekšana’’ no ziemas vasarā nozīmēja arī ātru ādas apdegumu – neskatoties uz to, ka meklējām ēnu, nebija ne puse dienas pagājusi, kad bija jāmeklē, ar ko nosegt plecus!
Kā viens no Gardens by the Bay simboliem ir ‘’superkoku’’ dārzs. Tie ir mākslīgi izveidoti koki, kas sniedzas 25-50 metru augstumā. Šiem kokiem ir ne vien simbolisks, bet arī praktisks raksturs, jo tajos ir gan saules enerģijas paneļi, gan speciālas piltuves lietusūdens savākšanai, ko vēlāk izmanto dārza irigācijā. Tūristus ļoti saista starp šiem kokiem izveidotais ‘skywalk’ jeb gaisa tilts. No tā paveras vienreizējs skats gan pār pašu botānisko dārzu, gan pār tuvāku un tālāku Singapūras apkārtni.
Par maksu var doties apskatīt 2 dažādas konservatorijas: ‘Flower Dome’, kur atrodas augi no sausās klimata joslas – Austrālija, Āfrika u.c., kā arī ‘Cloud Forest’, kas ir mitro, kalnaino lietusmežu biosfēras atdarinājums. Pavisam kopāGardens by the Bay aizņem ap 100 hektāru lielu teritoriju un noteikti ir apskates vērta vieta pat tad, ja pietiek laika apskatīt tikai nelielu daļiņu no tā.
Turpat pavisam netālu no botāniskā dārza, vien raitas pastaigas attālumā, atrodas arī lielākā daļa pārējo apskates objektu, kā arī pats Singapūras biznesa centrs ar manis iedomātajiem debesskrāpjiem. Merlion Park, man šķiet, ir vispopulārākā tūristu pulcēšanās vieta, jo izbūvētais skatu laukums dod iespēju redzēt brīnešķīgus pilsētas skatus visos 4 virzienos. Pats centrālais objekts ir Merlion strūklaka, kas tulkojas kā ’jūras lauva’. Lai gan jūras lauva ir atrodama daudzos Āzijas folkloras stāstos, ar pašu Singapūru tai nav nekāda tieša sakara. Merlion tika izveidota kā mārketinga ikona, bet tautā un tūristu vidū tā palika tik ļoti iemīļota, ka nu Merlion ir Singapūras vizītkarte un simbols, kas atrodams gan uz pastkartēm, gan magnētiņiem un citiem suvenīriem. Jā, arī man, protams, neizpalika Merlion iegādāšanās mājas vešanas nolūkos (kas nu ir draudzīgi piebiedrojies citiem suvenīriem).
No Merlion Park iespējams redzēt gan debesskrāpju biznesa centru, gan esplanādi, kas ir kultūras centrs, gan iespaidīgo Marina Bay Sands viesnīcu. Viesnīcas 3 torņi ir vieni no sarežģītākajiem objektiem, kas jebkad uzcelti, jo katra atsevišķā ēka ir izliekta ar dažādiem leņķiem, kas beigās iztaisnojas. Tā uzcelšana izmaksāja 8 biljonus, kas ir visdārgākais kūrorts, kas jebkad uzcelts. Uz jumta atrodošais peldbaseins ir pasaulē lielākais jumta baseins, un tas atrodas 200m virs zemes. Marina Bay Sands priekšā atrodošais, lotosa formā veidotais zinātnes muzejs (pieder pie viesnīcas projekta), uztver lietusūdeni, kas vēlak tiek pārstrādāts un izmantots ēkas vannasistabās. Pie tam, viesnīcas kazino sit pušu pat ASV Lasvegasu, jo Marina Bay Sands kazino ir pasaulē lielākais kazino ar 600 spēļu galdiem, 2500 automātiem un 35 privātām spēļu istabām. Ieejot viesnīcas mājaslapā un uz fikso ieliekot pāris datumus rezervācijas lauciņā, par standarta istabu cenas šeit sākas no S$439 par nakti.
Turpat blakus viesnīcai atrodas vēl kāds ievērības cienīgs objekts – Singapore Flyer, kas ir pasaules augstākais panorāmas rats un stiepjas 165m augstumā. Šeit gan nesanāks nekāda sēdēšana beņķī un kāju šūpošana pār malu, kā tas bija pierasts bērnībā Mežaparka karuseļos. Singapore Flyer pasažieri tiek sasēdināti kapsulās, un katra šāda kapsula var uzņemt 28 cilvēkus, kas pēc tam, drošības nolūkos, tiek aizslēgta. Rats veic pilnu apli aptuveni 30-35 minūtēs.
Jāatzīst gan, ka man bija iekšējā cīņa starp ‘’gribu’’ (pasaules augstākais, kā nekā) un ‘’bail’’ (jo man ir augstuma bailes), bet beigu beigās vīrs vienkārši nopirka biļetes un tad jau vairs nebija variantu. Un jāsaka, ka esmu ļoti priecīga, ka šo braucienu veicām, jo griešanās notiek tik lēni un viegli, ka nejūt vispār nekādu kustību, un skati pār Singapūru ir vienreizēji. Mēs šo braucienu veicām dienā, bet, manuprāt, naktī tas būtu vēl iespaidīgāks, kad gan pilsēta, gan ostā atrodošies kuģi ir skaisti izgaismoti, un pats panorāmas rats darbojas līdz pat 22:30.
Kad visi centrālie pilsētas objekti bija apskatīti, bija laiks virzīties mazliet tālāk. Un kur nu vēl labāk izjust Āzijas elpu, ja ne pašā Chinatown. Chinatown atpazīstama ne vien ar savu interesanto arhitektūru un tempļiem, bet arī ar milzīgo tirgu, kas liekas, šeit nerimst nekad. 1989. gadā Singapūras attīstības komisija piedzēvēja Chinatown vēsturisku statusu, līdz ar to tā ir tikusi saglabāta kā unikāla vieta ar savu identitāti un kultūru.
Izkāpjot no metro, jau pēc pirmajiem soļiem esam iesviesti Chinatown tirgus burzmā. Te atrodami gan suvenīri, gan apģērbs, gan ēdamas un dzeramas lietas. Jāpiemin, ka Āzijā ļoti izplatīti ir tā saucamie ‘’hawkers stalls’’, kur ielu malās vietējie pārdod ļoti lētu ēdienu – tas ir autentiski gatavots, garšīgs un daudz lētāks nekā jebkuri restorāni. Ir pat tūristi, kas uz Āziju dodas tieši šo ‘’hawkers stalls’’ un gastronomisko izvirtību vadīti, un tas ir viņu galvenais ceļojuma mērķis – par lētu naudu nobaudīt autentiskas vietējās delikateses.
Mūsu viesošanos Chinatown (un Singapūrā) īpašu padarīja vēl kāds fakts – tieši mūsu vizītes laikā iekrita kāda īpaši svinama diena – Ķīniešu jaunais gads! Tas mums deva iespēju ieskatīties pavisam citā pasaulē, jo ielas bija izgreznotas ar ‘’zelta naudiņām’’ pārticībai, visur bija redzamas karājamies ķīniešu laternas, vēstot par 2015. tuvošanos, kā arī tirgus un veikaliņi bija pilni ar savdabīgām Ķīniešu jaunā gada dekorācijām un atribūtiku, kuru nozīmi mēs pat īsti nemācējām atšifrēt.
Vēl kāds nozīmīgs notikums Jaunā gada ieskandināšanā ir lauvu deju sacensības jeb Lion Dance. Ķīniešu kultūrā lauva ir spēka un gudrības simbols, un dejojot tas aizbaida ļaunos garus un atnes veiksmi un pārticību Jaunajam gadam. Pati lauva sastāv no galvas un ķermeņa un to kustina 2 cilvēki – viens ir priekškājas, bet otrs – pakaļkājas. Gribēdami izbaudīt ko patiešām no vietējām tradīcijām, mēs jau iepriekš iegādājāmies biļetes uz ‘’International Lion Dance Competition 2015’’. Pati dejošana gan notiek visai savdabīgi – rībošu bungu pavadībā uz augstiem stabiem jāizpilda noteiktas kustības, gan lekšana, gan karāšanās no staba, gan stāvēšana uz 2 kājām, gan daudz kas cits. Dalībnieki bija gan no Singapūras, gan Malaizijas, Filipīnām, Taizemes, Bali un citām valstīm. Un kaut pasākums ilga 5 stundas, mums ne mirkli nepalika garlaicīgi.
Video: https://vimeo.com/119131624
Vēl Chinatown apskates vērti ir arī dažādie tempļi. Te redzams indiešu templis Sri Mariamman Temple, kura iekšpuses apskatei gan nepieciešams novilkt apavus, bet par cik mēs staigājām iešļūcenēs un zeķu nebija, tad sanitāros nolūkos ar basām kājām tomēr iet negribējām...
Vēl ļoti iespaidīgs ir budistu templis Buddha Tooth Relic Temple. Tā izmēri ir milzīgi gan no ārpuses, gan ieejot iekšā. Tempļa celtniecība tika pabeigta 2007.gadā un izmaksāja 62 miljonus Singapūras dolāru.
Un arī vienkārši paklaiņojot pa lielākām un mazākām ielām, bieži vien uzduramies dažādiem tempļiem un svētvietām ar tradicionālajiem drakonu un pūķu dekoriem.
Tiem, kuriem ķīniešu kultūra interesē padziļināti, noteikti jādodas uz Haw Par Villa, kas ir ķīniešu leģendu, vēstures, folkloras un mitoloģiju parks. Te dažādās skulptūrās izgrebti stāsti no ķīniešu leģendām, kas ir papildināti ar rakstisku paskaidrojumu. Parks ir tik liels un informācijas ir tik daudz, ka tajā varētu pavadīt gandrīz visu dienu. Pie tam, tas ir par brīvu un ieejas maksas te nav.
Virzoties tālāk, kādā citā Singapūras pusē mēs sastopamies ar vēl kādu kultūru – indiešu, Singapūras Little India rajonā.Little India, tāpat kā Chinatown, ir savs tirgus, tomēr tas ir krasi savādāks ar pavisam citādām precēm. Abi ar vīru iegājām kādā 2-stāvu molā, kurš sastāvēja tikai un vienīgi no indiešu stila sieviešu kleitām. To bija tūkstošiem!
Tiem, kam pie sirds iet indiešu ēdieni, šī būs īsta paradīze, jo ceļmalās esošajos ‘’hawkers stalls’’ atrodami daž ne dažādi gardumi, kas nopērkami vien par kapeikām. Haji Lane ir ļoti populāra iepirkšanās vieta – tā ir pavisam šauriņa iela, kas sastāv no boutique stila veikaliņiem, ar unikālām precēm un sīkumlietiņām. Te var iegādāties gan kurpes, gan kleitas, somas un aksesuārus. Tiesa, par cik mēs uz šejieni nebraucām ar nodomu ieprikties, tad neko lielu arī nenopirkām, bet turēties pretī S$10 vērtai vasaras kleitiņai jau nu arī nedrīkstēja!
Bez iepirkšanās un ēšanas, Little India piedāvā arī ļoti savdabīgu, košu un krāsainu arhitektūru! Pat acis žilbst skatoties. Vislabāk ir vienkārši doties iepazīt šo rajonu virzienā – kur acis rāda. Aiz katras mazās ieliņas, aiz katra līkuma var pavērties pavisam skaista arhitektūra un skati. Mēs darījām tieši tā – vienkārši mēģinājām iegrimt vietējā kultūrā un atmosfērā un ‘’iejukt pūlī’’ (kas gan man kā gaišas ādas zilacainai blondīnei nebija tik vienkārši). Bet nejutos arī īpaši appētīta, jo neesam jau te vienīgie tūristi.
Kad nu visi lielākie tūrisma apskates objekti bija atķeksēti kā apskatīti, bija laiks sākt iepazīt ne tik populārus Singapūras nostūrus. Te gan jāatzīst, ka tie, visdrīzāk, ir mazāk populāri tieši dēļ fakta, ka neatrodas Singapūras centrā, līdz ar ko nokļūšana līdz tiem prasa zināmu piepūli. Te mums talkā nāca vietējie, ar lielu entuziasmu izvadājot un izrādot visas, viņuprāt, skaistākās vietas. Par cik man vienmēr ir interesējusi tieši katras valsts / klimata joslas daba, augi un dzīvnieki, tad tiku izvadāta pa dažādiem Singapūras parkiem un rezervātiem. Un tie nebūt nav nekādi 10 kvadrātmetrus lieli zāles pleķīši ar beņķīti, bet gan milzīgas teritorijas ar kokiem, klintīm un pat ezeriem.
Šeit mājo savvaļas pērtiķi, bruņurupuči, iguānas un citi radījumi.
Šī nu reiz bija tā Singapūras daļa, kas manu priekšstatu par Singapūru kā bezgalīgo debesskrāpju valsti sagrāva pilnībā! Patiesībā aptuveni 50% no visas Singapūras teritorijas ir zaļā zona, dabasparki, liegumi, rezervāti, botāniskie dārzi... Un pat pašā pilsētas centrā ir redzams, ka pilsētas plānotāji ir cītīgi centušies atstāt pietiekami daudz parku arī biznesa cilvēku īsai pusdienlaika atpūtai. Singapūra tiek dēvēta par ‘Garden City’ jeb ‘Dārza pilsēta’ un ir viena no ekoloģiski draudzīgākajām / zaļākajām pilsētām pasaulē. Singapūras patreizējais mērķis ir no ‘Garden City’ tapt par ‘City in the Garden’ jeb ‘Pilsēta dārzā’, un tiek veidoti arvien jauni apzaļumošanas projekti.
Kaut gan Singapūra nav atpazīstama dēļ savām pludmalēm, tās dienvidos atrodošā (un Singapūrai piederošā) Sentosa Island ir lielisks veids kā aizbēgt no ikdienas steigas. Sala ir vien 5 kvadrātkilometrus liela un 70% no salas ir savvaļas lietusmeži. Tomēr pati piejūras zona ir ļoti populāra atpūtas vieta, kur atrodami restorāni, bāri, dažādas izklaides iespējas, viesnīcas, pludmales un pat Universal Studios Singapore.
Un arī šeit parādās Singapūras mīlestība pret dabu – kad piejūras zonā tika celta viesnīca, tās projekta vietā atrodošies aptuveni 200 koki tika nevis nozāģēti, bet gan izrakti un pārstādīti citās vietās uz salas.
Un kaut Singapūru apskalojošās Dienvidķīnas jūras pludmales ne tuvu nestāv klāt Karību jūras tikīzzilajām krāsām, šī noteikti ir jauka vieta, kur pavadīt ģimenisku nedēļas nogali.
Vēl viens pieminēšanas vērts fakts ir tāds, ka Sentosa sala ir kontinentālās Āzijas vistālākais dienvidu punkts. Protams, pie šādas svarīgās vietas bija arī jāuztaisa piemiņas foto.
Ja Sentosa sala vairāk atgādina vienu lielu kūrortu ar nebeidzamām izklaides iespējām, tad tai pilnīgs pretstats ir Singapūras ZA sala – Pulau Ubin. Pulau Ubin ir aptuveni 10 kvadrātkilometru liela sala ar vien 100 vietējiem iedzīvotājiem. Te neatrast ne viesnīcas, ne restorānus. Nokļūšana uz šīs salas veicama ar pasažieru laivu, sauktu ‘’bumboat’’, kas ir jautrs piedzīvojums jau pats par sevi.
Tālākā salas apskatīšana var notikt 2 veidos – vai nu ar kājām, vai arī var izīrēt riteņus, kas ir visērtākais un ātrākais veids salas apskatei, un to izvēlējāmies arī mēs. Ja ir vēlēšanās, no vietējiem var noīrēt arī mazu busiņu, un tad šoferītis izvadās pa salu, tomēr šādā veidā nav iespējams redzēt ne savvaļas dzīvniekus, ne izložņāt mazās takas lietusmežu iekšienē.
Pulau Ubin ir vārda tiešā nozīmē neskarta dabas teritorija. Kaut Singapūras valdība tika izteikusi priekšlikumus salas apbūvei, tā ir palikusi arvien populārāka tūristu vidū kā neskarts dabas objekts, līdz ar to salas apbūve, vismaz paredzamā nākotnē, vairs plānos nav.
Jau nokāpjot no laivas, Pulau Ubin paver durvis uz pavisam citu pasauli. Tikai 10 minūtes atpakaļ stāvējām mašīnu drūzmā, debesskrāpju ielenkumā, un te pēkšņi – viss zaļš, palmu koki līgo vējā, zied ūdensrozes, pa taku pastaigājas savvaļas mežacūkas, un varbūt pat izdodas ieraudzīt pa pērtiķītim? Ložņājot pa kādu mazu taku, mums pat palaimējās ieraudzīt pārīti Singapūrā kādreiz izmirušo Oriental Pied Hornbill putnu.
Kā vēl viens ievērojams dabas objekts šajā salā ir gandrīz 5000 gadu vecie koraļļu rifi. Virs tiem ir izveidots tiltiņš un tūristiem ir iespēja apskatīt gan dažādās zivis, gan pat astoņkājus, krabjus, jūraszirdziņus, jūraszvaigznes un citas okeāna radībiņas. Diemžēl, mūsu apmeklējuma laikā tiltiņš bija labošanā un šī pastaiga nebija interesentiem pieejama. Bet mazākus un lielākus krabīšus krastā redzējām tāpat, kā arī no skatu torņa pavērās vienreizējs skats pār salu un līci.
Noslēgumā jāsaka, ka Singapūra ir savā ziņā fenomenāla valsts, jo no gruvešiem tā ir spējusi pacelties uz vienu no pasaules vadošajām valstīm. Singapūra ieguva savu neatkarību no Malaizijas tikai 50 gadus atpakaļ un tajā laikā tā bija tuvu pagrimumam – valdīja nabadzība, bezdarbs un arī civilie nemieri. Tagad Singapūra ir 4.pasaules lielākais finanšu centrs; viena no pasaules top 3 naftas attīrīšanas centriem; Singapūras osta ir 5. lielākā pasaulē un Pasaules Banka ir nosaukusi Singapūru kā vislabāko valsti biznesam. Singapūrā ir arī lielākais procents miljonāru – katrai 6. ģimenei Singapūrā ir vismaz 1 miljons $ brīvi pieejamos līdzekļos. Kaut izmēru ziņā Singapūra ir tikai pilsētvalsts, tajā atrodas 5,5milj. iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 2 milj. ir iebraucēji no dažādām citām valstīm (baņķieri, investori, sezonālie strādnieki, studenti u.c.) un šis cipars tikai turpina augt un celt valsts ekonomiku.
Un kaut daudziem Singapūra (un ne bez pamata) asociējas ar biznesa lielvalsti, tā ir arī ļoti interesanta kā tūrisma objekts un spēj piedāvāt daudz vairāk par debesskrāpjiem un dārgiem restorāniem. Un kaut pilsētu tūrisms nav mana stihija, Singapūra mani patīkami un negaidīti pārsteidza ar savu ''zaļo pieskārienu'' it visā.
