Saksijas Šveice
|
Zane Corlett
|
Vācijas dienvidaustrumos, netālu no Drēzdenes, atrodas viens no lielākajiem Eiropas smilšakmens kanjoniem. 100 miljonu gadu laikā Elbas upe ir izcirtusies cauri kalniem veidojot līdz 400m augstas stāvas neparastas klintis. Šeit milzīgi akmens pīlāri kā milzu mežs stiepjas pāri līkumainajai Elbas upei to pamatnē.
Mums bija tikai pusdiena, ko pavadīt izbaudot šo apkārtni, lai gan te var palikt dienām ilgi, staigājot cauri skaistajam un takām bagātajam Nacionālajam Parkam, kāpjot kādā no 1000 virsotnēm, vai vienkārši izbaudot laivu braucienus pa Elbu.
Tā kā mēs nokļuvām tur pusdienlaikā, tad piestājāmies ‘Stein Reich’, kas kalpo kā restorāns, muzejs un informācijas centrs. Pēc garšīgām, sātīgam tradicionālām pusdienām gājām uz autobusu, kas mūs veda no auto stāvvietas līdz skatu lauku tuvumam.
Skaistākie skati paveras no un uz Bastei Tiltu. Skatu punktu šeit ir daudz, tāpat arī tūristu. Bieži vien nācās stāvēt rindā, lai tiktu labākajā vietā, it īpaši uz paša šaurā Bastei Tilta.
1851. gadā celtais smilšakmens Bastei tilts paceļas vairāk nekā 300 m virs upes ar skatiem pār augsto smilšakmens masīvu uz vienu pusi, un zemāko Elbes ieleju uz otru pusi. Tālumā slejas iespaidīgie Lilienstein and Pfaffenstein galda kalni.
Pārejot pāri tiltam tā kreisajā pusē ir īsa pastaiga pa Neurathen pils drupām, par kuru jāmaksā ap 2 EUR (ja atmiņa neviļ), bet tā ir noteikti ieteicama. Šeit smilšakmens pīlāri ir savienoti ar šauriem tiltiņiem caur kuru restēm zem kājām redzams un jūtams tilta augstums. Kādreiz tā bijusi lielākā klinšu pils šajā apvidū, tomēr tagad pāri palikušas tikai dažas klintīs izcirstas istabas, kuras nemaz neizskatās ka kādreiz šeit kāds ir dzīvojis.
Tālāk mēs turpinājām kāpt lejā pa 700 pakāpieniem cauri Schwedenlocher aizai, kuru Trīsdesmit Gadu Karā no 1618-1648.gadiem zviedri izmantoja par bāzi. Šī taka ved līdz Felsenbuhne Rathen – dabiskam amfiteātrim, kurš kopš 1936.gada ir izmantots daudziem koncertiem.
Uzkāpjot atpakaļ augšā atdzesējāmies apēdot pāris saldējumus un izbaudot pēdējos skatus. Drīz vien bija laiks meklēt naktsmājas un teikt “Atā!” šai mūsu jaukajai pieturas vietai 7000km lielajā braucienā no mūsu majām uz Latviju un atpakaļ.
Manu ceļojumu stāstus angļu valodā var lasīt zanecorlett.com
