svelmainā Āfrika manām acīm...

  • 16 min lasīšanai
  • 129 foto
28.12.07. agrs rīts, lidostā Rīgā ietīstu nododamo bagāžā mugursomu plēvē( kā izrādīsies, tas man Nairobi lidostā sagadās nelielas mocības dabūt to nost!).Tātad ,pusplikāka uz vispārējo fona.Žvikss- un jau Amsterdama.Te 2 stundas, un jau var kāpt lidmašīnā, kas mani aizvedīs uz manu sapņu zemi- Āfriku( kas nav ne Tunisija, ne Ēģipte, ne Maroka). 3/4 baltie, kaut domāju, ka būs otrādi.Bet apkārt un blakus sēž melnās šokolādes krāsas pasažieri.Lidojums 8.20 stundas KLM lidmašīnā nebija nomācošs, kaut arī lidojums ilga visu dienu.Nu jau nolaišanās- ir tikai 1 st atšķirība ar Rīgas laiku( Rīgā 20.00, kad te jau 21.00).Bagāža ar veiksmīgi ieradusies, tikai pie mugursomas lencēm bez vietējā kenijieša atslēgas palīdzības, ko izmantoja plēves noplēšanai, netiktu.Ceļš uz Savari Club Hotel neko neizsaka- tumšs, un nemana neviena agresīva vēlētāju bara( pēc saules rieta laikam jau kenijieši guļ!- intereses dienā jāsludina), par kuriem iepriekš pa e-pastu tiku brīdināta.27.12.07.sākās Kenijā vēlēšanas.Tumsā visa hoteļa teritorija labi izskatās. 29.12.-30.12. rezumēšu šo laiku ar informāciju, ka tiku brīdināta nedoties Nairobi ielās- nemieri, slepkavības, demolēšana- Kenijas ziņas arī rāda cietušos no vardarbības- Kabiki( bijušais un tagad ar pie varas tikušais un opozicīja noskaidro savus spēkus, nogalinot viens otra sievietes, vecus ļaudis, bērnus- kas nu ceļā trāpās- ka tik nav pašu cilts ļaudis.Laika vilkšana skatoties ziņas utt. 30.12.- no rīta beidzot satieku un iepazīstos ar 4 pārējiem maniem ceļojuma ( Randrover džipā esam piecatā + šoferis)pa Keniju-Tanzāniju biedriem- 2 cilv no Frankfurtes un divi no Slovēnijas.Ceļā uz Sweetwater rezervātu brīdinājums neko nefotografēt braucot pa Nairobi ielām.Ceļš kādas 3-4 stundas, pauze apstājoties uz EKVATORA.Iespēja stāvēt ar katru kāju uz 2 puslodēm! Gar ceļu skats- nabadzība, bet izrādās- tā vēl nav galējā robeža nabadzībai- bet tā ir tik patiesa, dabīga, un nav nožēlojama, kā varētu šķist..šie cilvēki prot smaidīt, priecāties, just.Un jo tālāk no lielpilsētas, jo vairāk man patīk Kenija.Asfaltētās šosejas malas apdzīotajās vietās kā nosētas ar būcenīšos ierīkotām ēstuvēm, veikaliņiem, hoteļiem( vietējo lietošanai, jo diez vai kāds nu mums/jums iedrošinātos tur pārkašņot).Vēlēšanu cīņu iezīmes ārpus Nairobi nemana.Beidzot iebraucam Sweetwater- privāts rezervāts, iežogota n-t km -tus teritorija, kurā mitinās brīvā vaļā ziloņi, antilopes, žirafes u.c.( izņemot lauvas , leopardus).Tieku izmitināta telts tipa mītnē, kas no zemes līmeņa uzslieta 3m augstumā( lai vakarā labāks skats uz tālēs klaiņojošiem dzīvniekiem).Braucam pa rezervātu- pār ceļu pārsoļo ziloņu saime- mazulis skrej pakaļ ziloņu mammai, žirafes u.c.Apmetnē 40 min mēģinu dabūt connection - bet nevienojas i-nets. Naktī auksti- vienīgā reize ,kad Āfrikā salstu.Skaņas- kaut kāds/kādi dzīvnieki ārpusē..., moskīti palikuši moskītu tīklam otrajā pusē!Naktī ģenerators nestrādā, gaisma no lukturīša, kas uz naktsgaldiņa atrodams, ja izdodas sataustīt to šai aklajā tumsā- ...būsjānoliek zem spilvena!Ja nu sagribas palūkoties- kurš tur tumsā trokšņo!? 31.12. Rīts ar dzestru, svaigu gaisu..un fanstastisku saullēktu, un skatu, kā dažādu sugu, lielumu dzīvnieki, respektējot viens otru, dodas uz ūdens dzeršanas vietu.Pēc brokastīm seko brauciens līdz lidlaukam ,lai ar mazu lidmašīnu pārlidotu uz Masai Mara teritoriju.Protams, lidmašina pēc 15 min būs...saka..bet .pēc kenijiešu izpratnes..paiet 5x15 min, nekas..nekur jau nav jāsteidzas, neko jau nenokavēsim!Lidojums-karsti, gauisa nav, slikti.Prieks sajust zemi zem kājām!!Masai Mara- vieta-neaprakstāma, fantastiska, mainīga katrā dienas stundā- rīts nāk ar krāsu spilgtumu, diena ar saules svelmē vibrējošu gaisu, vakars ar nokrāsu maiņu..un simtim kilometri teritorijas- ar dzīvneikiem, dažendažādiem . Sastopam 5 lauvu ģimeni, piebraucam kādus 10 m- lai netraucētu to laisko mieru- fotografējam.Auto-bez logiem, bez stikliem, ar paceltu jumtu, kur patverties no saules svelmes.Var stāvēt un bildēt, var arī sēdēt.Pēc brītiņa vienam (lauvam) ziņkārība mudina celties un iet uz mūsu auto pusi.Lai jau nāk, jo tuvojas tā lēnām, ieturot savā gaitā mākslinieciskas pauzes.Bet virziens uz pusi, kur auto atrodos es- sāk veidoties acu kontakts! Kad atlikuši 3m, šoferis sāk darbināt auto- 1 reize -nekā, 2 reize- nekā, kad lauva atrodas 1,5m attālumā , auto padeva atpakaļgaitā.Vācietis , kas stāvēja aiz manis ,uztaisīja neaizmirstamu bildi- mans celis+ lauvas purns( atsūtīs- pievienošu albumam!).Un nolūkoties, kā ziloņu ģimene prātīgi izsoļo no koku biezokņa un dodas sulīgāku lapu meklēkumos!- pirmais iet vadonis,aiz tā jauneklis, mazulis vienmēr blakus mammai, ja jūt ko nelāgu, tad mazuļi starp lielajiem pa vidu.Zilonēni - tīneidžeri-draiskojas.Lielais pievērš uzmanību, jaunie nomierinās- uz brīdi.Tik cilvēciski- jeb otrādi...Mēs esam tik tuvi viens otram, bet esam to aizmirsuši ...Redzot plašo savannu, dzīvniekus, brīvibas sajūta ieplūst pa visām porām.Tālumā kalni.Saule rietot krāsojas sarkanoranža, lilllā, zila. un iestājas nakts.Jaunā Gada sagaidīšana ar masajiem un ceļabiedriem.Dejas ar masajiem ap baseinu.Zvani ar Rīgu, ar meitiņām- prieks. 01.01.08. Otrās dienas Masai Mara rīts-hiēnu parītis zālē vieglā riksī pa zāli vico-viena jau brokastis sev pagādājuši.Beidzot ieraugam leopardu- nē...divus- elegance, ar kādu tie soļo ir deju skolotāju apraksta vērta.Zebras u.c. bariem vien.Zebras ir ļoti grafiski- dizains- hi!Piebraucam pie Kenijas un Tanzānijas robežstaba- stabs savannas plašumos- nu tik laist pāri- citas iezīmes nav! Šoferis rāda- re - ziloņu bars no Tanzānijas tuvojas , migrē uz Keniju!Dzīvnieki, dzīvnieki, dzīvnieki- jāskatās bildes.. 02.01.08.- priekšā 250-300km pa Kenijas ceļiem līdz Tanzānijas robežai- jānokļūst šodien līdz Viktorijas ezeram.Ja kāds uzskata , ka ir braucis pa bezceļiem - maldās- tur-Kenijā ir bezceļi-iedomājieties kalnu upi, kura izkaltusi, pagrieziet to ne tik lielā stāvumā, akmeņu vietā ciets smilšakmens- tas ir Kenijas ceļš! 20 km/st- tā bija norma, bet pārsvarā 15 km/st , kādu brīdi 40km/st-super- vējiņš uzpūta.Bet, lai arī ceļš bija smags, karsējošs, kratošs, kā lai vēl to nodēvē, tas tomēr bija tik kolorīts, neaizmistams- žēl- nevarēja neko fotografēt( nav tā vieta,kur baltajam cilvekam sliet gaisā savu fotokameru, ja ņem vērā ,ka šai laikā divas ciltis cīnās par varu, iznīcinot sev netīkamo pusi), emocijas dažādas vērojamas ceļā.Upīte- maziņi melliņi plikiņi bērneļi plunčājas, klaigā, lec un kliedz pa upi, mammas mazgā tajā savus košos audumus, Masai Mara reģionā sievietes ir skūtu galvu, vīrieši arī.Drēbes- koši sarkani , zili, lillā, arī rūtoti audumu, skēršu škērsām pārlikti.Mazuļi uzsieti uz muguras.3gadus vecs mazulis pičpaunā nes 1 g mazuli.Katram vīrietim ( jau no 3g vecuma) rokā koka nūja- vai nu iet gar ceļu, vai arī dzen kazas vai govis.Satiekam jeb nosacīti apdzenam, jo pārvietošanās, ar auto notiek ~10km/st ,pabukņījot vienai govij pakaļu no lielā govs un kazu bara ,kas lēnām slāj pa ceļu, un kuru pavada kādi 7-9 jaunieši,..tātad apdzenot šo pulku, kur katram jaunietim ir arī koks rokā, nebūtu ieteicams bāzties degunā ar fotokameru, ja vēl dzird vecāko puisi ar nesamaidīgu sejas izteiksmi izsaucam kādu saukli, uz ko pērējie vienbalsīgi atsaucas- skaļi... - šoferis izvairās tulkot.Bet skati sulīgi.Gan mazi bērneļi - 4-5 gadi, gan jaunieši, gan vīri spēka gados, gan vecāka gājuma vīri pavada neskaitāmos kazu un govju barus.Un visiem rokās koka nūja! Govis atšķiras no mūsu brūnaļām- tās ir ļoti kārnas.Mazie puišeļi skrien līdz ceļam un māj - es ar.Ceļa gājēji ar pamāj.Sastopas acu skati.Sievietes uz galvas nes neiedomājamas lietas- kartupeļu maisu( nevis maisiņu!), 50 l ietilpības plastikāta spaini pilnu ar ūdeni.Garus ceļa gabalus.Masaju vīrieši stiegraini, slaidi , gari- drānas tik košas, gan vīriešiem, gan sievetēm, rotas krāšņas- kopskats, ka nevaru atraut skatu- tas viss atsver braukšanu pa veļas dēļa un izkaltušās kalnu upes apvienojumu- ko sauc par ceļu.Man nekas nebūtu pretī uz laiku nomainīt ekselentās apmešanās vietas Serena Lodge hoteļu tīklā, lai izjustu , kaut dalēji, uz brīdi, patieso masaju dzīvi-viņu apmetnē,mēgināt saprast viņu domas, par ko sapņo, vai sapņo..Ceļu ik pēc laika, mainoties apdzīvotajām vietām- ir apdzīvota vieta ar savu bosu-škēršojot šo teritoriju-jāmaksā nodeva par braukšanu pa viņu teritoriju, šoferim jau sagatavoti konverti.Gribēju nofotografet plakātu, ar uzrakstu, ka par tādu un tādu finasējumu notiek ceļa rekonstrukcija- nelaikā- blakus sēž ar automātu bruņots vīrs- šoferis laicīgi apturēja manu nodomu- plakāts ir, bet kur tad darbi? vai vismaz smiltis, ja ne škembas vai tml..Kibaki, iepriekšējais un šajās , pēc novērotāju un opozīcijas ( otras liellākās cilts pēc Kibaki cilts) viedokļa safabricētajos vēlēšanu rezultātos vinnējušais līderis, izceļas ar korumpētibu- tad par ceļu rekonstrukciju tuvākā vai tālākā nākotnē varēs tikai lasīt uz plakātiem ceļa malās.Opozīcija jau nav labāka- tā tikai grib tikt pie sava kumosa, un musina uz vardarbību( tāds ir pašu kenijiešu viedoklis- no sarunas ar šoferi).Ne viens nav labs , ne otrs-abi tādi ,kādi nu ir.Cerību uz labāku dzīvi nav.Ir divas lielas ciltis- kad pie varas viena cilts- tā dala visu savējiem.Atkal ,aizsķērsojis šaurā ceļa daļu ,stāv bruņotu vīru pilns auto- šoferis kādu no tiem pazīst- aprunājas, lūdzam pastāstīt- par ko tā pļāpāja?- šoferis atsmaida un izvairās no atbildes.Nevienam nenāca prātā rokās paņemt fotokameru! Robežpunkts- man ir Tanzānijas vīza- vāciešiem arī- ātri samainām auto un šoferus.Tanzānija atškiras uzreiz- robežpunkts ,kas nesmird, ceļs gluds, asfaltēts, zaļāka zāle- hi, mājeles nedaudz lielākas un labāk kopā turas, bet cilvēki tāpat nes uz galvas neiedomājamas nastas, košums drānās tāds pats, acis nespēj visu aptvert!Kalni, kalni, meži, pēc laika arī Viktorijas ezers, kas atgādina jūru.Viļņi kā Jūrmalā!Ūdens krastmalā pilns ar plikiem melniem puišeļiem, kas lec,šlakstās, peldas.Mazuļu bariņam atdodam līdzi iedotās kārbas ar pusdienām( nevienam nebija vēlme kaut ko pa ceļam ieēstceļs, un svelme uz to neaicināja.).Tā- kas tas par tādu mazu čību šūpojamies jūras cienīgos viļņos!? Izrādās- tas , pēc maniem vārdiem- mazais Titāniks, ar kuru mūs -5 cilv+ 5 spāņus no otra auto, kas tikko piebrauca, nogādās mūs- 10 cilv uz salas Viktorijas ezerā!Salu neredz no krasta!Tālu!Un vai bagāzu ar tur grib iekrāmēt? - nē, tā ar otro reisu atbraukšot!Labi- ja kas, es protu peldēt, ūdens siilts,nekas ka arī viļņi ir ne pārāk mazi.Sakāpjam - vispārēja jautrība sākas,kad mēginam satilp uz šī kuģ;a- 3 cilv ieštampā kajītē 1- 1,5m, kur jau sēž stūrmanis!Pie motoriem ( 2gb) izvietojies pusiis, kas visu ceļagabalu smels laukā ūdeni.No puses, kur es sēžu, pūš vējš- tas nozīmē- nepārtraukti apšļāc ( pamatīgi, ka pil nost no matiem,krekla, ka var izgriezt ūdeni) , tas nekas- ūdens silts, tas ir pat patīkami, jo kad vējš uzpūš- ir dzestri.Brauciens ~40 min?- nezinu, apmēram.Jautājums laiviniekam - kad mantas atbrauks!?- es un vēl 2 cilvēki līdzīgi man, bez nevienas sausas vietiņas.Tagad braukšot pakaļ.!Namiņš fantastisks- sāku izlūkot, ko lai pielāgo par sausu drēbes gabalu vakariņām, jo mantas tik drīz nebūs!Dvieļus?- lieli, mīksti.klauvējiens- spāniete Aleksandra atnes masaju apmetni, kādu visi dabūjām dāvanā no masajiem Jaungada naktī( bija mazajā mugursomā līdz- man paveicās). Vakariņās dodos tērpusies masaju vīriešu ietērpā!Tikai koka milnas nav!Romatiski, siseņi sisina, mērkaķi bļaustās, un vēl kādi citi ar- tumsā jau neies lūkot. Āspusē uz terases riņķo mazie vampīriņi- sikspārņi.Debesis zvaigžņu pielietas.Mēnes nav- tai pasaules malā to neredz pie debessjuma- nez kāpēc- skaidroja- zvaigžņu aizgrābta- neieklausījos.5 mājiņu apmetne- fantastiska vieta, uz salas tālāk dzīvo 220 cilvēki.Istabā vēl ir gaisma, ko ražo ģenerators, moskītu tīkls nolaists.Beidzot nakts bez gekonu ģimenes uz griestiem.Masai Marā bija!Sadzīvojam draudzīgi ,kad atguvos pēc pirmā šoka.Pagaidām neviens mošķis nav sadzēlis!Dzeru tabletes pret malāriju, tikai malārijas odus neredzu!Profilaksei katru dienu iedzeru arī 2 ogles tabletes- jo kafiju dzeru, zupu ēdu- ūdens, kāds bijis- nezinu...Zobus tīru tikai ar ūdeni no pudeles( kad atgriezos Rīgā, acīs lūkojās pēc ūdens pudeles, kad zobi jātīra- pieradums). 03.01.08.-rīts nāk ar salas apbraukšanu mīļajā čibā, ar kuru vakar atceļots uz salu- akmeņainu mazu saliņu , pilnu ar daždažādiem putniem, mūsējā.Otrā pusē salai izvietojies salmu būdu ciemats. VIetējo rūpals-zvejniecība.Zvejo un nodod tālāk tirgošanai.Tanzānijā( un Kenijā arī) lielākie ienākumi no agrokultūras un zvejniecības, nākamā peļņu nesošā nozare- tūrisms- tamdēļ jau ekselents serviss-tūristam mītnēs nodrošināts gan aukstais, gan karstais ūdens, bet vietējie sev nes kilometriem tālu...kā lai mīl tūristus vietējais iedzīvotājs?..man nepatiktu... Vakarā apstaigājam salu- mazie bērneļi skrien nopakaļ.Mazulis iekatās kameras acī- knikšķ- foto- parādu pušelim kāda bilde sanāca- mazajam liels prieks...pārējie mazuļi ar riņķī..vakars salmu būdu ciemā - tiek gatavotas vakariņas uz ugusnkura katlā, saposušās jaunas meitas dodas uz vietējo pūlcešanās vietu- gozējas puišu, kas satupuši uz lielajiem akmeņiem, un risina vīru sarunas, tuvumā, viena atlaidusies zemē, atspiedusi muguru pret akmeni, laiskojas ...vēlāk , uzrāpusies uz salas augstākās klints, lai vērotu saulrietu, un no kuras pārskatāma visa sala, redzēšu, kā šī lillā drānās saposusies meitene jau ar puisi lēnā gaitā dosies uz biezokņa pusi ( Kenijā, bet ne Tanzānijā-ir liels % AIDS slimnieku utt).Būdas darinātas no koka zaru karkasa, ap to apliktas no salmiem sapītas plāksnes, jumts- arī salmi..tas te, uz salas..citur- koka zaru karkass, un pildījums - govs mēsli, jumts tāpat.Iekspušē no govs mēsliem apdarinātai ēkai- vieta arī pavardam- 3 akmeņi, kas veido U burtu, aiz tā 70 cm augstumā 15 x20 cm liels atvērums- lodziņš- dūmiem kur ieziet.Pārsvarā ēciņas gabarīti 2x3 m, ir arī mazākas un arī lielākas.Atvadas no burvīgās salas- no rīta gaida Viktorijas ezera duša, jo dodamies tālāk, bet jāpārceļas ,protams,ar mazo laiveli. 05.01.2008. Viktorijas ezera šaltis- bet mazāk!Ceļš- kādas 3 -4 stundas, bet daļa no tā jau pa Serengeti rezervātu.Fantastiski- plašums, dzīvnieki, ...bildes jāskatās... Tanzānijā, atšķirībā no Kenijas, šoferis nenogriežas no jau auto iebrauktām sliecēm- 200 m attālumā koks, tajā leopards- šoferis netuvojas, lai arī kokam tuvāk ar ir vēl viejs iebraukts ceļš.Bet skati tāpat neaizmirstami- gadās lielais fulieris- nemanīju, ka īzlādējās fotokamerai baterija-esam ~1000 ( tagad jādomā, nemaz vairs neatceros kā latviešu val tos sauc!!) bizonis, vērsis/ bildēs ar lielajiem ragiem!!- hi hi barā- šie migrē uz citām vietām- apkārt tikai tie- pārvietojas grupās pa ~20 gb, apvienojušies vienā lielā barā, uz to mugurām turās mazie putneļi- sanitāri- attīra tos no insektiem!- sadzīvo draudzīgi- amizanti vērot, kā putneļi noplanē uz milzīgi vēršu sāniem, muguras, parvietojas- šiem bezmaksas transports ar garantētām pusdienām!Vakarā, agriežoties apmešanās vietā caur smaržīgu koku audzi, uzklūp ce ce mušas.Tās ignorē pretinsektu ziedes, pūšamos u.c- škiet, ka tām tās tikai kā deserts pirms ieturēšanās.Dzēliens sāpīgs, un daudz- šoferis vicina rokas un stūrē, es ar, tikai stūrēt man nevajag- nav brīnums, ka , ja dzīvniekam uzbrūk ce ce mušas, tas traks var palikt- man nav tālu no tā- cīņa uz izdzīvošanu- kurš kuru- rezultātā kājas tik un tā ir sakostas.Ja ce ce muša ir inficēta, iestājas miega slimība.Man cīņas laikā te karsti, te atkal auksti, te škiet, ka miegs nāk...kaut kāda reakcija laikam jau notika, jo dzēlienu daudz- izkožas arī caur drēbēm..beidzot izkļuvām no laukā!Glābti-šodien, rītvakar atkārtosies! Labi, ka tās sirot dodas tikai vakarā, jo no rīta ceļš ved arī caur ce ce mušu teritoriju 05.06.08.- 06.01.08. Serengeti rezervāts- plašumi bezgalīgi.Lauvas apdzīvo noteiktu savu teritoriju , tā kā ar visiem citiem dzīvniekiem esam apraduši, tiek īpaši meklētas lauvas un citi kaķīši.Vērīgi jālūkojas kokos,zālē...re, zem viena krūma no saules noslēpies lauva- īsts KINGS.Pēc laiciņa pieslienas kājās un dodas un netālo koku- izrādās starp lapām nomaskējušies tur jau 4 atpūšas.Ģimene!Pavērojuši, patīksminājušies- braucam talāk.Nesaprotu, kā var vēlēties galināt, šaut, medīt- viņi tik miermīlīgi, dzīvo savā vaļā(protams- uzbrūk citiem dzīvniekiem- mazākiem, lai paši paēstu - dabas likumi), bet kāpēc cilvēki brauc šurp, lai galinātu, nevis lai paēstu- pabarotu ģimeni( kā piem masaju vai citas ciltis), bet gan lai apmierinātu savu ego- mans medījums- sevišķi, ka to atrod vietējie pavadoņi, nevis paši kungi izseko tā pēdām..- pieved pie medījuma- nu tik atliek izšaut, lai nenopūdelētu!-viens no šoferiem laiciņu vadījis tūristus- medniekus...daudz jociņu sastāstīja!Vakarā atkārtots ce ce mušu uzbrukums 07.01.08. Nākamais ceļa posms- tā ir fantastiska vieta ar koloniālā stilā iekārtotām telpām.Kārtējā dzīvnieku rezervātā.Karsti arī šai vietā.Zebras,žirafes, ziloņi, gazeles, gnū u.c., pilna upe begemotu- vai hipo!- žāvājas , kuļ ūdeni ar savu mazo astīti citam pie purna- kā begemotu putra !Neiedomājami daudz.Tālāk uz akmeņiem gozējas krokodīli, dzeltenīgi, 2 metrīgi.Savanna, lauvas, leopards, atkal zebru bari u.c. Saulriets fantastisks.Vakariņas arī! 08.01.08. Atkal ceļā- saules izkarsēti , vēja appūsti. Bet- kas par plašumiem paveras...Ceļš..šoferis pielīkumo pie akmeņu krāvuma plašumu vīdū- skatam neaprverami- 11 pusaugu lauvēni tīksmi guļ uz akmeņiem, lejā zālē tētis- varonis- KINGS!Vai tiešām vienai lauvenei tas viss! Skats tik jauks- mazi, katrs savādāks, savs raksturs par guļot redzams- ziņkārīgakais pieceļas, aislāj uz citu vietiņu, tēvs- lauva paslej galvu- seko razbainiekam ar skatu.Tālāk uz citiem akmeņiem guļ lauvene- tai ap kaklu raidītājs.Ilgi nespējam saņemies doties tālāk- tik interesanti vērot mazos lauvēnus. Tuvojamies Ngorongoro krātera rezervātam.Ceļa abās malās redzam neskaitāmus kazu un govju barus , kuru pavada/pieskata/gana masaji- savās košājās drānās un rotās.Acis kā piekaltas tiem- tik koši.Un kā izceļas uz ādas fona.Viss kopā sastāda tādu komplektu!Māj ar roku- atbildu mājienam.Ngorongoro krāteris- 1 milj gadu vecs/jauns.Plašums.Nobraucam lejā- šoferis rāda augstāko klasi- viņam tā pierasta lieta.Rozā flamingo- skaisti.Te ir visi- tikai lauvu un leopardu nav.Te top bilde ar divu zebru dupšiem!Apkārt kalni- krātera malas. Kad braucam augšup- uhh- šoferis malacis! 09.01.08. Dosimies uz Keniju! Ceļš smalks- japāņu kopprojekts!!Mums tādus vairāk, ar dzeltenu līniju nodalīta plata gājēju/riteņbraucēju josla.Ceļā līdz robežai paiet 3 stundas.Apstājamies uz stundu ARUSHA- pilsēta. Es ar slovēņiem izmantojam laiku, lai pabildētu tirgu, cilvēkus, pilsētu- cik nu izdodas.Karsti.Robežpunktā mainām auto un šoferi. Labi- Kenijā ceļi drūmi slikti, bet izjūtas- afrikāniskākas!!Braucam pa neiedomājamu bezceļu, smiltis kā viļņi gar stiklu( šim auto ir sānos stikli!)skalojas- skaisti!Parasti pēc šiem pārbraucieniem sagaidot hotelī tiek psaniegts mitrs, silts dvielis- parasti pēc sejas noslaucīšanas tas maina krāsu!Iebraucam Amboseli rezervātā- redzam Kilimandžaro- daļēji noslēpies mākoņos- šoferis saka- no rīta paveras skatam nedaudz! Barucam pa izžuvušu ezeru.Tālumā ņirb ūdens- mirāža! Te ir patiesā Āfrika, te un Masai Mara- ir vislieliskākās izjūtas!Iebraucam zaļākā teritorijā. Stūres grieziens pa kreisi- un atrodamies 3 m attālumā no 2 lauvu tēviņiem, kuri tiesā nost vakariņas- vērsi- skats, bildes- prātam neaptveramas!Purns asiņains, nejūtas iztraucēti- tik plēš nost miesas gabalas, šņakstina.Palūkojas uz mums.Turpina plēst miesas gabalus no vērša.Vienubrīd gandrīz saplūcas par labāku gabalu.Fotokameras darbojas pilnā sparā.Tagad tikai lūkojamies.Beiguši ēst, piekušusi, lauvas turpat blakus savam upurim sāk snaust.Tuvojas lauvene, hmm- subordinācija?- pēc tā ,kā lauvu tēviņi beidza ēst, lauvene arī sāk mieloties. Apmēram 20 m attalumā zālē guļ lauvu mātīte un maziņi, maziņi lauvēni- viens pieceļas, paiet pāris soļus, bet apveļas- jo ceļā mazs paugurs- pazuda mazulim līdzsvars! Netuvojamies ar auto- lai mieru mazajiem netraucētu, un mammai ar! Bildes- ohhh. Izbaudu ziloņu gājienu uz Kilimandžaro fona, zebras.Dabas skaistums ir neizmērojams.Saules riets, dzīvnieku balsis, dabas zunēšana.Iebraucam nožogotā teritorijā- lai dzīvnieki neieietu iekšā( piem ziloņi!), bet tāpat pamanās tuvu piebāzt savus purniņus- vacietim Tomasam ir nakts bilde ar ziloņa snuķi!Mērkaķi visur un vienmēr!Tiem ceļu nenosķērsot! 10.01.08. Tā kā sarunājām ar šoferi agri doties ceļā Amboseli rezervāta apskatei, jau 6.30 esam savannā -ar tās dzīvniekiem...200m attālumā soļo 2 leopardi- šoferis izkalkulējis, kurp tie soļo, lēnām apbrauc..un te nu tie nosoļo tik pat cēli, kā līdz šim, 4 m attālumā no auto..skaisti..ļoti skaisti..braucam talāk..rīta gaisma ir tik fanstatiska. Dzīvnieki lielos baros dodas uz ūdens dzeršanas vietu..ziloņu gājiens visiespaidīgākais..tik daudz..lieli, mazi..vareni...pēc atgriešanās no safari, brokastīm, kopā ar slovēņu pāri izejam no iežogotās viesnīcas teritorijas, jo atgriežoties redzējām aiz līkuma ( ~200m attālumā) sēžam bariņu masaju.Parunāties....Saruna veidojas draudzīga, jautra,nofotografējamies kopā( nauda par fotografēšanos nav jādod)..skaidroju, kur tāda Latvija atrodas..auksti te..nebraukšot gan šurp!..bet vislielāko smaidu it visos izraisa mūsu valstiņas mazais iedzīvotāju skaits un attālums no rebežas līdz robežai.. viesiem- masajiem, robežsargiem u.c.viņiem viens no daudzajiem dabas rezervātiem kā pus Latvija.Viens no jaunajiem masajiem ir "cheefs" ( ciema galvenais- jo viņa tēvs ir ciema vecākais)vienā no masaju apmetnēm- sarunājam, ka pēcpusdienā aizbrauksim pie viņa uz apmetni( no cilv.25$ vai 1500 Kenijas šiliņi, bet dotu priekšroku EIRO, nepatīk viņiem dolāri)..varēs brīvi staigāt pa viņu ciemu, izrādīs savu mājokli, varēs izjautāt, jaunieši nodemonstrēs dejas, varēs brīvi fotografēt...Uzzinām, ka cheefa vārds ir Stīvs, ir arī otrs- masaju vārds- to nu es vairs neatceros!!!..Viņa tēvam ir 8 sievas, un 27 bērni.Ciemā dzīvo 2 ģimenes, kopā 220 cilvēki. Atgriežamies, sargs jautā, vai mums nevuens neuzbāzās, vai bija korekti, vai nediedelēja utt- mēs apgalvojam, ka ļoti korekti - ja ar masajiem runā normāli, kāpēc lai viņi būtu uzbāzigi..jāciena vienam otrs..Sarunājam ar šoferi, ka dosimies pie masajiem, kad izbarucam- cheefs Stīvs skrien paralēli auto, ātrāk skrien, jo braucam lēni( ātrāk nav iespējams pabraukt pa to, pa ko braucam!) Skrien kā tāda gazele- viegli, visi tīksmināmies par skatu...Stīvam pievienojas viņa brālis( tēvs kopīgs, mātes dažādas)...viņi ir ātrāk ciemā.Samaksājam naudiņas- skaidro, ka tās viņi liek kopējā ciema "katlā"- jo bērniem jāskolojas, vajag burtnīcas , grāmatas utt, parāda- izbūvejuši ūdens pumpi..Ciems- apmetne- jeb kā to nosaukt- tas ir apļveida, apkār platā, blīvā slānī asu zaru nožogojums- lai tiktu pasargāti no dzīvniekiem, tad riņķī mājeles- 2-3 m ( max) - koka zaru karkass, pildījums- govs mēsli, 'lietus netiekot cauri( cik nu tas ir -tikai lietus sezonā), no ciema dejas solī iziet jauniešu bariņš- seko masaju rituāla dejas, es ar piedalos( nedaudz!), ieaicina dejā...jautri...pēc dejas visi notupstamies zemē, noliecam galvas- pateicība zemei, debesīm u.c. Tad ejam ciemā iekšā...ņudz un mudž cilvēki- visi koši, sievietes sarkanā pārsvarā, rotas- košas..gan sievietēm, gan vīriešiem..redzu neaprakstāmus tipāžus- bet tomēr neuzbāžos ar fotokameru visiem- ķeru vispārīgus momentus, neškiet ētiski mākties ar fotoaparātu cilvēkiem visrsū, pat ja esi ieaicināts viņu sētā un vari brīvi fotografēt- portretiem uzprasu atļauju- vai vēlas nobildēties- neviens neatsaka- labprāt ļaujas..arī komunicē labprāt..Ausis- tas ir kaut kas traks- tie lielie caurumi, uz kuriem tiek pārkārtas rotas...kakla rotas... kāju rotas..daudz, visa ļoti daudz..nespēju aptvert..Stīvs ieaicina izrādīt savu māju- ieeju..aromāts iekšpusē kā latviešu lauku pirtiņā, jo pa vidu ir pavards- trīs akmeņi- virs tā ~70 cm augstumā mazs atvērums sienā 15x20cm- dūmiem iziet, un kaut kāda gaisma ar iespīd, ieejot veidojas tāds kā spirāles gaitenis, lai nav pa taisno dzīvoj,istabā jaieiet, un putekļus nedzen iekšā, un vēju ar..pa labi nedaudz nodalīti guļvieta bērniem..Stīvam ir 27 gadi, viena sieva,par kuru samaksājis 7 govis, 2 bērni- 1,2g un 4 g..šajā vietā guļ bērni, pa vidu tātad pavards, tad pašu guļvieta-..guļvieta- tā ir govs āda nostiepta uz zariem|( pasēdēju uz tās, tā neko, nav matracis, bet gulēt var), atsevišķi nodalīta vieta kur glabājas mācību lietas, un ku var gatavoties skolai.Bērni 3 gadus mācās masaju skolā- tā ir ārpus apmetnes uzcelta lielāka ēka, pēc tām - mācās tālāk- Secondary school utt- ja ir iespēja...es vairāk bērnus redzēju ganam lopiņus ..bet redzēju arī ļoti daudz skolu..mācās..un viņiem ir formas!!! visi vienādās( katrai skolai sava) ..un ļoti smuki izskatās!Bērni līdz 6 g vecumam guļ ar vecākiem vienā mājiņā, pēc tam vairs ne- visi ciema bērni guļ atsevišķā mājā bērniem..sievietes un vīrieši ēd atsevišķi..ceļas no rīta 6.00, gulēt iet 22.00, saule sāk rietēt 18.15 un ap 19.30 ir galīgi tumšs..ap 6.00 no rīta jau gaisma uzaususi.Masaji nostaigā neskaitāmus km lielas distance..Kolorīta tauta..lepna tauta..Bildēs redzamaz zī'mes uz abiem vaigiem- tās iededzina, kad masajam( abiem dzimumiem) ir 1 gads...Redzēju lauvas zobu pēdas uz viena vīra rokas..tāda viņu dzīve..brīvi, bet pasaule arī ap viņiem, reāla, skarba, skaista 11.01.2008. Jābrauc uz Nairobi.Kas diez tur notiek, TV nav, internets ar neiet.Private Safari , kas nodrošināja šo ceļojumu Kenijā un Tanzānija ( mani atzinības apliecinājumi- viss bija perfekti), parūpējās, lai ir vieta Continental viesnīcā Nairobi- jo atrodas biznesa centrā- apsargāta vieta,un pašai viesnīcai augsts drošibas līmenis.5 st garš ceļš...Nairobi ielas pilnas ar automāšīnas kravas kastēs sēdošiem bruņotiem vīriem, parki, kurā , opozīcija bija plānojusi organizēt protesta akcijas, ik pēc viena metra ar 4 bruņotiem kareivjiem...tos nu neiesaka bildēt!..ja veselība rūp...Noliekam mantas..man un vāciešiem lidmašīna tikai 23.05.- Nairobi esam 13.00..nenīksim taču viesnīcā..sarunājam šoferi, ka pabaruksim pa pilsētu,paskatīsimies, aizbraucām pie 3 !!! žirafēm parciņā- tur top bilde ar buču ar žirafi, braucam pa sastrēgumiem atpakaļ- ielas pilnas cilvēku- darba dienas beigas, kuri pārvietojas, protams, ātrāk, nekā braucošie ar auto!- nu gluži kā mājās!Pilsētās cilvēki atšķirīgi- āpus- galvas plikas( bez matiem), te sievietēm dažādas frizūras- iztaisnoti īsi mati, citai sapīti mazās bizītes u.c varianti, kostīmi, kleitas kā eiropietēm,redz arī kādu vīru masaju drēbēs.Nu jau būs uz lidostu jādodas.Šoferis stāsta, ka politiskās situācijas dēļ neierodas tūristiRunā gan angļu, gan vācu valodā, mācījies Nairobi Gētes institūtā. Lidamašīna kavējas - pazudis kād kanādietis, gaidam , neatrodas, lidojam nevis uz Amsterdamu, bet atpakaļ uz Tanzāniju- tur nomainās lidmašīnas apkalpe- jo Kenijas politiskās situācijas dēļ, nepaliek Nairobi...ar 2 ,5 st nokavēšanos esmu Amsterdamā- līdz lidmašīnas uz Rīgu pacelšanās atlikušas 20 min- skrējiens caur lidostu- paspēju- lidoju mājup! Ceļojums fanstastiks. Novēlu Jums to arī piedzīvot.Noteikti braukšu vēl uz Āfriku- uz Bostvānu, Namībiju...u.c.Karstums nav tāds, ka jāmokās, Latvijas 25 grādi ir nepanesami, mokoši, tur - sauss, svelmains, bet normāli.Jāvelk garās bikses, un garām piedurknēm krekli, un slēgti apavi- lai ce ce mušas nesadzeļ!Jāņem EIRO, nevis dolāri- tie nepatīk tur.Izsakiet secinājumus paši- kāpēc. Nav nedroši-no paša uzvedības un rīcības vien atkarīgs viss...Pateicība Latvijas Konsulārajam dienestam- pirms devos uz Keniju, kā apzinīgs cilvēks nosūtīju anketu ar informāciju, ka dodos turp( Kenija ir to valstu sarakstā, kurp dodoties būtu vēlams informēt par to)..pirmdienas agrā rītā- 31.12.07, man zvanīja no Latvijas Konsulārā dienesta Rīgā un apjautājās- vai viss kārtībā, ja ir problēmas ,lai zvanu uttt.Bija jauki, ka reāli interesējas un rūp Latvijas pilsoņu liktenis Kenijā....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais