Pilsēta – restorāns, jeb kā paēst Barselonā un palikt apmierinātam.
|
Tālis Biezais
|
Vīnogulāju gliemezis – smalks gardumiņš zinātājiem!
Tā izskatās pareizi pagatavoti gliemezīši. Protams, eksistē miljons pagatavošanas recepšu, bet es ieteiktu izvelēties to, kurā ir vismazāk sastāvdaļas. Tikko pagatavotu gliemezīšu garšu labāk nenomākt ar citu. Obligāti klāt pasūtiet labu baltvīnu.
Augstās kulinārijas neizlutinātajam latvietim Barselonas apmeklējums līdzināsies pirmā eiropieša nokļūšanai Āfrikas vidienes tirgū. Šokējošs atklājums būs tas, ka šajā pilsētā ir vairāk kā 3000 restorānu (iedzīvotāju skaits - 1.630.000). Protams, ne visi restorāni jums šķitīs pieņemami. Atrast labu restorānu, nepārmaksāt un garšīgi paēst, dažreiz var likties kā paveikt neiespējamo misiju. Par laimi šo situāciju ir iespējams labot. Ar jūsu atļauju atklāju dažas vienkāršas nianses un piepaceļu šīs skaļās un juceklīgās pilsētas gastronomisko priekškaru izsalkušajiem.
Neapšaubāmi ir jāņem vērā jūsu izveidojusies kulinārijas gaume ... bet atkal, pikants sīkums, kā varētu ņemt verā cilvēka gaumi pret ēdienu, ko visdrīzāk viņš nekad nav pat mēģinājis apēst!? Tas nav viegls uzdevums. Ņemot talkā savu gida pieredzi, iesaku doties uz vienu no labākajiem (bet tas nebūt nenozīmē – dārgākajiem) restorāniem un izvēlēties bagātīgu, plašu degustāciju. Šī degustācija būtu kā liriska, liega melodija, kas sastāvētu no liela daudzuma mazītiņām porcijām visās spāņu kulinārijas nokrāsās. Šādi arī nebūtu nekādas grūtības noteikt, kas garšo, kas visvairāk iepatikās.
Eksistē vēl arī citas nianses, kas jāņem vērā. Jau tuvojoties izvēlētajam restorānam, der pievērst uzmanību ēdienkartei, kurai jābūt novietotai tādā vai citādā veidā pie ēdināšanas uzņēmuma ieejas. Un tieši šim veidam ir jāpievērš uzmanība, tas daudz ko izsaka par pašu iestādi. Ja tā ir vējā plandoša papīra lapele, uz kuras ar flomasteru kaut kas uzskricelēts – nav vērts šeit aizkavēties. Ja tā būtu zaļa vai melna tāfele uz kuras ar krītu rakstīti ēdieni, tad tā ir vieta, kur iespējams izbaudīt garšīgus mājas ēdienus. Bet ja tā ir glīts metāla podests vai aizstiklota, apgaismota vitrīna, kur atrodama ēdienkarte kartona vākos, kurā uz dārga papīra kaligrāfiskā rokrakstā rakstīti sarežģīti nosaukumi – ir liela iespēja izbaudīt tiešām labus autordarbus.
Visdrīzāk labā iestādē jums atvērs durvis, vai gandrīz vai skriešus metīsies jūs sagaidīt, līdzko ieraudzīs šķērsojam restorāna slieksni. Ir gan liela varbūtība, ka šādas iestādes apmeklējot, bez iepriekšējas rezervācijas, brīvu galdiņu neatradīsiet. Šeit ir tikai viena iespēja – zvanīt pašiem (ja ziniet spāņu valodu), vai lūgt jūsu gidu vai viesnīcu personāla palīdzību, lai veiktu šo rezervāciju. Angļu valodas zināšanas bieži vien šeit nepalīdzēs, kaut arī lielākoties visi spāņi, sitot pie krūtīm zvērēs, ka var sarunāties angļu valodā, bet realitātē viņu monologi līdzināsies Almodovara avangarda murdziņiem. Tikai ļoti populāro tūrisma maršrutu pieturpunktos jums ir laba iespēja satikt cilvēku, kas spējīgs komunicēt angliski, taču mazapdzīvotajos laukos šķiet poligloti ir izmiruši pirms ledus laikmeta. Bet ja komunikācijas šķēršļus ir izdevies apiet un restorāna pārvaldnieks cēli jūs stūrē līdz izvēlētajam galdiņam, tad šī ceļojuma laikā pievērsiet uzmanību, lai jūsu galdiņš neatrastos tiešā kondicioniera vēja plūsmas trajektorijā. Protams, dzesētām garnelēm patiks šis arktiskais vējiņš, bet jūsu mugura un pleci var būt pretējās domās. Ppusdienas restorānā var pārvērsties par brīvbiļeti uz vietējo slimnīcu. Kad jums piedāvās ēdienkarti (carta / izrunā – karta), palūdziet, lai atnes to spāņu valodā (en castellano/en kasteljano), vai angliski (en ingles/en ingles), jo krieviski – pēc savas gida pieredzes varu teikt, dažreiz šķiet rakstījis google tulkotājs, vai kāds īpaši izsmalcināta humora cienītājs.
Kādā prestižā ēstuvē ir pilnīgi pieņemami ēdienkartē “burties” pat 20 minūtes, tāpēc nesteidzieties izdarīt izvēli, jo tieši tamdēļ jums atnesīs mazītiņu šķīvīti ar olīvām, vai kādu citu aperatīvu, lai jūs nenomirtu badā, gaidot pasūtīto ēdienu. No savas prakses iesaku, līdzko esat apsēdušies, pievērsiet uzmanību garām dreifējošam viesmīlim un palūdziet kaut ko padzerties. Karstā laikā pie vēsa atspirdzinoša dzēriena glāzes ir vieglāk izdarīt izvēli.
Kā izvēlēties? Šeit nav tik vienkārši, bakstīt rādāmpirkstu uz visdārgāko ēdienu ēdienkartē nav īpaši prātīgi. Gandrīz vienmēr Katalonijas provincē ēdienu porcijas, kas maksā vairāk par 40 eur, var būt smalkas lamatas, ko šķiet izdomājis kāds taksodermists, lai, piemēram, divus darījumu slēdzošus kungus pārverstu horizontālos, nekustīgos luņķos. Porcijas mēdz būt neiedomājamos izmēros. Tādēļ nāksies vien apbruņoties ar pacietību un tikt skaidrībā ar uzrakstīto. Eksistē apmēram 20 ēdienu pamatgrupas ēdienkartē, kas netieši norāda uz restorāna virtuves orientāciju:
Ensaladas – t.i. salāti. Tos vajadzētu izvēlēties balstoties uz oficianta padoma vai izlasot mazo tekstiņu zem ēdiena nosaukuma, kur parasti ir uzskaitītas ēdiena sastāvdaļas. Ja vien neesat neglābjams veģetārietis, tad būs prātīgi, ja ņemsiet vienu porciju uz trim personām. Tās apjoms vienalga būs iespaidīgs.
Entrantes frios – aukstās uzkodas. Ai, šeit ir kur izplūst. Ieteikt ko konkrētu ir grūti, jo katrs restorāns piedāvās ko savu. Kaut gan ... pamēģiniet carpacho (karpačo), t.i. smalkumsmalki sagrieztas, nedaudz piesaldētas, svaiga zivs vai gaļas šķēlītes. Tadā veidā šefpavārs centīsies jums pasniegt pamatprodukta īsteno garšu. Šis ēdiens ir baudai, pieēsties no tā nesanāks.
Maigās, svaigās austeres – nereāla bauda, organismam nepieciešamā dzelzs krātuve, vitamīni un vēl spēcīgs dabiskais afrodiziaks. Ēdiet tās regulāri, taču ne biežāk kā 2x nedēļā un tikai solīdos restorānos un papildus – pārbaudiet vēl katru pasniegto austeri atsevišķi. Izspiežot uz austeres svaigu citronu sulu – tai ir kaut nedaudz, bet jāsaraujas izmēros. Smaržai jābūt kā maigam jūras aromātam. Austeres, kas izdala jebkurus citus aromātus, kā arī tās austeres, kas nereaģē uz citronu sulu – cietsirdīgi brāķējiet, jo no tā ir atkarīga jūsu veselība vistiešākajā veidā. Uzmanību dāmām! Vīrišķis, kas notiesājis vairāk par 10 eksemplāriem šī produkta, uzreiz pēc divām-trīs stundām ieslīgs romantiskā noskaņojumā un var kļūt seksuāli nekontrolējams.
Entrantes calientes (entrantes kalientes) – karstās uzkodas. Tie parasti ir dārzeņi vai jūras veltes, kas apceptas uz atklātas uguns vai biezas pannas. Šeit vieglāk ir pasmelties informāciju vārdnīcā.
Tapas – tas ir viss, kas ir nelielos izmēros un ir novietots uz maizes šķēlītes. Parasti pasniedz kā uzkodas starp pirmo un otro ēdienu. Dažreiz, ja restorāna virtuve ir slēgta, tā ir vienīgā pieejamā ēdienu sadaļa.
Sopas – zupas. Katalonijā nav sevišķi attīstīta zupu gatavošanas kultūra, līdz ar to izvēle būs diezgan ierobežota. Visizplatītākais zupu veids šeit ir gaspacho (gaspačo), tā ir līdzīga tomātu sula, tikai ļoti bieza, sajaukta ar sasmalcinātām piedevām un pamatīgi atdzesēta. Ehh ... ideāls šķīvītis nogurdinošajā vasaras pusdienu tveicē! Restorānos, kas vairāk orientējas uz jūras velšu pagatavošanu gandrīz vienmēr ir atrodama arī to zupa. Tās arī ir debesšķīgi labas. Pamēģiniet, ja gaisa temperatūra to pieļauj.
Pescado (peskado) – zivis. Izvēlieties tās, kuras dzīvo Katalonijas piekrastē. Iesaku nogaršot rapes (velna zivs) asti vai lenguado (jūras mēle – līdzīga butei) tadējādi diezgan droši nogaršosiet to zivtiņu, kas vēl no rīta peldēja jūrā. Garšas starpība starp šādu zivi un sasaldētu pusfabrikātu, var nopietni iešūpināt skaidro saprātu.
Mariscos (mariskos) – tie paši jūras iemītnieki ar spīlēm un ūsiņām. Nogaršot tos vajadzētu pakāpeniski visus. Ar ko sākt? Pieņemsim, ka ar gambām (lielām garnelēm), kuras vēl dzīvas transportē uz restorāniem, apmēram tad, kad jūs viesnīcā sākāt mosties augšā. Pēc tām var sekot pārējie mošķīši – dažādi gliemezīši un moluski. Ticiet man, nekas neparasts šo dīvainīšu notiesāšanā nav. Ja kādas likteņa ironijas pēc mēs nokļūtu pie viņiem ciemos jūras dzelmē, tad tie gan neminstinātos mūs nogaršot. Vienkārši mūsu apziņa nav pieradusi pie to ārējā viedola, taču saprātam ir jāuzvar, lai nekas netraucētu dzīvi, ikdienu pārvērst nelielos svētkos.
Carnes (karnes) – gaļa. Šeit izvēle ir milzīga. Katra recepte restorāna virtuvē tiek pulēta desmitiem gadu. Kļūdīties ir gandrīz neiespējami – katrs ēdiens būs cienīgs atrasties uz jūsu galdiņa. Šeit ir vērts atzīmēt tartar crudo de ternera (sasmalcinātu jēlu teļa gaļu), tā ir svaiga gaļa, kas ir smalki sasmalcināta un sajaukta ar olu dzeltenumu, konjaku, sāli, pipariem un citām garšvielām. Šī gaļa vienmēr tiek pārbaudīta uz infekciju klātbūtni, kā parbaudīs pirmo latvieti kosmonautu pirms izlidošanas visuma ārēs. Jūs nesasirgsiet! Bet kļūt atkarīgam no šī ēdiena ir ļoti vienkārši. Nepatikšanas var sākt uzglūnēt tad, kad mēģināsiet paši mājās to pagatavot no nezināmas izcelsmes gaļas gabala.
Arrozes (arroses) – rīsi, rīsu ēdieni visā to pagatavošanas krāšņumā. Rīsus spāņi māk sajaukt ar visneparastākajām sastāvdaļām. Šajā nodaļā labiem pavāriem piedāvājumā ir dažādu veidu paeljas. Šeit ir jēga izvēlēties pašu dārgāko – tā būs visgaršīgākā. Kaut arī, no eksotikas viedokļa, labu iespaidu var atstāt arroz negro (melnie rīsi), kas pagatavoti izmantojot dabisko kalmāru tinti.
Fideuas –visādi, garšīgi smalkie makaroni, kas šajos ēdienos veiksmīgi aizstāj rīsus. Gatavo praktiski tāpat kā arrozes, izmantojot tās pašas sastāvdaļas, bet tie uzsūc sevī jūras velšu aromātu daudz ātrāk par rīsiem. Pagatavošanas laiks ir ievērojami īsāks, kas varētu būt patīkami maigāku ēdienu piekritējiem.
Pastas – šī ir makaronu, spagetti karaliskā valstība. Šeit viss ļoti vienkārši – atrodiet vispieņemākās, iecienītās sastāvdaļas un gatavs.
Especialidades de la casa (espesialidades de la kasa) tiešais tulkojums – “mājas specializācija” – atsevišķa nodaļa, kur pavāri lepni novieto savus šedevrus. Labos restorānos būs nepieciešams pabūt vairākkārt, lai nobaudītu tos visus.
Postres –deserti. Katalonijā valda nerakstīts likums – ir jāapēd liela porcija saldā pat tad, ja esat jau diezgan labi paēduši. Tamdēļ darām kā vairums spāņu, pēc pēdējā ēdiena pieveikšanas, ieturēsim pauzīti un maskējoties aiz palielas vīna glāzes, izliksimies ka rūpīgi, ilgi izvēlamies kaut ko saldajā. Tieši tāpēc desertiem ir paredzēta atsevišķa ēdienkarte. Varu ieteikt tiramisu, manuprāt, tas ir kosmiski, sarežģīti pagatavojams, superviegls biskvīta klucītis, kas tiek diezgan dažādi piesūcināts. Tomēr tajā vairāk uzvar kakao, kafijas garšas. Pēc sava maiguma ir pielīdzināms tikko uzkritušam pirmajam sniegam. Neskatoties uz to, ka tas ir itāļu deserts, spāņi to uzskata par savu un gatavo to vienkārši lieliski.
Bebidas – t.i. dzērieni. Domāju, šeit izvēle jums nebūs grūta.
Vinos –atsevišķa sekcija vīniem (un te nav nekāda saistība ar krievu valodas terminu “na vinos” – līdzņemšanai). Labā restorānā ir pieņemts,ka atsevisķa, pabieza ēdienkartes grāmatiņa ir domāta tikai šim produktam. Kad oficiants jums to pasniegs, tad labu manieru ietvaros būtu vēlams ātrāk noskaidrot, kāda tipa vīnu jūs vēlaties (sarkano/balto/rozā/dzirkstošo vai šampanieti), kā arī kautri palūgt oficiantu ieteikt jums kaut ko no tiešām “ļoti labajiem”.
Vīnu termini:
(Termins – izruna – nozīme)
Joven – hoven – jauns
Reserva – reserva – izturēts
Seco – seko – sausais
Dulce – dulse – saldais
Atliek vien piebilst, ka pabeidzot maltīti liela nozīme ir kaut vai pamēģināt izteikt savu sajūsmu atbildīgajai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma personai. Tas būs lielisks iemesls tam, lai nākamajā jūsu apmeklējuma reizē, kad pie ieejas vestīs uzraksts “brīvu vietu nav”, tomēr tieši jums brīvs galdiņš atrastos.
Tējas naudu parasti atstāj nelielu, apmēram 3–5% no kopējās summas. Izmantojiet savus līdzekļus un laiku Barselonā racionāli! Nepaslinkojiet – apmeklējiet dažādus restorānus, garšojiet, kritizējiet un rakstiet man savas atsauksmes un pārdomas. Tādā veidā veidosies tāds kā personīgais dosjē, jeb Travel Guide pa Barselonas restorāniem.
