Karnevāls Vilanova i la Geltru pilsētā
Saskaņā ar leģendu, šie svētki radās viduslaikos, kad ielu mākslinieki, žonglieri centās pievērst publikas uzmanību un tādejādi nopelnīt sev nedaudz vairāk naudiņas. Šeit šo arodu kopa trīs draugi, kas apbraukāja gadatirgus Penedes ielejā un Taragonas provinces pilsētiņās un ciemos. Katrs no viņiem attēloja kādu noteiktu personāžu, simbolu. Divi no tiem atradās teatralizētā būrī:
Cilvēks kurš tika noklāts ar žāvētām vīģēm (Figuataire);
Otrs, – apsmērējies ar medu un pārklāts ar putnu spalvām, attēloja putnu (Moixo Foguer);
Trešais, – kurš atradās ārpusē, bija pārģērbies par sievieti un aicināja ļaudis pirkt žāvētās vīģes. Cilvēks-putns skaļi klaigādams rāva nost vīģes no trešā un svieda cilvēkiem, kuri vēlējās tās nogaršot, lai vēlāk nopirktu, tādejādi atsedzot trešā kolēģa kailumu ar katru pirkumu.
Šāds priekšnesums ar laiku pārvērtās par veselu procesiju pilsētas ielās, kas savu noslēgumu piedzīvoja pilsētas galvenajā laukumā pie pašpārvaldes (mērijas) ēkas.
Šobrīd šo svētku rašanās iemesli daudziem ir aizmirsušies, krātiņā vairs nevienu neliek un nevazā to apkārt pa pilsētu. Tā vietā, šobrīd ļaudis krāsainos, trūcīgi apsedzošos karnevāla tērpos, putnu spalvām rotāti, pārvietojas, atrazdamies uz mobilajām skatuvēm un apmētā skatītāju pūli ar karameļu konfektēm (vīģu vietā).
Mūsdienās Spānijā šie Karnevāla svētki norisinās Februāra vidū un ilgst veselu nedēļu, kur katrā nedēļas dienā ir paredzēti savi, atšķirīgi pasākumi šo svētku ietvaros.
Piemēram, ceturtdienā cilvēki iziet centralajā gājēju ielā (La Rambla), lai piedalītos Merengadas svētkos. Merengadas fiestas (svētku) sākums nozīmē arī Karnevāla nedēļas sākumu.
Pats jēdziens Merengada – faktiski nozīmē olu baltumus, kas sajaukti ar pūdercukuru, šī masa tiek izmantota bezē kūku gatavošanai, dekorēšanai.
Merengadas iekļaušana šajā svētku, karnevāla obligātajā programmā ir saistīta ar vienu kuriozu notikumu 1972.gadā.
Žaume Blanšs, Vilanova i la Geltru pilsētas konditorejas tēvs, saņēma pasūtījumu karnevālam par godu izgatavot milzīgu bezē kūku. Tā kā konditorejā tik lielas kūkas izgatavošanai vietas nepietika, tad izmanīgais seņjors Blanšs nolēma izgatavot to tieši uz ielas. Un sarunāja blakus esošās skolas puikas, lai tie pieskatītu gan pašu rūgstošo mīklas sagatavi, gan vērtīgo, lielo merenges kuļamo aparātu … un kā jau delveriem pienākas, puikas, ieslēdzot šo aparātu, sāka šķaidīties, svaidīties ar merenges sastāvdaļām, notriepjot viens otru līdz nepazīšanai.
Šajās dienās konditorejas kopā ar pilsētas Domi un Karnevāla asociāciju rīko grandiozas merenges kaujas pilsētas laukumos.