Perseus Zeus klejojums - 3 (Helgolandes arhipelāga noslēpumi)
|
Persijs Ģederts
|
Helgolandes simbols ir Garā Anna – atsevišķa klints, kuru Ziemeļjūras ūdeņi mēģina nogāzt, protams cilvēki saudzē un ir radījuši dzelzbetona molu un metāla stiprinājumus pašai klintij, bet tā kļūst mazāka un tāpēc tiek vākti ziedojumi atkārtotiem balstu celtniecības, mola atjaunošanas un klints nostiprināšanas darbiem.
Helgolandē ir tīri iespaidīgs jūras akvārijs / muzejs un tā dēvētā Putnu klints, jo šeit putni ligzdo neiedomājamos daudzumos. Neparastu iespaidu atstāj tā sauktās krabju mājeles – kādas 30 vienādas celtnes cieši blakus. Sākotnēji tās ir kalpojušas zvejniekiem zvejas rīku glabāšanai, tagad te glabājas ne tikai zvejas piederumi, bet var arī ieturēt kārtīgas maltītes, piemēram, knaiblītes – speciāli pagatavotu delikatesi no jūras krabjiem, vai arī nopirkt citas jūras veltes notiesāšanai uz vietas jeb līdzņemšanai.
Sala lepni paceļas 60 metru augstumā virs jūras līmeņa un jau no tāluma izceļas ar savu sarkano nokrāsu. Gaišas slīpas reljefa līnijas klintīs, kuras rada sajūtu, ka visa sala ir saslējusies uz vienu pusi, padara skatu vēl iespaidīgāku. Sala ne vienmēr ir bijusi tāda, kādu to pazīst tagad. Tā ir aizņēmusi 35 kvadrātkilometrus un sastāvējusi no sarkanajām klintīm, baltajām klintīm un kāpām. No kāpām ir palicis tikai blakussalas puskvadrātkilometrs, bet baltās klintis ir aizskalotas. 1720.–21. gada jaungada naktī plosoties vētrai, no salas atdalījās baltās klintis ar kāpām un atlikusī balto klinšu daļa tika aizskalota uz visiem laikiem. Šai salai ir nācies smagi ciest gan no dabas skarbuma un no kar darbības. Gadsimtu garumā Helgolandi kā strtēģiski izdevīgu punktu ir vēlējušās iekarot tīri daudzas lielvaras. 1470. gadā Helgolande bija Šlēsvigas-Holšteinas hercoga pārziņā. 1714. gadā dāņi no kāpu puses sabombardēja salu un okupēja, pievienojot Dānijai. 1807. gadā salā ieradās angļu flote un piespieda dāņus Helgolandi pamest, bet ar šo faktu dāņi nevarēja sadzīvot.
Napoleona sakāve nodrošināja ka tā nonāca atkal Anglijas ietekmes sfērā - gluži kā Kipra, Malta, Gibraltārs, Gērnsija un vēl pāris stratēģiski objekti. 1890. gadā sala tika iemainīta pret Zanzibāras salu Āfrikā. Vācieši par šo maiņu priecājas, bet ar to juku laiki nebija galā. Gan pirmajā, gan otrajā pasaules karā arhipelāgs kalpoja kā militārā bāze un kara osta. 1914. gadā visi iedzīvotāji bija spiesti pamest salu. Tika sagrauts kara cietoksnis, tika uzspridzinātas daudzas militārās celntes un kara osta pilnībā tika iznīcināta.
1945. gada 18. aprīlī salu bombardēja aptuveni tūkstotis angļu gaisa spēku lidmašīnu. Gāja bojā 120 salas iedzīvotāji un cieta visas mājas... Pēc kapitulācijas Helgolandes iedzīvotāji atkal bija spiesti atstāt salu. Turpmākos divus gadus Lielbritānijas Karaliskā gaisa flote izmantoja salu kā mērķi gaisa uzlidojumu treniņos. Dienā, kad apritēja tieši divi gadi kopš 120 salas iedzīvotāju bojāejas, angļi bija ieplānojuši Helgolandi iznīcināt pavisam. Uzspridzinot 6700 tonnu munīcijas, iecerētais tomēr netika sasniegts. Helgolandes klintis izrādījās stiprākas. Ejot pa salu, vienmēr apstājos pie šīs liktenīgās vietas, kur tikai neuzkrītošs uzraksts liecina par pagātnes briesmu darbiem.
Neraugoties uz asiņaino pagātni sala ir patiesi kļuvusi vēl skaistāka un ar neatvairāmu šarmu pievelk viesus. No sirds var priecāties par dabas skaistumu, kas tomēr ir saglabājies. Salas iedzīvotāji kopja savu kultūru, lai arī tā ir Vācijas sastāvā, salā tiek runāts helgolandiski (ziemeļfrīzu dialektā). Ir vietējā valdība un savs karogs, sava himna, savi mēdiji... Salas iedzīvotāji ar dzīvi ir tīri pārtikuši un laimīgi, jo visi ir nodrošināti ar darbu un izcilu iztiku; par to rūpējas gan vietējā valdība, gan Vācija, kura negrib salu zaudēt un bikiņ pievaktē, lai nerīko referendumu par neatkarību no Vācijas.
Arheologi un vēsturnieki ir vienisprātis - sala ir bijusi apdzīvota jau pirms mūsu ēras...
Helgolandieši ir īsta jūrnieku tauta. Šad tad vietējie lepojas ar to ka miermīlīgo jūrnieku vilku sugai laika gaitā ir iefiltrējušās arī pirātu jeb jūras laupītāju asinis. Tas ir fakts, jo līdz 1400. gadam salā valdīja slavenā pirāta Klausa Štērtebekera blice, līdz tos padzina hamburgieši. Šis vīrs Štērtebekers tiek dēvēts par Ziemeļvācijas Robinu Hudu, un par godu šai vēsturiskajai personībai katru gadu vasarā Rīgenas salas pilsētiņā Ralsvīkā tiek rīkoti krāšņi brīvdabas uzvedumi. Rīgenes sala tāpat kā Langeoga ir manas ģimnes topā, tur arī esam bijuši, Rīgenā pat 3x, jo ši sala ir Karla-Heinca vājība, bet par to citu reizi.
Par baznīcu iesaku ielūkoties Helgolandes draudzes mājas lapā un šeit.
Lielie kuģi noenkurojas jūrā seklās jūras gultnes dēļ un salinieki uzņem viesus / bagāžu laivās. Viņiem ir darbs.
Tāds ir tas ceļojums uz Helgolandi... Viens no mūsu labākajiem. Vismaz es, Dagnīte, Daniēls un Lote tā apgalvo. Raksta otrā daļa ir šeit un sākums savukārt ir lasāms šeit! Vienā rakstā bilžu dēļ nevarēju visu sabāzt, tāpēc ir jāsamierinās ar nelielu sērfošanu. Noslēgumā vēlu katram reiz baudīt Helgolandes arhipelāga neizsakāmo šarmu!