Lidojums, pirmā dienas!
|
Dace Mozg@
|
Labrīt, Fort Lee pulkstenis rāda 6:30, kamēr Latvijā 13:30..
Tātad lidojums - brīnišķīgs! Lai arī Parīzē nācās iesvīst, lai stundas laikā nokļūtu no vienas lidmašīnas viena terminālī uz citu lidmašīnu citā terminālī, tomēr viss beidzās iespējami labāk kā varētu būt: tā kā es pati nevarēju paspēt izņemt savu lidojuma biļeti, tad nācās to saņemt pie pašas lidmašīnas pirms iekāpšanas, palūdzu darbiniecei vai var man iedot vietu pie loga un iekāpjot lidmašīnā konstatēju, ka esmu pie loga turklāt ekonomiskajā komforta zonā, kur vairāk vietas kājām un krēsli ērtāki (parasti tas ir par papildus maksu :) ). Vīns, pusdienas, filmas un lidojums pagājis.
Ņujorkas lidosta pārsteidza ar to,ka jau pirmajā veikalā pašā priekšā izlikts Laimas konfekšu stends. Uzraksti uz kastītēm angļu un latviešu valodā. Eju pa lidostu un skatos,ka Laimas stendi un konfektes pieejami visos uzkodu veikalos un ticiet man, tas rada tādu lepnumu par savu valsti! Pārdevējas stāstīja, ka nu jau kādu laiku Laima ir pieejama viņu veikalos un cilvēki pērk :) Lai arī bildēt veikalos nav atļauts, tomēr pārdevēja nespēja man atteikt bildēties :) . 5 stundas Ņujorkas lidostā, ātro uzkodu vakariņs ar skatu uz debesskrājiem un lidojums uz Ričmondu. Mani neviens nesagaidīja, bet paņēmu taksīti un ap 21:00 jau biju viesnīcā.
Nākamais rīts, pamatīgs stress par atgriešanos tajā pašā vietā pēc 2 gadiem, vai mani kāds atcerēsies, ko būšu palaidusi garām ar to,ka esmu ieradusies nedēļu par vēlu, kādi cilvēki man būs apkārt šoreiz un tā:
1. mana atgriešanās tika uzņemta ar sajūsmu, ofisā nekas nav mainījies un cilvēki tikpat draudzīgi kā iepriekš; sajūta tāda, ka es jau nemaz nekur nebiju aizbraukusi..;
2. esmu palaidusi garām ne tikai vienu, bet divas nedēļas. Nākamajā nedēļā tik sapratīšu,kas te ir noticis un kas palaists garām. Kursā jau ir divi Lietuvieši un Norvēģis (vismaz tie ir no mūsu platuma grādiem);
3. Ja pagājušā gadā man kompānijā bija meitene no Ganas, meitene no Ungārijas un džeks no Ēģiptes, tad šoreiz man ir trīs džeki- Afgānis, Ēģiptietis un Saūda arābietis...nja..īstenībā praktiski visi internacionālie studenti nāk no arābiski runājošajiem un nav īpaši patīkami būt starp viņiem,kad neko nesaproti arābiski :D
Vakar atvērām banku kontus, saņēmām US militārās ID kartes, nklausījāmies ugunsdrošības lekciju un iepazināmies ar plāntajām ekskursijām. šodien programmā naudas jautājumi, admin jautājumi un iepazīšanās ar teritoriju.
Nedaudz par pārtiku:
Acīs iekrita tas, ka visi ofisa darbinieki, kas vakar ar mums runāja, sarunas laikā , protams pieklājīgi, bet atraugājās, sākumā nesapratu vai tā sakritība, bet tad, kad pati pusdienās biju apēdusi vietējo vistas vrapu, tad es nezinu, kas ir tajā pārtikā, bet kuņģi aizsit tā, ka maz neliekas.
Lai nebūtu jādzīvo uz burgeriem, vakarā devos uz pārtikas veikalu un šeit jums cenas salīdzinājumam "veselīgs-neveselīgs":
1.Cena Pringles standarta čipsiem 175gr.- 50 santīmi;
2.Cena Coa cola bundžiņai - 25 santīmi;
3.Cena Oreo cepumiem 400gr. - 1,25Ls;
4.Cena salātu maisījumam 250gr. - 1,30Ls;
5.Cena vienam citronam - 25 santīmi;
6.Cena diviem bumbierim - 1Ls;
7.Cena 340gr. garneļu - 1,70Ls.
īsāk sakot, pa vienu latu vari izvēlēties vai nu 2 bumbierus vai Pringles čipsus un 2 bundžiņas kolas.Un diez kāpēc amerikāņiem ir problēmas ar lieko svaru...
p.s.Paldies krusdēlam un viņa padotajiem par uzmundrinājumu :D