Medusmēnesis Kenijā

07.01.2009
5 min lasīšanai
96 foto

Tradicionāli medusmēnesī ir braukt uz kādu romantisku un eksotisku vietu, kur izbraudīt sauli un jūru vai okeānu. Diemžēl es neesam no tiem cilbēkiem, kas spēj gulēt saulē visu dienu, laikam vienkārši nespēju tā relaksēties. Tomēr krietnu laiku pirms kāzām mēs izskatījām visvisādus variantus, t.sk., Sv. Lūcija, Antigva un arī Filipīnu salas. Šīs vietas jau ir fantastiski skaistas, bet cenas arī ir fantastiski augstas. Tā kā manam vīram iecienītākais kontinents ir Āfrika, izlēmu pameklēt piedāvājumus uz Mombasu. Kenija bija arī sava veida kompromiss starp „piedzīvojumiem” un romantisku atpūtu, kā arī tas ir daudz lētāks variants. Mēs dzīvojam Isle of Man jeb Menas salā, starp Īriju un Lielbritāniju, līdz ar to uz Mombasu devāmies caur Londonu. Tā kā es Londonā iepriekš netiku bijusi, izlēmām pusdienu pavadīt apskatot kādu daļu no tās. Šī iemesla dēļ mums nācās ģērbties ļoti silti (bija 1. decembris) ar džinsiem, ziemas zābakiem botu vietā, un ziemas mēteli. Cēlāmies ap kādiem 4 no rīta, ap 8 bijām Londonā, apskrējām daļu no iecerētajiem apskates objektiem un vakarā devāmies atpakaļ uz lidostu. Šeit jāpiebilst, ka uz Keniju mēs lidojām ar Monarch, mums par pārsteigumu viņi piekrita iečekot mūsu somas jau no rīta, kad ieradāmies Londonā, kas bija liels atvieglojums. Kenijā nolaidāmies ap 10 no rīta ar divu stundu nokavēšanos. Izkāpjot mūs sagaidīja svelme, kas pēc nesenās salšanas Londona bija patīkami, bet diemžēl ne uz ilgu laiku. Viens no kenijiešiem mums vēlāk teica: „Ja iedosi kenijietim unoformu, viņam liksies, ka visa pasaule uz pleciem jānes!” Un lidostā to tiešām var manīt. Pēc divu stundu stāvēšanas pie pasu kontroles beidzot tiekam iekšā un varam doties uz viesnīcu, ko bijām izvēlējušies Mombasas dienvidu pusē, kas ir klusāka un noslēgtāka. Vienīgais trūkums – no viesnīcas līdz lidostai ir 2 stundu brauciens, pusstundu no tā aizņem prāmja gaidīšana ar ko tikt pāri kanālam, kas sadala Mombasu. Šāds braucien Kenijas vasaras svelmē nav diez ko patīkams, bet tas ir nieks vien salīdzinot ar tur gūto pieredzi. Manā skatījumā, Āfrika ir tik ļoti atšķirīga no Eiropas, kā diena ar nakti, un citējot manu vīru: „Tu vai nu iemīlies Āfrikā vai sāc to ienīst.” Es iemīlējos. Āfrika nav izstāstāstāma, tā ir jāizbauda, un es to ieteiktu ikvienam. Mēs apmetāmies viesnīcā Pappillion Lagoon Reef, ļoti jauka viesnīca ar labu ēdienu, laipnu apkalpošanu un ļoti draudzīgu īpašnieci, kas, ja nemaldos, ir 50. bagātākā sieviete Lielbritānija, un viņas mīļākā uzturēšanās vieta ir šī viesnīca. Paēduši pusdienas, pārģērbušies no mūsu džinsu biksēm un zābakiem un nomazgājušies beidzot jutāmies kā cilvēki un varējām doties pētīt apkārtni, kas bija vienreizēji skaista – visapkārt kokospalmas, dažu soļu attālumā no mūsu numuriņa – baltu smilšu pludmale un siltais Indijas okeāns, un apkārt skraida mazi mērkaķīši, kas izskatās tik mīļi, un atgādina manus kaķēnus, laikam ar to viltīgumu acīs. Atlikušo dienas daļu pavadījām sauļojoties, peldoties un dzerot kokteiļus, par kuru cenu nebija jādoma, tā kā pasūtījām „All Inclusive” brīvdienas, kas nozīmē – visi dzērieni un ēdieni ieskaitīti viesnīcas cenā. Nākošajā dienā apskatījām pieejamās ekskursijas, no kurām izvēlējāmies „Tamarind Dinner Cruise” ($75 no katra), „½ Day Tsavo East Safari” ($255 no katra) un noīrējām taksi nedaudz apskatīt Mombasu un aizbraukt uz Haller Park. „Tamarind Dinner Cruise” – izbrauciens ar tradicionālo mombasiešu laivu ar iekļautām vakariņām pa Indijas jūras kanālu gar Mombasas krastiem – notika tās pašas dienas vakarā. Atkal 2 stundu brauciens līdz ekskursijas vietai. Mūs, kā jaunlaulātos, apsēdināja otrajā stāvā – goda vietā. Tika pasniegti 4 ēdieni, mana izvēle bija kalmāru salāti, tomātu zupa, omārs un augļu salāti. Ēdiens tik tiešām bija ļoti garšīgs, bet nepatika tas dzērieni cenā netika iekļauti un mums pasniedz tikai vīna karti, kur cenas sākās no 2 800 šilingiem (apm. 25 Ls). Ja vēlaties citus dzērienus, jāprasa oficiantiem un labāk vispirms paprasīt arī cenu, bet tas attiecas uz visu Kenijā, neko nepērciet un nekam nepiekrītiet pirms neesat uzzinājuši, cik tas maksā. Trešajā dienā mēs ar taksi braucām apskatīt Mombasu un Haller Park, lai tiktu garām lielajām rindām uz prāmi, mēs braucām cauri nabadzīgākajiem Mombasas rajoniem, no kuriem man nav nevienas fotogrāfijas, jo man tika ieteikts paslēpt fotokameru. Visšokējošākā man likās nevis tā lielā nabadzība, bet gan lielā netīrība. Visapkārt milzīgas atkritumu kaudzes, govis un kazas nokārtojas pie „veikaliem” un „kafejnīcām”, turpat arī cilvēki sēž un staigā. Pārējā Mombasas daļā un apkārtnē, lai arī ļoti nabadzīgi, tomēr tik drausmīgi neizskatījās. Pirmā pieturas vieta – ziloņu ilkņi – arkas no M burtā (Mombasa) savienotiem ziloņu ilķņiem (ne jau nu īstiem, bet no alumīnija veidotiem). Tie tika veidoti par godu Karalienes Elizabetes II vizītei 1952.gadā. Nākošā pietura – Haller Park, kur nokļuvām tieši laikā, lai barotu žirafes. Es vēl nekad nebiju barojusi no rokas žirafi.  Ja turat barību nelielā attālumā, žirafe izstiepj laukā garu mēli un ar to paņēm granulas. Mēs redzējām arī kā baro krokodīlus un nīlzirgus. Tomēr no parka dzīvniekam vislabāk man patika milzu bruņurupuči, viens no viņiem bija kādus 100 gadus vecs. Haller Park izveidoja turpat esošā cementa kompānija kādus 30 gadus atpakaļ, agrāk šī vairākus hektārus lielā platība bija tikai smilšaina zeme, šobrīd tās ir mājas vairāku šķirņu dzīvniekiem, putniem un augiem. Ieeja pieaugušajiem parkā – 600 šilingi (apm. 5 Ls) Pēdējā pieturvieta bija Fort Jesus – nocietinājums, ko uzcēla portugāļi 1590.- tajos gados, šobrīd tas ir muzejs. Ieejas cena – 800 šilingi (apm. 7 Ls). Es noteikti ottreiz apmeklētu Haller Park, bet Fort Jesus – diez vai. Tas ir interesants vēstures piemineklis, bet nekādu sajūsmu vai īpašu interesi manī neizraisīja. Nākošajā rītā mēs cēlāmies 4.30, kas Lielbritānijas laikā būtu 1.30 (Latvijas 2.30), lai brauktu uz safari. Šī man bija ceļojuma iemīļotākā daļa. Ne lielais nogurums, ne sliktā dūša (no Malārijas tabletēm), ne garais ceļš nespēja mazināt sajūsmu par Tsavo parka skaisto dabu un dzīvnieku pārbagātību. Vēlāk parēķinot, izrādījās, ka redzējām apmēram 40 dažādu dzivnieku un putnu sugas. Diemžēl no „lielā piecinieka” sastapām tikai divus – ziloņus un bifeļus, toties redzējām tik reti sastopamos gepardus, kā arī daudz un dažādu veidu antilopju, zebras, vienu nīlzirgu, žirafes, strausus, utt. Pa nakti apmetāmies Red Elephant Lodge – ja jums nepatīk kukaiņi, sikspārņi un ķirzakas – silti ieteiktu safari pa nakti nepalikt. Ejot no vakariņām uz istabiņu, kukaiņi tā vien kraukšķēja mums zem kājām, otru pāri ar ko bijām safari istabā apciemoja paliela ķirzaka.  Braucot uz Keniju jūs tiksiet brīdināti par „beachboys” visur, gan lidmašīnā, autobusā, gan viesnīcā, tomēr, lai arī esiet piesardzīgi, jūs varat dabūt diezgan labus darījumus, piemēram, mēs – 10 cilvēku grupiņa – noīrējām laivu uz 2 stundām ar diviem „beachboys”, lai aizbrauktu uz rifu. Nokaulējot cenu, tas izmaksāja 150 šilingi katram, t.i., apmēram Ls 1 no katra cilvēka Tajā pašā pludmalē, viens no „beacboys” mums piedāvāja pavizināties ar kamieļiem un, no sākuma, pieprasīja 1000 šilingu (apm. Ls 8) no katra, tā kā mums vairak nebija līdzi, viņš beigās piekrita mūs pavizināt par 150 šilingiem (apm. Ls 1 ) par abiem. Manā skatījumā Kenija ir kontrastiem pilna. No vienas puses cilvēki ir ļoti nabadzīgi, liela daļa pelna tikai Ls 1 dienā, dzīvo mazās būdiņās bez virtuves un vannas istabas, un tomēr šie cilveki ir ārkārtīgi draudzīgi un vienmēr smaidīgi. No vienas puses ir pilsētas un ciemati ar to nabadzību un bieži vien netīrību, bet no otras fantastiski skaistā daba. Es noteikti vēl ne reizi vien došos safari. Ja atgriezīšos Kenija, tad labprāt aizbrauktu uz Masai Mara. Bet visdrīzāk nākošreiz dosimies uz Dienvidāfriku, uz Kruger National Park. P.s. Es tikai ļoti aptuveni pārveidoju naudas vienības no šilingiem uz latiem, tā lai būtu vismaz neliels priekštats.

Medusmēnesis Kenijā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem