Spānija...

  • 2 min lasīšanai
Ar lieliem plāniem devāmies uz Spāniju otrreiz. Šoreiz mērķis Valencija – viena no lielākajām pilsētām, kas atrodas Spānijas viduzsaļā, pie Vidusjūras. Gribējām nedaudz pastrādāt, atpūsties, bet galvenais – iemācīties spāņu valodu. Ceļojums sākās nākamajā dienā pēc manas vārdadienas, pa taisno no pirts dodoties uz lidostu :) Ceļš līdzīgs kā pagājušajā reizē – Rīga – Berlīne – Valencija. Atkal nākas izbaudīt lēto aviokompāniju mīnusus – Berlīnē jāpavada viena diena, lai varētu doties tālāk, bet to mēs protam izmantot, jau tradicionāli iepērkoties Berlīnes labākajos veikalos – Saturnā un Newjorkerā. Vakarā mūs savās mājās uzņēma vecā labā draudzene Ulla Tralla. Tālāk ar lidmašīnu čertos naktī devāmies uz galamērķi – Valenciju. Ieradāmies pašā rīta agrumā, bet gaiss jau bija vairāk kā 30 grādu karsts. Iepriekš Hospitality clubā biju sarunājus kādu spāni pie kura dzīvot, tad arī devāmies meklēt viņa dzīvokli. To ātri vien atradām, čalīti vajadzēja gaidīt kādas divas stundas, kad viņš ieradās, bija tāds noguris un sapīcis, iedeva tik dzīvokļa atslēgas, pateica, ka varam lietot visu ko vajag un aizgāja. Iekārtojāmies dzīvoklī un devāmies apskatīt pilsētu – vispirms ievērtējām pludmali, kas bija pilna arī visās darbadienās. Pludmalē ir tāda lieta, ka vairums sievietes nekautrējās sauļoties, peldēties neizmantojot tādu nevajadzīgu lietu kā krūšturi. Nākamā vieta, kura cilvēkam, kurš ir ieradies Valencijā ir obligāti jāredz ir vecpilsētas nakts dzīve, kas ir vienkārši fantastiska – tūristi no visas pasaules klīst pa pārpildītajām vecpilsētas ieliņām, visiem ir jautri un visi priecājās – sajūta tajā pasākumā ir vienreizēja! Tas par atpūtu, bet mūsu plānos bija arī nedaudz pastrādāt, bet tas jau laikam nebija lemts – izmēģinājām visus iespējamos variantus, sākot ar restorāniem, fermām augļu lasīšanu un beidzot ar kolas tirgošanu pludmalē, kas, jāsaka pirmās 10 minūtes veicās tīri labi, kamēr piebrauca policija un beidz mūsu biznesu :) Nu labi ar to samierinājāmies, ka darbs mums nebūs, tad vismaz spāņu valodu iemācīsimies - un aršo lietu ļoti paveicās - gājām uz bezmaksas kursiem 3 reiz nedēļā un cītīgi studējām, bet tad, kā saka Fortūna no mums novērsās – čalīts, pie kura dzīvojām ņēma un īsi sakot izlika mūs no dzīvokļa. Nu neko, gājām un meklējām citu, bet bez ievērojamiem panākumiem, bet tad, kad jau gatavojāmies nakti pavadīt pludmalē, satiku vienu pavecāku spāni, kurš ilgi nedomājot piekrita uzņemt mūs savā rezidencē uz šo nakti. No rīta vēl pēdējo reizi aizgājām uz kursiem, atvadījāmies no studiju biedriem, kas tur bija no visas pasaules (anglis, beļģis, filipīnietis, marokāņi, rumāniete, bulgāriete) un devāmies uz lielceļu, lai dotos uz Barselonu, kas ir 350 km attālumā. Bet kā jau zināms, tad spāņi galīgi neņem stopētājus, viens brālīts mūs aizveda kādus 15 km un nogriezās nost no bāņa, atstādams mūs ceļa vidū, kur mašīnas traucās garām uz 140 un nav ne mazākās cerības, ka kāda apstāsies. he, nācās noiet kādus 5 km līdz stāvvietai, kur stāv smagās fūres. Ar tām tad arī turpinājās mūsu ceļojums – Līdz Barselonai aizbraucām ar vienu rumāni, kurš veda arbūzus uz Holandi. Barselonā pavadījām 3 skaistas dienas. Pilsēta vienreizēja, pilna ar izklaides iespējām. Katrs pelna naudu kā māk – uz ielām notiek dzīvie šovi - satikām Čārliju Čaplinu, akrobātus, breikdencerus, bet visvairāk ir cilvēki, kas nogrimējušies par statujām, vai kādu populāru tēlu un izlikuši sevi publiskai apskatei. Tālāk no Barselonas sākās ceļš mājup, kas arī bija piedzīvojumiem pilns. Pirmais jau bija viens brālīts ar kuru braucām no Barselonas – viņš pie stūres bija manāmā reibumā, pa bāni rulēja tā, ka mums sieri galīgi auksti. Bet kad nogriezāmies uz mazāku un līkumaināku ceļu, tad nervi neizturēja un sarunājām, ka mašīnu vadīšu es un mūsu franču draugs varēja mierīgi čučēt uz aizmugurējā sēdekļa. Tā nobraucām kādus 300 km un kādā Francijas benzīntankā pamodinājām čalīti un teicām adios amigo! To turienes tad ar fūrēm nokļuvām Latvijā. Sajūta ir laba, ka tu vari pieiet pie fūres paprasīt kur tā dodās un sarunāt ka dosies līdzi. No vienas stāvvietas tu vari nokļūt kur vien vēlies, varēju braukt uz Parīzi, Angliju, Itāliju, Vāciju, atpakaļ uz Spāniju – visas iespējas, tikai tev ir jāizdomā ko tu gribi un uz priekšu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais