Morocco- Agadir, Marrakech, Tafraout, Tiznit

  • 6 min lasīšanai
  • 180 foto
Ceļojumam pa Maroku tika atvēlētas 2 nedēļas (laika posms no 20.12.2008 līdz 03.01.2009). Mūsu mērķis bija pabūt Āfrikas kontinentā, iepazīties ar Marokas kultūru un tradīcijām, apceļot tuvākās pilsētas ( apmetāmies Agadirā) kā arī veltīt laiku laiskai atpūtai pie baseina vai pludmalē. Jāsaka, ka gandrīz visu iecerēto mēs arī paguvām izdarīt, nepaveikto atlikām uz nākošo ceļojumu. Tad nu īsumā- ko redzējām, dzirdējām un baudījām. Ja es gribētu izvērsties no visas sirds, noteikti būtu jāsaraksta grāmata. Maroku devos apskatīt kopā ar savu puisi, kurš ar tūrisma aģentūras starpniecību Sunway bija nokārtojis mums lidojumu Dublin- Agadir- Dublin, apmešanos viesnīcā Oasis hotel. Papildus izdevumi, protams, saistīti ar nokļūšanu līdz Īrijai un atpakaļ, bet ar draudzīgo cenu aviokompāniju Ryanair viss iespējams ātri, lēti un vienkārši. Droši vien ceļojums izmaksātu daudz lētāk, ja biļetes un viesnīcas būtu rezervējuši paši, bet tas prasītu arī krietni vairāk laika. Pēc savas pieredzes iesakām izvēlēties „bed and breakfast” (dzīvošana+brokastis) nevis „all inclusive” (visas ēdienreizes iekļautas), ja vien esat kāri uz piedzīvojumiem un vides pārmaiņām. Mēs ēdienreizes ieturējām restorānos pēc savas izvēles, nebijām piesaitīti viesnīcas režīmam. Bet- ja dodaties ar mērķi tikai gulēt pie viesnīcas baseina, protams, ērtāk būs izvelēties „all inclusive”. Noteikti jāiegādājas dzeramais ūdens (jebkurā kioskā, viesnīcu bāros). Laikapstākļi – saulains, silts dienā (ap 30 Celsija grādi), bet auksts naktī (vakaros temperatūra ļoti ātri krīt līdz apmēram 17 Celsija grādiem). Ūdenī ielīdu tikai vienreiz (gribētos siltāku). Gaisa temperatūra Agadirā visu gadu esot aptuveni vienāda, vienīgais, ka vasarā ir siltākas naktis. Vienīgais- 2 dienas mums patrāpījās baudīt lietu. Satiksme- ceļojuma sākumā bijām plānojuši īrēt auto, bet, nonākot marokā, sapratām, ka pielāgoties marokāņiem vien saprotamajam braukšanas stilam būtu pagrūti un no šīs domas atteicāmies. Gājēji šajā valstī pie gājēju pārejām tiek ignorēti, galvenais ieteikum- esiet veikli un ātri! Valūta – Marokas dirhams (1 MAD = 0.0623 LVL), bet visvienkāršāk rēķināt ir tā, ka 10 MAD ir apmēram 1 EUR. Valūtu mainījām uz vietas (no EUR), kā arī ir iespēja izņemt naudu no bankomāta. Iepirkšanās. Lai gan pirms ceļojuma biju nedaudz iepazinusies ar marokāņu kaulēšanās sistēmu, nebiju gaidījusi to, ka preces cenu var uzskrūvēt par līdz 4-5 reizēm augstāku nekā tā reāli maksā. Noteikti pirms došanās uz tirgu iesaku ieiet kādā no fiksēto preču veikaliņiem. Tiem, kuri par savu apmešanās vietu izvēlēsies Agadiru, vajadzētu ieiet Uniprix, kā arī nelielā veikaliņā Artisanat Marocain (neesmu pārliecināta, bet domāju, ka tie ir visās lielākajās Marokas pilsētās). Te Jūs vismaz apmēram sapratīsiet, cik kas maksā un varēsiet doties uz tirgu kaulēt zemāku summu nekā jau esat manījis iepriekšminētajā fiksēto cenu veikalā. Diemžēl mēs to sapratām tikai 2.nedēļā. Neliels piemērs- puisis vēlējās iegādāties kā suvenīru kurpes. Sākumcena- 300 DH, es pateicu- ne vairāk kā 100 DH. Pārdevējs izlikās gaužām nikns par tādu piedāvājumu, pēc lielas stīvēšanās, kurpes tika iegādātas par 120 DH. Pēc pāris dienām pie kāda cita pārdevēja ieraudzījām tāda paša modeļa kurpes, sākumcena -120 DH. Tātad reāli mēs varējām nokaulēt vēl mazāk kā 100 DH. Esiet uzmanīgi, viltīgi un droši sakāt ZEMĀKO iespējamo cenu, kādu vien varat iedomāties. Un dariet to pārliecinoši! Fotografēšana. Nav nekādu īpašu fotografēšanas aizliegumu, vien pieklājības normas. Kā arī paturiet prātā, ka marokānis par sevis nofotografēšanu nekautrējoties prasīs samaksu. Cilvēki Marokā. Kā jau jebkur pasaulē „tikai bērzi ir balti, bet cilvēki visādi”. Tomēr jārēķinās, ka nez vai laipnība ir labestības pazīme. Visdrīzāk pēc jautājuma „Where are Y come from?”, sekos piedāvājums aizvest līdz kādai vietai (protams, par samaksu), iegādāties hašišu vai marihuānu utml. Pat neskatoties uz to, ka praktiski visur gāju kopā ar savu vīrieti, marokāņi izteica dažādas piezīmes, smaidīja un uzkrītoši skatījās virsū. Vistrakākais no gadījumiem bija kādu vakariņu laikā. Ēdot pamanīju kādu puisi, stāvot apmēram 20 metru attālumā no manis, sapratu, ka viņš skatās (pareizāk būtu teikt- blenž) man virsū. Skatienu novērsu, bet marokānis palika kā stāvējis. Rokas sakrustotas uz krūtīm, uz lūpām izaicinošs smīns. Pat mana puiša atskatīšanās neko nemainīja. Un visdīvainākais bija tas, ka viņš mums sekoja pat pēc vakariņām. Kad apstājāmies, tad viņš mainīja virzienu un aizgāja savu ceļu. Savāds gadījums ar mums naktī. Godīgi sakot, pa šo laiku bijām tā satrenēti, ka izvairījāmies pat vietējiem lūgt, lai uzņem mūsu kopīgās fotogrāfijas, jo zinājām, ka visdrīzāk mums par prasīs atalgojumu. Ja braucat tūristiem sagatavotās ekskursijās, nekad neko nepērciet veikaliņos, kuros jūs ieved gids! Tas izmaksās 4 reizes dārgāk nekā, ja jūs preci pirksiet fiksēto preču veikalā vai arī paiesiet pāris metrus tālāk pie cita tirgotāja. Ēdiens. Neaizmirstami gardi. Pārsvarā centāmies ēst marokāņu tradicionālos ēdienus- māla podos gatavoto sautējumu „tadžinu”, kuskusu, dzērām saldo piparmētru tēju. Ja man kāds prasa par ēdienu, atbildu- tikpat gardi kā Latvijā. Manuprāt, viss slēpjas vienkāršībā un pareizo garšvielu izvēlē. Uz ielas gan neriskējām ēst- tik ļoti uz piedzīvojumiem kāri neesam. Marokā gluži ierasta lieta ir bez jebkādām aukstuma kamerām uz ielas tirgot gaļu, ap bulciņām saskrējušas mušas un bites. Nospriedām, ka Latvijas PVD būtu jāsaķer galva kaut ko tādu ieraugot. Bet Marokas iedzīvotāji ir veseli un laimīgi- laikam jau viņiem ir izveidojusies imunitāte pret visām iespējamām pārtikā sastopamām kaitīgajām baktērijām... Mums jeb katrs solis, ko spērām Marokā likās interesants un acis ik mirkli bija plaši vaļā, lai tvertu katru sīkumu, katru detaļu. Agadira, kurā apmetāmies, ir tipiska tūristu pilsēta ar brīnumskaistu Atlantijas okeāna pludmali. 1960.gadā tā tikusi izpostīta traģiskas zemestrīces rezultātā, bet pēc tās uzcelta pilnīgi no jauna. Apskates objekti- pilsētas centrs, Mosque Loubnan, Kasbah, Musee Municipal de Agadir, Valley of The Birds un, protams, pludmale, kur iespējams sērfot, vizināties ar katamarāniem, ūdensmočiem un vienkārši sauļoties. Mūsu mīļākais restorāns bija Le Nil Bleu- atrodas okeāna krastā, uzmanīga un jauka apkalpošana, romantiska gaisotne, ļoti garšīgi ēdieni. Ļoti liela uzmanība visos restorānos tiek pievērsta tieši sievietei- tiek dāvāti ziedi, radīta romantiska atmosfēra, tādējādi liekot atmaigt vīrieša sirdij... kas, protams, nozīmē lielāku dzeramnaudu viesmīlim. Marakešā apskatījām Koutoubija mosque, El Bahia Palace, bet visneaizmirstamākais man šķita Djemma El Fna Square (tirgus skvērs), kur čumēja un mudžēja no cilvēkiem, vienā vietā sēž čūsku dīdītājs, kur citur hennas māksliniece, turpat notiek tirgošanās, dzirdamas dažādas skaņas. Tas viss ir jāredz un jājūt katram pašam. Bez šī Marakešas tirgus nebūtu iespējams pilnvērtīgs ceļojums. Kaut kas starp teātri, neprātu un realitāti... Braucot pa nomaļiem ciemiem, ik pa laikam redzami aitu gani- gan sievietes, gan vīrieši. Cilvēks+aitas+nekuriene... Paulu Koelju "Alķīmiķa" noskaņas. Pilsētās viss ir daudzmaz sakārtots un skaists, bet īstā Marokas paveras tieši laukos, joprojām daudzi dzīvo bez elektrības, nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā veļas mašīna, veļa tiek mazgāta ārā, ar rokām. Par ļoti vērtīgu uzskatām ekskursiju uz vienu no tuvākajām Agadiras pilsētām – Tafraout. Pirms Tafraout apmeklējam nelielu pilsētu Tiznit, kas slavena ar saviem sudraba izstrādājumiem (var droši likt lietā savas kaulēšanās prasmes), jo uz eiropiešu jautājumu „Kur ir cenas?”, tiek sniegta marokāņu raksturīgā atbilde „Cenas ir manā galvā. Izvēlieties, kas jums patīk un mēs noformēsim atlaidi...”. Es nemaz neuzdrošinājos jautāt, jo mazākā intereses izrādīšana tiek tulkota kā vēlme pirkt un tikt vaļā no pārdevēja nav nemaz tik viegli. Ja pēc cenas nosaukšanas, pasaki paldies un dodies tālāk, seko jautājums no pārdevēja „Cik daudz tu esi par to gatavs maksāt?”. Bet kā es varu zināt šīs lietas vērtību? Tāpēc kā jau minēju ir vērts pastaigāt pa fiksēto preču veikaliņiem, lai redzētu, cik kas reāli maksā. Līdzīgi mums gāja arī Tafraout pie Marokas paklāju tirgotājiem. Tikām ievesti paklāju tirgotavā, kur mums nolasīja nelielu ievadlekciju par paklāju izgatavošanas tehnoloģijām (vietējo iedzīvotāju roku darbs). Mēs ar puisi skatījāmies un nospriedām, ka mums jau nu tie paklāji ne pavisam neiet pie sirds pēc to skata (tā teikt lētuma piegarša). Izdzirdot cenu, palikām ar atkārušiem žokļiem – 4000 DH (400 EUR). Protams, ar iespēju kaulēties :) Lietas tāda, ka, ja paklājs būtu tiešām skaists un kvalitatīvi darināts, par to varētu maksāt arī tik lielu naudu, bet kā jau teicu, mums tie principā likās pavirši austi un bezgaumīgi. Pēc tam arī izzondējām fiksēto cenu veikalus – šo paklāju cena ap 200 DH. Ja būsiet Marakešā- redzēsiet arī ļoti skaistus paklājus, bet droši vien nāksies pasvīst, lai nokaulētu kaut cik ciešumu cenu. Atgriežoties pie Tafraout. Pilsēta slavena ar to, ka tā celta uz akmeņiem, starp Anti Atlasa kalniem. Uz visām pusēm tikai kalni, milzīgas akmeņu grēdas. Ārkārtīgi skaisti skati pa autobusa logu. Tikām informēti, ka, ja redzam kādu skaistu un lielu māju, tas nozīmē, ka ģimenes galva strādā vai nu kādā no lielākajām Marokas pilsētām vai arī kādā Eiropas valstīm (Spānijā, Trancijā). Minimālā alga Marokā ir 2000 DH (200 EUR), kas ir praktiski tas pats, kas Latvijā. Marokas pamatiedzīvotāji ir berberi un arābi, galvenā ticība- musulmanisms, dievs- Allāhs. Īsts musulmanis nedzer, nepīpē un lūdzas vairākas reizes dienā. Daudzi jaunieši neapmeklē mošejas un nelūdz dievu, jo grib dzīvot eiropeisku dzīvi- apmeklēt naktsklubus, iedzert un vienkārši izklaidēties. Vīrietis var apņemt vairākas sievas, ja vien spēj visām sievām nodrošināt identiskus dzīves apstākļus, bet tādu greznību nevar atļauties vienkāršs lauku marokānis. Kopumā esam ārkārtīgi apmierināti ar ceļojumu, izdevās redzēt kaut daļu no reālās Marokas kultūras, baudījām brīnišķīgus ēdienus, kuru garša joprojām jūtama mutē, paguvām iesauļoties, izpeldēties un vienkārši pabūt kopā. Valsts, kuru noteikti ir vērts apmeklēt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais