Dienvidindijas ceļavējos

  • 6 min lasīšanai

Jau pagājušo reizi, kad atgriezos no Indijas, šķita ka šī bija pēdējā reize, bet dzīvē sanāca savādāk un nu esmu atpakaļ no Indijas trešo reiz. Šoreiz mans ceļojums bija savādāks dažādu apsvērumu pēc, gan tāpēc ka beidzot lidoju ne uz Deli, bet Mumbaju, gan tāpēc, ka aizkavētā reisa dēļ VISS plānotais ceļojums sagriezās kājām gaisā.

Par visu pēc kārtas.

Laiks: 07.-23.01.15. Maršruts: Mumbaja- Aurangabada- Ajanta –Elora – Bijapura – Badami – Pattadakal – Aihola – Hosapete -Hampi – Mysore – Srirangapatna - Erakulam –Alappuzha –Kochi un tas viss apmēram 2,2 tk km.

Visa jautrība sākās, kad Turkishi kavēja avio reisu no Varšavas uz Stambulu par 3,5h, kuru laikā aizlidoja mūsu reisi gan uz Indiju, gan tālākais uz Koči. Uzzināju visu ko tas nozīmē. Cik st. jāstāv rindās, cik superīgā viesnīcā mūs iekārto, cik labi ir apskatīt pilsētu, kuru neesi vispār licis plānā, kā arī cik labi ir sakārtot domas starp mūsu steigu un atvaļinājumu. Tiešām, beigās bija vairāk labumu kā ļaunuma, ja nerēķina ka gaisā izkūpēja iekšzemes lidojums Indijā un samainījās viss maršruts teju kājām gaisā.

Detaļās ļoti neiegrimšu un pieturas vietām tik viegli pieskaršos, taču atzīšu, ka kopumā maršruts bija OK. Ja kāds spēs no padomiem un ieteikumiem ko gūt, man par to tik prieks.

1.diena.

Mumbaja. Ielidošana Indijā bija nedaudz savādāka kā iepriekšējās reizes, jo deklarējamo preču u.c. pildāmās lapiņu lietas pildījām uz vietas lidostā nevis lidmašīnā. Grūtības sagādāja fakts, ka sākumā jāieraksta viesnīcas adrese kurā mēs plānojam dzīvot, bet tā kā mēs tās nekad nerezervējam iepriekš, tad mums tādas nebija. Bet viss atrisināms, atradām dažas tūristu ceļvedī un aidā Indijā. Lidostā iesaku uzreiz nesteigties ar naudas lielu summu maiņām, daļu iespējams arī izņemt tur pat bankomātos. Vislabākais kurss „uz ielas” bija 71 rūpija par 1 EUR. Nolēmām ka braucam Uz Aurangabadu ar taksi. Lidostā piedāvāja pa 14 tk Rs, mēs , nokāpjot 1 stāvā pie taksistiem, aizbraucām pa 6 tk, bet ja kaulēšanās jūsu „ES” tad var arī sarunāt mazāk J

Aurangabada. No visa vēsturiskā spožuma, 54 vārtiem (no kuriem palikuši tik 7), vēsturiskām būvēm, dzirnavām u.tt., visvērtīgākais ir Bibi ka Maqbara mauzolejs, ko labs dēls uzbliezis savai mātei. Šis ir viens no Tadžmahala pakaļdarinājumiem, taču teiktu ka kopumā man patika pat labāk. Protams nav greznības un 35 dārgakmeņu inkrustācijas vienā ziedā, bet skaists. Saulriets te burvīgs. Vēl var paskatīties klinšu alas, kas atrodas teju 2km tālāk aiz universitātes pilsētiņas. Jaukas un pirmajam acuskatam iespaidīgas.

2.diena

Adžantas alas

Ar taksi agri no rīta dodamies uz Adžantu. Pa ceļam nekas dižs un kosmisks nav vērojams, ja nerēķina kādu vecu cietoksni, kurš stāv milzu kraujas malā, kurā jejpus arī atrodas Ajantas alas un protams neaizmirstamā Indijas dzīve abpus ceļam. Ajantā viss ir atstrādāts. Noliekat mašīnu, tālāk kādus 4 km jūs ved ar busu. Galapunktā ir iespējams nolīgt kalnā uznesējus :D , bet krietni izteiksmīgāk protams iet kājiņām. Par alām nekomentēšu, jo daudzi te plaši ir izvērsušies. Vienīgais kas lika gan padomāt, kā bazaltā, vienā no cietākajām vielām teju Kristus laikā iz izdarījuši to, ko vēl tagad nevaram ar mūsdienu tehnoloģijām. Laikam kaut ko par savu vēsturi mēs tomēr līdz galam nezinām. Noteikti uzkāpiet pretējā kalna skatu laukumā, ir tā vērts! J

Eloras alas

Tāpat kā Ajanta, arī te viss grozās ap Budisma lietām. Arī te ir vairāk kā 30 alu, daži tempļi ir pavisam īpaši. Visievērojamākais, protams, ir centrālais templis, kam paiet garām ir neiespējami, kā nekā pati lielākā šāda veida celtne pasaulē. Bet tā kā Saule un garā diena dara savu, tad drīz lielā enerģija visu apskatīt sīki un smalki mums zuda. Dodoties uz 30 km attālo Aurangabadu vēl braucam gar cietoksni- piramīdu. Ko tik milzīgu šķita bija grūts iedomāties, bet, tā ir Indija un te vai nu nav vai nu ir J Vakarā dodamies ar guļamo busu uz Solapuru, kur tālāk ar citu busu uz Bijapuru. Buss ir savādāks kā Vjetnamā, te tie ir vienā pusē kā divstāvu divguļamā gulta un otrā parasta divstāvu gulta. Šādi ietaupījām daļu laika, ko zaudējām dēļ lidojumiem.

3.diena

Bijapura.

Šīs pilsētas sultāns bijis mega arhitekts! Nesaprotu kāpēc tūrisma ceļvežos šī pilsēta parādīta kā maznozīmīga. Apskates objekti te ir plašā teritorijā 3-4km garumā. Viss kas te uzcelts ir LIELS!!! Visiespaidīgākais protams ir Gol Gumbaz. Celts 1656 un ir 51m augsts. Tā kupols ir teju tik pat liels kā Vatikāna bazilikai un tā ir viena no pasaules lielākajām vienlaidu celtnēm. Pa ielām staigājot, braukājot zirga pajūgos u.c. transportos te paiet pilna diena. Pēc nakts viesnīcā, dodamies tālāk.

4.diena

Badami

Pēc iepriekšējā dienā sarunātā takša sagaidīšanas, dodamies uz Badami. Pa ceļam braucām pār 3 km garu tiltu, interesanta sajūta. Ceļvedī Badami bija vienkārši pieminēta un nepamatoti. Kad mūs turp aizveda, mēs bijām gatavi tur dzīvot teju visu dienu. Te atrodas 2 veidu tempļi. Vieni, labajā pusē, uz kuriem rindām plūst vietējie un kas pēc Ajantas šķita kārtējais templis un otri, kr. pusē, kuriem blakus ir klintīs iecelts cietoksnis. mmmmm… Te mūsu taksists rādīja arī mākslu ar mašīnu izbraukt caur smagi šauru ielu, kurā pie visa notiek intensīva tirgošanās. Ko tādu nebiju redzējis. Blakus Badami bija vairāki tirgi, īpaši liels un skaists bija lopu tirgus.

Makahuta

Braucot uz nākamo ciemu šoferis piedāvā aplūkot kādu templi, ko protams neatsakām. Makahutas tempļi ir jauki ar mazgāšanās rituāliem, peldēm u.c. labumiem. Jauka vieta, kurā var pabūt un atvilkt elpu. Vēlāk ceļš ved pa visīstākajiem lauku ceļiem. Tik skaistas ainavas no lauku dzīves, ka pāris reizes lūdzām šoferim pat piestāt.

Pattadakal

Pilnīgā nekurienē, kā jau Indijā tas pierasts, pēkšņi iznirst Pattadakal tempļi, kur savulaik ir pat kronēti šo valdnieki. Skaista vieta, kuru cītīgi restaurē finiša taisnē.

Aihole

Braucot ciemā, nepameta sajūta kad tad tas šoferis beidzot stāsies, jo veda garām visiem tempļiem, kuru te ir pilns miests. Riktīgs lauku miestiņš. Arī te atjauno tempļus, kuriem piemīt savs šarms un atšķirīgs celtniecības stils. Taču Aiholai mūsu spēki jau bija pasīkuši un pēc pāris to apskates devāmies uz Hospetu, jo redz Hampi notiekot festivāls un vietu tur nebūs.

Hosteta

Jauna pilsēta, attīstījusies pateicoties HES kas blakus pilsētai. Šoferis no mums izspieda liekus 500 Rs.mācība, ja ko sarunājat, tad uz lpp uzrakstiet no kurienes uz kurieni un par cik un dodiet šim parakstīties, kas zina, var būt palīdzēs J Pēc vakariņām dodamies snaust.

5.-6. diena

Hampi

Tas cik tur jauki nekomentēšu. Ja esat šai apvidū, te vajag vismaz 2 dienas. Skaisti, interesanti…. Un garām braukt nepiestājot ir sevi nemīlēt!!Hampi nopērkam biļetes uz nakts vilcienu uz Mysori.

7.diena

Mysore

Tā kā 15.janv. ir štata sevētki – viņu sieviešu un govju diena, tad visas govis ir spilgti dzeltenā krāsā. Mūs aizved augstu kalnā uz svēto templi. Ilgi stāvam rindā, lai beigās paskatītos uz kaut ko ko paši nesaprotam J, bet interesanti. Mysorē nav diez ko daudz apskates objektu, bet satiekot kādu vietējo tuktukistu, viņa šarma apburti un gida prasmes iedvesmoti ļaujamies totālai viņa plūsmai. Mysores lepnums un tūristu magnēts ir Maisūru pils, kas Karnatakas štata svētku dienas un brīvdienās uz stundu iedegas 50 tk elektrospuldzīšu. Skats kā pasaku filmās. Ar vakariņošanas vietas atrašanu bija pagrūtāk, bet izdevās uz kāda nama jumta tur pat netālu no pils vārtiem.

8.diena

Srirangapatna

Brauciens bija veltīts Srirangapatnas cietokšņa apskatei, kuru savulaik labi papostījuši briti. Taču visvērtīgākā ir bambusa vasaras pils. Nepaliela divstāvu ēka, kas grezni izzīmēta ar karagājieniem u.c. Tppu sultānu dzīvesstāstiem. Vēl tiekam vesti uz putnu parku. Turp tiešām nav jēga doties, jo par lielu naudu jeko neredzēsiet un baudu negūsiet. Ar nakts jautro busu, kopā ar Indijas studentiem, izbraucam uz Keralas štata galvaspilsētu. Naktī ievērības cienīgi bija korķi kalnos un busa manevri pa stāvām nogāzēm, kuru apakša par maimi nebija nemaz saskatāma J

Nākamās pāris dienas mēs nodzīvojām Alappuzā uz kuru no Erakulanas autoostas devāmies ar komfortablu busu. Alapuzzas pludmales ziemeļos mums piedāvāja savrumu viesnīcu pašā jūras krastā, zvejnieku ciema pašā vidu. Šīs dienas bija kas jauks un neaizmirstams. Smilšainas pludmales, palmas, Arābijas jūra, saulrieti un gardas vakariņas, misteru konkurss J u.c.labumi . Vienu dienu veltījām braucienam ar kuģi pa kanāliem. Man laikam labāk patiktu iznomāt mazāku laivu un braukt pa mazākiem kanāliem, bet tā ir gaumes lieta. Taču kuģis ar visu apkalpi vieniem pašiem uz diennakti…ar nav slikti J

…diena

Kochi

Ja braucat ar busu uz Koči, tad labāk pajautājiet kur jākāpj ārā, jo mūs buss teju aizveda uz Erakulanu. Jums jānokļūst uz fortu, kas ir tūristu rezidence. Man te vienas dienas bija gana. Pludmales, kā jau ostas pilsētā, te nekādas. Taču var atrast ar ko sev aizpildīt laiku. Mēs bijām viņu populārajā un tiešām iespaidīgajā „sejas deju” J izrādē. Interesanti bija arī ķīnas zvejastīkli un viss kas skar jūras lietas. No Koči uz lidostu var aizbraukt ar taksi pa 1200 Rs vai ar busu pa 75 Rs, kas atiet tur pat blakus.

Visa ceļojuma laikā mēs iztērējām katrs nedaudz vairāk par 300 EUR, tas protams nerēķinot visādas zīda šalles u.c. suvenīru labumus :D tā ka nav nemaz tik sālīti uz 2 nedēļām.

Būtiskākais, ne mans izdomāts, par Indiju pēc 3 reižu apmeklējuma:

1) Indija ir mājvieta vairāk kā vienam miljardam iedzīvotāju ar plašu etnisko grupu daudzveidību, kas ir kā augstvērtīgs kultūras kokteilis iespaidus alkstošam ceļotājam. Nemirkli nebūsi viens un vienatnē;

2) Indijas daudzveidīgā kultūra ir lieliska piesaiste un tās dažādība slēpjas valodās, dziļās tradīcijas, reliģiskos rituālos, garšvielu pārpilnos ēdienos un garīguma meklētājiem Indijas pārpilnība ar svētvietām, mistiskām lietām, vēstures liecībām ir kā neizsmeļama dārgumu lāde.

3) Indijas vēsture ir vairāk kā 4,5 tk gadus veca. No elpu aizraujošām pilīm un desmitus km gariem cietokšņu aizsargmūriem, kas stiepjas virs dziļām ielejām, līdz vareniem tempļiem un grezniem festivāliem - tā visa ir Indija;

4) Indija ir kā neatminama mīkla, kas pārsteigs tevi ik uz soļa, ikreiz kad tu to nemz negaidi, ikreiz kad tā tevi tiko jau pārsteigusi;

5) tā visa ir INDIJA. Un ja kāds man jautā, kas ir tas, kas nāk prātā dzirdot vārdu "Indija", es iedomājos - INDIJA.

Kā jau minēju, neiespringu aprakstos, bet vairāk lieku akcentu uz Indiju bildēs, kuru manā profilā ganadaudz, nāciet un lūkojiet.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais