Rum Rum Rum Roraima

  • 5 min lasīšanai
  • 28 foto
Tiem kas vēlas ko neparastu un eksotisku, skaistu un nesteidzīgu, neskartu dabu un gardu rumu - Tiem uz Veneculu!!! Karakasa - galvaspilsēta, 6 miljoni iedzivotaju, nav vajadzīgs apmeklēt, jo nekā prātīga nav.Tiek uzskatīta par negīltāko pilsētu pasaulē un nedrošako aridzan.Nu nav vēlams tur vienam staigāt.Bet ja nu tomēr baigi gribas - tad apmeklejiet El hatillo un uzbrauciet ar pacēlaju Avilas NP 2100m.v.j.l. no turienes parādas loti labs skats uz Karakasas milzu debeskarāpjiem un rančo.Tur ir tāda nabadziba un tik daudz netīrības... Iekšējie lidojumi ir fantastika, piemēram lielie boeingi lido ar pieturām ik pa 15 min, vai arī mazās sagrabējušās lidmašīnītes 6 personām, bieži vien tiek izmantotas kā kravas lidmašīnas, un nebrīnaties, ja biļetē rakstīts ka lidojums ilgs 1,5h - finālā tas būs 4,5h un ar 4 pieturām, bet to skaistumu ko redz pa logiem lidojot 1000m augstumā - fantastika, tā dēļ vien vērts nebaidities un sēsties lidmašīnā, ja ari pašam jātur durvis ciet, ta gadijas ari dažiem mūsu grupas biedriem.Un ja jabrauc kopā ar saldētām vistām, tās kaut kad sāk kust un var palikt slikta dūša - tajā gadijumā atkal palīdz gardais rums, ko darina loti labu vietējie.Un ja jūs domajat ,ka lidostas ir ar dispečera būdiņu vai ko tamlīdzīgu - tad nebrauciet.Ir dažas vietās tikai skrejceļs un tu isti nekad nezini vai kāds tev atlidos pakaļ vai ne?Bet tur ir tas šarms un tas skaistums. Uzdzīve Santa Elenā - pilsēta pie pašas Brazilijas robežas, kur brazīļi brauc iepirkt degvielu, kas naftas zemē Venecuelā maksā tikai 2,8 santimus litrā, tāpēc ari viņi brauc ar vecajam ASV auto tik sagrabējušām, un ja ari degvielas bāka ir caura nekāda vaina, pieminešu ka vidēja alga tur ir 150 USD Te viesnicas ipašnieks izveidojis baigi jauko vietu BANANA CAMP, kur ir lodžas tipa mājiņas un bāriņjs - tieši kā priekš mums, un kokteiļus tur tiešām taisa gardus - topā ir Cuba Libre un Caipirinja, bet atsķirība tā ka pus glāze ir alkohols, nevis kā pie mums - ledus!!tāpēc noreibt sanāk tīri ātri, bet paģiras tomēr tai vietā nav tādas kā pie mums. RORAIMA Esam izballējušies un gatavi 6 dienas kāpt Roraimas tepujā.Tas ir augstākais no Venecuēlas galda kalniem.Sākumā 2h mūs krata ar 2 džipiem, ceļš ir neizbraucams, bet izskatās , ka mūsu šoferim tas sagādā prieku un kad mēs vēl sākam bļaut, ka ir bailigi- tas viņu padara vēl vairāk traku.Bet esam tikuši līdz indiāņu ciematam Paratepuy , ārā 35 grādi un mums būs jāsāk iet,mēs nosveram savas mugursomas,tie kas grib savējās atdod nesējam par 20USD dienā - un tas ir arī prātīgi, jo īpaši jau sievietēm nevajag sevi piepūlēt.Un gājiens var sākties.Mūsu komandā esam mēs 18 latvieši un 16 indiāņi, kas pavada mūsu grupu, nes teltis, pārtiku un somas. Latvieši jau kā fiziski spēcīga tauta uzņem tādu ātrumu, ka pēc pusstundas jau sirds lec pa muti ārā, ir mums daži specigie ,kam iepriekšējais vakars nav darijis neko sliktu, bet esam mēs daži vājinieki, kas saprot tikai tagad , ka vakardienas dziires šodien ir baigi jutamas.Bet ar asarām tiekam lidz pirmajai telšu vietai, kur mūs gaida ari indiāņu atstieptais alus, ainava ir burvīga - priekšā stāv mūsu Roraima tepujs un sodien jau pieveikti 14km.Vakariņas mūs pārsteidz ar ļoti gardu ēdienu, esam nomazgājušies kalnu upē un ejam gulēt. Otrās dienas kāpiens ir pats grūtākais 5h pret kalnu , ir karsts , kož puri puri mušiņas un liekas, kāpēc mēs vispār te braucām, dzird pat frāzes,ko tik par naudu neizdariisi?Bet tiklīdz nonākam pie telšu vietas - tiek atkorkets rums un visas sāpes šodien ir galā.Kāds vēl iedomājies nest arī kolu, bet tā ar rumu paša laikā.Paēdam indiāņu vāriīu zupu, vēlāk arī makaronus ar mērci un dodamies uz teltim. P.S.Ir ļoti jauka vieta - mums ir iekartota WC, to vietējie nes lidz un visu savaāc un pēc tam nones lejā.Ir iespēja sēdēt uz poda 1300m.v.j.l.un skatīties visjaukāko panorāmu. Šonakt līst un līst tā ka teltis ir pilnas ar ūdeni. No rita kādam ir veicies un kādam ne, citi ir pilnīgi slapji, bet rīts ir tik skaists un mums būs jākāpj gandrīz pa stāvu sienu caur džungļu taku, ah, ātri paēdam ceptas pankūkas brokastīs un aiiziet.Gids mums solija 6h, a mēs 2:45 h esam augšā, nu kāpiens ir fantastisks, paliek arvien aukstāks esam jau 2500m.v,j.l un jāiziet cauri lielam ūdenskritumam, bet ainava - amazing.Esam augšā 2700.m.v.j.l. un gaidam visu grupu - katrs no mūsējiem iet savā solī.Mūsu nometne augšā tepujā ir klinšu alās, diezgan interesanta vide - ir 18.11 un mēs uzkaram Latvijas karogu , jo jāsvin svētku diena pašā virsotnē, un tas nekas ,ka telts ir sķība un sāk līt lietus, bet mēs esam augšā un te ir kristalu ieleja, kur kristalu kā mudž.Nakošā dienā šiverējam pa augšu, kāpjam pašā virsotnē, mazgājamies ūdenskritumā vai kristala džakuzi...burvīgi, un gaidot vakariņas šaudamies ar kaķenēm, sākumā visas endēmiskās puķes tiek nošautas, kad vairs to nav tad ar kristaliem.Un kur tad vēl - izdomājam sasildīties un uzkurināt klintī ugunskuru - ar slapjiem žagariem...smird un kūp ka traks, tik siltuma ka nav tā nav.Mazliet arī sāk drupt klintis...cerams ka pēc mušu viesošanās nenogruva... Piektajā dienā sākam kāpt lejā, kāpiens ir stāvs un kājas arī īsti neklausa tas ir nokasītas un sapampušas un atkal ir karsti, bet kad tiekam lidz upei un peldam - viss aizmirstas un lejā mūs nometnē gaida labais aukstais alus, ah mēs pasūtam kasti un indiāņi skrien vēlreiz uz ciemu pakaļ, jautri.Kopā ar britiem dzeram rumu un tekilu, un gudri runājam. Pēdējas dienas kāpiens ir mierīgs, vienīgi visām dāmām kājas kā stabi,sapampušas nenormāli, bet kad esam lejā - ir tik laba sajūta un šovakar atkal Santa Elena Banana camp jutīs, kas ir latvieši.Un nakts bija ļoti gara , dažam līdz 7 no rīta, bet kā lai turas pretim Salsas dejām un tautu draudzibai. Mūs aizved uz lidostu - skrejceļu un gaidam savu ļoteni, 3 ...4 h nu nav, beigās jau atnāca un piloti bija malači jo paradīja mums to , kas nebija viņiem jārada.Mēs lidojām uz Kanaimu - indiāņu ciematu džungļu viducī, un tas ir celš pa upi uz pasaules augstāko ūdenskritumu Anhelu, un piloti mūs izlidināja virs ūdenskrituma no visām pusēm, nu fantastika.(papildus ekskursija lidojums uz Anhelu maksā 100USd, )tātad tik mēs bijām ietaupijuši, yes!!! Kanaimā mēs iepazistamies ar mūsu tautieša Aleksandra Laimes kapavietu, pērkam suvenīrus, peldam Kanaimas lagunā, kura ir applūdusi, bet te viss ir priekš tūristiem.Konveijers. Dodamies ar laivām uz kempingu Karao upes krastā, nu protams izbraucam velāk kā vajag un mums vēl saplīst laiva, nu sēžam saspiesti 18 cilv laivā un ceram ka salabos, jo apkārt džungļi un upē aligatori...bet nu salaboja un pa tumu pieairēja arī pie kempinga - 2 naktis mēs guļam šūpuļtīklos, ne jau vieni bet vēl te ir Slovāki un Vācieši - atkal tautu draudziba.Dziedam vakarā, spēlejam domino un ģitaru un baudam visus labumus.Nakošā dienā turpinam ceļu ar laivu uz skatu punktu Anhela udenskritumam, kāpiens ir nieka 2h augšā un lejā, kas tad mums pēc Roraimas? ūdenskritums ir fantastisks, 979m augsts, brīvais kritiens 807m, un mēs viņu redzam jo nav migla, kas īstenibā ir reti.Un pēc kāpiena indiāņi mums sarūpējuši ceptas vistas,ah kur tās ir gardas. Atkal peldamies un baudam labumus, un guļam šūpultīklos, kas ir ļoti veselīgi mugurai un daudzi izdomā šūpuļtīklus nopirkt un vest kā suvenīrus uz Latviju. Atgriežamies Kanaima un mums priekšā lidojums uz Porlamaru - jā... nu mazliet kavejas - tas jau sīkums, bet piloti mums 8 cilvēkiem gadās tādi puikas 18 gadīgi, un tik smej un runā rācijas un dzied un āzejas un atkal izvizina mūs virs Anhela, sapnīgi, un tad pilots ieliek klēpi fotoaparātu un skatās bildes, un nedomā ka būtu jāskatās kur jalido, nu jautri jautri.Margaritas sala kā jau kurorts, bet arī tas ir vajadzīgs. Pedejā dienā atkal atgriežamies Karakasā un daži grib peldēties - nu mūs aizveda uz vietējo pludmali - nekad tur nebrauciet - ists bomžatniks.Bet ari tajā ir sāls. Ieteikumi Pērkat rumu Casique - ļoti labs un vislētāk ir Porlamaras lidostā Naudu mainiet pie vietējiem - ir labaks kurss, bet tik tādiem kuriem uzticaties Taxi izsauciet tikai no hoteliem Jāprot frāzes spāniski jo indiāņi nerunā angliski, bet visur kur ir pavadoņi - gidi tie prot angliski, un bez pavadoņiem te neiztikt. Nestresojiet ja kaut kas nenotiek kā vajag.... p.s.un nebija laika labot rakstiskās klūdas, sorry - manjana Un bildes ari nemaceju ievietot, tapec paskataties manu galeriju!!! Un ja gribat braukt, tad 11.11.2006.gadā esat laipni aicināti ar mani kopā....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais