Hondurasa un Salvadora...jeb turpinājums Dēkaiņiem...

04.01.2009
6 min lasīšanai
21 foto

2.daļa No Gvatemalas pēc senās Quiringas apskates, kur dažus sakož mazās skudras, jo kādam gribas pagulēt zālīte, tik zaļa un vilinoša tā ir...dodamies tālāk uz Hondurasu. Hondurasa arī tātad viena no CAM valstīm, pēc lieluma tikpat liela kā Gavtemala, tik iedzīvotāji te pāri pa 7 miljoniem, un krietni vēl nabadzīgāka!Robežas šķēršošna pa sauszemi izvēršās pavisam jautra.Nu sākumā jau jāsamaksā obligātie nodokļi, bet tas viss ir sīkums,bet kad jāiet uz labierīcībām, par kurām loģiski ka jāmaksā - tad sargs nāk līdz, ja nu kas kādai mūsu dāmai notiks!Nu un protams, labierīcību līmenis te švaks...bet necik nesen mums bija tāds pats...bet tas nudien nav šķerslis.Kamēr gaidam visas formalitātes sakārtošanas, jo galu galā Latvijas pilsoņi te nav bieža parādiba, mš visi izkāpjam ārā un meklējam ēnu, ārā 34 grādi, nu saulīte silda gan.Un mūsu meitenes ieraugot vietējos puikas dodas noskaidrot kas par vālēm šiem rokās, izrādās ka vienkārši cukurniedres, jo tās ie visur šajā reģionā, un tad pie tām par msiadu vien tiekam arī mš.Nu bišku jau var tādu pazelēt, bet lai teiktu ka izcila garša?Nu varbūt kādam tā liekas.Un tad nāk mūsu pases! Ceļš tālāk paliek arvien briesmīgāks.Valsts karstais un mitrais klimats ir ļoti labvēlīgs augļu audzēšanai, tāoēc tas ir viens no Hondurasiešu ienākumiem,jo nekā cita te īsti nav.Pamatā te attīstijies cukura, kafijas un lielopu gaļas eksports.Lielopi gan viņiem krietni atšķirīgāki kā pie mums, tādi kā ar kupriem, lai ilgāk var izdzīvot lielajā karstumā.Jo lietus te ir reta parādība, īpaši kalnainaja pusē. Liela daļa iedzīvotāju dzīvo laukos, mazos ciematos - būdēlēs, bez elektrības, principā bez nekā, tik sasista mājele no finiera un šupuļtīkls iekšā.Durvis arī visbiežāk nav.Nu diezgan jau paskumji.Bet tas neliedz viņiem baudīt dzīvi.Braucot pa ceļu skatamies cik cēli gan sievietes, gan bērni uz savām galvām nes visu, kas nepieciešams.Te nu ostrohondrozei nav vietas.Vien atceroties malkas saiņus,parastus saiņus un pat zupas bļodas...nu mūsu kakliem tas par traku!Un bērni jau pierādināti tiek no mazotnes, un ceļi ir kalnaini, tā ka tas vēl vairāk apgrūtina pārvietošanos, un apavi jau nu arī šādi tādi, tā kā mums ir kur tiekties.Kaut kur jau daži no mums mēģina ko uzlikt uz galvas un izprovēt nest...bet nudien vairāk par kādu nelielu trauciņu tā isti panest neizdodas arī pa līdznenumu! Un Hondurasiešu dzīve nabadzībā ir grūta, un daudzi pat cieš badu.Vien labi, ka banāni aug visapkārt.Tas arī tā'dēļ, ka zeme ir nevienmērīgi sadalīta, aptuveni 60% pieder pārtikušām ģimenēm - plantatoriem un augļu audzētāju firmām.Kas par smieklīgu naudu algo vietējos mazturīgos.Un daudz no zemēm ir kalni, kur neko nevar lāgā ieaudzet! Bet esam nonākuši Kopan - mazs ciemats, kas principā dzīvo no tuvumā esošās Kopan maiju senās civilizācijas.Nu ceļi te briesmīgi, ielas vienos putekļos,ar tādāmbedrēm, ka izvēlamies labāk gabalu iet kājām, nekā vienkārši valstītis un kratīties savā busā.It kā jau jaunias prezidenst cīnas lai kaut kas te uzlabotos, bet vēl joprojām ir milzīga korupcija.Un kas tad nu domās par ceļiem??? Aizsoļojam līdz pusdienu vietai, kur mūs pabaro ar līdzīgiem ēdieniem kā Gvatemala, un dodamies nolikt mantas uz visnīcu, kas nekurienē izkatš brīnum jauka un ērta, ar skaistu iekšpagalmu.Un tālāk sadalamis pa 3 maziem busiņiem, un braucam - it kā uz kartsajiem avotiem.Jābrauc stunda pa tādu neceļu, ka liekas ka ved mūs uz plantācijām vergot,jo barucam cauri tik nabadzīgiem ciematiem kalnos, putek;los, kur nav nekā, nevar saprast vispār ko viņi te dara...un kad esam jau ilgāk kā stundu kratījušies piebraucam pie vietas, kur ar vēl neko nevar saprast, un mēs jau paliekam tādi mazliet nervozi...bet tad mūs aizved uz vietu, kur dabīgie avoti pat 90grādu temperatūrā nāk ārā pa daudzām vietām, pirmajā terašveidīgajā vannā sakāpj visi un mērcejas, bet ilgi nevar, jo ļoti karsts, kādi 42 grādi, tiek pa visiem nobaudīts līdz paņemtais baltvīns un tas tādā lielā vannā ir tik gards.Un tad izklīstam pa citiem baseiniem - vannām dzūngļu vidū, ir jāpārvietojas uzmanīgi, jo te nav SPA komplekss ar flīzētām grīdām, te ir dabīgas burbuļvannas pāšā dzūngļu viducī...katrs atrod sev vietu vai lielākās vannās, vai daži atrod kaskādes un straumes upē, kurā satek arī šie avoti...nu ja pa lielam, tad fantastika un spīd mēness un zvaigznes, un ūdens tak dziedē.Un kas varbūt labāks kā mēnesnīcā to visu baudīt - mēs gaidām kad kritīs zvaigznes!Vai kāds paspēja ievēlēties vēlēšanos?Un vai kādam tā piepildīsies????To jau ar laiku redzēsim... Un turpinājumā džungļu vidū - mums ir uzklāti tik skaisti galdi kā uz kāzām!Viss baltos galdautos, ar skaistiem traukiem, ka labākajos banketos ...mēs meklējam Jauno pāri ko varētu aprecināt...viena kas gribētu atzīstas, ka mīļotais vīŗiets viņu neprec jau 14.gadu!Citu reālu kandidātu vēl pagaidām nav...vai arī kautrējas!Vakariņas izvēršas burvīgas, ar ļoti gardiem ēdieniem mēnessgaismā...nu īsta romatika...Pāēduši un patīkami noguruši no lieliskajiem ūdeņiem atpakaļceļu vairs nejūtam kā grūtu...un laiks doties pie miera! Tālak ar Tuk - tuk taksīšiem dodamies uz KOPAN seno maiju pilsētu, kur ir daudz vēstures, kur neiedziļināšos, ko var izlasīt kādās gudrās grāmatās...bet te visiem patīk vislabāk, tāda izteikta patīkama aura un tāds miers, jo tūristu principā nav.Komplekss ir milzīgs un paiet vairākas stundas kamēr mēs to apgūstam.Bet feini.Un vēl iekuļamies baigi foršā suvenīru bodē, kur par lētu naudu var sapirkt daudz un dažādus suvenīrus...nu maciņi paliek plānāki, bet maisiņu paliek vairāk, daži jau sāk domāt, kā lai visu aizved uz mājām. Kratamies tālāk... Braucam uz Salvadoru.ESmu izvēlējusies Salvadoru atpūtai...vajag taču ko skaistu un jauku pirms došanās uz mājām.Un kaut arī Hondurasā ir Karību jūra...man kaut kā gribējās atkal atgrizties Klusajā okeānā...un tādēļ mums priekšā 5h ceļs uz Salvadoru.Ceļs mūs ved atpakaļ uz Gvatemalu, jo tā būšot vieglāk šķērsot robežu, nu galu galā vietējie jau labāk zin.Robežām tiekam pāri diezgan raiti - vien atkal pārsteidz labierīcības, kur mums katram idod spainīti, lai aizskalotu...Bet jautri,tas viss pieder pie lietas!Mūsejie jau ir sadraudzējusēies atkal ar vietējiem uz robežas, jo mēs jau tāda ļoti draudzīga kompānija!!! Ieripojam Salvadorā - pa smalku ceļu, vislabākie pa kādiem esmu braukusi šai braucienā, tos pirms 4 gadiem sabūvēja ar ASV palīdzību.Vispār jau Salvadoras prezidents esot liels draugs vai izdabātājs vecajam Bušam, tāpēc daudz kas ir pat labāk kā mēs domājām.Lai arī te vairs nav indiāņu , visi ir metisi pārsvarā vai garifunas, tad nav vairs tās krāsainības, kā iepriekš.Bet vienalga ir tas kolorīts. Valuta te USD, līdz ar to nav jādomā, kas cik maksā!!! Salvadora ir CAM mazākā valsts, kas ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijs pēdējos gados.Tā rezultātā nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi.Un škiet ka visiem patīk stāvēt uz ielām.Lai kur braucam ielas ir pilnas ar cilvēkiem , tie visur stāv sarunājas, vai' sēž ceļmalās un neko nedara.A ko viņiem darīt?Mājās jau nav jātīra skapis vai pieliekamais, jo tādu jau nav! Valstī ir vairāki fantastiski vulkāni, no kuriem daudzi ir aktīvi un apdraud apkārtni, tāpēc zemestrīces un vulkānu izvirdumi ir ikdiena! Katrā ziņā visi cilvēki ir smaidīgi un īstenībā mums nepievērš nekādu uzmanību, nesteidz arī neko pārdot, mēs viņiem neliekamies baigi interesanti!Un arī mēs jau laikam esam piekusuši , ka ātrāk gribam pie Okeāna un veldzēties, jo'ārā ir karsts un mitrs! Mums vajadzīga pietura - gan labierīcībām, gan uz bodi.Un nav...nav kur...tad mūsu laipnais šoferīts met vienā brīdī pa bremzēm un saka - aiziet džungļos - nu un ko, ja vajadzība spiež...štrunts par čūskām vai skorpioniem!!!Vīriešiem jau kā vienmēr viegļāk!Un tai dienā mums vēl ir dzimšanas dienas svinības, un vajag atrast torti.Bet esam izsapņojuši par gardu siera kūku...nekā tāda nav!Nu nekas, atliks spiest uz gardajiem kokteiļiem kas mūs jau gaida All Inclusive kurorta Salinitas! Ar tumsu ierullējam jautrā noskaņojumā - viesnīca milzīga, jāparvietojas ar vietējo busu, kamēr nooreintējamies paiet kāds laiks.Nu beidzot ir laiks vaļoties 3 dienas, tie kas grib tie dosies eksursijās pa vulkāniem, makšķrēt,sērfot...bet es zinu, ka es palikšu pagulēt zem palmām okāna malā un izbaudīšu šos labumus! Teritorijā ir visādas izklaides...un nudien labā līmenī.Pat Sandals kūrortos nav tāda Animācija kā te bija.Te cilvēki strādā no sirds...visās jomās.Ar Turciju, Ēģipti un pat Meksiku nesalīdzināt...Bija lko darīt visas dienas.Karaokē lai tiktu pie dziedāšanas bija jāgaida...jo visi tie cilvēki kas te atpūšās - pamātā no Gvatemalas, Hondurasas, Kostarikas, Panamas - ir baigie dziedātāji.Un ir tik superīgi, ka te ir tikai dažie baltie bez mums, un ziniet kā nav - nav ne vāciešu, ne britu, un ne krievu!Un tas ir to vērts.Vienīgie balti daži no Kanādas!Bet principā tas viss radija tik jauku atmosfēru, un visi tik atsaucīgi, un neskatās viens uz otru, bet bauda dzīvi un ir laimīgi.Smaida, priecājas. Un kā dejo...Mēs tiešām ar skepsi aizgājām uz vietējo diskotēku viesnīcā...bet šoreiz mūsu priekštats bija nepreizs, bija ļoti laba, jo vietējie dejo kā traki un izdancināja arī mūs.Un viņu kustības , protams, ka ir tik elastīgas un plastiskas, ka prieks skatīties...un arī 70gadīgie danco, un bauda! Okeāns aiziet 2x dienā, pa to laiku jāpeld vai nu juras baseina vai parastajos baseinos, bet var iet staigāt pa krastu, meklēt krabīšus, gliemežvākus, un kad pienāk saulrieta laiks oekāns atgreižās un var ļauties tam.Īpasi feini, ka tas nav tik silts kā Karību jūra, vien 24-25 grādi! Un vakars vai nakts zem zvaigžņotā jūga pie okeāna.Un kas mums dullām meitenēm var liegt peldēt kailām...īsti jau neļāva, atskrēja sargs(kri teritorijā ir nenormāli daudz un rūpējas parvisiem) un izdzina mūs no baseina...okeāna pa nakti iet neriskējām, okeāns paliek okeāns - viltīgs tomēr.Nu bet vienalga bija feini...un pārejiem arī iesaku... Dodamies arī uz vietējo masāžu jūras krastā - nu tā tāda relaksācija, jo ja pa godīgo, masēt tie neprot...un vispār, tikai sievietes masieres...nav godīgi! Laikam jau pietiks...īsumā kūrorts bija fantstisks...ļoti sakopts, ērts, ar gardu virtuvi un gardiem kokteiļiem, labiem apkalpotājiem, labu ūdens aerobiku un skaistiem animātoriem, kas prata tā dejot...tā kustēties...kā tādi baleta mākslinieki.Viņiem būtu vieta kāda labā trupā... Tad nu pienāk laiks, ka jādodas prom... Katrā ziņā - ir vērts šīs zemes apmeklēt un apskatīt vēl pamatīgāk...šoreiz tik tāds ieskrējiens.Visam vajadzigs savs laiks.Un es zinu, ka es tur atgriezīšos, ātrāk vai vēlāk...

Hondurasa un Salvadora...jeb turpinājums Dēkaiņiem...

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem