Kiitos, Tampere! jeb ekonomiskā tūrisma piemērs

  • 7 min lasīšanai
Var teikt, ka ir auksts. Var teikt, ka krīzes laikā nav naudas. Tad atliek vien sēdēt mājās un gausties par sūro dzīvi. Taču tieši ziemas laikā ir iespējams izrauties no ikdienas rutīnas un par lētu naudu nedēļas nogali pavadīt ārzemēs. Un tieši šādu iespēju izmantoja radinieku grupa, lai izbaudītu Ziemassvētku noskaņu Somijas pilsētā Tamperē. Kā ceļot lētāk Var ticēt, var neticēt, bet lidojums no Rīgas uz Tamperi un atpakaļ vienai personai izmaksāja ne vairāk, ne mazāk kā septiņus latus un divus santīmus. Šādu cenu var atrast, ja rūpīgāk izpēta aviokompānijas „Ryanair” interneta mājaslapu, kur piedāvājums mainās pat vairākas reizes dienā, atkarībā no pieprasījuma. Tad nu izdevās uzšķirt datumus vienas decembra nedēļas nogalē, kur par biļeti vienā virzienā uz Tamperi prasīja vienu santīmu, un transakcijas maksu par biļešu iegādi – septiņus latus. Protams, pasūtot biļetes, jābūt ļoti uzmanīgam, jo pasūtījuma veidlapā ir automātiski atzīmēti visdažādākie pakalpojumi, kas būtiski sadārdzina biļetes cenu. Ja šīs atzīmes nenoņem nost, tad, pie biļetes nāk klāt astoņi lati par apdrošināšanu, Ls 5.60 par iespēju vienam no pirmajiem iekāpt par gaisa tramvaju dēvētajā Ryanair lidmašīnā. Vēl 12 lati tiek prasīti par reģistrēšanos lidojumam abu galamērķu lidostās. Taču to pašu var izdarīt pats, reģistrējoties Ryanair” mājaslapā 12 dienas pirms lidojuma, tas ir, check in online. Faktiski pats pasažieris aizpilda ar pases datiem iekāpšanas karti un izdrukā tā saucamo boarding card, kas komplektā ar pasi dod tiesības pirms reisa pa tiešo doties uz drošības kontroli. Vairs nav vajadzības nīkt rindā pie lidostas kasēm. Ja nu vienīgi ir bagāža, kas smagāka par 10 kilogramiem. Tad jau arī lētais lidojums sadārdzinātos par 21 latu. Taču mums nav, ko vest uz bagāto Somiju, tāpat plānojām, ka šajā dārgajā zemē nepirksim neko tik lielu un vērtīgu, ko mājup nevar vest rokasbagāžā. Tomēr, kā pārliecinājāmies atpakaļceļā, mazliet gudrāk rīkoties vajadzēja. Pāri jūrai - 40 minūtēs Kā jau paredzēts, visi deviņi ceļotāji noteiktajā laikā lidostā satiekamies un bez sarežģījumiem ar savām boarding card lapiņām tiekam līdz iekāpšanas terminālim. Tur redzam, ka neesam vienīgie gudrinieki. Ar izprintētajām iekāpšanas kartēm tur pulcējas vairākas gan latviski, gan krieviski runājošas kompānijas. Ir arī daži somi, kurus viegli var atšķirt pēc ziemeļnieciski cēlās izturēšanās, bāliem vaigiem un brillītēm ar šauriem lēcu rāmjiem. „Ryanair” patiešām attaisno gaisa tramvaja titulu, jo daudz laiku nekavē. Jau 15 minūtes pēc tam, kad gaisa kuģis pieripoja pie termināla un izlaida atlidojušos pasažierus, uz iekāpšanu tiekam aicināti mēs. Pašam lidaparātam gan nav ne vainas. Kā zināms, lai samazinātu apkopes izmaksas, „Ryanair” izmanto tikai viena tipa – „Boeing 737-800” – gaisa kuģus ar 189 pasažieru vietām, un šīs kompānijas flote ir viena no jaunākajām Eiropā. Sākumā brīnījos, kāpēc lidmašīnu tik ilgstoši strauji rauj augšup cauri miglas vāliem. Nezinu, kas bija ienācis prāta pilotiem, taču pēc nolaišanās kuģa kapteinis mikrofonā paziņoja kaut ko par rekordātru reisa izpildi. Patiesi, paredzētās stundas un piecu minūšu vietā, "Ryanair" mūs no Rīgas uz Somijas vidieni pāri Baltijas jūrai pārrāva 40 minūtēs. Un tur jau uzreiz izmantojām Eiropas Savienības pilsoņu priekšrocības, jo iesoļojam somu zemē bez nekādas pārbaudes. Un uzreiz arī izbaudījām šīs zemes dārdzību. Lidosta atrodas Pirkalā, 15 kilometrus no Tamperes centra, kurp būs sola aizvest ar Tūrisma aģentūras ekspreša busiņu par sešiem eiro. Labi, ka vismaz atpakaļceļā atradām satiksmes autobusa maršrutu, kurš iekasēja 4,10 eiro no pasažiera par to pašu maršrutu. Toties izkāpjam pašā pilsētas centrā pie dzelzceļa stacijas. Izpētot karti, secināju, ka mūsu mājvieta – hostelis Sofia - atrodas netālu, jo jau nākamā šķērsiela ir mums vajadzīgā iela, kuras nosaukumu – Tuomiokirkonkatu – pat ceļojuma beigās vēl ne visi spēja izboksterēt. Somi turēja ar interneta starpniecību doto solījumu, un mūs gaidīja trīs trīsvietīgi numuriņi, par kuru izmantošanu divas diennaktis no viena ceļotāja iekasēja šai valstij zemu cenu - 50 eiro. Bez tam mūs iepriecināja hosteļa piedāvājums - katrā stāvā dušas, virtuve, ledusskapis, mikroviļņu krāsns, bet lejā atpūtas telpa ar internetu. Tā kā mūsu mērķis bija izbaudīt Ziemassvētku noskaņu somu zemē, nevis izmaksas Tamperes restorānos, tad šis piedāvājums deva lielisku iespēju gatavot kopīgas maltītes un pie ieturēšanās pārspriest piedzīvoto. Arī publika hostelī ir gana toleranta savstarpējā saskarsmē. Un, ja kādam var pārmest trača taisīšanu, tad tie ir paši somu jaunieši, kuri bija ieņēmuši pāris istabiņas un skaļas runas, kas mijās ar dziesmām liecināja, ka viņi lireto arī kādu stiprāku malku. Mums ar viņiem izdevās sadzīvot labi. Nezinu gan, ko domāja citi. Piemēram, jaunie somi kādu brīdi uzkrītoši luncinājās pie dušas telpas, kur robrīd mazgājās jauna aziātu izcelsmes meitene. Kādi gan bija rezultāti šim starptautisku kontaktu dibināšanas mēginājumam, vēsture klusē. Vieta, kur tikās Ļeņins ar Staļinu Kas tad īsti ir Tamperes pilsēta? Tā ir otra lielākā Somijas pilsēta aiz Helsinkiem, kuru 1775. gadā nodibināja Zviedrijas karalis Gustavs III. 20.gadsimta pirmajā pusē Tampere bija politiskās dzīves centrs.1907. gadā Tampere bija pēdējā vieta Krievijas impērijā, kurā uzturējās Ļeņins, pirms došanās trimdā uz Eiropu. Bez tam 1905. gadā Tamperē Ļeniņis pirmoreiz satika Staļinu. Ļeniņa piemiņai somi Tamperē pat iekārtojuši muzeju, jo tieši šī preturnīgā vēstures personība bija tā, kura Somijai piešķīra neatkarību, kā pateicību par atbalstu revolūcijai. Arī uzraksts pie Ļeniņa muzeja vēsta, ka šajā vietā viņš izteicis atbalstu somu tautas ilgām pēc neatkarības. Paša muzeja apmeklējums par pieciem eiro gan lielu interesi neizraisa. Jo komunistiskā atribūtika un ar to saistītie materiāli vēl nesen bija mūsu pašu dzīves sastāvdaļa, un neko jaunu tur neieraudzījām. Taču ko Ļeņins somiem deva, to Staļins ņēma. Tikai līdz galam neizdevās. Kā zināms, Somijai arī bija paredzēts iekļauties brālīgajā padomju tautu saimē, un no šīs laimes paglāba pašu somu cīņasspars. Lai arī 1939. - 1940. gada Ziemas karā somi zaudēja Karēliju, viņi spēja Sarkanajai armijai nodarīt tik būtiskus zaudējumus, ka tā atteicās no turpmākas Somijas atbrīvošanas. Tas noteikti bija tā vērts, jo kā zināms, dzīves līmenis Somijā tiek vērtēts kā viens no augstākajiem pasaulē. Un pa Tamperi pastaigāties ir vērts kaut vai tāpēc, ka tur nevar ieraudzīt nevienu graustu vai noplukušu namu. Novērojām arī dažus praktiskas dabas piemērus, kuri noderētu pašiem, bet diemžēl ierēdņi savos apmaksātajos ārzemju komandējumos nepamana. Tā, piemēram, strūklakas tiek ieziemotas, pārklājot tās ar stikla kupolu, kas izskatās pēc gaumīga vides objekta. Ne tie vairs rusē, ne aizsalst. Ielas Tamperē tiek kaisītas ar sīkām akmens šķembām, nevis sāli, kas sabojā pat augstas kvalitātes apavus. Visticamāk, ka Somijā ieviestais taras depozīts ir tas iemesls, kāpēc ielas nav piegružotas. Sākumā no izbrīna acis vien iepletām, kad noskaidrojām, ka par parastu pusotra lita PET pudeli, ja to iemet speciālā taras automātā,var saņemt čeku 40 eirocentu jeb 28 santīmu vērtībā. Par skārdeni - 15 centus. Somi ikdienā un bez kautrēšanās uz veikalu dodas ar tukšo pudeļu somām. Arī paši to izmēģinājām, un par izlietotajām pudelēm saņēmām čeku 3,5 eiro vērtībā. Lūk, arī atkritumu šķirošanas motivācija, par kuru ilgu laiku galvas lauza Latvijā. Tiesa, taras cena jau ir iekļauta pašu dzērienu cenā, taču tā ir vēl lielāka motivācija cilvēkam šo naudu atgūt. Var pacelties mākoņos Galvenais tūrisma objekts Tamperē bez šaubām ir Sarkanniemi izklaides parks, kas arī bija galvenais mūsu ceļojuma objekts. Protams, ideāli ir to apmeklēt vasarā, kad darbojas dažādas atrakcijas, taču tad arī ceļojums turp izmaksās krietni dārgāk. Taču tagad par 20 eiro varēja iegādāties tā saucamo ziemas atslēgu, ar kuru var apmeklēt planetāriju, delfināriju, akvāriju un Tamperes lepnumu - skatu torni Nasinneula, kas celts līdzīgs par Debesu adatu sauktajam tornim Sietlā, Amerikā. Tur ar ātrgaitas liftu var pacelties 120 metru augstumā, un pavērot lielisko skatu uz ezeriem bagāto pilsētu. Pirmajā reizē mums nepaveicās, jo pacēlāmies... mākoņos un dūmakā. Taču otrais piegājiens bija tā vērts, un skatam pavērās izgaismota un krāšņa pilsētas panorāma, kuru var baudīt, malkojot kafiju un uzkožot diezgan padārgās smalkmaizītes. Planetārijā bija sagatavots programma par astronomu skatījumu uz bībelisku notikumu, kad virs Betlēmas Jēzus Kristus piedzimšanas brīdī parādījās neparasta zvaigzne, kas trim gudrajiem parādīja ceļu pie jaundzimušā mesijas. Programma gan notiek somu valodā, taču tūristi var palūgt administratorei austiņas, jo paralēli ir pieejams tulkojums gan angļu, gan krievu valodā. Delfinārijā pārsteigumu izraisīja uzgaidāmajā zālē uzstādītais dziedošais koks, kurš pēc pogas nospiešanas atdzīvojas un kopā ar citām meža radībām sniedz iespaidīgu koncertu. Pats delfīnu šovs arī ir lielisks, ja vien kāds nav pārāk biežs Klaipēdas delfinārija apmeklētājs un pie lielo zivju draiskulībām jau pieradis. Arī akvārijā var pavērot visdažādākās izcelsmes zivis - haizivis, piraņjas un citas, dažādās eksotiskās krāsās zaigojošas ūdens iemītnieces, kas acis bolīdamas noraugās skatītājos. Dārgā brieža gaļa Pēdējo dienu pavadām, galvenokārt, iepērkoties suvenīrus un dažādus saldumu mājiniekiem. Gan pie Tamperes teātra izveidotajā Ziemassvētku tirdziņā, gan lētajā Lidl veikalā. Tirdziņā gan pirkšanas kāri atsit iespaidīgās cenas. Viena no ceļabiedrenēm tomēr nenociešas un nopērk briežu gaļas konservu par 15 eiro, ar ko mieloties Ziemassvētkos. Somas piepildās ar cepumiem, konfektēm un citiem kārumiem, no kuriem daudziem diemžēl būs bēdīgs liktenis. Pacilātā garastāvoklī atvadamies no laipnās administratores, autoostā sagaidam iepriekš nolūkoto pilsētas autobusu, un jau drīz esam lidostā Pirkalā. Tur jau sākās sajūta, ka gandrīz esi mājās, jo latviešu valoda vien apkārt skan. Tad arī piedzīvojam ceļojuma bēdīgākos mirkļus. Drošības kontroles laikā atkritumos izlido ne mazums līdzpaņemto burciņu un konservu. Mēslainē pazūd arī dārgais briežu gaļas konservs. Zinājām, ka rokasbagāžā nedrīkst ņemt līdzi šķidrumus, taču par konserviem nebija ne jausmas. Secinām, ka no pieredzes jāmācās, un nākamreiz var pa visiem samest naudu vienai bagāžai un tad arī iepirkties varēs bez raizēm. Lai uzlabotu garastāvokli, lidmašīnu gaidot daži no mums malko superdārgo Jegermeister, kas maksā piecus eiro par 50 gramiem. Un spriežam, vai lidostām nebūtu labāk konfiscēto pārtiku atdot kādam veco ļaužu namam, nevis visus labumus mest akritumos. Bet laikam jau bagātā zemē uz to ir cits skatījums. Gaisa tramvajs ir klāt. Un nu jau atkal redz padomju cilvēka būtību, jo ne viens vien, kam bija slinkums laikus iestāties rindā, nu cenšas iespraukties pa vidu. Šoreiz lidojums ilgst 55 minūtes, un pirms nosēšanās ilgu laiku acīm ir baudāma naktī izgaismotā Rīga. Ceļojums beidzies. Iespaidu deva saņemta, un tās pietiks ilgam laikam. Tomēr skatu atkal piesaista Ryanair ziemas piedāvājums: Uz Brēmeni Vācijā - 10 lati, Milānu Itālijā - 19 lati, Glāzgovu Lielbritānijā - 20 lati...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais