Bretaņa un Normandija
|
Andis Zeidmanis
|
Francijas ziemeļrietumu daļā atrodas divi kultūrvēsturiski nozīmīgi un ceļotājiem ļoti interesanti reģioni – Bretaņa un Normandija. Tie abi izvietojušies līdzās spirdzinošajām Lamanša kanāla un Atlantijas okeāna pludmalēm un piekrastes ainavas ir līdzīgas, tomēr katram reģionam gan vēsturiski gan kultūras ziņā ir savi – īpaši vaibsti. Līdzīgais - Bretaņa un Normandija - tas nozīmē jūras veltes, spirgtu vēju, koši zaļas pļavas līdz pat okeānam – tas papildus šarmiem, ko piedāvā pati Francija. Vairāk kā 400 km uz dienvidrietumiem no Parīzes, šis reģions dzīvo savu dzīvi ar skatu uz Lamanšu un Atlantijas okeānu. Galu galā, britu salas Gērnsi un Džersija ir tikpat kā saskatāmas no Normandijas piekrastes. Tieši šīnī Francijas daļā dzimusi Francijas kā jūras lielvalsts slava – vētras te ir niknas, ūdensceļi grūti manevrējami, paisuma-bēguma maiņas augstākās Eiropā. Šis ir galamērķis dabas mīļiem, lai gan arī pilsētās ir daudz vēstures, un, galu galā, arī pasaulslavenais Sanmišela kalns atrodas tieši uz Normandijas un Bretaņas robežas.
Normandija, kuras austrumu robežu no Parīzes šķir tikai nieka 130 km ir īsti „ francūziska”. Un kā nu ne - tieši zem šī reģiona neatkārtojamas nokrāsas debesīm un mūžīgi smaragdzaļas ainavas iedvesmots dzīvoja un savus mākslas darbus radīja franču impresionisma ģēnijs Klods Monē. Šeit savus šedevrus sacerēja arī Flobērs, Mopasāns un Prusts. Normandijas piejūras kūrorti tika būvēti Francijas karaļa galma un augstākās sabiedrības vasaras atpūtai, bet pilsētas pārpilnas ar bagātām vēstures liecībām. Normandijas teritorijā tiek iegūts un ražots daudz kas no tā, kas pārējai pasaulei liek Franciju uzskatīt par gardēžu zemi – mīkstie sieri un sidrs, austeres un kalvadoss, jūras veltes un zivis, sviests un krējums, jēri, kas barojušies sāļajās piejūras pļavās un mājputni, kas dzīvojuši gandrīz savvaļā. Normandijas teritorijā var iegādāties vienīgos saldumus Eiropā, kurus ražo sākot no Simtgadu kara 15. gadsimtā – St. Mišela kalna konfektes Mišeletes. Normandijas nosaukumā atspoguļojas tās vēsture – te aktīvi saimniekoja senie romieši un galli, bet 11. gadsimtā šo teritoriju iekaroja vikingi jeb normāņi, kuru karavadonis Rollons jeb Normandijas Roberts nodibina pirmo hercogisti. Šajā pašā gadsimtā normāņi iekaro Dienvidangliju un Rollona pēctecis Vilhems Iekarotājs kļūst par šo abu teritoriju valdnieku. Karalis Filips II ar savu karaspēku jau 1204. gadā Normandijas teritoriju atņēma Anglijai, bet vēl divas reizes abas valstis cīnījās par seno hercogisti. Gala rezultātā Anglijai izdevās paturēt tikai Normandijas salas. Vēl vienu reizi Normandija pārvērtās par asiņainu kaujas lauku II Pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūnijā vairāk nekā 3 miljoni Sabiedroto karavīru šķērsoja Lamanša jūras šaurumu un atklāja Otro fronti Eiropā, paverot ceļu uz Parīzes un visas Eiropas atbrīvošanu no vācu armijas. Normandijas pilsētas ir vēsturiski bagātas un kultūras notikumiem pārpilnas. Vai ceļotājs klīdīs pa Ruānas no Viduslaikiem sagalabātajām ieliņām, kur liekas, joprojām gaisā virmo dūmi no Žannas’d Arkas sārta, vai apskatīs Havras vēsturisko centru, kas iekļauts UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā, vai Kānas pilsētā sekos Vilhelma Iekarotāja un karalienes Matildes mīlas stāstam Simtgadu kara laikā, vai dosies uz „Impresionistu zemi”Augšnormandiju, tas lai paliek katra paša ziņā. Galvenais, kas jāatceras – Francijas ceļojuma katra diena ir jāizbauda pilnībā – sajūtās, noskaņās, pašam iesaistoties vai arī vērojot no malas... FlyMeAway iesaka Sanmišela kalns un klosteris ir iekļauti UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā. Kalns atrodas atrodas uz salas apmēram kilometru no purvainajiem Normandijas krastiem Atlantijas okeānā uz robežas ar Bretaņu. Leģenda stāsta, ka benediktiešu klosteris šeit uzbūvēts 8 gs. pēc enģeļa Mišela rīkojuma. Viduslaikos klosteris bija iecienīts svētceļotāju galamērķis, bet mūsdienās kļuvis par trešo apmeklētāko apskates objektu Francijas teritorijā. Mazajā teritorijā, ko apmeklēt var tikai bēguma laikā, apskatāms ne tikai romāņu un gotiskā stila mistrojumā uzbūvētais klosteris, bet arī citas celtnes – viduslaiku dzīvojamās ēkas, mazi restorāniņi un suvenīru tirgotavas. Oficiāli Sanmišelas klosterī dzīvo 50 mūku, bet ikgadus sajūsmināties par dabas un civilizācijas vienotību tik mazā teritorijā ierodas gandrīz 3 miljoni tūristu Bretaņa, kas izvietojusies Normandijas kaimiņos, aizņem vistālāk uz rietumiem esošo Francijas teritoriju – pussalu, ko no vienas puses apskalo Lamanšs, bet no otras – Biskajas līcis. Pussala stipri izrobota ar līčiem, klinšragiem un mazām saliņām un krasta līnija vien aizņem 3700km. Tās ziemeļu un rietumu piekraste ir vairāk atklāta okeāna skarbajiem vējiem, bet dienvidu piekraste lepojas ar garām, balti smilšainām pludmalēm. Klimats Bretaņā ir maigs – siltas vasaras, ko atsvaidzina jūras vējš un ziemas praktiski bez sniega. Pussalas vidieni veido augstiene, kas nebaida ar stāvām klintīm vai dziļām ielejām. Tā ir pauguru virkne, ko aizsargājot no Atlantijas vētrām, cilvēki jau daudzus gadu simtus ir centušies apstādīt ar vēju aizturošām mežu audzēm. Šo teritoriju jau no senseniem laikiem apdzīvoja ķelti, kā arī izceļotāji no Anglijas, vēsturiski saistot to ar blakus esošo Lielbritāniju vairāk nekā ar Francijas vidienes apgabaliem– tāpēc to nereti sauc par Mazo Britāniju. Daudzas no Bretaņas pilsētām dibināja senie īri un velsieši un tāpēc tās nes ķeltu svēto vārdus – pēc pievienošanas Francijai pārveidotus franču manierē. Pussalas iedzīvotāji pēc savām tradīcijām, svētkiem, valodas, kultūras stipri atšķiras no pārējās Francijas un lepojas ar to. FlyMeAway iesaka Dināru (Dinard) sauc par Ziemeļu Kannām, un var piekrist. Greznu vasarnīcu pilsēta atrodas Rensas upes grīvā, Lamanša krastā, un, protams, lepojas ar izmeklētu regulāro viesu sarakstu, ļoti maigu klimatu arī ziemā, un labiem jūras velšu restorāniem. Dināra koķeti izvietojusies uz klinšaina zemesraga tā, ka visapkārt nelielajai pilsētiņai var apiet ar kājām pa tā saucamo Mēnesgaismas promenādi. Pastaigas, kuru laikā paskatīties uz citiem un parādīt sevi, Dinārā ir modē vēl šodien. Atsevišķu, ievērojamu apskates objektu Dinārā nav, taču gaisotne ir neparasti nepiespiesta, atvaļinājumu vēstoša. Uz Dināru jādodas, velkot mugurā zilbaltsvītrainu džemperi – te labi piestāvēs! Senmalo (Saint Malo) atrodas pāri Rensas grīvai, tieši iepretīm Dinārai. Nav mums zināmu citu divu dvīņu pilsētu, kas tik ļoti atšķirtos viena no otras! Senmalo seno centru iekļauj augstu, lieliski saglabātu nocietinājumu valnis, kurš izskatās nopietns, pat naidīgs, ja raugās pāri līcim no Dināras. Kā nu ne, ja Senmalo ir pilsēta ar vairāku gadsimtu vēsturi, kas 16. gadsimta beigās īslaicīgi pat pašpasludinājās par neatkarīgu pilsētvalsti, iekasēja nodevas no angļu kuģiem, kas šķērsoja Lamanšu, un izaudzināja jūrasbraucējus, kas vēlāk izpētija Svētā Lorensa upi (tagad Kanāda) un atklāja eiropiešiem Folklendu salas Argentīnas dienvidos! Pilsētas nocietinājumi slēpj sevī akurātu, ģeometriski plānotu vecpilsētu, ar Senvinsenta katedrāli un Korsāru namu (korsāri jeb franču jūras pirāti vispirms vēsturiski saistās ar Senmalo). Piekraste pie Senmalo ir īpaši pakļauta paisumam un bēgumam, pēdējo gudri izmantot, ja vēlaties nokļūt uz Lielo vai Mazo Bē salu (tās sausām kājām sasniedzamas tikai bēguma laikā). Mazajā Bē salā atrodas nocietināts forts, kas sargāja Senmalo no uzbrucējiem (ja kādam pietika dūšas). Piekļuve Lielajai Bē salai ir īpaši interesanta, jo uz to ved asfaltēts ceļš, kas, protams, katru diennakti reizi pilnībā applūst. Solidora tornis Rensas upes krastos ir atsevišķa nocietinājumu daļa, kas tagad sevī izmitinājusi jūrasbraucēju muzeju. Senmalo un tās piepilsētas Kankales īpašais ēdienkartes piedāvājums, protams, ir austeres, kuras te uzskata par labākajām Francijā, kā arī Sanžaka gliemeņu sautējums. Senmalo ir vairāki restorāni, kas lepojas ar Michelin ceļveža piešķirtajām zvaigznēm.
Uz Normandiju un Bretaņu ērti nokļūt ar tiešo reisu FlyMeAway.lv organizētajā ceļojumā 2015.gada Maija brīvdienās 01.05-04.05.2015. - Visas brīvdienas! Vairāk informācijas par Normandiju un Bretaņu un ekskursiju programma pieejama http://www.flymeaway.lv
Tiešais reiss no Rīgas:
01.05.2015 Rīga 05:30 - 07:30 Dināra 04.05.2015 Dināra 19:00 - 22:45 Rīga
