Pāri Ziemeļkorejai pa vertikāli.
|
Normunds Misters K
|
Šis ceļojums patiesībā nebija plānots. Gribējās apmeklēt vienu kongresu Dienvidkorejā un jau laicīgi biju nopircis biļetes šim pasākumam. Laiks- Septembris 2013
Pa šo plānto pasākumu izstāstu savam čomam Gatim Eglītim, kas nekavējoties piedāvā pirms vai pēc mana pasākuma paviesoties Ziemeļkorejā. Ilgi jau nav jāprasa. Noskaidrojam vai mūsu sievas ir ar mieru mūs laist un skatāmies kā tur nokļūt.
Patiesībā vienkārši:)
Atrodam ķīniešu firmu internetā un sākam saraksti. Firma ja kas- http://www.ddcts.com/english.htm
Viss izrādās elementāri. Ziemeļkorejai pastāv divi saraksti ar valstīm: to valstu pilsoņi, kas drīkst izmantot sauzemes transportu iekļūšanai valstī un tie kuri nedrīkst.
Par laimi Latvija ir sarakstā, kas drīkst izmantot sauszemi iekļūšanai valstī, kas momentāni samazina izmaksas 2x.
Izvēlamies tūri uz 4 dienām. Izmaksas 630eiro, viss ieklauts. Ceļš, viesnīca utt.
Nosūtam savas pases kopijas un pieprasītos datus par darbu utt firmai, lai viņi var pasūtīt vīzas.
Izbraukšana no pilsētas Dandong, Ķīnā. Ceļojums var sākties.
Tā kā man jau biļetes nopirktas līdz Seulai caur Abu Dhabi no Briseles, tad ar Gati sarunājam tikties Ķīnā, pilsētā Shenyang, reģiona centrā no kurienes tālāk brauksim ar autobusu līdz robežpilsētai Dandong.
Izlidoju ap 11.00 no Briseles ar Etihad airlaines uz Abu Dhabi, ceļš paiet nemanot skatoties filmas.
Abu Dhabi laika nav daudz, sanāk tikai nedaudz paskatīties zelta izstrādājumus un to ka var nopirkt kilogramu smagu sudraba briketi.
Laižu tālāk uz Seulu. Paguļu paskatos filmas un pēc 17 stundām esmu Seulā. Nākamā lidmašīna uz Shenang pēc 4 stundām. Tā kā man ir tikai rezervācija un nav biļetes, eju meklēt Korean air ofisu. Pēc stundas atrodu un arī dabūju savu biļeti.
Var lidot tālāk.
Shenyang lidosta liela un moderna, nesen uzcelta. Sēdēt biku jau apnicis un kājas arī pietūkušas. Izņemu nedaudz Ķinas juaņu no bankomāta un eju meklēt autobusu ar kuru aizbraukt lidz man vajadzīgajai autoostai. Principā neviens nerunā angliski un viedokļi vietējo starpā atšķiras kuru autoostu man vajag. Beigās tomēr iesēžos auotbusā. Jābrauc apmēram 40min un esmu klāt. Tagad jāsāk meklēt Gatis. Viņš ir ielidojis jau no rīta un kautkur staigā.
Beidzot satiekamies un ari nopērkam autobusa biļetes uz Dandong. Vēl 3 stundas ceļā. Ūdens autobusā pa velti. Sagurums ir jūtams.
Beidzot esam klāt mūsu viesnīcā. Numuriņš parasts. Skats gan labs. Šai pus upei Ķīna otrā pusē Z Koreja. Otrā puse melna tumsa, elektrības ekonomija laikam.
Abiem mus sāp kājas ka izdomājam paņemt masāžu. Rezultāts- viena no sliktākajām masāžām. Kamēr masē, skatās televizoru un runā pa telefonu.Bet vismaz kājas jūtas labāk.
No rīta jau agri augšā un dodamies uz firmas ofisu. Esam pirmie. Atdodam savus eiro un daudz vel panemam lidzi, jo cik zināms bankomātu Z Korejā nav.
Sagaidam pārējo grupu( pārējie ir ķīnieši) un dodamies ar kājām uz staciju kas ir 10 min gājienā.
Tur sēžam un gaidam iekāpšanu. Pa to laiku mums izsniedz vīzas.
Beidzot esam vilcienā iekšā. Vilciens korejiešu. Varētu būt būvēts 50 gados. Logi vaļā netaisās un kondicioniera nav. Pīpets tiek braši koridorā, labi ka vismaz vagona galos.
Attālums no Dandong līdz Phenjanai ir 220 km. Lielāko laika daļu aizņem robežas. Braucam pāri tiltam un esam jau Z Korejā. Uz robežas nosēdam aptuveni 4 stundas, jo pāraudīts tiek pilnīgi viss. Visas somas un pierakstīti visi telefoni , kas kuram ir līdzi un fotoaparāti kam ir gps.
Beidzot braucam tālāk. Pa ceļam lauku ainava teiktu diezgan skaista. Ziemeļdaļā kalnaini. Bet nabadzība totāla. Visi pārvietojas ar riteņiem un lauku uzar ar vērsi.
Pēcpusdienā esam galvaspilsētā. Dodamies uz hoteli. Ielās cilvēku padaudz. Tehnika visa veca, izskatās kā no padomijas piešķirta no 50-60 gadiem.
Hotelis mūsu atrodas uz salas, pilsētas centrā. Dzivojam 14 stāvā.Hotelī ir viss nepieciešamais viņu izpratnē. Kazino, pirtis, biljards, boulings, masāžas, veikali.
Pašiem iet staigāt pa pilsētu ir aizliegts, jo redz vietējie varot nobīties un mēs nezinot valodu.
Nolemjam izmēģināt masāžu šeit, vēl jo vairāk šodien nekas nav paredzēts. Izskatās apmēram kā Vaivari 50 gados, bet kas bija par masāžu. Cepuri nost, viena no labākajām kādas esmu baudījis. Ļoti profesionāli. Viss ķermenis atkal ir kārtībā. Ieejam vēl pirtīs un baseinā. Gatis iesaka uzspēlēt kazino, kas ir ļoti populāri starp ķīniešiem. Viņš samaina kādus 40 eiro un viņam iedod 2 žetonus. Viņš pabrīnas ka dārgi.Iet speļēt black jack. Tā kā man nav intereses, eju paskatīt, ko pārējie tā bļauj pie galda tālāk. Spēlē kautkādu ķīniešu spēli, bet kad ieraugu likmes saprotu kāpēc bļauj. Mazāk pa 10 000 dolāru neredzēju uz galda.
Nakamās dienā sākas tūre pa galvaspilsētu.
Apskates objekts, parks, kur pēc leģendas atradusies Z Korejas varenā līdera bērnības mājiņa. Atjaunota protams. Nu baigā propaganda. Viņš jau 10 gadu vecumā aizgājis no mājām, strādājis un atgriezies protams kā visu glābējs.
Tālāk seko Masudae monument parks. Milzīgas līderu skulptūras zelta krāsā. Pirms ieejam iekšā parkā mūsu gids, tāds pajauns students, mūs piekodina nespļaudīties:) Bet tas vairāk tipisks ķiniešiem.
Parks diezgan iespaidīgs ar varenu skatu uz pilsētu. Visi cilveki nāk un liek puķes. No mūsu grupas arī pienācās. Ķīnieši aizgāja uzlika.
Tālāk seko triumfa arka- kas ir identiska Parīzē esošai tikai 10 m augstāka un veltīta kaujās bojā gājušajiem.
Tad seko vēstures muzejs. Milzīga teritorija. Visa kaujas tehnika, kas piedalījusies kaujās gan no korejiešu gan amerikāņu puses. Tad vēl iekšā pilnībā renovēts ļoti moderns paviljons ar fotogrāfijām, video un arī dāvanām no citu valstu līderiem. Piemēram stāv Pobeda, ko uzdāvinājis Staļins.
Viss super tīrs un zelta krāsās. Nemaz nepateiksi ka esi Ziemeļkorejā.
Tālak seko vietējas skolas apskate. Tā kā esam ķiniešu grupā, tad attieksme ir ļoti laba, kā nekā ķīnieši ir labākie Z Korejas draugi.
Priekšnesums ar dziesmām un dejām, kurās beigās tiekam iesaistīti arī mēs.
Šīs dienas tūre beigusies un braucam uz hoteli. Vakariņās pa ceļam iebraucam restorāna, kas paredzēts ārzemniekiem. Baro labi.
Nākamā diena- Esam ceļā uz Kesongu. Robežpilsētu, kas atrodas demilitarizētā zonā. Pa ceļam vairāki posteņi.
Beigās autobusu atstājam un dodamies ar kājam tālāk. Mums parāda kur tikai parakstīti dokumenti par pamieru un demilitarizētās zonas izveidi. Ejam tālāk kur var apskatīt tiešo robežu, ļoti saspringta vieta. Žogu neredz tikai karavīri, bet gids stāsta ka mežs esot pilns mīnām. Ja kāds mēģinās pāriet pāri, visticamāk ka šaušot no abām pusēm. Uzkāpjam augšā tornī no kura var redzēt D Koreju.
Robežšķeršošana starp abām valstīm nav iespējama.
Tālāk dodamies uz Supung dambi. Dambis tiešām iespaidīgs. Sākts celt Japānu kara laikā un turpināts ar padomijas un Ķinas palīdzību.
Celtne tiešam iespaidīga lieluma. Ja nemaldos ūdens mainība paisumā un bēgumā 15 metri. Totālā ģenerētspēja
765MW divreiz vairāk par Rigas HES.
Klasiskais vakariņu izgājiens. Nūdeles un nedaudz gaļas.
Nākamajā dienā laižam uz tempļiem, kur atrodoties pirmā Korejas valdnieka apbedīšanas vieta. Biku atgādina Ķīnas monumentus, bet iekšā diezgan saturīgi eksponāti. Par sadzīvi senatnē. Cik piemēram maksā vergi- sieviete, vīrietis un vērsis. Ja atmiņa neviļ, vērsis bija 5x dārgāks kā vīrietis vergs un sieviete bija 2 vēršu cenā, jo viņa varēja radīt vēl vergus.
Skaista daba un klusums. Vietējos praktiski šeit neredz.
Tad dodamies atpakaļ uz galvaspilsētu. Mums ir ļauts apskatīt metro stacijas. Ir tikai 2 stacijas kur drīkst parādīties ārzemnieki. Mēs arī nobraucam to vienu staciju ar metro. Skaitās viens no dziļākajiem metro pasaulē, ap 100 m, jo visticamāk bija paredzēts arī kā slēpnis atomkara gadījumā.
Vilcieni veci, bet tīri. Te izdodas ieraudzīt vietējos tuvāk. Kalsni un bažīgi.
Vēl apmeklējam lielos laukumu, kur parasti notiek militārās parādes un atrodas centrālkomitejas ēka. Izskatas diezgan iespaidīgi, varu iedomāties kā tur būt kad ir parādes.
Šovakar paredzēts iet uz Arirang games. Ģimnastikas un kultūras priekšnesumi. Iekļauti Ginesa rekordu grāmatā kā lielākais šāda veida priekšnesums.
Stadions ir lielākais pasaulē ar kopējo vietu skaitu 150 000. Uzcelts 1989.gadā. Priekšnesumi ir par valsts rašanos un kultūru. Fonā sēž ap 30 000 bērnu, kas sinhroni maina rokās kartītes veidojot kopējo lielo fona bildi. Es teiktu nav sliktāk par LED lielo tv.
Pasākums tiešām grandiozs. Piedalās ap 100 000 dalībnieku. Vingrošana, dziedāšana, armijas maršēšana. Iespaidīgi.
Biļete nebija nekāda lētā, 80 eiro. Pasākuma ilgums 90 min.Bet bija tā vērts. Braucam prom apmierināti.
Visā visumā esam ļoti apmierināti ar braucienu. Mūsu gids ir students un viņam pirmo reizi uzticēti ārzemnieki. Tikai beigās saprotam ka visticamāk viņš ir kāda augsti stāvoša politiķa dēls, jo netīšam izstāsta mums ka viņam mājas ir apple dators un ka viņa tēvs bieži brauc uz Ķīnu, kas parastam mirstīgajam ir neiespējami Z Korejā. Pie tam viņš ir lietas kursā pa jaunākajiem amerikāņu seriāliem. Kad prasam kā viņš zin, saka ka tā esot daļa no angļu valodas apmācības universitātē:)
Nākamā dienā ap 11.00 esam stacijā, beidzot atgūstam savas pases un mūsu ceļš atpakaļ var sākties.
Pa ceļam lasam un skatamies skaistos dabas dotumus.
Pēkšņi, vilciens apstājas pilnīgā nekurienē un stāvam. Stāvam stundu stāvam 5 stundas. Info nekāda nav jo pavadošais personāls ir korejieši, kas nerunā ķiniešu valodā un otrādi. Komunikācija zero.
Gatis sāk palikt īgns, jo viņam sāk aptrūkties laika līdz viņa lidojumam. Tik dusmīgu viņu vēl neesmu redzējis.
Beigās viņs nomierinās, jo ir skaidrs ka lidmašīna ir aizlidojusi bez viņa. Turpinam sēdēt vilcienā. Uz vakarpusi viss restorāna vagonā ir apēsts un izdzerts. Kā gribi tā iztiec.
Vienīgais ko no pavadoņa var saprast ir ka lai ejam gulēt, viss būs ok. Tad ir mana kārta sākt nervozēt, jo arī es varu nokavēt savu reisu atpakal uz Seulu. Drīz tas pāriet jo lidmašina ir aizlidojusi.
Ap 3 naktī izkustamies. Lielākā škrobe ir ka atrodamies tikai 15km no robežas. Telefoni Z Korejā nestrādā, bet gps Iphone gan.
Atbraucam uz robežas. Procedūra ilgst atkal ap 4 stundām un ap 9.00 iebraucam Ķīnā. Pēc 23 stundām.
Firma ir ļoti atsaucīga un uzsauc mums brokastis labā viesnīcā un samaksā internetu. Tūlīt ķersimies pie biļešu maiņas. Mums palīdz viens ķīniešu puisis, kas arī bija ceļojumā un labi runā angliski.
Viņš visu sazvana un noorganizē, izņemot Gata biļeti no Pekinas uz Briseli. Kompānija saka ka jāpērk jauna biļete pa 700 eiro. Gatis ar to nav mierā. Pagaidām lidos līdz Pekinai un tad skaidrosies.
Ejam kājām uz tuvējo autoostu, lai brauktu tālāk. Es ar ķīniešu puisi braucam uz Shenyang, bet Gatis uz Dalian lidostu.
Man viss iet gludi un pēc kāda laika esmu jau lidostā un vēl vēlāk veiksmīgi nolaidies Seulā, kur pavadīšu vēl 5 dienas.
Gatis man raksta, ka pēc kārtīga cīniņa ir dabūjis bez maksas biļeti uz Briseli un viss ir ok.
Ta nu beidzas šis ceļojums.
Visi ir palikuši apmierināti.