11 dienas, Barselona, Andorra un lielais taupīšanas režīms.

  • 6 min lasīšanai
Kad sākām ar draudzenēm (kopā bijām 3 )plānot kādu ceļojumu vasarai, pilnīgi bez strīdiem un pavisam ātri novienojāmies par Barselonu. Jau pagājušā gada janvārī nopirkām biļetes, kopā turp un atpakaļ sanāca 90 LVL, kas likās pavisam pieņemami, un sākām gaidīt augustu. augusts pienāca nemanāmi. Tā kā varam sevi dēvēt par studentēm un šo ceļojumu gribējām godam nopelnīt un apmaksāt pašas, ieslēdzām lielo taupīšanas un plānošanas režīmu (tiesa, plānošana pavisam neattiecās uz pašu ceļojuma rīcības plānu, kas bija pats labākais). Tā kā laika bija atliku likām, internetā ieguvām gana daudz informācijas par visādiem jokiem, kartēm un vietām, kas pasākumu padara lētāku un maksimāli izdevīgu. devāmies ceļā ar 2 lielām mugursomām un 3 guļammaisiem, jo iesākumam hostelis bija rezervēts 3 naktīm, kuras bija plānots pavadīt pašā Barselonas centrā. tālāka rīcības plāna nebija. Ierodoties Barselonā, kā pirmais, ko izdarījām - iegādājāmies tādu joku kā Barcelona Card, 3 dienām, kas maksāja katrai 30 Euro (bērniem 26 euro), un nodrošināja bezmaksas sabiedrisko transportu ( visa veida) kā arī bezmaksas ieeju 16 dažādos muzejos un apskates vietās, kā arī daudz un dažādas atlaides. tiesa, laikam tomēr kopā neiztērējām visus 30,00 euro, jo 3 dienās nevar paspēt izskriekt cauri visam, visam, bet katrā ziņā karte noderēja pavisam noteikti, jo interesanta likās sabiedriskā transporta sistēma, kur šoreiz diezgan lietderīgi visur derēja mūsu kartīte. Tiekot līdz Barselonas centram ar speciālu vilcienu, kas kursē no lidostas, (biļete jāpērk nebija, jo bija BC card, bet bez tās tā maksā gandrīz 4,00 euro) elpa rāvās ciet nepārtraukti - gan no skatiem pa logu, gan no diezgan sausā un karstā gaisa :) Somas smagas, bet apņēmība milzīga un vēlme darboties vēl lielāka. Kā pirmais, ko darījām, apsēdāmies kādā parkā mazliet iekost, bet pēc pirmajām 15 min. mūs pavisam smalkā veidā (imitējot putna uzkakāšanu, ko aizstāja sinepes) 3 vietējie jaunieši centās apzagt. Pasākums būtu izvērties diezgan bēdīgs, jo viens no viņiem jau bija paņēmis 2 rokassomas, kurās, loģiski, atradās maki, fotoaparāts un pases. Bet mums veiksmīgi izdevās somas atgūt ar mazu pakaļskriešanu un pamatīgu lamāšanos (tā kā protu franču valodu, tas izdevās pat viņiem saprotamā valodā) Mācība bija rokā un mūsu plāns par palikšanu "ar guļammaisiem zem siltās nakts segas" tiešām tika atlikts. devāmies tālāk un šajā pašā parkā mums pienāca klāt kāds indietis ar savu ceļa biedreni, parunājām par ceļojumiem, jaunieši piedāvāja kopā meklēt nakts mājas, jo iepriekšējo nakti bija pavadījuši pludmalē, kur gulēt nesanāca ne brīdi, jo viņus visu laiku centās apzagt. tad arī sapratām, ka bez nakts mājām noteikti nekā. diena pašā vidū, piedzīvojumi jau bijuši, devāmies tālāk. Pastaiga pa pilsētu diezgan jauka, bet somu smagums liek aizvien uzstājīgāk domāt par pieteiktā hosteļa meklēšanu. pēc kartes izskatījās tīri izdarāmi, vienīgi sākām domāt, ka, iespējams, izdodas atrast kaut ko lētāku par 25,00 euro par nakti, tādēļ nolēmām atteikties no šī hosteļa, un laika gaitā sameklēt kaut ko citu. Kā vēlāk izrādījās, Barselonā tas ir pavisam viegli - klīstot pa La Rambla, mūs uzrunāja vismaz 3 jaunieši, kas piedāvāja flayerus ar info par dažādām jauniešu hosteļu vietām un iespējām. Kad bija jau ap pusē 1 naktī, bijām izstaigājušas krustām šķērsām pašu centru tuvākās ielas un parkus, somas kļuva smagākas un miegs sāka nākt, tādēļ pastaigas solī iegājām pāris ielu malās atrastos hosteļos, no kuriem vienā arī palikām - pa 50,00 euro dabūjām istabu ar lielu divvietīgu gultu, skapi, izlietni, kondicionieri, tīriem dvieļiem. tas bija pilnīgi pieņemami, vienīgi žēl, ka ne karto ūdeni, ne brokastis dabūt nebija iespējams. Pirmajā naktī nekas cits kā vien miegs arī mūs iekārdināt nespēja :) Otrā dienā devāmies prom, (naktsmājas arī vairs nepieteicām tajā pašā vietā). sākās lielie muzeju apmeklējumu plānojumi, kas bija viens no pašiem galvenajiem ceļojuma mērķiem - redzēt pēc iespējas vairāk. Tā kā BC Card termiņš bija salīdzinoši īss, priekšroka tika dota tajām vietām, ko šī karte nodrošināja par brīvu, vai arī tajām, kur tālāk jābrauc. diena ritēja veikli un interesanti - no paša rīta bijām Casa Batllo, arhitekta Gaudi mestardarbā, ļoti paveicās, jo rindu nebija, kad nācām ārā, tās jau pavisam manāmi sāka veidoties. vidēji muzeja apmeklējums Barselonā maksā aptuveni 10 euro. tālāk jauktā secībā devāmies krustām šķērsām pa pilsētu. kādā brīdī atkal atradāmies La Rambla, kur kāda meitene iedeva flayeri par kādu hosteli, 15,00 Euro par nakti, brokastis, internets iekļauts cenā, pavisam tuvu centram un metro līniju punktiem. devāmies turp un tas bija viens no pašiem labākajiem lēmumiem visa ceļojuma laikā - hostelis lieliskts, īstā ceļotāju atmosfēra, tiesa, pavisam noteikti jauniešu iestādījums, bet mūsu gadījumā - tieši tas, ko vajag. Pieteicām 3 naktis, nolikām somas, iekārtojām " lokerīšus" (skapīšus ar atslēgām), mazliet vēsas sangrias ( hostelī bija liela koptelta par ledusskapjiem, traukiem, mikrov. krāsni un plītiņu, katliem utt, kur bija brīva pieeja visiem hosteļa iemītniekiem) un devāmies tālāk. Bez somām ceļš likās daudz jaukāks un darboties-prieks tikai auga. Turpmākās 3 dienas tika pavadītas skrienot pa muzejiem un parkiem, aizstaigājot līdz pludmalei, ( no hosteļa sanāca aptuveni 20 min. gājiens) ātri nopeldoties, vai atpūtinot kājas, kaut tikai uz brīdi. Robežu mums nebija, klejojām līdz vēlai naktj (kas bija vēlviena mūsu hosteļa priekšrocība - ļoti pretīmnākoši darbinieki un lieliska atrašanās vieta), braucām uz dažādām pie-Barselonas vietām. Kad apmeklējām Fundacio Joan Miro, pie biļešu kases atklājām tādu joku kā Articket BCN, kas pa 20,00 Euro nodrošināja bezmaksas ieeju 7 lielākajos Barselonas muzejos - Pikasso, Miro, La Pedrera (viena no Gaudi mājām),Katalonijas Nacionālās mākslas muzejs ( Museu Nacional d'Art de Catalunya), mūsdienu modernās mākslas muzejs, Antoni Tapes muzejs, un Modernās kultūras centru BCN. kā par laimi bijām apmeklējušas tikai vienu no Gaudi mājām, turklāt tieši to, kura nebija iekļauta šīs kartes robežās, tādēļ šī karte bija ļoti noderīga. dienas pagāja skrienot, skrienot, skrienot ( sabiedrisko transportu izmantojām diezgan reti, jo gribējās rezēt pēc iespējas vairāk). Izklejojām visas mazās ieliņas, kuras gadījās pa ceļam, apmeklējām visu, kas kaut mazliet likās ievērības cienīgs, ieklīdām pavisam neplānoti dažādos ielu pasākumos. Laiks bija fantastisks un 3 dienas pazuda nemanot, hostelī sapazināmies ar citiem ceļotājiem un, klausoties viņu piedzīvojumus, ieteikumus, ceļa stāstus, spēlējot dažādas spēles vai kopā klejojot pa naksnīgajām ielām, pavadījām naktis. 5. dienā bija paredzēts doties uz Andorru, apmeklēt kādu draugu, kurš solījās mūs izmitināt un atbraukt pakaļ. tā kā viņš nemācēja precīzi pateikt, cikos būs mums pakaļ, nolēmām beidzot neko īsti nepasākt, bet nogulēt dienu pludmalē, jo līdz šim, laika taupīšanas nolūkos, nebijām vēl paspējušas vienkārši pagulšņāt un vairāk par pāris ātrajām peldēm un vienu naksnīgo, traku viļņu pārpino peldi pabaudīt. Saulīte karsēja ne pa jokam, ūdens bija patīkami vēss un augļi sulīgi. Sanāca vēl par 5,00 Euro izbaudīt kādas vietējās sievietes piedāvāto masāžu turpat smiltīs uz viņas paklāta lakata, kas man pavisam noteikti gāja pie sirds pamatīgi, jo masāža bija salīdzinoši ilga, stipra un patīkamas eļļas smaržas ieskauta. Īstenībā guļot pludmalē varēja dabūt visu, ko vēlies - garām nepārptraukti gāja cilvēki piedāvājot kōlu, maizītes, ledus tēju un reiz pat hašišu :) pēcpusdienā sākām taisīties, lai nokļūtu sarunātajā vietā, kur mums pretī vajadzēja ierasties Danielam, puisim no Andorras. kā par skādi biju pārsauļojusies un man sākās drebulis, uz vakaru palika jau pavisam slikti, biju pamatīgi apdegusi, seja un krūtis bija čūlās (jo izlēmām piekopt top-less sauļošanos :)), bet tas viss bija pieciešams. pēc 4 stundu gara brauciena bijām Andorā, arā bija nakts un neko neredzējām, tikām gultās un miegs pats piezagās nemanot. No rīta dienu sveicām uz balkona ar skaļu vaaaaaaaaaaaaaaauuu, jo pavērās tiešām elpu -ciet-sitošs skats uz kalniem, kas ieskauj visu Andoru. (mitinājāmies galvaspilsētā, bet visa valsts kopā ir tik cieši saspiesta starp kalniem, ka izskatās pēc ielejas) Kad Daniels parādīja "kaut kur tur" uz kalniem un teica, ka tur viņam ir kalnu mājiņa, kurā mēs pavadīsim nākamo nakti, mūsu sajūsma auga augumā. dienu pavadījām aptūšoties, dušojoties un kartes pētos, jo nogurums lika sevi manīt - ceļojuma 6. diena tuvojās beigām. Vakarā devāmies kalnos, braucām ar mašīnu, pieveicamais gabals bija diezgan liels, kaut arī Daniels teica, ka ar draugiem šo ceļu vienmēr veicot kājām, jo skati tiešām ir iespaidīgi. Nakti pavadījām sēžot mājiņas pagalmā, klausoties ģitārā, malkojot sažāda veida vīnus un skatoties uz tik ļoti skaisto valsti, kas gulēja pie pājām. Andorra ir neaprakstāmi skaista zeme. Otrās dienas pēcpusdienā, kad bijām atpakaļ "lejā", devāmies klejojumos pa pilsētu un, nejauši iemaldoties kādā lielveikalā, bijām šokā par cenām. Nekas cits neatlika, kā iegādāties papildus somu kādā somu veikalā un piepirkt to pilnu ar ēdamiem un dzeramiem suvenīriem, dažādiem sieriem, kremiem, vīniem un citām gardām lietām, kuru cenas krasi atšķirās no Spānijas cenām, bet garšas kvalitāte bija jau pārbaudīta. ceļojuma 8.dienā devāmies atpakaļ uz Barselonu, šoreiz ar autobusu. biļete maksāja 24,00 Euro, braucām ar ekspresi, ļoti labi aprīkotu, vēsu, pustukšu un ļoti ērtu autobusu, ceļā pavadījām nepilnas 4 stundas, kuras pagāja lūkojoties, kā palēnām izbraucām no Andorras kalniem un iekļāvāmies nedaudz līdzenākajā Spānijā. Atgriezāmies hostelī un pieteicām vēl 2 naktis. jāsaka, ka tur atgiresties bija tiešām patīkami - gluži vai kā mājās :) 9. un 10. diena pagāja aplūkojot vēl neredzēto, man atgūstoties no apdegšanas, un klejojot, klejojot, klejojot. kādā pēcpusdienā iemaldījāmies kāda ļoti interesantu ēku kompleksa pagalmā un tik pēc brīža sapratām, ka esam slimnīcas pagalmā. bet KĀDAS slimnīcas!!! atpūtāmies uz viena no soliņiem, samērcējām sakarsušās sejas un matus kādā mazā strūklakā, un devāmies tālāk. Vakaru pavadījām sēžot pie izgaismotās La Sagrada Familia, kurā iekšā gan nebijām sakarā ar remontiem, bet tas nemazina tās iespaidīgumu. 10. dienas vakarā sākām posties uz lidostu, jo nākamajā dienā bija lidmašīna, bet, tā kā bijām nolēmušas dienu iepriekš uzdzīvot un notriekt pēdējo naudu, izlēmām pēdējo nakti pavadīt lidostā - drošs paliek drošs :) Kamēr tikām līdz lidostai, iepināmies piedzīvojumos ne pa jokam, bet mantas nosargājām, uz pēdējo vilcienu paspējām un veiksmīgi sasniedzām lidostu. Gulējām uz grīdas ar guļammaisiem uz maiņām sargājot mantas. rīts pienāca, lidmašīna pienāca, ceļojuma beigas tuvojās. Lepojāmies, ka visu paspējām maksimāli daudz. Lepojāmies, ka kopā vien izgāja aptuveni 300,00 LVL katrai (neskaitot lidmašīnas). Lepojāmies, ka paveicām to kopā. Domāju, ka paspējām Barselonu iepazīt no daudzām pusēm - gan kā lielisku muzeju un mākslas pilsētu, gan kā trakulīgu pludmaļu un nakts dzīves pilsētu, gan kā mierīgu, maziem veikaliņiem piebāztu ieliņu pilsētu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais