Ar 55-tā gada kadiljaku apkārt Kubai jeb Palomas gaidas. (Ruma dienasgrāmata)

  • 8 min lasīšanai
  • 154 foto
2008. gada 27. oktobrī trīs ceļabiedru kompānijā devos uz Kubu. Atgriežos tur jau ceturto reizi. Lidojumu neaprakstīšu, lai nekļūtu pārāk garlaicīgi. Laiks vējains, kā vēlāk izrādās, arī diezgan lietains. Kuba tiek raksturota kā zeme kur 330 dienas gadā ir saulains. Ap šo laiku lietus sezonai vajadzētu beigties, bet šogad māte daba ieviesusi kādas korekcijas. Jau turpceļā dzirdam ziņas par stipriem postījumiem, kas radījusi viesuļvētra Aiks, kas plosījās septembra sākumā. Cietušas Pino Del Rio, Baracua, valstī bijušas lielas problēmas ar elektrību, pārtiku. Ierodamies casa partikulare pie man labi pazīstamā Manuela, kur esmu jau palicis vairākkārt. Manuels stāsta, cik ļoti Kuba cietusi, problems, problems, viss tik dārgi utt. Uzzinu arī, ka Havanā viesojas mans draugs Erlunds (Norvēģis, dzīvo Nordkopā, Norvēģijas ziemeļos) – sarunājam randiņu. 28. okt. Pastaigājam pa pilsētu. Lietains. Peso kurss mainījies uz slikto pusi (aprīlī euro/peso 1.40, tagad 1.12, tātad viss par 20% dārgāks). Pavadām dienu, mazliet iedzeram rumu Havana Club Aneho (1 litrs – 8 peso). Vakarā ciemos atnāk Erlunds. Rums, joki sarunas. 29. okt. No rīta klāt Manuels. Problems, problems (kaimiņi sūdzējušies, ka esam par skaļu runājuši), savācam mantiņas un ap stūri atrodam citu cosa partikulare, saimnieks vārdā Aramiss, mulats, ap gadiem 50, ļoti nosvērts, jauks, pilnīgi bez problēmām + pa 10 peso no cilvēka lētāk, tiesa bez brokastīm, ar kafiju, medu, kaut trijos naktī, ļoti taktisks, neuzbāzīgs. Dažādi cilvēki. Ierodas vēl divi draugi no Rīgas, nu jau esam seši latvieši. 30. okt. Neskatoties ka apmācies aizbraucam uz Playa de Este, mazliet papeldam ,ūdens silts, rums ar svaigiem kokosriekstiem. Vakarā hotelis Cohiba, restorāns Havana, ar šovu, ieeja 10 peso, kas tiek iekļauti rēķinā. Šovs diezgan banāls sākumā, beigas izvelk dejotāji, tad jau sāk patikt. Izdarām kļūdu izdomājot arī paēst. Zupa auksta, steiks (importētais 20 peso!) kā kurpju zole, pilnīgi fantastiski nebaudāms! Cohibaa var tikai dzert, ēst neiesaku!!! Telpa ar noplukuši netīru paklāju, vienaldzīgiem kamarero (oficiantiem) interjerā vecie auto. Pirmoreiz aprīlī man bija stipri labāks iespaids (vairāk ruma un rozā brilles!). 31. okt. Līst. Sēžu uz balkona, lasu Murakami. Pēcpusdienā izejam ārā, meklējam auto ceļojumam (divi ceļabiedri, Kārlis ar Santu lido uz Baracua, biļete ap 130 peso). Mēs izdomājām ar auto veikt šo ceļu. Īres mašīnu, daudz maz pieklājīga izmēra var dabūt ap 70-100 peso dienā. Plānojam ceļojumu 20 dienām. Padārgi+benzīns 1.50 peso litrā! Taksis prasa 0.65 peso par kilometru. Mēģinām sarunāt privātu auto, aprunājamies ar vairākiem, beigās izvēle krīt par labu 55. gada kadiljakam, labā stāvoklī, ar lielu angļu dīzeli iekšā. Vienojamies par 1000 peso (:4=250 katram). Aizejam vakarā uz Bario China (ķīniešu kvartāls) uz restorānu Fleyr de Lotto. Īstenībā viens no labākajiem Havanā. Langusts, liels (nav gan katru dienu) 8 peso. Astoņķāju-zivju-garneļu mix 2 pers. 15 peso, divas zivis, lielas – 6 peso, zivs fileja – 3.5 peso. Ēdiena kvalitāte ne reizes nebija vilšanās, tāpat apkalpošana. Vienīgi kondicionieris ieslēgts pilnā spēkā, kubiešiem tas šķiet ļooooti cool! + pusdienas laikā, vakaros, brīvdienās vienmēr rindas pie durvīm. Apmeklētāji pārsvarā kubieši (vidējā oficiālā alga 20 peso mēnesī, bet, protams, visi ekonomiski aktīvie piepelnās un nebūt nedzīvo slikti). Vakarā mājupceļā izlīstam līdz pēdējai vīlītei, gāziens pamatīgs, sen neko tādu neatceros. Sildāmies ar glāzīti ruma. 1. nov. Atkal lietus, tukša, zaudēta diena, grāmatas, visumā pirmajā nedēļā man vilšanās sajūta. Vakarā satiekam Kārli ar Santu, sēdējuši Havana Vieja. Skaists tūristu rajons, viņi iepazinušies un daudz runājuši ar oficiantu (visi kubieši grib draudzēties). Tas viņiem ieteica doties uz klubu Miramar (vēstniecības rajons, Casa la mūzika) esot ļoti labs. Aizbraucam. Ieejas maksa 20 peso, iekšā tikai ārzemnieki un vecās intermaukas. Pilnīgi garām pasākums. Kubiešiem cita uztvere, cita gaume. 2. nov. Kadiljaks kavējas pusotru stundu, domājam jau, ka nebūs. Šoferi sauc Ivans, 36 gadus vecs, omulīgs. Līdzi brauc arī sieva-Tamāra, 33 gadi, ļoti omulīga. Nelaiž Ivanu vienu šādā braucienā. Pārītis kā no Padomju Savienības 70-tajiem gadiem! Dodamies ceļā, ap pusastoņiem ierodamies Trinidadā, kur pazīstu casas īpašnieku Cēzaru (iepriekš atstāja ļoti pozitīvu iespaidu, Panamerikas spēļu čempions vesera mešanā, 45 gadi). Izšķīries ar sievu-Blanku, nu viņam cita mīļākā, diezgan piedzēries, esot dzimšanas diena. Problems, problems, neesot viegli dabūt pārtiku, jāved esot no Havanas. Meli. Lai paprasītu vairāk naudas par vidējām vakariņām sešiem cilvēkiem noplēš 80 peso! Cūkasģīmis! Mārtiņš, Māris un Kārlis saguruši, uz diskotēku eju viens. Trinidāda skaista, ļoti tūristiska un policejiska pilsēta. Diskotēkā ap 50 policistiem. No trim dažādām struktūrām. Ar akmeņainām sejām. Sajūtas tādas, ka būtu karastāvoklis. Diskotēka pati par sevi tā neko, regetons, lielais ekrāns ar video. Naktī gribu nopirkt maizīti ar sieru, man cenšas nokāst 1 peso (maksā precīzi 5x mazāk, 5 vietējos peso) ar to Kubā sastopos ļoti bieži, visu jāzina cik kas maksā, savādāk centīsies apmānīt, reizēm līdz smieklīgumam. To var saprast, kaut kā jau naudiņa jāpelna! Satusēju ar vietējo kompāniju, aizejam ciemos uz glāzi ruma. Diezgan jautri. Mājās viss ok, ir gan video, gan mūzikas centrs. 3. nov. Pludmale. Diezgan tāda nekāda. Ir vēl viena tūristiem, uz to nebraucam. Pastaiga pa pilsētu. Vakariņas. Māja, kurā mūs iekārto Cēzars ir ļoti ok, ar jaukiem saimniekiem. Ļoti labas vakariņas, kreolu zupa, liels langusts, saldais, 10 peso no personas. 4. nov. 8:30, gatavojamies izbraukt, atskrien Cēzars, mēģina no manis izvilināt vēl 50 peso par Ivanu un Tamāru. Pasūtu viņu. Nekas tāds nebija runāts. Vēlāk izrādās Tamāra ar Ivanu bija samaksājuši 20 peso. Pēc divu stundu brauciena neaizbraucot līdz Halkīnai kadiljaks noplīst, kaut kas nav kārtībā ar benzīna padevi. Pusotras stundas laikā tiek salabots. Tiekam līdz Kamagvejai. Paēdam. Pēc 50 km Guaimaro, mazā pilsētiņā, auto atkal noplīst. Paliekam pa nakti tur. Casa Partikulare laba, vienīgi tusiņa nekāda! Buenos noches! 5. nov. Līdz 12:00 tiek remontēts auto. Kārlim ar Māri žēl izniekotā laika. Viņi ir ieradušies Kubā uz divām nedēļām, grib redzēt skaistu pludmali, palmas. Nav pārāk paveicies. Atkal lietus. Nolemjam uz Halkīnu nebraukt, dodamies taisni uz Santjago. Gaļina mūs sagaida, izliek pa majām. Mārtiņš pie Gaļinas, es blakus (nereģistrēta māja, saimniece Pūra, ap 60, divi draudzīgi suņi). Kārlis ar Māri tiek ļoti skaistā mājā pie Amēlijas - kura kādreiz draudzējusies ar bagātu itāli, naudu nav notriekusi un uzcēlusi ļoti skaistu māju. Santjago diezgan patukši, laikam nesezona. Ivans ar Tamāru nekur nevar atrast ceļu, visu laiku maldās, prasa padomu katram ceļā satiktajam kubietim. 200 metrus no mājas parādot viņam aptuvenu virzienu izkāpjam. Paņemam par 5 peso vietējo braucam uz La Maison. Ciet. Braucam uz Versales. Iekšā 5 cilvēki. Dodamies uz Santjago hoteli. Tur viss diezgan ok. Tamāra ar Ivanu mājas meklējuši pusotru stundu, diezgan smieklīgi. 6. nov. Pludmale. Playa Siboney. Diezgan forši. Alus 1.5 litri izlejamais vietējais 1 peso, skaļa regeton mūzika , kokos rieksti, ananāsi. Dzīve ir skaista. Atbrauc Kārlis ar Santu no Baracua. Tur esot diezgan tukšs, jūtama depresija, Aika postījumi. Nolemjam uz turieni nebraukt, 250 km viens gals, diezgan slikts ceļš, Ivans ar Tamāru priecīgi (ļoti baidās no kalniem, Ivans dēļ mašīnas , Tamāra vienkārši baidās). Austrumos (Oriente) viņi ir pirmoreiz dzīvē. Vakariņas pie Amēlijas. Sagatavojusi bruņurupuci, vakariņas karaliskas, 12 peso no personas, esam apmierināti. Šodien ceturtdiena La Maison strādā. Tur kubiešu modes skate, dejotājas, dzīvā mūzika. Diezgan jauks vakars. Pēc tam klubs Los Americos, Mārtiņš aizbrauc mājās individuāli ar motociklu, laimīgs. 7. nov. Mašīna atkal remontējas. Uz pludmali dodamies tikai ap vieniem. Pa ceļam nopērkam kūpinātu puscūciņu par vietējiem peso, plēšam ar rokām, ēdam. Cūciski. Bet garšīgi. Viļņi. Saule. Uzzinām, ka Kubai tuvojas kārtējā viesuļvētra – Paloma. Paredzama Kubas vidienē un austrumkubā (kur esam mēs). Tiek atcelti avio, arī autobusu satiksme. Nestrādāšot mobilie sakari, iespējami elektrības traucējumi. Kubieši nobijušies, valda baiļu atmosfēra. 8. nov. Kārlis ar Santu (sarunājuši vēl vienu pārīti līdzbraucēju) dodas ar taksi uz Havanu (cena ļoti līdzīga avio cenai). Šķiramies. Paši braucam uz kalnu Gran Piedra. Uz pludmali policisti nelaiž sakarā ar vētru. Braucot augšā kalnā kadiljaks uzvārās. 5 km kāpjam ar kājām. Pilnīgs klusums, nekāda vēja. Vienā pusē kalnam ceļas auksti miglas vāli, otrā saulains, nu ļoti dīvaina sajūta. Tiekam gandrīz augšā. Sāk pilināt lietus. Steidzamies (augšā restorāns un viesnīca). Kad esam galā piebrauc arī Tamāra ar Ivanu. Pasēžam restorānā. Paloma neatnāks. Kāpjam līdz pašai augšai. Tamāra ļoti baidās, Ivans tikai smej. Pašā augšā skaists laiciņš un stāvas trepītes. Tamāru neizdodas pierunāt pa tām uzkāpt. Braucam lejā. Vairākkārt apstājamies, dzesējam bremzes, tās visu laiku uzkarst. Kadiljaks sver ap 4 tonnām!? Vakarā dodamies uz Matamoros disko. Tur tikai vietējie. Diezgan interesanti. Sakaujās divas melnītes, mūzika tiek izslēgta, visi apkārt. Mēģinu viņas izšķirt. Viss beidzās laimīgi, bez asinīm. 9. nov. Ciklons izārdījis Kamagveju, sagruvušas 800 mājas, vēl kāds 1000 bojātas. Televizors visu laiku rāda ziņas, plūdus, visi nobažījušies. Diena tukša, sākam domāt par atgriešanos Havanā (sākotnāji bija plānots palikt līdz 20. nov. Santjago). Pasakam to Gaļinai, viņa nelaimīga (jo klientu nav īpaši daudz). Ivans ar Tamāru nobijušies, negrib braukt. Ceļi esot noskaloti. Vakarā sarunās ar taksistiem noskaidroju, ka nekas tik briesmīgs nav, Kārlis ar Santu arī veiksmīgi nokļuvuši Havanā. Vakarā Casa La Musica. Diezgan ok, pirms tam gan tur biju ceturtdien, bija daudz labāk grupa, šovakar tāda komerciāla. 10. nov. Dodamies ceļā, diena saulaina, skaisti skati, bez starpgadījumiem nokļūstam Kamagvejā. Atrodam casa partikulare, saimniece prasa, vai man ir līgava, Kamagvejā esot ļoti laba izvēle! Vakarā neko īpašu nesadarām, tusiņu neatrodam. 11 nov. Aizbraucam bez starpgadījumiem uz Havanu. Ieradušies vēl trīs džeki no Rīgas. Terēzes mājā dzīvo 2 jautrie norvēģi, Erlunda draugi, Aramisa māja aizņemta, mūs iekārto pie 85gadīgas tantiņas. 12.nov. Visa diena pludmalē, liela kompānija – mēs 7 + 3 norvēģi, smiekli, rums. Atpakaļceļā paņemam līdz pilsētai aizvest piecas pludmales meitenes, kadiljaks ļoti ietilpīgs – Tamāra, Ivans, Kaspars, Mārtiņš, 5 meitenes, kas visu laiku slēpjas, lai nepamanītu policija, mūzika, rums, jautri! Vakarā ietusējam, cafe pie Malekona, dzīves garša ir atgriezusies! Starp citu ceļā nekādus īpašus Palomes postījumus neredzējām, it kā vētras nebūtu bijis. 13.nov. Pa dienu pludmale. 16:00 Mārim un Uldim jābrauc uz lidostu. Tamāra ar Ivanu neierodās, noķeram citu auto. Kaspars ar kompāniju sagaida Ivanu un Tamāru, viņi pilnīgi piedzērušies. Gandrīz 2x nokļūst avārijā. 14. nov. Atsakamies no Tamāras un Ivana pakalpojumiem, esam viņiem samaksājuši 700 peso, viņi grib vēl, bet mēs nepiekāpjamies, pārāk daudz problēmu ar viņiem! Aizbraucam ar Aleksandro (balts buiks) uz jūru. Atkal jauna bezrūpīga diena! 15. nov. Diena, jūra, sarunas. Vakarā Vista Alegri (vietējais krodziņš uz Malekam). Iepazīstamies ar Vladimiru no Maskavas, strādā ar kubiešiem aviācijā, jauks tipāžš, kopā ar kubieti Hosē, kurš runā krieviski. Vakarā Hotel Douvill disko, kur tā, ne pārāk. Pašķiramies kur nu katrs, es dodos gulēt. Ap trijiem naktī! 16. nov. Aleksandro aiztur policija (vai nu nav licences, vai par kokosriekstu mačeti bagāžniekā). Paliekam bez auto. Norvēģi dodas mājās. Pārvācamies pie Terēzes (40 g), draugs Rejs (bijušais cīkstonis) 35 gadi, uz jumta jauks suns vārdā Rembo. Uz blakus balkona kucīte, ļoti līdzīga viņam, vārdā Princese. Izrādās dvīņu māsa. No Havanas Club ruma esam pārgājuši uz Caney, Santjago ražots, pēc vecas Bakardi ģimenes receptes. Sarunājam Hosē par šoferi, 30 peso dienā + benzīns. Viņam melns 78. gada Mersedes no valdības garāžas. 14 tādus auto Sadams Huseins uzdāvināja Kubai, vienreiz šajā auto braucis arī Fidels. Vēl daudzi draudzīgo valstu līderi tikuši vadāti, bet visvairāk Vinnija Mandeila, kura vēlējusies šo auto nopirkt un uzdāvināt šoferim (ne Hosē). Pēc 20 gadu kalpošanas auto nonācis Hosē rīcībā. Hosē parāda mums vietējo ēstuvi dzīvoklī, tur var ļoti ok paēst par 25 vietējām naudiņām (1 peso). 17-24 nov. Pēdējās septiņas dienas paiet ļoti jautri, pludmale, tusiņi, cigāri. Vista Alegri gandrīz sakaujos ar oficiantiem. Viņš jau vienu vakaru mūs piemānījis (bet daudz nevarējām strīdēties, jo neskaitījām līdzi). Pēc tam esmu uzmanīgs. Kad viņš 11 peso vietā pieprasa 24 ļoti uzvelkos un tieku knapi atturēts no vardarbības. Pēc 15 min. skaidrošanās sarunājam 13 peso (par glāzi ruma jāmaksā 3 peso – īstenībā maksā 1). Pastāstīju par to Hosē, viņš saka, ka vajadzēja droši krāmēt pa seju, nebūtu nekādas problēmas. Iepazīstamies ar Erlunda vietējo draugu Kosmo, vienkārši jauks, neko necenšas ne pārdot ne izmānīt + visu zin un visi viņu pazīst, tāds vietējais autoritāte. Nu jau Vista Alegri vairs nav nekādu problēmu ar rēķiniem + droši dzeram pašu līdzpaņemto rumu Caney, pudele 7.6 peso. Pēdējās dienas paiet jautri un ātri, atkal rodas vēlēšanās atgriezties Kubā + radusies daudz lielāka sapratne kā pavadīt laiku! Buenos Noches P.S. Ja kādam rodas interese par Kubu, droši varat griezties pie manis, adreses un telefonus esmu saglabājis.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais