Uz Parīzi ar paranoju

Ruta Grigorjeva 26.12.2014 9 min lasīšanai 7 foto

Jau gandrīz divas nedēļas pagājušas, laiks pierakstīt dažas atmiņas pirms iespaidi par braucienu pavisam izbālējuši. Rakstu sev, bet, ja kādam pietiks pacietības izlasīt, arī labi. :D

Biļete tika iegādāta vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc man bija laiks "izmalt" visus iespējamos forumus, lai iegūtu maksimāli daudz info. Vairāk par to, ko redzēt, mani interesēja, kur-neiet vietas.

Forumos no pašu parīziešu un citu tūristu puses tika minēti daudz un dažādi spoti, un lidojuma dienā jutos jau gana updeitota.

Sākumā paredzētais solo brauciens izvērtās par trio ceļojumu, jo man izlēma pievienoties vēl divas ceļotājas. Mums bija grūtības vienoties par apartamentiem, bet dienu pirms izbraukšanas beidzot bijām izvēlējušās dzīvokli. Atrašanās vieta bija uz robežas starp arr.19 un arr.20. Šos rajonus parasti neiesaka tūristiem tālās atrašanāš vietas dēļ un arī tāpēc, ka šie rajoni nav tik fancy kā Centrs. Es sākumā bažījos par drošību, taču mūsu rajonā ne reizi nejutos apdraudēta. Šeit dzīvo daudz imigrantu un vienkāršā tauta, kā arī praktiski nav tūristu, taču līdz ar to izpaliek arī tipiskās tūristu lamatas, ar kurām pārpildīts Centrs.

Paranoja. Internetā atrastā informācija bija padarījusi mani vēl paranoiskāku nekā parasti. Līdz ar to es krietni pabendēju nervus savām ceļabiedrēm ar savu pārlieko piesardzību. :D Bija izstrādāta vesela sistēma, kā neiekrist lamatās.

Nauda tika glabāta kaut kur zem visām drēbēm vai apavos. Tas, kurš nesa mugursomu, kurā atradās foto un video tehnika utml. vienmēr gāja pa priekšu, lai abi pārējie varētu redzēt somu. Gājām ātri, iekļaujoties kopējā masā, jo lēna iešana pievērš citu uzmanību un liek izskatīties pēc tūrista. Karti publiskās vietās vilku arā tikai tad, ja tiešām nebija citas izejas un tad centos noiet maliņā, lai visiem uz ielas esošajiem nenorādītu: "Hei, esam tūristi un nezinam, kur atrodamies!" Vēl viens internetā lasītais padoms ieteica nerunāt ar cilvēkiem, kas paši uzsāk sarunu. Daudzi parīzieši internetā bija teikuški, ka parīzieši nekad pirmie neuzsāk sarunu ar tūristiem un noteikti ne angliski. Nekad. Vēl būtiski bija nestaigāt ar tūrista sejas izteiksmi, bet vienaldzīgu sejas izteiksmi.

Day1 Ielidojam ātrāk nekā paredzēts un ar vilcienu dodamies uz Chatelet, tālāk pārsēžamies metro un dodamies uz dzīvokli. Kad mantas noliktas un praktiskā informācija no īpašnieces saņemta, pienācis laiks uz ātro apskatīt savu rajonu un nopirkt kaut ko ēdamu, lai novērstu pirmās bada sajūtas. Pirmais iespaids par rajonu labs, nezkatoties uz to, kas internetā lasīts. Pēc tam braucam uz Centru, lai pavakariņotu. Vietu atrast nav viegli, jo ēdienkartes daudz kur pieejamas tikai franciski. Apnīk meklēt un ejam vienā no restorāniņiem, kur pieejami salāti un angliska ēdienkarte. Ēdiens viduvējs, atmosfēra patīkama, neskatoties uz cieši blakus sabāztajiem galdiņiem un krēsliem. Pēc vakariņām pastaigājam pa apkārtni, fotogarfēju K. pie Hotel de Ville un man angliski piedāvā nofotagarfēt mūs abas kopā. Es, protams, atsakos, jo "parīzieši ar tūristiem nerunā". Puisi gan pats izskatās pēc tūrista, bet es negrasos to pārbaudīt, dodot viņam rokās kameru. Drošība pāri visam :D Aizejam līdz Notre-Dame, ēka ir iespaidīga (kā jau visas ēkas Parīzē) un cilvēku maz. Tālāk ejam pastaigā gar Sēnu un pamanam debesīs virpuļojošo gaismas kūli. Ejam, ejam, bet pašu Eifeli tā arī neredzam, tikai to pašu gaismas kūli, kas pazūd un parādās, radot vēlmi ieraudzīt kaut pašu galiņu no tā radītāja. Esam nogājušas apmēram (iespējams) līdz Orsē muzejam, sāk palikt vēls, apgaismojums vārgs un cilvēku gandrīz vispār nav, nolemjam šodienai mest mieru, neieraugot Eifeli, un braucam mājās.

Day2 Braucam uz Centru un dodamies pastaigā iet gar Sēnu. Nepatīkams pārsteigums, GoPro, lai gan vakar vispār gandrīz nav slēgts iekšā, ir izlādējies. Labi, tātad video šodien nebūs. Cilvēku gandrīz nav, ik pa laikam līņā un pēc laiciņa ieraugam miglā tītu Eifeli, kuram galu brīžiem pat nevar redzēt. Dzīvē izskatās liels un tuvu, bildēs tieši pretēji. Ejam, kamēr esam pavisma tuvu, taču klāt neejam, bet griežam pa labi uz Trocadero. Šeit sastopam pirmos tūristu bariņus un līdz ar viņiem arī tumšādainos Eifeļhlamu tirgotājus, atvairāmies ar "Non merci" un ejam tālāk, mēģinot virzīties Arc de Triomphe potenciālajā virzienā. Izzejot cauri smalkajām arr.16 ielām, nonākam pie Arc un dodamies atpakaļ pa Champs-Élysées. Šeit noris Ziemassvētku tirdziņš, daudzum daudz būdiņu, kur tirgo ēdienu, dāvanas un citus sīkumus, skan mūzika. Nonākam Place de la Concorde un dodamies pāri uz pretējo Sēnas krastu. Izzejam cauri arr.7 un 6, šeit atmosfēra ir parīziska, tūristus nemana, francūži dodas ikdienas darīšanās. Attopamies pie la Tour Montparnasse, kas liek secināt, ka pamatīgs gabals noiets. Turpat blakus nolemajam papusdinot. Ēdiens atkal viduvējs, man atnes nepareizos salātus un kad jādodas tālāk, atkal sācis līt. Gandrīz jau taisamies uz māju pusi, bet pamanu, ka esam netālu no Jardin du Luxembourg un gribu to redzēt par katru cenu. Pēc brīža īsti nav skaidrs, vai ejam pareizā virzienā, tāpēc nākas maliņā vilkt ārā karti. Kāds onkulis to pamana un kaut ko jautā franciski, bet mēs tikai: "Non merci" un laižam tālāk. Dārzs un divi mazie parki pirms tā ir burvīgi. Šeit mani pirmo reiz pārņem Parīzes sajūta. Izstaigājam un dodamies tālāk, pie luksofora mums pa autobusa logu sparīgi māj japāņu (?) bērni, laikam domā, ka esam vietējie, mājam pretim. Pa Quartier Latin dodamies atpakļ uz Centru. Meitenes iečeko veikalus, bet es stāvu uz Pont St.Louis un vēroju Parīzi. Netālu tiek spēlēts akardeons un otro reizi pie manis atnāk Parīzes sajūta.Dodamies uz metro un braucam mājās.

Pēc maniem aprēķiniem šodien esam nostaigājušas kājām vismaz 17 km.

Day3 Iepriekšējā vakarā nolemts šodie apmeklēt Montmartre un ierastās 11. līnijas vietā braukt ar dažas pieturas tālāk esošo 2. līniju. Esmu nedaudz bažīga, jo jābrauc cauri vairākām "bīstamajām" metro stacijām, bet tā kā ir rīts un ārā tur kāpt negrasāmies, tad visam jābūt chill. Vēroju cilvēkus, kas kāpj iekšā šajās stacijās, nu tādi paši kā visur. Šoreiz sanāk braukt pārsvarā pa virszemi un var apskatīt rajonus, nu jā, diez ko piemīlīgas tās vietas nav, bet mēs braucam tālāk uz ne mazāk nemīlīgo Pigalle. Robots, nosaucot šo pieturu, pasaka vēl dažus teikumus franciski un man šķiet, ka pa vidu es saklausu arī vārdu "pickpockets". Nu jā, par pickpocketiem mēs piedomājam jebkurā rajonā, tā ka - bez stresa. Izkāpjam virszemē un dodamies uz priekšu pa slaveno Sarakno lukturu kvartālu. Abpus ielai tikai un vienīgi SexShopi, bet tā kā ir rīts, viss ir ciet un cilvēku maz. Ejam līdz pat Mulenrūžai un pie sarkanajām dzirnavām griežam pa labi augšā uz Montmartre. Kāpjam augšā, meitenes paliek kaut kur pa ceļam veikalos, bet es lēnām dodos tālāk uz Sacre-Cour. Noeju gar Place du Tertre un pa sānu pusi aizeju līdz bazilikai. Cilvēku ir maz, spīd saule un es sāku lūkoties pēc salvenajiem draudzības saitīšu sējējiem, bet redzu tikai divus Eifeļhlamu tirgotājus. Pastaigāju mazliet un dodos meklēt meitenes, satieku viņus pie Place du Tertre, kur viņām jau paspēts piedāvāt uzgleznot portretu un ejam atpakaļ uz bazliku. Pamazām sarodas cilvēki un tāpat kā lidostā un Chatelet stacijā redzam 3 armijniekus, kas staigā apkārt ar automātiem un vēro cilvēkus. Pie manis pienāk vīrietis gados, saka kaut ko franciski, rāda savu mobilo un dod to man. Redzu, ka kamera ir ieslēgta, mēģinu atvairīties ar: "Sorry, I don't speak french", bet viņš uzstājīgi turpina rādīt, kā lietot kameru. Negribīgi paņemu telefonu, sāku viņu filmēt un galvā pārtinu iespējamos scenārijus, kas tagad varētu notikt. Pirmā doma, viņš apvainos mani telefona zādzībā un par policijas nesaukšanu mēģinās izspiest naudu. Tomēr nekas tāds neseko. Kādu brīdi filmēju viņu uz bazilikas un pilsētas fona un viss beidzas laimīgi. Dodamies tālāk un paklaiņojam pa Montmartre mazajām, tukšajām, burvīgajām ieliņām. Nolemajam uz Centru doties kājām, pa ceļam apskatot šo un to. Izejam cauri arr. 9, kurš ārpus Red Lights rajona izskatās pēc parasta, normāla rajona. Tiekam līdz arr.10 un pēc laiciņa kaut kur starp ielām redzam Gare du Nord. Nolemjam tomēr noiet garām, lai gan burzma un līdz ar to zagļu potenciāls tur ir liels. Pēc tam, mēģinot virzīties atpakaļ uz Centru, ieejam kādā ielā, kuras nosaukums man atsauc atmiņā kaut ko nelāgu lasītu par šejienes metro staciju. Tā kā ar metro braukt negrasāmies, tikai iziet cauri, lai nokļūtu kādā no Centra rajoniem, tad turpinu iet. Manot nosaukumus "Best Africa" un tml, mani sāk mākt nelāgas aizdomas. Jo dziļāk ielā ejam, jo mazāk paliek eiropeiska izskata cilvēku. Drīz esam vienīgie neāfrikāniskas izcelsmes cilvēki. Gar māju sienām stāv palieli bari ar āfrikāņiem un trauksmes zvans mangā galvā sāk zvanīt uz pilnu klapi, taču griezties tagad atpakaļ liekas vēl stulbāk. Tapēc tikai paskatos atpakļ un mudinu meitenes iet ārāk un neskatīties ne uz vienu. Uzlieku poker face un eju savā visātrākajā gaitā (neskaitot skriešanu) un pie sevis domāju, ja mēs tagad iekulsimies problēmās, tad uz garāmgājēju palīdzību toč nav ko cerēt. Vairs nespēju izturēt pretīgo sajūtu, kas šeit pārņēmusi, tāpēc dodu zīmi, ka griežam pa labi pie pirmās iespējas. Ieliņa uz kuras nogriežamies ir maziņa, taču joprojām tur neiederamies, meitenēm piedāvā ienākt iekšā uzpīt āfrikāņu bizītes :D . Par laimi esam jau nonākuši līdz nākamajai ielai, kura atkal ir diezgan parasta Parīzes iela. Ejam kādu laiku un es atviegloti uzelpoju, ieraugot, ka esam jau arr.2. Sākam lūkoties pēc pusdienu vietas un izšķiramies par labu japāņu ēstuvei. Esam vienīgās apmeklētājas un sēžam slēgtā terasē. Pēc laiciņa ienāk kāds vīrietis un kaut ko mums franciski prasa, es žigli norauju uz blakus krēsla stāvošo somu, pabāžu zem galda un saku ierasto: "Sorry, we don't speak french". Tad viņš griežas pie viesmīles, viņa kaut ko pasaka un viņš dodas prom. Ēdiens labāks kā iepriekš, bet tik un tā Latvijas suši ir nesalīdzināmi labāki. :) Atkal dodamies uz Sēnas pusi. A. izdomā apskatīt Luvru, man īsti nav vēlmes, jo no mākslas maz ko saprotu, arī K. atsakās. Tā nu A. dodas muzejā, bet mēs ar K izejam caur Jardin des Tuileries un ejam pāri Sēnai. Nolemajam aiziet līdz Eifelim, tikai šoreiz no otras - Des Invalides puses. Laiks ir jauks, pasēžam kādu laiku Champ de Mars un pa apakšu Eifelim dodamies atpakaļ. Te beidzot sastopam saitīšu sējējus, bet veiksmīgi izvairamies. A. mūs jau gaida Concorde. Izrādās, pa šo laiku viņai jau paspējusi piesieties sieviete ar gredzenu, bet par laimi viss beidzies labi. Visi atkal ir nedaudz izbadējušies, tāpēc ieturamies ar crepes netālu no Luvras. Lēnam dodamies mājās, izbaudot krēslainās Parīzes Centra ielas. Man un K. noiets atkal ap 17 km, varbūt vairāk. Par A. nezinu, jo viņa negāja uz Eifeli.

Day4 Šodien muzeju diena un nolemjam iet uz Centru kājām. Izejam cauri vietējai China Town, kādas Parīzē esot divas, viena šeit un viena arr.13. Vienā mājas pagalmā pamanu kaut ko dīvainu, bet tā arī nesaprotu, kas tas ir. Drīz jau esam pie kanāla (kur mūs nolamā sieviete, kas izskatās jukusi) un Place de la République. A.un K. vēlas Pikaso muzeju, bet es izvēlos Carnavalet muzeju. Muzejs normāls, nekas waau, bet, ņemot vērā, ka bez maksas, ir ok. Tā kā meitenes savā muzejā tiek ielaistas vēlāk, jo muzejs vēl ir ciet, tad man ir laiks, aizeju uz Place des Vosges, paklaiņoju pa arr.4 un lēnām atpakaļ, aizeju vēlreiz līdz Notre-Dame un tad dodos satikt meitenes pie Centre Pompidou. Atkal kārtējais "funs" ar ēšanas opciju meklēšanu. Nokļūstam vietā ar interesantu interjeru, ēdiens ir ok, bet par maz dārzeņu, par daudz pastas. Visi ir galīgi beigti no lielās staigāšanas vairāku dienu garumā, tāpēc nolemjam braukt mājās, lai gan ir tikai ap 15:30 pēc vietējā laika. Braucot metro, es nolemju, ka tomēr neiešu mājās, bet gan uz Buttes - Chaumont, ko sākumā bijām plānojušas atstāt pēdējai dienai, jo tas atrodas tuvu mūsu dzīvoklim. Burvīga vieta, uzkāpjam līdz pašai augšai un apskatam parīzes panorāmu arī no šī punkta. Kamēr staigājam, jau pienācis vakars un varam doties uz dzīvokli. Mana bilance - apmēram 9 km.

Day5 Aust mūsu pēdējais rīts Parīzē. Plānā bija Buttes - Chaumont un Cimitero del Pere Lachaise, bet tā kā Buttes -C. apskatījām jau vakar, tad dodamies pa taisno uz kapsētu. Ejam kādu laiku, bet kādā brīdī atkal nav skaidrs, kuri ir ziemeļi un kur - dienvidi, tāpēc jāvelk ārā karte. Atkal mums piedāvā palīdzību (laikam), taču mēs kuļamies pašas ar

'Non merci". Izstaigājam kapsētu, bet vēl ir vairākas stundas laika. Nolemjam pēdējo reizi braukt uz centru, ieraugam līniju 3 un braucam līdz Opera, tālāk ar kājām. Atrodam kaut kādu kordziņu, kurš izrādās auksts, vēlāk izmetam pēdējo loku pa pilsētu un braucam pēdējo reizi mājās savākt mantas. Un tad jau ceļš atpakaļ uz Chatelet un parsēšanās uz vilcienu.

Praktiska info: Metro sistēma ir vienkārša un viegli saprotama. Vienīgais, kas jāzina ir līnijas nr. un gala stacijas nosaukums, norādes tuneļos ir ik pēc pāris metriem. Metro tuneļos visi pārvietojas vēl ātrāk nekā uz ielas, tāpēc labāk iepriekš izpētīt, kur īsti jānokļūst, lai nav jātraucē "satiksme".

Daudzos muzejos ES pilsoņi līdz 26 gadu vecumam var tikt bez maksas. Kā izrādās var iešmaukt arī esot 26 gadus vecam, jo dzimšanas gadu ne vienmēr cītīgi pēta. Īsāk sakot, ja Tev ir 26, paņem līdzi ID katram gadījumam un parādi, ja aizrāda, ka līdz 26 nozīmē neskaitot, patēlo, ka nepareizi saprati to "līdz 26". Ja paveiksies, ietaupīsi padsmit eiro par ieeju kā tas izdevās manai ceļa biedrei.

RER cena no CDG līdz Centram vienā virzienā 9,75 EUR

Metro 10 biļešu komplekts 13,70 Eur. Bez komplekta 1,70 Eur gabalā.

Uzmanīgi ar koferiem un somām, jo metro vārtiņi ir mazi un gadās iestrēgt.

Ja garšo krāna ūdens, tad dzērienu var nepasūtīt, jo ūdens karafi un glāzes pasniedz gandrīz visur.

Svaigi spiestās sulas kafejnīcās ir galīgi garām. Vai nu ļoti maza porcija vai šķaidītas ar ūdeni.

Pusdienu izmaksas kafejnīcā 3 personām mums iznāca no 38 - 55 Eur, neskaitot dzeramnaudas. Taču mēs gājām random kafejnīcās atkarībā no vietas, kur gadījās atrasties, kad gribējās ēst, iepriekš netā īpaši nepētot. Ticu, ka ir vietas, kur var paēst lētāk un garšīgāk.

Ja ir vēlme bookot dzīvokli uz ceļojuma laiku Parīzē vai jebkur citur, laipni lūgti reģistrēties, izmantojot šo linku: https://ru.airbnb.com/tell-a-friend?code=rgrigorjeva&s=8 Atlaides gan jums, gan man.