Izbraukumā līdz Maķedonijas/Grieķijas robežai
|
Elīna Strojmanovska- Poste
|
Jau labu laiku atpakaļ bijām foršā ģimenes izbraukumā, bet nekādi nav sanācis laika piesēsties un uzrakstīt par to. Pa vidu visādi darbi, dzimšanas dienas, remonti un viss pārējais. Bet tagad esmu apņēmusies padalīties ar jums par šo izbraukumu. Tātad septembrī izplānojām doties jaukā ģimenes izbraukumā. Noliktais datums 28. septembris. Kāpēc tieši šis datums? Pirms četriem gadiem, respektīvi 2010. gada 28. septembrī, pirmo reizi šķērsoju Maķedonijas robežu, pirmo reizi iepazinos ar šo unikālo valsti, pirmo reizi satikos ar saviem vīra vecākiem. Vienu vārdu sakot, īpašs notikums. Tāpēc kā vēl labāk atzīmēt to, ja ne iepazīstot šo valsti vairāk un doties uz Saloniki šopingā. Galu galā no šīs robežas arī ienācu Maķedonijā. Maršruts sekojošs: Skopje-Velesa-Stobi-Popova Kula-Gevgelija-Saloniki-Skopje. Maršruts divām dienām. Tad nu agrā svētdienas rītā (28.09.) devāmies ceļā. Diena arī kā saplānota- skaista, silta un saulaina. Mašīna pilna, visi piederumi Anastasijas laika kavēšanai ar mums. Viss kārtībā. Pēc trijiem naudas punktiem (ceļa nodokļa maksas punkti) esam atbraukuši pie Velesas ezera Mladost (Jaunība- tulk.). Ceļā no Skopje pavadījām apmēram stundu. Apstājamies pie Hotel Romantik. Pats ezers atrodas 7km attālumā no Velesas. 1.6 km garš, 400m plats, dziļākā vieta 25m. Makslīgi veidotais ezers. Vasarā ļoti iecienīta atpūtas vieta. Tāpat šis ezera ūdens tiek izmantots tuvumā esošo vīnogulāju laistīšanai. Ezera tuvumā divas viesnīcas. Romantik, kurā bijām mēs, un Brod (kuģis-tulk), tam mēs pabraucām garām.
Viesnīca Romantik (http://www.hotelromantik.com.mk) ir četru zvaigžņu viesnīca. Teikšu, ka man patika interjers un iekārtojums. Āra baseins, sauļošanās krēsli. Īsta atpūtas vieta vasarā. Par bērniem arī padomāts- bērnu baseiniņš, šūpoles utt. Mēs gan iegriezāmies tur tikai padzert rīta kafiju. Bet, kas zina, varbūt vasarā atgriezīsimies izbaudīt vasarīgu dienu tur.
Pēc kafijas izdzeršanas dodamies tālāk. Braucam uz Velesu. Garām nobraucot gar Viesnīcu Brod. Apskatījām tās vietas, kur pirms 40 gadiem mana vīra mātes iemācījās peldēt, kur pavadīja vasaras. Katram savs atmniņu ceļojums.
Pašā Velesā bijām caurbraucot. Nav liela pilsēta, apmēram 44 tūkst. iedzīvotāju. Pilsēta Vardas upes krastā.
Diemžēl man nesanāca pabūt tur ilgāk par pusstundu, Tāpēc neizdevās iepazīt šo pilsētu. Gan jau citu reizi. Saskaņā ar manu tūristu ceļvedi, tad vērts apskatīt tur sekojošas lietas: Velesas cietoksni, Sv. Pantelemona baznīcu (Viena no Balkānu sakrālo centru pērlēm), Sv. Spas (Sv. Glābēja-Tulk.) baznīca, Sv. Dimitrija klosteris, Sv. Kirila un Metodija baznīca, Pulksteņu tornis, Kočo-Racin memoriālā māja, J.H. Džinota memoriālā māja, Vasila Glavinova memoriālā māja un Memoriāls-Krematorija (avainojos, ja ne tā iztulkoju, angliski "Memorial- Ossuary"). Kā redziet paši, tad dažas baznīcas, muzeji. Memoriāls' Krematorija tiešām bija iespaidīgs, atrodas kalnā. Esot par godu Otrā Pasaules kara cīnītāju piemiņai veidots. Vira māte man pastāstīja, ka viņa, kad bija jauna, tur ar draugiem "tusēja". Šis piemineklis ir brīvības simbols. Bet gan jau par to visu sīkāk, kādu citu reizi, kad pavadīšu veselu dienu tikai Velesā.
Tālāk mūsu ceļš veda uz arheoloģisko izrakumu vietu Stobi. Šo vietu jau ilgu vēlējos redzēt. Šad tad nācies braukt garām, bet šoreiz izbaruciena viena no lielajām pieturas vietām. Diemžēl neiznāca laiks, lai paviesotos arī Vīnadarītavā Stobi. Vēl viena laba vīna darītava Maķedonijā, ar degustāciju utt.
Antīkā pilsēta Stobi atrodas starp Velesu un Negotino. Šī it kā bijusi pilsēta Filipa II laikā, kas bijusi lielās Maķedonijas valsts sastāvā. Jau tajā laikā bija stratēģiski svarīgs- gan kara, gan kultūras, gan arī tirdzniecības centrs. Par Romas Impērijas laikā paturēja savu statusu.Tad arī piedzīvoja savu lielāko attīstību. 386. gadā kļuva par galvaspilsētu Macedonia Salutaris provincei. Ātri attīstījās kristietība šajā pilsētā. Mani fascinēja visas pilsētas vietu izvietojums, bija baznīca, galvenais laukus, vīna pagrabs, amfiteātris, kapsēta utt. Iedomājos, cik varena bijusi šī pilsēta I gs. Un šobrīd vairs palikuši tikai akmeņi, mozaīkas un freskas. Šeit atrastā pāva freska ir arī redzama uz Maķedonijas 10 denāru monētas. Lejas attēlā redzama kristīšanas vieta un pāva freska.
Man patika, ka katrai vietai bija pievienota plāksne ar aprakstu un faktiem. Gan angļu, gan maķedoniešu valodā.
Mēs staigājām kādas divas stundas. Man bija ļoti interesanti. Manai mazajai pelītrei arī. Īpaši viņai patika meklēt gliemežus un tad iesaukties: "Mammu, gliemezis!". Otra atrakcija viņai bija staigāt un lēkāt pa akmeņiem.
Bija iespējams arī gida pavadība. Diemžēl pirms mums bija vēl viens pāris, un viņi ātri visam gāja cauri, tāpēc mēs vienkārši izmantojām lēno pastaigu, paskaidrojumus uz plāksnēm. Par cenām gan nemācēšu pateikt, jo man šī bija svētīta svētdiena. Tikko kā atbraucām, labs onkulis man teica, šodien pa blatam. Tā arī ielaida bez maksas. Domāju, ka varētu būt kādi 100 denāri, bet neesmu pārliecināta. Cenā iekļauta gida paskaidrojumi. Mēs izmantojām mums izsniegtās kartes un paši devāmies pastaigā. Es izbaudīju katru mirkli. Svaigais lauku gaiss, vēja plūsmas un senā vēsture. Brīnišķīga kombinācija.
Nākošais pieturas punkts- Demir Kapija, precīzāk- Vīna darītava Popova Kula un restorāna-viesnīcas kompleks. No Stobi, tas ir apmēram 30 minūšu brauciens. Ceļš gan uz Viesnīcu nav no tiem labākajiem, nedaudz bedrains un nesakopts. Bet pati viesnīca un hotelis ir brīnišķīgi iekārtots. Vīna darītavā gan nesanāca pabūt, jo svētdiena bija, bet pašus vīnus nobaudījām restorānā.
Varbūt klienti var nebūt apmierināti ar servisa kvalitāti. Bet tas jau ir katra individuālais skatījums. Viss atkarīgs, ko paši vēlaties. Manam vīram kā pavāram nedaudz nepatika serviss un ēdiens. Bet vīni bija labi.
Vakara noslēgumā devāmies pie ģimenes draugiem uz vienu lauku ciemu Smokvica. Tas atrodas netālu no Gevgelijas (pilsētu pie Grieķijas robežas). Smokvica ir parasts lauku ciematiņš ar dažām mājām un pāris simts cilvēkiem. Vietējā skolā mācās 5 bērni. Bet man šis ciemats ļoti patika. Svaigais lauku gaiss lika atgādināt par manām lauku mājām Latvijā. Anastasija izbaudīja spēles ar suņiem un vizināšanos traktorā. Pilsētas bērns laukos.
Nākošajā rītā abas ar Anastasiju pamodāmies jau 6 no rīta. Lai nevienu nepamodinātu, mēs devāmies pastaigā pa laukiem. Mūs sveica brīnišķīgs saulēkts.
Vairāk rakstu un attēlu vēlaties?! Ieskaties blogā: