Ceļojums uz Svēto zemi - Izraēlu. 2.daļa
Pēc Telavivas vecpilsētas apceļošanas devāmies apskatīt Telavivas moderno pilsētu, ar tās āra kafejnīciņām, ieliņām, apciemojām arī vietējo tirgu"Šukra".
Pārsteidza tas, ka debesskrāpji mijas ar graustiem un nesakoptām ēkām, turklāt tās aizņem pilsētas lielu daļu. Pilsētas centrā valda salīdzinoša netīrība, it īpaši šķērsieliņās, kas ved uz pilsētas vietējo tirgu. Neskatoties uz visu to, Izraēla manuprāt ir viena no pārsteidzošākajām pasaules valstīm, kur niecīgā teritorijā sadzīvo neaptverams Eiropas un Āzijas kultūru mikslis, ko ik uz soļa var sastapt. Ļoti pārsteidza fakts, ka šī valsts ļoti neitrāli un pat atbalsta viendzimuma pārus. Par to liecināja šur tur redzamie, pie mājām izkarinātie varavīksnes krāsu karogi.
Ļoti patika pastaiga pa Telavivas vecās dzelzceļa stacijas teritoriju, kura šobrīd pārveidota par atpūtas vietu. Dzelzceļa stacija uzbūvēta 1892.gadā, kā gala stacija vilciena līnijai Jeruzaleme – Džaffa. Kad dzelzceļa staciju slēdza, tā tika pamesta un ilgu laiku tika pamesta novārtā, bet 2010. gadā, kopā ar kompleksu „HaTachana” dzelzceļa stacija kļuva par vienu no iemīļotākajām tūristu un vietējo iedzīvotāju atpūtas vietām. Arī man tā ļoti patika, tur atrodas dažādi veikaliņi, ielas kafejnīcas, vecie vagoni izmantoti gan dekorācijām, gan praktiskām lietām. Stacijas laukumā tieši šajā brīdī jaunlaulātie piedalījās fotosesijā un gatavojās svinībām, ko izskatījās turpat arī taisījās svinēt. Centrālās stacijas ēkā atrodas viens no labakājiem Telavivas suvenīru veikaliem. Vietējā ražojuma suvenīri atšķiras no tipiskajiem suvenīriem, ko piedāvā tūristiem. Te var atrast arī dažādu pazīstamu Izraēlas dizaineru darījumus.
Foto ieskats pastaigā pa Telavivas ielām.
Pēc pastaigas pa pilsētas ieliņām un dažādiem interesantiem stāstiem par pilsētas vēsturi, mūsu gida Rustema pavadībā devāmies uz vienu no interesantākajām viesnīcām Telavivā "Cinema - an Atlas Boutique Hotel". Šajā viesnīcā jūties kā kinoteātrī vai kino muzejā, visapkārt priekšmeti un plakāti, kas saistīti ar kino vēsturi.
No viesnīcas terases paveras burvīgs skats uz laukumu ar dziedošo strūklaku.
Nākamajā rītā ceļu turpinājām uz kūrortpilsētiņu Hercliju, kas atrodas starp Telavivu un Netāniju. Pēdējo gadu laikā Herclija ir kļuvusi par otro lielāko finansiālo centru Izraēlā. Kūrorta Herclija – Pituahas rajons vēl saucās par „miljonāru ciematu”, tieši šeit atrodas lieliska 6 km gara pludmale un eleganta promenāde ar daudzām viesnīcām un restorāniem, kā arī jahtu piestātni. Kā zināja pastāstīt mūsu gids, šeit atrodas praktiski visu bagātāko Izraēlas pilsoņu jahtas. Tā kā laiks mums bija ierobežots, tad šajā kūrortā apsmeklējam tikai vienu viesnīcu - The Ritz Carlton.
Pēc garšīgām brokastīm devāmies sportot, jeb pareizāk sakot piedalīties team-buildingā, tā bija lieliska iespēja sajust ko nozīmē Izraēlas armija, jo tā bija stunda intensīva spēka treniņa. Iedomājoties, ka šādā karstumā puiši un meitenes šeit armijā trenējas vairākas stundas dienā, nodomāju, ka es negribētu tomēr būt viņu vietā. Izraēlā ir obligātais dienests, te dienē visi, gan meitenes, gan puiši. Meitenes dienē 2 gadus, savukārt puiši 3. Un kā pastāstīja mūsu gids, puiši katru gadu vienu mēnesi dodas uz dienesta mācībām.
Pēc kārtīgas izkustēšanās mūsu ceļš turpinājās uz Akru (Akko) - krustnešu pilsētu ar iespaidīgu cietoksni Vidusjūras krastā. Pilsētas cietoksnis ir lieliski saglabājies, tā iespaidīgās sienas, torņi, citadele un citas celtnes pārsteidz un ļauj justies tā, it kā būtu nokļuvis viduslaikos. Vecajā Akrā nokļūstam caur lieliem vārtiem un uzreiz atrodamies starp nelielām šauram ieliņām, kas vijas pa vecpilsētu, starp austrumu tirdziņiem, baznīcām un mošejām, pazemes tuneļiem, katakombām. Pēc garšīgām brokastīm devāmies sportot, jeb pareizāk sakot piedalīties team-buildingā, tā bija lieliska iespēja sajust ko nozīmē Izraēlas armija, jo tā bija stunda intensīva spēka treniņa. Iedomājoties, ka šādā karstumā puiši un meitenes šeit armijā trenējas vairākas stundas dienā, nodomāju, ka es negribētu tomēr būt viņu vietā. Izraēlā ir obligātais dienests, te dienē visi, gan meitenes, gan puiši. Meitenes dienē 2 gadus, savukārt puiši 3. Un kā pastāstīja mūsu gids, puiši katru gadu vienu mēnesi dodas uz dienesta mācībām.
Vēl pirms došanās uz nakšņošanas vietu - Haifas pilsētu apmeklējām nelielu viesnīcu vecpilsētā, atrast kuru nebija viegli, nācās klaiņot pa šaurajām ieliņām. Viesnīca Efendi atrodas restaurētā ēkā, kur katra no 12 istabiņām ir citādi noformēta ar kvalitatīvām stilam atbilstošām mēbelēm.
Šeit dažas bildes no tā, ko mēs redzējām apskatot viesnīcu.
Turpinājums sekos...