Šī gada 10. oktobrī 8:00 no rīta, neizgulējušies gaidījām autobusu uz Zasas automašīnu stāvlaukuma...
Ap kādiem 8:15 sagaidījām autobusu un iekārtojāmies ērtajos busiņa sēdekļos...
Pirmā pieturas vieta - Andreja Pumpura muzejs. Tā kā (kā viemēr) bijām nokavējušies, gide bija diezgan sastresojusies, jo pa durvīm iekšā jau līda nākamā grupiņa...
Gide izrādījās spečuks skolēnu ieinterēšanā. No mūsu grupas 1 zēns "pārvērtās" par A. Pumpuru un izdzīvoja visu viņa dzīvi - sākot no kalpu zēna gadiem, skolas gaitām līdz pat veslības problēmām dzīves nobeigumā.
Pēc A. Pumpura dzīvesstāsta uzklausīšanas iejutāmies eposa "Lāčplēsis" tēlos un izcīnijām Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņu...
Tālāk devāmies uz Daugmali (netālu no Ikšķiles) - Nāves salu. Pārsteigums - brauksim ar motorlaivu un pie tam diezgan lielu gabalu!
Tātad - sadalāmies pa 7, uz braucam jūriņā! Tomēr nē - tā ir Daugava. Ķeguma HES apludināta...
Pietauvošanās pie krasta neiespējama - laiva nosēžas uz grunts. Dzenam vienu drosminieku kāpt Daugavā un vilkt mūs krastā...
Beidzot tiekam krastā... Laimīgi soļojam pa aizaugušo ceļu, kas ved uz aizaugušo pieminekli, kuru 1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Ierakumu līnijas atgādina par mūsu strēlnieku cīņām... Baisi... Vēl apskatām zenināmo kareivju kapu un dodamies pie "laivu piestātnes". Laiva, protams, nevar piebraukt un nu visi brienam lídz tai...
Iepazinušies ar 1. Pasaules kara strélnieku gaitám, dodamies uz Aizkraukles rajona "Liepkalniem" - maizes ceptuvi. Tur més tiekam izvadáti pa visiem ceptuves stúriem un jau paši bezmaz vai varam sákt cept maizi!
Gide mums pastásta arí par appludinátá Olinkalna likteni...
Ap kádiem 20:00 ierodamies májás, párspriezam redzéto un dzirdéto un laimígi dodamies katrs uz savu máju pusi...
P.S. Atvainojiet par garumzímém un míkstinájumzimém teksta beigás jo dators atsacíjás tás rakstít...
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais